pirmdiena, 2017. gada 19. jūnijs

Ainas no TDA "Sprigulītis" dzīves <>













* Darba Balss / 05.04.1975

***
* Darba Balss / 28.09.1978






















Repertuārā vienmēr ir krievu, brālīgo republiku, cittautu dejas.
Kad lūdzām republikas labākā tautas deju ansambļa — Poligrāfiķu centrālā kluba "Liesma"
vadītājam Imantam Magonem iepazīstināt ar pašu labāko šā ansambļa dejotāju, viņš gari
nedomājis, paaicināja klāt spriganu gaišmatainu meiteni un teica: «Iepazīstieties — Inta Strazdiņa.»
Kā visiem šā mēģinājuma dalībniekiem basas, rasā samirkušas kājas. Vienkārša blūzīte, mati
kā skolniecei saņemti divās vaļējās šķipsnās. Viņa dzīvi, strauji, it kā vēl joprojām turpinātu griezties dejā stāsta, ka šogad pabeigusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, bet,
jau sākot ar pagājušo gadu, strādājot Poligrāfiķu centrālajā klubā par bērnu sektora vadītāju.
Patīkot sadarbība ar skolām, ar bērnu istabām. Arī pati viņa deju iemīlējusi jau bērnībā. Vēlāk
mācīdamās Siguldas 1. vidusskolā, dejojusi skolas un Siguldas kultūras nama jauniešu kolektīvos, piedalījusies sarīkojumu deju konkursos. Pagājušā gada Pionieru pilī notikušajā tehnikumu
audzēkņu sarīkojumu deju konkursā kopā ar savu partneri Jāzepu Ornicānu izcīnījusi pirmo
vietu, Apbrīnojama ir šīs meitenes enerģija. Vidusskolas gados viņa dziedājusi arī estrādes orķestrī 
kā soliste. Bet nu jau divus gadus viņas sirds pieder «Liesmai». Inta Strazdiņa svētku gājienā tomēr neies kopā ar «Liesmu». Viņa ies Ādažu kolhoza deju kolektīva priekšgalā. Strādājot kopā ar Imantu Magoni, tas sagatavots līdz tādai mākslinieciskai pakāpei, ka ādažnieki kļuvuši par Tautas deju
ansambļa kandidātiem. Bet festivāla koncertos gan Inta būs kopā ar savu «Liesmu». Šovakar uz
operas skatuves ansamblis dejos divas dejas —Imanta Magones «Skani, mana tēvu zeme» un A.Spuras «Es par bēdu nebēdāju». Un Inta būs starp dejotājiem. Taču tā ir tikai daļiņa no «Liesmas» repertuāra. Viņai patīk soļot jautro huzāru ierindā dejā «Putēju orķestris», patīk dejas "Iet laiviņa", "Klipu klapu" un "Mogiļevas kadriļa".
 
IEPAZĪSIMIES: FESTIVĀLA DALĪBNIEKI
1975.07.17 Cīņa
L. Pārupe, Z Vilks 

🎼🎼🎼🎼🎼
















***
* Darba Balss / 20.01.1977





Pēc darba — gandarījums 

Gan rajona dziesmu un deju svētkus Saulkrastos, gan Valmierā zonas deju svētkos netaupījām aplausus kolhoza «Ādaži» jauniešu deju kolektīva priekšnesumiem. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Imanta Magones un asistentes Intas Strazdiņas prasmīga darba rezultātā ādažnieki sasnieguši tādu dejas prasmi, ko novērtē ar Tautas kolektīva nosaukumu. Vakars, kas bija veltīts šim notikumam, sākās ar dejotāju sniegto koncertu. Diplomu  par Tautas kolektīva nosaukuma piešķiršanu pasniedza republikas Arodbiedrību padomes Mākslinieciskās pašdarbības nama direktore V. Kirule. Dejotājus sveica Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas sektora vadītāja I. Saulīte un metodiķe M. Apsīte, rajona kultūras nodaļas vadītāja I.Endziņa, Ādažu kultūras nama pūtēju orķestris un citi. Dejotājus ļoti iepriecināja saimniecības valdes lēmums par mākslinieciskajā pašdarbībā sasniegtajiem labajiem rezultātiem piešķirt līdzekļus jaunu parādes tērpu gatavošanai.

A. Neiburga
* Darba Balss / 11.12.1975
















Dejas matemātika Ādažos

Ādažu dejotāju labā slava piedzima līdz ar TDA "Sprigulītis" rašanos septiņdesmito gadu sākumā. Slavenā kopsaimniecība skanēja visas PSRS mērogā, un arī kultūras jomā ādažnieki nevēlējās atpalikt. Stāsta, ka toreizējais priekšsēdētājs (vēl pirms Kaula) Josifs Kukelis sadomājis pat vietējo operu dibināt. Operu gan nenodibināja, toties atvilināja uz kolhozu pašu Imantu Magoni un jau pēc dažu gadu sīksta, sviedraina darba (kādu paģēr Magone) "Sprigulītis" iedimdējās ne tikai Rīgas rajonā, ne tikai visā Vidzemē, bet visā Latvijā. Tagad tās ir tikai skaistas atmiņas. Izputēja padomju vara, sastāvdaļās pajuka kādreiz lielmanīgā saimniecība, un arī Latvijas deju kartē Ādažos būtu zīmējams pabalts plankums, ja ne divas skaistas un elegantas skolotājas - Ināra Mičule un Vita Reinboma, kas gatavo skolēnu Deju svētkiem ap 130 cilvēku lielu dejotāju saimi. Viņas abas pasniedz matemātiku. Tas jau gana apcerēts un kādreiz apzobots temats. Kas gan kopīgs eksaktajiem priekšmetiem ar vieglprātīgajiem dančiem! Ļoti daudz kas. Takstmēri, tempi un zīmējumi, precizitāte un sinhronitāte. Arī jaunu deju sacerot, pierakstot un aprakstot, nepieciešama ģeometriska skaidrība un rasētāja elegance. Ināra un Vita to labi zin, jo atskārtušas deju skolotāju vienu no visvērtīgākajiem baušjiem: radīt dejas saviem dancotājiem, lai viņiem piederētu kaut kas īpašs, viņiem vien mīļš un raksturīgs. Tā tapušas "Raudāja māsiņa", “Māte, māte", "Valsis" u.c. Jaunradei un paša deju kolektīva eksistencei vēl kāds cits iemesls - spīts. Kā tas varēja būt, ka uz iepriekšējiem skolēnu svētkiem ādažniekiem nebija ar ko lepoties? "Kad aiziet skolotājs, paliek sāpes, viņas saka par laiku, kad dejošana ciemā sāka pajukt. Nu sāpes aizpilda darbs. Pirmajā klasē 16 dancotāji, kuriem deju ievirzi Ināra devusi jau bērnudārzā.

Skolotājas - tautastērpos. 
Priekšplānā Ināra Mičule, aizmugurē no no kreisās: Vita Reinbooma, Ēriks Bokāns, ____
* Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide / 01.01.2000

***
* Darba Balss / 13.03.1984


dejo Tautas deju ansamblis "Sprigulītis" / XX g.s. 80-to sākums


===

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru