Agris Everss <>

AGRIS EVERSS - agronoms, zemnieku saimniecības īpašnieks, kartupeļu audzētājs, agrāk vadījis lauksaimniecisko lielražošanu . 

Agris Everss dzimis 1936. gadā Rīgā. Bērnību pavada laukos, kur iemīl lauku dzīvi un dabu. Mācīties sāka no 9 gadu vecuma. 1952.gadā sekmīgi beidz pamatskolu. Labas un siltas atmiņas ir saglabājis par angļu valodas skolotāju Skujinieci un fizkultūras skolotāju Blūmbergu. Pēc pamatskolas beigšanas tālāk iet mācīties uz Bulduru tehnikumu, kur īpaši interesējās par dārzkopību un augļkopību. 1956. gadā Agris Everss tehnikumu beidz ar teicamām sekmēm. Skolas laikos aizrāvies ar vieglatlētiku.

 
1956. gadā iestājas Lauksaimniecības akadēmijā agronomijas fakultātē. Mācības sākās Rīgā un vēlāk akadēmija pārceļas uz Jelgavu. Studijas beidz 1961. gadā. .Augstskolu beidz ar sarkano diplomu.

 
Agra Eversa pirmais patstāvīgais darbs - agronoms Limbažu raj. Braslavas pagasta kolhozā “Auseklis” . 1961. gadā nodibināja ģimeni, sieva Brigita pēc profesijas zobārste. Ģimenē auga divi bērni. Darbs kolhozā negāja tik spīdoši, jo kolhozs bija vājš. 1962. gadā Agri Eversu ievēl par šī kolhoza priekšsēdētāju, tā tiek nostrādāti 10 gadi. Pamazām kolhozs nostiprinājās. Šajā laikā, turpinot karjeru, vajadzēja iestāties Komunistiskajā partijā. 

  Tad pēc kursa biedra ieteikuma atbrauc uz Ādažiem. 1976. gadā Agris Everss tiek iecelts par Ādažu kolhoza Garkalnes iecirkņa priekšnieku. Tā darbs ar dažādām izmaiņām Ādažos turpinājās līdz 1997. gadam, kad A. Everss aiziet pensijā. Neapšaubāmi, ka spilgtākais un ražīgākais A. Eversa dzīves posms saistās ar darbu Ādažu kolhozā un vēlāk agrofirmā “Ādaži” tieši 70-80. gados.

Darbu kolhozā A. Everss sāka kā Garkalnes iecirkņa priekšnieks. Divu gadu laikā A. Eversa vadībā Garkalnes iecirknis izvirzījās par labāko kolhozā lauksaimniecības ražošanas ziņā. Pēc šiem panākumiem A. Eversu ieceļ par priekšsēdētāja vietnieku lauksaimniecības jautājumos.
Laikā, kad A. Everss vadīja lauksaimniecību Ādažu kolhozā, svarīgāko kultūraugu ražība palielinājās aptuveni divas reizes. Apmēram tikpat palielinājās arī lauksaimniecības ražojumu kopapjoms. Tas viss reizē ar prasmīgi izvērsto rūpniecību radīja līdzekļus, ko varēja ieguldīt neražojošā sfērā - sociālajā, demogrāfiskajā, kultūras un sporta, ciemata celtniecībā un labiekārtošanā u.c.

 
Sevi A. Everss raksturo kā zinošu speciālistu savā nozarē, spējīgu strādāt ar cilvēkiem, izprast tos. A. Eversu var dēvēt par veiksminieku, kurš prot izmantot situācijas, riskēt un vinnēt. Ierindas kolhoznieki A. Eversu raksturo kā ļoti cilvēcisku, saprotošu, izcilu speciālistu. A. Eversam bija savi uzskati, viņš nelocījās visos vējos, cīnījās par savu taisnību.

 
Savā garajā darba mūžā A. Everss atceras dažādus interesantus kuriozus, kuri labi raksturo tā laika sistēmu un cilvēkus.

  Savā laikā, kad bija uzcelta Briljantu ferma ar lieliem skābbarības torņiem, tie ilgi stāvēja neizmantoti. Alberts Kauls izsauca Eversu un lika sagatavot skābbarību un glabāt šajos torņos. A. Everss jau bija iesācis gatavot skābbarību, kā ierasts, kurgānos - zemē. Everss noklausījās Kaula pavēli, bet turpināja to, kas bija iesākts. Alberts Kauls šo gadījumu vairs nepieminēja saprazdams, ka skābbarībai jāpaliek kurgānos, bet skaistajos torņos jāgatavo un jāglabā skābsiens, kas nav gluži tas pats, kas skābbarība. Šis notikums ļoti labi atklāj A.Eversa raksturu - nerunāt pretī, bet turpināt iesākto darbu, par kura pareizumu esi drošs.

 
Šobrīd A. Everss vada savu zemnieku saimniecību “Laimas”, kur audzē kartupeļus. Kopā ar kaimiņu ir iekārtojis pundurābeļu dārzu 2 ha platībā. Piesardzīga ir pieredzes bagātā agronoma attieksme pret tā saucamo mēreno lauksaimniecību, par kuru tagad daudz runā. A. Everss uzskata, ka prasmīgi lietojot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegūt labu un kvalitatīvu ražu pietiekamā daudzumā. Bet, lietojot vienīgi dabiskos aizsardzības līdzekļus ražas būs ļoti mazas, un iespējams, ka mūsdienu kultūraugu šķirnes nav pat tam piemērotas. Rietumeiropas valstu augsne ir tik ļoti piesārņota, ka tur iegūt bioloģiski tīrus produktus vairs nav iespējams. Latvijas zemnieki savas nabadzības dēļ ķīmiju lauksaimniecībā lieto tik maz, ka visa Latvijā audzētā produkcija pamatā ir bioloģiski tīra.

*Sagatavoja 11. A klases skolēns Egīls Skerškāns
Konsultante: skolotāja Elza Skerškāne

  

Agris Everss - priekšsēdētāja vietnieks, agronoms

no kreisās - Agris Everss un Z.Štālbergs

=