Arnolds Jirgensons
1906.2.XII (Ādažu pag. "Strēlniekos") – 2004.20.VIII (Liepāja)
1906.2.XII (Ādažu pag. "Strēlniekos") – 2004.20.VIII (Liepāja)
Arnolds
Jirgensons (1906.-2004.) LU Ķīmijas fakultāti beidza 1932. gadā. Pēc tam
strādāja fakultātē. No 1934. gada bija mācībspēks Analītiskajā laboratorijā
lauksaimniekiem un dabas zinātniekiem. A. Jirgensons pētīja iespējas iegūt
plastmasas no kazeīna. 1934. gadā viņš izveidoja Latvijas Piensaimnieku centrālās
savienības ķīmisko fabriku, kurā 1935. gadā sāka ražot kazeīna plastmasu
galalītu jeb mākslīgo ragu. Uz ārzemēm to eksportēja ar nosaukumu
"lettoīds".
Otrā
pasaules kara beigās daudzi ķīmiķi aizbrauca no Latvijas: M. Straumanis, A. un
Br. Jirgensoni, A. Petrikalns, A. Janeks, E. Zariņš, M. Prīmanis, O. Lucs u.c.
==============================================
Latvijas
Zinātņu akadēmijas Goda doktors
Arnolds
Jirgensons
Līvija
Leine
Vakar Liepājā bija ieradusies
grupa Latvijas zinātnes slavenību – Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis
Stradiņš, tās ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters un akadēmiķe Emīlija
Gudriniece. Viņi devās pie liepājnieka Arnolda Jirgensona, lai viņam pasniegtu
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora diplomu.
Arnolds Jirgensons ir pasaulē pazīstamās ķīmiķu
Jirgensonu dzimtas pārstāvis, kas nu jau trešo gadu, kopš atgriezies no ASV,
dzīvo Liepājā.
Pasniegdams Arnoldam Jirgensonam Goda doktora
diplomu, Jānis Stradiņš sacīja, ka tas viņam tiek pasniegts par izcilu darbību
Latvijas ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un ražošanas veicināšanā divdesmitā
gadsimta trīsdesmitajos gados. Arnolds Jirgensons bija pirmais, kas Latvijā
izveidoja plastmasu rūpniecību, galalīta (sava veida plastmasa) ražošanu no
jēlkazeīna, t.i., vājpiena biezpiena. Viņa vadībā Latvijas Piensaimnieku
centrālās savienības fabrikā tas tika ražots no 1934.gada līdz Latvijas
neatkarības zaudēšanai, vēlāk arī vācu okupācijas gados. Tolaik to eksportēja
uz vairākām pasaules valstīm. Arnolds Jirgensons ir pašlaik arī vecākais
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes mācībspēks, kurš, kā sacīja Jānis
Stradiņš, iznesis šīs fakultātes tradīcijas no divdesmitajiem gadiem līdz mūsu
dienām.
Jānis Stradiņš gan piebilda, ka īstenībā šis diploms
būtu pienācies arī Arnolda Jirgensona vecākajam brālim Bruno, kas savā laikā
Latvijā attīstīja gan koloidālo ķīmiju, arī bioorganisko ķīmiju un daudz
darīja, lai valstī tiktu popularizēta zinātne. No viņa grāmatām "Ķīmija
iekaro pasauli" un "Zinātne iekaro pasauli" arī es esmu mācījies
mīlēt zinātni, atzina Jānis Stradiņš. Arī Bruno Jirgensons pēckara gados
strādāja ASV un bija tur slavens ķīmiķis.
To, ka Zinātņu akadēmijas senāts izlēmis piešķirt
Goda doktora nosaukumu Arnoldam Jirgensonam, ietekmējis arī viņa 1934.gada
raksts žurnālā "Burtnieks" – "Zinātne un valsts", kurā
norādīts, ka zinātne nedrīkst norobežoties no sabiedrības, ka zinātnei jābūt
saistītai ar savu nacionālo valsti, jākalpo šai valstij, turklāt šo izvirzījumu
Arnolds Jirgensons pilnībā attaisnojis savā darbībā.
Krāšņu liliju pušķi Latvijas ķīmiķu un Latvijas
Universitātes vārdā Arnoldam Jirgensonam pasniedza akadēmiķe Emīlija
Gudriniece.
Jaunais Goda doktors pašlaik ir deviņdesmit piecus
gadus vecs.
================================================
Ilonas
Jirgensones piemiņas izstāde
Indra Imbovica
Galerijā "Klints" atklāta gleznotājas
Ilonas Jirgensones personālizstāde. Viņa kā māksliniece piedzimusi emigrācijā,
glezniecību apgūstot pašmācības ceļā, ar gadiem gūstot arvien labākus panākumus
un mākslas kritikas atzinību, kā arī saņemot vairākas balvas Kanādā un Amerikas
Savienotajās Valstīs. Ilonai Jirgensonei laimējies dzīvē satikt brīnišķīgus,
talantīgus cilvēkus. Vispirms savu vīru, izcilo ķīmiķi Arnoldu Jirgensonu, tad
savus skolotājus, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā jau pazīstamos māksliniekus
Jāni Tīdemani un Jāni Gaili.
Ir pagājuši tikai daži gadi, kopš Jirgensonu pāris
no ASV pārcēlās uz dzīvi Liepājā, bet drīz vien Ilonas kundze aizgāja mūžībā,
atstājot veselu kolekciju savu gleznu. Tagad viņas 95 gadus vecais dzīvesdraugs
Arnolds Jirgensons ir atlasījis un sarīkojis mākslinieces piemiņas izstādi.
Ekspozīcijā skatāmas gan paša Jāņa jeb Džona Tīdemaņa Ilonas portretējums, kā
arī mākslinieces gleznotais viņas skolotāja portrets. Gleznas, īpaši
abstraktās, un to ekspresīvā krāsu palete liecina par zināmu Jāņa Gaiļa
ietekmi, kaut gan Ilonas Jirgensones dabiskais talants gājis savu patstāvīgo,
atšķirīgo ceļu.
=============================================
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta
"Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ar gaišu un brīvu domu
Par plastmasu ražošanas
pamatlicēju
Arnoldu Jirgensonu
Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas
prezidents, prof.
Emīlija Gudriniece, LZA akadēmiķe, — “Latvijas Vēstnesim”
Apceri par Arnoldu Jirgensonu gribas sākt ar viņa
brāļa - izcilā ķīmiķa Bruno Jirgensona - vārdiem, ko viņš rakstīja pirms 75
gadiem (1928) savā dienasgrāmatā: “Slavenās ķīmijas tradīcijas, uz kādām stāv
mūsu ķīmijas ēka, ir patiešām to vērtas, lai viņas turpinātu. Pateicoties šīm
lielajām tradīcijām, jūtos lepns kā Rīgas ķīmiķis, bet līdz ar to viņas uzliek
pienākumu būt to cienīgam.”
Jā, tuvākais Bruno Jirgensona domubiedrs zinātnes un
citos jautājumos bija viņa jaunākais brālis Arnolds. Skolas gados abi nosolījās
- būsim ķīmiķi. Tādi viņi kļuva un palika visu mūžu. Vienīgi Bruno Jirgensons
pievērsās teorētiskiem pētījumiem, Arnolds - tehnoloģisko problēmu risināšanai.
Pats Arnolds saka: “Mani interesēja brāļa Bruno teorētiskās atziņas īstenot
praksē, lai celtu tautas labklājību.” Šo nodomu viņš veica ar uzviju, gūstot
atzinību ražotāju aprindās.
Arnolds Jirgensons dzimis 1906. gada 2. decembrī Ādažu pagastā
Strēlnieku mājās. Pirmā pasaules kara un pēckara notikumi Latvijā radīja
Arnolda dzīves ceļā daudz grūtību, kuras viņš pārvarēja. 1925. gada pavasarī
Arnolds pabeidza Jelgavas 2. valsts vidusskolu pēc reālģimnāzijas programmas un
tā paša gada rudenī iestājās Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē.
Studijās bija sekmīgs un jau otrajā studiju gadā kļuva par subasistentu ķīmijas
laboratorijā pie profesora Oskara Luca, pazīstama ķīmiķa, kas kopā ar Bruno
Jirgensonu atklāja “Luca - Jirgensona likumību” aminoskābju telpiskās uzbūves
noteikšanai.
Arnolds Jirgensons ļoti sekmīgi beidza LU Ķīmijas
fakultāti 1932. gadā ar inženiera ķīmiķa grādu un tika atstāts par fakultātes
mācību spēku. Līdztekus mācību darbam LU viņš sāka strādāt Latvijas
Piensaimnieku centrālajā savienībā (LPCS). Arnolds savās atmiņās raksta:
“Toreiz 1934.g. vasaras otrajā pusē biju 28 gadus vecs ķīmijas inženieris,
tikai nepilnus pāris gadus pēc Latvijas Universitātes beigšanas. Skaitījos vēl
pie Universitātes kā subasistents, jo vakances trūkuma dēļ nebija izredzes
avansēties. Brālis Bruno mudināja uz zinātnisku darbību tā sauktās tīrās zinātnes
laukā. Taču manam tiešajam šefam prof. Dr. A.Liepiņam nebija tādu tematu, kas
mani varētu interesēt. Man pašam arī tolaik vairāk interesēja mērķtiecīgi
pētījumi, kam būtu kāda praktiska nozīme.
Ap to laiku biju publicējis žurnālā “Burtnieks”
rakstu “Zinātne un valsts”, kam starp citu bija pielikta redakcijas piezīme, ka
tā nepievienojas visiem autora uzskatiem. Pamatdoma bija, ka mūsu eksakto un
tehnisko zinātņu pārstāvjiem saviem darbiem būtu jāizvēlas temati, kas tieši
vai netieši palīdzētu celt mūsu jaunās valsts saimniecību. Minēju jaunu
rūpniecību izveidošanu ķīmijas labā, izmantojot vietējās izejvielas, kā koksni,
kūdru, ģipsi un arī lauksaimniecības ražojumus. Tika pieminēts arī kazeīns un
kazeīna plastika.”
Acīmredzot kaut vai daļēji šā raksta ietekmē
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jūlijs Ērglis
piedāvāja Arnoldam Jirgensonam ķīmiskās nodaļas organizēšanu un vadību.
Ierosinājuma tiešais devējs bija Pauls Freidenfelds (Akots), Arnolda skolas
biedrs no Jelgavas laikiem, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim tuvs Zemnieku
savienības darbinieks.
“J. Ērglis man jautāja, vai es gribētu un varētu
uzņemties ķīmiskās nodaļas noorganizēšanu un vadību pie LPCS, kas ražotu
kazeīnu, galalītu (mākslīgo ragu jeb kazeīna plastiku), kazeīna bāzes ēku
krāsas un dažus citus piensaimniekiem vajadzīgus produktus.
Es bez ilgas domāšanas atbildēju ar “jā”, jo tas
tieši bija manu interešu sfērā.
Jāpiezīmē, ka LPCS Rīgas Piencentrāle ražoja zemas
kvalitātes kazeīnu, kas tika pārdots vietējām finieru fabrikām. Vienmēr ienāca
sūdzības no tām par kazeīna zemo kvalitāti.
Sākās augstvērtīga kazeīna ražošanas pētījumi.
Izrādījās, ka kazeīna plastikas ražošanai parastais, ar pienskābi vai sālsskābi
izgulsnētais, kazeīns neder. Jālieto t.s. siera rauga kazeīns, kas koagulēts no
vājpiena ar enzīmu himāzi un atšķiras ar augstu pelnu saturu.”
Daudz pūļu A.Jirgensonam bija jāpieliek, lai
sagādātu no pienotavām kvalitatīvu jēlkazeīnu (tehnisko biezpienu). Kad
eksperimentālais un organizatoriskais darbs par izejvielu sagādi, kvalitāti un
piemērotību polimēru ražošanai bija veikts, bija jādomā par ražotnes darba
organizēšanu. Viņš raksta: “Tad nāca tas svarīgākais uzdevums - apgādāt
paredzētiem ražojumiem piemērotākās iekārtas. Šim nolūkam tiku komandēts uz
Vāciju.”
Ražotnei bija jāsāk darboties pēc iespējas drīz.
A.Jirgensons Vācijā iepazinās ar divām firmām, kurās ražoja nepieciešamās
iekārtas. No tām viņš izvēlējās H.Prēna (Prehn) firmu, par ko raksta:
“H.Prēns ieradās Latvijā noslēgt līgumu par kazeīna polimēru ražošanas mašīnu
un iekārtu piedāvājumu.” Šī firma piedāvāja arī savus speciālistus iekārtu
iedarbināšanai.
Par fabrikas organizēšanu A.Jirgensons savās atmiņās
atzīmē: “Mūsu rūpnīcai tika ierādīts kāds vecs bijušās Baltijas Vagonu fabrikas
noliktavas korpuss Valmieras ielā 2, blakus Rīgas Piencentrālei. Tā bija
divstāvu ēka ar pagrabu. Tā tika pārbūvēta ražošanas vajadzībām, iekārtojot
telpas arī laboratorijai, kantorim un personālam.”
A.Jirgensonam izdevās atrast darbaspējīgus un
ieinteresētus darbiniekus, kuri prata paši projektēt un izgatavot nepieciešamo
aprīkojumu. No Vācijas iegādāto aparatūru darbinieki apguva sekmīgi un īsā
laikā.
