ceturtdiena, 2017. gada 30. novembris

Gunārs Ziemelis


Lopkopības speciālists, zooinženieris,
piena ražošanas uzņēmuma SIA "EIMURI" īpašnieks.

Dzimis 1953. gadā Talsos. Bērnība paiet laukos Tukuma rajona Zantes un Vānes pagastos, kur arī iepazinis lauku dzīvi un lauku darbus. Vasaras brīvlaikos strādājis lielsaimniecībā lauku brigādēs lopbarības sagatavošanas darbos un lopkopībā.

1968. gadā pabeidz Vānes astoņgadīgo skolu. Turpina mācības Kabiles vidusskolā, kuru absolvē 1971. gadā. 1972. gadā ar izcilību pabeidza Rīgas 3. Tehnisko skolu, iegūstot kinomehāniķa specialitāti. Šajā gadā iestājās Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas (LLA) Zootehnikas fakultātē. Tāpat kā vidusskolā, arī studiju gados aizrāvies ar basketbolu un vieglatlētiku. LLA beidza 1977.gadā, iegūstot zooinženiera diplomu. Pēc sadales, ievērojot augsto vidējo atzīmi, darbā tiek norīkots Rīgas rajonā. No 1977.gada oktobra kopā ar ģimeni dzīvo un strādā Ādažos.

Darbu Ādažos sāka kā kolhoza “Ādaži” piena ražošanas kompleksa ”Briljanti” vadītājs, kur bija nokomplektēts komjauniešu – jauniešu kolektīvs. Lai vadītu šādu kolektīvu, bija prasība kļūt par Komunistiskās partijas biedru. Pēc G.Ziemeļa domām iestāšanās KP nedeva ne priekšrocības, ne personīgu labumu, bet tikai dubultoja atbildību un pakļautību. Tomēr visā Latvijā un ārpus Latvijas pazīstamā Ādažu kolhoza ferma “Briljanti” būtībā vairāk kalpoja sociālistiskā saimniekošanas veida pārākuma izrādīšanai, tas ir, politiskam mērķim. To nevar vērtēt kā racionālas un progresīvas saimniekošanas formu. 80.gadu beigās Gunārs Ziemelis bija Ādažu kolhoza galvenais lopkopības speciālists.

Gunārs Ziemelis uzskata, ka, sākoties privatizācijas procesiem, sava noslēgtā rakstura un neatkarības dēļ, viņš nav iederējies tajā vidē un struktūrās, kas izlēma ”Ādažu” likteni. Toreizējā situācija izveidojās ne tik daudz nesakārtotās likumdošanas un nezināšanas dēļ, bet gan galvenokārt cilvēku negodīguma, savtības un alkatības dēļ, no kā cieta viņš un vēl daudzi “Ādažu” darbinieki.
 

Šobrīd Gunārs Ziemelis vada SIA ”Eimuri”, kur attīsta piena lopkopību un saražo vairāk kā 650 tonnas piena gadā. Viņš uzskata par veiksmi to, ka var strādāt savā specialitātē, kurā ir uzkrājis ilggadīgu pieredzi un zināšanas. G. Ziemelis atzīst, ka mērķtiecība un godīgums ir viņa kā cilvēka un uzņēmēja galvenie principi. Pateicoties pirmajam, uzņēmums vēl darbojas, pateicoties otrajam, viņu ciena.

Vērtējot Latvijas lauksaimniecības nākotni pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, G. Ziemelis uzskata, ka tā nesīs pozitīvas izmaiņas Latvijai kopumā. Ādažos pārmaiņas būs mazākas, jo ES atbalsts Pierīgai būs mazāks nekā attālākiem reģioniem. Viņš domā, ka patreiz piedāvātā ES subsidēšanas politika Latvijai lielā mērā balstās uz ekstensīvās un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšanu, kas nemazinās lauku apdzīvotību, bet, jo īpaši, neradīs konkurēt spējīgas lauksaimnieciskās produkcijas apjomu palielināšanos ES kopējā tirgū. ES ir izdevīgāk piemaksāt kandidātvalstu zemniekiem, lai ražo mazāk, bet bioloģiski tīrāku produkciju, tādējādi neapdraudot Vācijā, Holandē vai citviet ES jau izveidoto intensīvās ražošanas sistēmu.

