Carnikavas kapos ^

 

Siguļi ir Carnikavas vēsturiskais centrs. Te atrodas vienīgais koka dievnams Vidzemes piekrastē - 1728.gadā  celtā Carnikavas baznīca un kapsēta - Siguļu kalns ar tajā esošo Kolumbāriju (pelnu kapsētu).

Aizgājušo piemiņai iekārtota apzaļumota teritorija, kas ar saviem senajiem kokiem un reljefu to atšķir no visām citām vietām Latvijā.

Kapi renovēti 2005. gadā.  Kapsētā  19. gs. otrajā pusē uzcelta Kvadrātplāna mūra baronu kapliča ar barokālu jumtu.

Siguļu kalna pašā virsotnē, no kuras paveras gleznains skats uz krāšņo apkārtni un baznīcu, bija  uzstādīts Ojāra Feldberga piemineklis Latvijas kontūras formā, jo šeit atrodas atdusas vieta tautā mīlētiem un cienītiem dzejniekiem – Ojāram Vācietim un Ludmilai Azarovai.

Pēc jaunā pieminekļa atklāšanas O.Feldberga darbs atradis citu atrašanās vietu - līdzās ceļam, kas ved uz kalna virsotni.

Carnikavas jeb Siguļu kapsēta ir jauka - tajā ir vairāk miera nekā iznīcības. Krūmos rušinās strazdi, no apbrīnas vērtās gobas ( 3m augsta) uz dižpriedi, kuras stumbra apkārtmērs ir 3,2m, skriedams nosēcas sīlis.

Kapsēta izrakta Dieva kalnā. Šajā vārdā Gaujmalas uzkalnu nosaukuši vietējie iedzīvotāji.

 * Garezera Raksti / 01.01.1934

1728.gadā kalnā uzcēla baznīcu.

Domājams, ka baznīca un kapsēta ieņēmusi svētkalna vietu. Kā liecina 17.gs. vizitācijas protokoli, vēl senākajā baznīcā dzimtļaudis ziedojuši dzīvnieku vaska figūras. 

Carnikavas kapos

 

Carnikavas kapi ierīkoti 1773.gadā, kad Krievijas impērijā aizliedza mirušos apbedīt baznīcās un to tuvumā.

 

Blakus Carnikavas muižas kapličai, kas celta 18. gadsimtā, atrodas muižas nomnieka Gustava Falka kapakmens, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tas veidots klasicisma stilā (1817). 

Carnikavas kapos apbedīts Latvijas armijas ģenerālis un kara ministrs no 1929-1931 gadam Mārtiņš Vācietis (1873-1945). 

Carnikavas kapos apglabāts LPSR Tautas dzejnieks O.Vācietis (1933-1983).  

Carnikavas kapsētā guldīts arī dzejnieka Vācieša brālis Imants Vācietis. 

-