Rūpnīcā izveidojās trīs galvenās ražošanas nozares:
kazeīna (vad. I.Pelds), kazeīna polimēru (vad. A.Goldberģis) un dažādu ķīmisko
reaģentu lauku pienotavu vajadzībām (vad. A.Siliņš). Rūpnīca ražošanu sāka
1935. gadā. Par to lasāms A.Jirgensona atmiņās: “Ap 1935.g. vidu visi
priekšdarbi bija paveikti un ražošana gāja ar pilnu jaudu ar apmēram 30 līdz 40
nodarbinātām personām. Kazeīna plastika no pašu ražota kazeīna tika izgatavota
plāksnēs un apaļos stieņos ~80 dažādās krāsās. Tie tika pārdoti vietējiem
ķemmju, pogu, dažādu rotas lietu un sīkdaļu ražotnēm.”
Nākamajos gados produkcijas apjoms palielinājās
vairākas reizes. Kazeīna polimēriem (plastmasām) pat tika dots nosaukums “Lettoid”,
20 % no ražotās produkcijas tika eksportēti uz Poliju, Lietuvu un Holandi.
A. Jirgensona ražotās plastmasas (galalīts)
pieskaitāmas olbaltumplastu kategorijai, ko 30. - 40. gados pasaulē plaši
ražoja no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piena kazeīna, kukurūzas reīna,
zemesriekstu arghīna). Tās ir necaurspīdīgas ragveida vielas ar labām
mehāniskām īpašībām, ķīmiski samērā izturīgas. Pirmskara pasaulē tām bija liela
nozīme; vēlāk tās aizstātas ar cita veida, sintētiskajām, plastmasām.
Ar 1938. gadu sākās ražošanas pārorganizācija.
Rūpnīcai bija jāpazemina kazeīna cenas, jo tās bija stipri kritušās citās
zemēs. Sākās pētījumi par kazeīna izmantošanu jauna produkta - tekstilkazeīna -
ražošanai. Līdz ar to polimēru ražošana no kazeīna paplašinājās. Par to
A.Jirgensons raksta: “Kazeīna plastikas nozare 1938.g. tika ievērojami
paplašināta, uzlabota kvalitāte, pie kam ~30 % no produkcijas tika eksportēta.
Pārdošana uz ārzemēm nebija viegla lielās konkurences dēļ. Galvenās noņēmējas
zemes bija Lietuva, Holande, Beļģija un Turcija. Nākošajā 1939.g.
pārorganizēšana turpinājās, jo mūsu fabrika vairs nevarēja izpildīt visus
kazeīna plastikas pieprasījumus. Vajadzēja iegādāties mašīnas un paplašināt
iekārtas. Daudz pūļu tika pielikts eksporta palielināšanai, noorganizējot
ražojumu izstādes vairākās Eiropas zemēs un Toronto Kanādā. Diemžēl Otrā
pasaules kara sākums 1.
septembrī nobremzēja labi uzsāktos plānus. Sakarā ar kara
apstākļiem daudz kas bija jāpārgroza. Pārorganizācijas darbā saņēmu lielu
atbalstu no LPCS valdes priekšsēdētāja Teodora Kalniņa un sekretāra Jūlija
Lezdiņa. Tālākai mūsu ražošanas sekmīgai darbībai likās visi šķēršļi novērsti.
Bet 1940.g. jūnijā mūsu zemi okupēja PSRS sarkanā armija. Tad vairs ilgi
nevarēju palikt atbildīgā vadītāja amatā.”
Lūk, kā “brīvās padomju varas” darbu rūpnīcā atceras
Arnolds Jirgensons: “Tika iecelta (ievēlēta?) trīs vīru komiteja ar kurinātāju
Kārli Kanderi priekšgalā. Visumā sapratāmies labi līdz tam laikam, kad bija
jāsastāda jaunais algu saraksts, kas apstiprināms toreizējā, tā saucamā Vieglās
rūpniecības komisariātā. Aizvedu sarakstu pie “tautas komisāra” un viņš
ieteiktās algas draiski samazināja. Es tad nosvītroju savu parakstu,
paskaidrojot, ka nevaru būt līdzatbildīgs fabrikas komitejas priekšā. Tas
komisāru satrauca un es, paredzot konzekvences, atlūdzos no atbildīgā vadītāja
amata, motivējot to ar lielāku darba slodzi universitātē, kur vēl skaitījos kā
asistents. Paliku tikai kā fabrikas “tehniskais vadītājs”. Tā politisko
pārmaiņu rezultātā vairs nevarēja turpināties mūsu iecerētie tālākās attīstības
darbi. Viss plānotais pajuka.”