Ģimeni Gunārs Ziemelis nodibināja 1976.gadā, sieva Sigrīda beigusi LLA Mežtehnikas fakultāti, iegūstot kokapstrādes inženiera diplomu. Ģimenē izaudzināti divi bērni – Jolanta un Gatis.

2003.gada aprīlis


* Sagatavoja 11.a klases skolēns Gatis Ziemelis
Konsultante: skolotāja Elza Skerškāne 



 

otrdiena, 2017. gada 28. novembris

sestdiena, 2017. gada 11. novembris

Poligons sendienās

Latvijas armijas seržants Vilis Sīmanis Gaujas poligonā / ap 1935. gadu


Latvijas armijas 5.Cēsu kājnieku pulka Instruktoru rota Gaujas poligonā. Vidū ar bungām Haralds Lapsiņš / 1936.gads


Latvijas armijas karavīru vasaras apmetne Gaujas poligonā / 1938.gads


Karavīri atpūtā pie Lilastes ezera / ap 1932.gadu


Vidzemes artilērijas pulka karavīri ierindā / 1939.gads


Vidzemes artilērijas pulka 3.Rūjienas baterija parādē pulka gada svētkos Gaujas poligonā / 1937.gada 19.jūlijs


Latvijas armijas karavīri vasaras nometnē Gaujas poligonā /20.gs. 30.gadu 2.puse


Vidzemes artilērijas pulka karavīri mācību laikā / ap 1929.gadu


Vidzemes artilērijas pulka vasaras nometne / 20.gs. 30 gadu otrā puse


Vidzemes artilērijas pulka komandieris pulkvedis Voldemārs Šēnfelds (Skaistlauks) poligona artilērijas uguns koriģēšanas tornī / 1937.gads


Latvijas armijas kareivis Bauze Gaujas poligonā / 1938.gads


Vidzemes artilērijas pulka karavīri spēlē zirgu polo / foto ap 1930. gadu


Vidzemes artilērijas pulka karavīri ar zirgiem Gaujas poligonā / ap 1930. gadu


Smagās artilērijas pulka mācības Gaujas poligonā. Ģenerālis, toreiz leitnants Voldemārs Skaistlauks (Šenfelds) apmācību laikā .  / 1937.gads


Smagās artilērijas pulka karavīri poligonā / ap 1935.gadu


Karavīru vasaras nometne Gaujas poligonā / 1933.gads


Smagās artilērijas pulka karavīri pie pusdienu galda / ap 1930.gadu


Karavīri atpūtas brīdī / ap 1940.gadu


Karavīri poligonā / 20.gs. 20.-30.gadi

*izmantoti Ādažu muzeja-galerijas materiāli

=============================================




otrais no kreisās: Herberts Balodis, mīnmetējnieks / 1949.g.

Krievu 5.armijas 13.avio vienības pilots Oļģerts Teteris. 1916.gada uzņēmums. Ādažnieka Mārtiņa Drunkas kaimiņš un jaunības dienu draugs. Bieži ciemojies "Teteru Drunkās" un "Nagaiņu Drunkās" cara laikos. O.Teteris dzimis Rīgā 1890.g., mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā. 1.pasaules kara laikā beidzis lidotāju skolu Simferopolē, pēc tam nosūtīts uz 13.avio vienību, kas dislocējās Dvietes rajonā. Lidojis ar "Vauzen" lidaparātu. 1917.gada 28.februārī kaujas lidojuma laikā gājis bojā, apglabāts Rīgas brāļu kapos.

Latvijas armijas gaisa spēki Ādažu apkārtnē / ap 1930.g.