ceturtdiena, 2017. gada 27. jūlijs

Parka sakopšana Alderos



Ādažu novads Kultūras mantojuma dienu projektā bija pieteicis Alderu parku, vietu, kura gadsimtu garumā bijusi nozīmīga mūsu novada kultūrvēsturē. Alderieši izsenis bijuši rosīgi un aktīvi ļaudis. Alus darītavas „ziedu laikos” nelielas upītes ieskauto pussaliņu Alderos ļaudis nodēvēja par „Saliņu”. Svētdienās te tika spēlēts teātris, rīkotas kopdziedāšanas vai vingrošanas nodarbības deju harmonikas pavadījumā. Divas reizes vasarā pūtēju orķestris „Saliņā” obligāti ieskandināja lielās zaļumballes.


Aktīvā dzīve Alderos neapstājās arī padomju gados. Populāri bija airēšanas maratoni, un kad kanālā tika ierīkota straujūdens slaloma trase, plostniekiem te bija īstā vieta, lai mērotos savā izveicībā.

Parka kalniņā, kuru varam uzskatīt par Alderu „Saliņas” tradīciju turpinātāju, apkārtnes ļaudis visos laikos ne tikai krāšņi  svinēja Lieldienas un Līgo svētkus, bet arī ballējās pūtēju orķestra pavadījumā pēc ikgadējiem Alderu plostnieku svētkiem. Aktīvā dzīve Alderu parkā turpinājās līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem.



Ādažu dome, piesakot Alderu parka kultūrvēsturisko ainavu kā projektu šajās Kultūras mantojuma dienās, izvēlējās sarīkot sakopšanas talku un novietot te informatīvo planšeti, kā arī organizēt tikšanās pasākumu ar sirmajiem Alderu plostniekiem. Trīs no četriem sirmajiem Alderu plostniekiem bija klāt talkā un dalījās atmiņās par plostnieku darbu – vecākajam no viņiem šobrīd 95, pārējiem 90 un 85 gadi. 








Savu vietvārdu Alderi ieguva no populārās muižas alus darītavas, kas 19. gadsimtā Rīgā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs ar savu produkciju spēja veiksmīgi konkurēt ar lielajām vācu alus darītavām.

Aldermuižas ( agrāk saukta – Hollershof ) alus darītavas ēkas bija celtas no sarkanajiem ķieģeļiem un atradās uzkalnā, tās divi augstie dūmeņi, līdzīgi kā Ādažu baznīcas tornis, bija tālu saredzami visā plašā apkārtnē.



19./20. gs. mijā, līdz ar saimnieciskās rosības uzplaukšanu Rīgai kļūstot par lielāko koku eksporta ostu Baltijas provincēs, Alderiem cauri tika izbūvēta unikāla inženiertehniskā būve – Gaujas-Baltezera-Daugavas  kanāls ( celts laika posmā no 1901-1903.gadam ).

Starp Gauju un Mazo Baltezeru ūdens līmeņa starpība bija apmēram 2,5 m, tāpēc krituma regulēšanai tika izbūvētas 2 pusslūžas, 1 slūžas un 6 mākslīgās krāces.

Kanāls no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram bija 3,1 km garš un 10 m plats. Liela daļa gultnes bija veidota no dēļiem un kanāla krasti stiprināti ar vertikālām dēļu sienām.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Gaujas – Daugavas kanāls kļuva par iecienītu tūrisma objektu, kuģīši no Rīgas uz Alderiem kursēja līdz pat  20.gs. 60. gadiem.

Statistika liecina, ka laika posmā no 1903.-1905.gadam cauri Alderiem izbrauca ap 1000 plostu, bet 1911. gadā jau 2522 plosti. Lai spētu turpināt savu pēdējo posmu līdz Rīgai, plosti nereti bija jāpārsien. Alderi tam izrādījās vispiemērotākā vieta. Plostnieki te atvilka elpu, sadzēra līkopus ar savu darba devēju. Ātri vien Alderos izveidojās plostnieku ciems ar savām tradīcijām.




Satversmes tiesas kolektīvs piedalīsies 
Alderu parka sakopšanā
18.04.2017
Sestdien, 22. aprīlī, Satversmes tiesas kolektīvs piedalīsies Lielajā talkā un dosies uz Ādažu novada Alderiem, lai piedalītos Alderu parka sakopšanā. 1888. gada 7. februārī Alderu muižā dzimis viens no Satversmes tēviem, izcils jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Fēlikss Cielēns. Turpinot Satversmes pieņemšanas 95. gadadienas godināšanu, Alderu parka sakopšana būs simbolisks cildinājums Fēliksam Cielēnam, viņa ģimenei, kā arī skaistajai vietai, no kuras viņš ir nācis.
“Prieks, ka mums izdevies īstenot ideju un atrast talkošanas vietu ar īpašu stāstu, kas tieši saistās ar vienu no Satversmes tēviem Fēliksu Cielēnu. Vēstures materiālos atklājas šī valstsvīra milzīgais intelektuālais devums Satversmes normu formulēšanā. Būtiski, ka atceramies cilvēkus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts veidošanās pirmsākumos. Šādi mēs atdzīvinām vēsturi un neļaujam aizmirst vērtības, kas jānodod mantojumā no paaudzes paaudzē,” pauž Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Alderu parka sakopšana plānota no plkst. 10.00 līdz 13.00. Pulcēšanās Alderu parkā sākot no plkst. 9.30. Ap plkst. 12.00 dalībnieki tiks stiprināti ar uz ugunskura gatavotu zupu un aicināti iepazīties ar Fēliksu Cielēnu atmiņu stāstījumos. Uz talkošanu Alderu parkā aicināts ikviens interesents, kas vēlas piedalīties kopīgā dabas sakopšanā.
* Materiālu sagatavojusi mag.hist. Elita Pētersone, Ādažu Kultūras centra muzeja projektu vadītāja.





pirmdiena, 2017. gada 24. jūlijs

Vīzija par jauno Gaujas ielu



Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas vadītājs un Gaujas ielas rekonstrukcijas projekta vadītājs Valdis Ligers skaidro, ka ielas rekonstrukcijas rezultātā novada iedzīvotāji "iegūs jaunu un mūsdienīgu Ādažu centru ar pārbūvētām lietus ūdens kanalizācijas komunikācijām, kas pašlaik ir ļoti bēdīgā stāvoklī, energoefektīvu ielas apgaismojumu, estētiski pievilcīgu pilsētvidi ar funkcionāli ērtu, sakārtotu satiksmes organizāciju, stāvvietām, drošu vairāku krustojumu šķērsošanu, ērtus trotuārus gājējiem un celiņus velobraucējiem". "Jaunā Gaujas iela būs lieliska iezīme Ādažu novada centra nākotnes sejā," pārliecināts Ligers.