Savās atmiņās A.Jirgensons apraksta arī ražošanas
tehnoloģiju, izmantojot vietējās izejvielas. Viņa doma par lietišķās zinātnes
attīstību ir aktuāla arī mūsdienās. Mums jādomā, kā Latvijā esošās un pašu
ražotās izejvielas izmantot dažādu rūpniecības nozaru un tautsaimniecības
attīstībai, lai celtu tautas labklājību un mazinātu sociālo spriedzi.
1944. gadā Arnolds Jirgensons ar sievu gleznotāju
Ilonu emigrēja uz Rietumu zemēm. Dzīvodams Vācijā, Zviedrijā, Kanādā un ASV,
viņš strādāja dažādu polimēru ražošanas un pārstrādes firmās. Visur viņam
noderēja Latvijā iegūtās zināšanas par kazeīna pārstrādi. Darbā Arnolds
Jirgensons guva panākumus, un firmas viņa zināšanas un iegūtos rezultātus
augstu vērtēja, piešķirot apbalvojumus (naudas prēmijas).
Ievērību pelna Arnolda Jirgensona pētījumi (gan īsu
laiku - no 1950. līdz 1952.g.) Kanādā Makgilla universitātē, kur viņš risināja
jautājumu par bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzi, izmantojot baktērijas Staphylococcus
albus. Šīs baktērijas sintezē polisaharīdu, kas dziedina strutojošas un
cita veida brūces. Šo pētījumu rezultātus Arnolds Jirgensons labprāt nodotu
Latvijas zinātniekiem, ja kāds vēlētos šo jautājumu risināt.
1965. gadā pasaulē liela vērība tika veltīta stikla
šķiedru ieguvei un audumu gatavošanai no tām, sevišķu uzmanību pievēršot to
krāsošanai, turklāt pēc iespējas plašākā krāsu gammā. Lielākajā ASV
tekstilfirmā - “Berlington Industries” auda un krāsoja stikla šķiedras audumus.
Arnolds Jirgensons izstrādāja vispiemērotākās emulsijas polimēru Nr. 3330 -
pigmentkrāsu saistvielu, kas bija izturīga mazgāšanas un ķīmiskās tīrīšanas
procesos.
Kopš 1976. gada Arnolds Jirgensons ir pensijā. Pirms
četriem gadiem viņš atgriezies dzimtenē un dzīvo Liepājā.
Daudzus gadus Arnolds Jirgensons pavadīja svešumā,
taču nenovērsās no tām zināšanām un pieredzes, ko guva Latvijā. Visu savu darba
mūžu viņš bija kopā ar lietišķās ķīmijas risinājumiem. Arī pašlaik, atceroties
brāli Bruno un mirkļus no savas dzīves, viņš neaizmirst piemetināt, ka jau
bērnībā abi izvēlējās grūtu, bet interesantu un vajadzīgu zinātnes nozari -
ķīmiju.
Strādājot ASV, viņš bieži mainīja darbavietas. Kāpēc
? Arnolda Jirgensona atbilde: “Es skatījos vienmēr pēc jauna darba, man patika
eksperimentēt. Bet to vislabāk izdarīt firmās, kur neviena nebija, kas varētu
mani komandēt. Tur mana doma bija brīva.”
Ar tādu brīvu domu Arnolds Jirgensons vada savas
dienas, dzīvodams jau vairākus gadus Liepājā. To mēs izjutām, ciemodamies pie
viņa dzīvoklī, pareizāk sakot - kad pērnvasar viņam pasniedza LZA goda doktora
diplomu. Šī atzinība ķīmiķim piešķirta, atzīmējot viņa nopelnus praktiskajā
zinātnē, ražošanā un godinot visu Jirgensonu dzimtu, arī brāli Bruno, kurš
nepieredzēja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jauntapušā goda doktora
stāstījums par savu dzīves gājumu, sasniegumiem jaunu produktu ražošanā,
pieredzi un sastaptiem cilvēkiem jebkurā gadījumā varēja uzburt neaizmirstamas
ainas un sajust šā cilvēka labestību.
Viņš ir saglabājis gaišu domu un fenomenālu atmiņu.
Ar viņu runājot, pats kļūsti labāks un idejām bagātāks.
Ķīmijas skolotājs
Ādažu pagasta Strēlniekos - 1982.8.X (ASV, Hjustona)
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru