========================
No Ādažu vēstures.
Agronomijas speciālistiem, īpaši tiem, kuru zinātniskā vai praktiskā darbība saistīta ar daudzgadīgiem zālājiem, autoritatīvs ir lauksaimniecības zinātņu doktora, profesora, Viktora Tērauda vārds. Jāatzīmē, ka drīz vien pēc Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes beigšanas viņa darbs bija saistīts ar Ādažu pagastu. Agronoms V.Tērauds savā darbā lielu vērību veltīja zinātniskai ievirzei. Viņa darbs guva atzinību un drīz vien jaunais speciālists tika uzaicināts darbā Lauksaimniecības akadēmijā.
1990. gada 31. oktobrī tikos ar V.Tērauda dzīvesbiedri Milliju Tēraudu, pierakstīju viņas atmiņas par diviem Ādažos nodzīvotajiem gadiem.
1935. gadā par Ādažu rajona agronomu tika iecelts Viktors Tērauds. Ādažu rajona agronoma darbības zonā bija Ādaži un Mangaļi. Pēc diviem gadiem šai zonai tika pievienoti Ropaži un Inčukalns. Lauksaimniecības kamera uzskatīja, ka rajona agronomam jāstrādā vietā, kas būtu vieglāk pieejama viņa rajona lauksaimniekiem. Un tāpēc pēc diviem darbības gadiem Ādažos V.Tērauds pārcēlās uz Ropažiem, pie Garkalnes stacijas. Tur pienāca dzelzceļš, blakus šoseja – visi apstākļi, lai attiecīgā rajona lauksaimnieki varētu ērti tikt līdz rajona agronomam.
Un tomēr divi Ādažos aizvadītie gadi dziļi iespiedušies atmiņā.
Sākotnēji rajona agronoms ar dzīvesbiedri tika izmitināti Jaunkūlu mājās pie saimnieka Lapiņa. Pēc neilga laika V.Tēraudam ierādīja trīs istabas t.s. Ārstu mājā – ēkā, kur vēlākajos gados tika ierīkota ambulance. Ēkas otrajā stāvā blakus dzīvojamām telpām tika iekārtots agronomiskais birojs.Rajona agronoma pienākumos ietilpa labākās lauksaimnieciskās saimniekošanas pieredzes ieviešana, sadarbībā ar attiecīgā rajona zemniekiem. Ādažos šajā ziņā bija saprotoši un zinoši cilvēki. Tā, piemēram, jau minētais Jaunkūlu saimnieks Lapiņš – viņa lauki tika apsaimniekoti pēc labākajiem tehniskajiem noteikumiem. Berģu galā dzīvoja agronoms Ozoliņš – viņš pirmais šajā pusē sāka ieviest lupīnu, izmantodams to mazauglīgo zemju uzlabošanai. Arī pagasta vecākais Kalniņš savu saimniecību vadīja pēc zinātniskām atziņām. „Zābakos” dzīvojošais Pētersons savā saimniecībā veica dažādus izmēģinājumus. Kopā ar rajona agronomu V.Tēraudu viņš savā saimniecībā ierīkoja zālāju izmēģinājumu laukus.
Rajona agronoma pienākums bija arī vadīt mazpulku darbu. Rajona agronomam bija jāsastāda mazpulku darba plāni, jāvada to izpilde. Rudeņos pagasta namā vai kur citur notika mazpulku ražas izstādes. Valsts mērogā mazpulku darbus vadīja mazpulku inspektors no Latvijas Lauksaimniecības kameras Ķirsis, bet uz vietas visu darbu organizēja attiecīgā rajona agronoms. Ādažos, kur pareizai saimniekošanai tika veltīta liela uzmanība, labi darbojās arī mazpulks. Ļoti aktīvs bija, piemēram, „Ārputnos” dzīvojošo Gaiļu dēls. Viņš ļoti interesējās par lauksaimniecību, bija aktīvs mazpulka darbā.
Kopumā vērtējot, ļaudis Ādažos bija rosīgi, labi situēti. Saimnieki interesējās par agronomiju, ierīkoja ganības, aplokus. Pagasta namā tika rīkotas lauksaimniecības izstādes.
Savukārt sievietes rosīgi darbojās mājturības biedrībā. Latvijas Lauksaimniecības kamera finansēja mājturības inspektoru, kas savu darbu organizēja tā, ka reizi mēnesī apmeklēja visas mājas. Šādā apmeklējuma reizē varēja saņemt kvalificētu konsultāciju jebkurā mājsaimniecības jautājumā, apgūt praktiskās iemaņas. Mājturības biedrība par saviem līdzekļiem iegādājās dažādus darba rīkus – stelles, sulu spiedes u.c., kurus izmantoja kopīgi. Arī mājturības biedrība rīkoja izstādes, organizēja dažādus kursus.
...No rītiem ceļš uz Rīgu gar Ādažiem dunēt dunēja. Lieta tāda, ka vecā šoseja bija ar baļķu segumu. Un no rītiem, kad ādažnieki un carnikavieši veda savu produkciju uz Rīgu, uz tirgu, tad arī skanēja šī nemitīgā dunoņa. Ko tik tur neveda!
Ādažnieki galvenokārt tirgojās ar pienu un piena produktiem, kā arī citiem lopkopības produktiem. Ādažos bija ļoti labs piens. To nodeva Centrālai moderniecībai, un tas gāja augstākajā klasē - 18 santīmi litrā. Šo pienu lietoja arī bērnu uzturā.
 |
| Krūmu ciršana Ādažu pagastā. 20gs.20. gadi. |
Bet ne jau tikai piens bija galvenais ādažnieku ražojums. Piemēram, Zeduļos nodarbojās ar kartupeļu audzēšanu un guva labu peļņu. Tur saimniekoja divi brāļi. Viens no viņiem specializējās uz gurķiem – ieguva labas ražas, īpaši iekonservēja (lika mucās, ieraka zemē). Savukārt kāda cita ģimene savu turību cēla uz ārstniecības augiem. Vīrs ar sievu bija labi šo augu pazinēji, čakli vācēji un dzīvoja ļoti pārtikuši.
Savukārt Dreiliņu pagasta iedzīvotāji galvenokārt tirgojās ar kāpostiem. Jaunciema pusē pelnījās ar sēņošanu. Vislielākos ienākumus deva tieši baraviku lasīšana. Piemēram, bija tāda Freimaņu ģimene. Viņiem bija savas zināmas vietas, un nekad negāja lasīt baravikas no rīta – sēņoja tikai pievakarē. Lasīja tieši tirgum.
Carnikavieši naudu ieguva ar nēģiem. Gaujā no tās ietekas jūrā līdz Ādažu muižai bija ierīkoti 7-8 nēģu tači. Tacis bija sadalīts t.s. „robos”. Viens „robs” tacī maksāja 500 latus. Faktiski visu šo „nēģu rūpniecību” Gaujā vadīja „nēģu karalis” – Rozenbergs no Strēlnieku mājām. Tērauda ģimenei neiznāca iepazīties ar šo cilvēku, jo viņš nomira drīz pēc jaunā rajona agronoma ierašanās.
Ādažos bija arī ļoti aktīva sabiedriskā dzīve. Pagasta namā bija liela zāle, kurā notika plaši sarīkojumi, koncerti, dejas. Ādažos darbojās labs pašdarbības teātris. Izrādes notika gan Ādažu pagasta namā, gan Brīvdabas muzejā, dažreiz tajos piedalījās arī profesionāli aktieri no Rīgas. Darbojās arī koris, dubultkvartets. Jaunkūlās bieži sanāca vīri un notika lielā sadziedāšanās. Sabiedriskajā darbā aktīvi piedalījās arī „Piparu” saimnieks Puriņš. Galvenie sabiedriskās un kultūras dzīves virzītāji bija vietējās inteliģences pārstāvji. Īpaši minams Ādažu pagastskolas direktors Grundulis, kā arī citi skolotāji. Šajā sabiedriskās un kultūras dzīves rosmē aktīvi iekļāvās arī carnikavieši.
Z,Dzintare
Laikraksts „Ādažu ritmi” / 07.06.1991.
 |
| Sējējs - Mārtiņš Osis |
 |
| Dzidrumos spiež ābolu sulu / ap 1930.g. |
 |
| Traktors Līdumnieku mājās. |
 |
| Traktors "Titkanos" / 1934.g. |
 |
| Kad darbi padarīti, ļaudis Briezēs svin svētkus. 20. gs. 30. gadi. |
PIENA KVALITĀTEI
Kolhozam «Ādaži» ir pašiem savs medicīniskais dienests (bazējas Ādažu poliklīnikā), kas ikdienā rūpējas par lopkopju veselību. Notiek regulāras veselības pārbaudes, dispanserizācija, tām pakļauti visi strādājošie, kuru ikdienas darbs saistīts ar produktīvo lopkopību. Ne mazāk svarīgi ir dažādi materiālie un morālie stimuli. Pamatu pamats ir darbinieku ieinteresētība darāmajā, gala produktā. Šajā sakarībā ir ieviesta šodienēja darba samaksas sistēma apmaksa pēc kopēja darba gala rezultāta mēnesī. Strādājot un saņemot darba apmaksu pēc šādas sistēmas, darba kolektīvs atbildīgs kā par piena daudzumu tā par kvalitāti. Algas starpība mēnesī vienā mikrokolektīvā strādājošiem var sasniegt pat vairāk kā 100 rubļus. Ieviestā sistēma rada vienotu pieeju dzīvnieku aprūpē ne tikai augstu piena izslaukumu iegūšanā, piena kvalitātes nodrošināšanā, bet arī teļu saglabāšanā un ganāmpulka atražošanā. Svarīgi arī tas, ka piena kvalitātes pārbaudēm pie mums kolhozā izveidota īpaša piena laboratorija. Laboratorijas rīcībā ir šodienēja aparatūra ar kuras palīdzību novērtē piena temperatūru, blīvumu, tauku saturu, Ternera grādu, tīrību un citus rādītājus. Tiek sīki analizēti gadījumi, kad konstatētas lielas tauku satura svārstības pienā. Laboratorijas rīcībā ir arī metodes piena viltojuma un citu izmaiņu noteikšanai. Laboratorijas darba rezultāti tiek ikdienā operatīvi izvērtēti un kļūdu gadījumos vainīgie saukti pie atbildības un pārkāpumi novērsti. Visa šī kompleksā darba rezultāti ir lēta un kvalitatīva piena ražošanas pamatnosacījums. 
Tādēļ arī «Ādaži» ar pienu ikdienā apgādā zīdaiņu bērnu namus. Līdztekus lopkopju darbam piena kvalitātes nodrošināšanai fermās ieviestas īpašas piena attīrīšanas centrifūgas OCM-5. Šādas centrifūgas izveidotas pašu spēkiem no sērijveida ražotajām. Rīgas piena kombināts izvēlējies «Ādažu» lielfermu «Briljanti» par bāzes piena ieguves objektu. Kolektīvam ir cieša sadarbība ar LLVZPI Eksperimentālās ražošanas laboratoriju «Sigfarm». Laboratorijas zinātnieki šeit atrod iespēju ieviest jaunākos efektīvākos preparātus tesmens, ginekoloģisko un jaunlopu, putnu slimību ārstēšanai. Sadarbībā ar «Ādažu» speciālistiem top jauni risinājumi piena kvalitātes uzlabošanai, piemēram, pēdējā laikā kopizstrādes rezultātā pielietojam piecu pupu dezinfekcijas ierīci ar Eksperimentālā ražošanas laboratorijā «Sigfarm» izstrādātu īpašu dezinfekcijas līdzekli. Ierīces pielietošana slaucējas darbu nedaudz sarežģī, bet, kā rāda novērojumi, iegūtie rezultāti ir labi. Kopējais darbs šīs izstrādes tālākā pilnveidošanā turpinās.
E. Mitriķe, Sociālistiskā Darba Varone, slaucēja-operatore
Z. Štālbergu. kolhoza «Ādaži» «Briljantu» lielfermas vadītājs
LABA TĀDA ATZINĪBA
Priecīgo vēsti, ka mūsu kolhoza «Ādaži» kolektīvs kļuvis par uzvarētāju Vissavienības sociālistiskajā sacensībā saņēmām ar gandarījumu. Saimniecībā jau kļuvis par tradīciju ik dienu aizvadīt ar krietniem darbiem. Tālab gada beigās noskaņojums visiem ir možs - tā ir labi padarītā darba apziņa. Sekmīgi būs izpildītas visas sociālistiskās saistības. Pastāstīšu kā sokas lopkopjiem. Pašlaik ik dienu saražojam un nosūtam valstij 23 līdz 24 tonnas piena. Vidējais izslaukums no govs ir 11.3 kg dienā, par 900 g vairāk nekā šajā laikposmā pērn. Kopā ar Pabažu iecirkni gatavojamies gadu noslēgt ar 4300 kg vidējo izslaukumu, bet, kā mēs sakām, vecajos «Ādažos» tas būs 4650 kg. 1982. gadā pārdosim valstij 2647 t gaļas un 8860 t piena. Daudzas lopkopes un fermas savas sociālistiskās saistības izpildīja jau krietni agrāk. Mans personiski sasniegtais rezultāts būs 6900 kg piena no govs. 6000, kg vidējo izslaukumu sasniegs komuniste Lidija Lapsa, kuras aprūpētajā grupā kāpinājums ir 940 kg. un Ilga Brīdiņa. Fermu vidū 1. vietā ir «Ceri». Zemzarīšu novietnes četras lopkopes šo gadu slēdz ar 5450 kg vidējo izslaukumu un 700 kg kāpinājumu. Līdzīgs kāpinājums sagaidāms arī Sociālistiskā Darba Varones A. Dreimanes grupā. Labi strādājis Eipuru lielfermas kolektīvs, kura kontā paredzams 530 kg. vidējā izslaukuma kāpinājums. Šie kilogramu un centneru pieaugumi liecina par ražošanā ieguldītajām rūpēm. Par saskaņotu, prasmīgu visu dienestu darbu. Vienlaikus mēs strādājam ar rūpēm par rītdienu, par 1983. gada un visas vienpadsmitās piecgades valsts pasūtījuma izpildi. Govju atnešanās saimniecībā organizēta vienmērīgi visu gadu. Govis ir labi paēdušas, lopbarība aprēķināta un sadalīta visam ziemošanas periodam. Katra govs dienā saņem vidēji 13 barības vienības. Pašlaik izstrādājam 1983. gada ražošanas plānu un nākošajā lopkopju sanāksmē uzņemsimies jaunas sociālistiskās saistības. Tās būs augstākas nekā šogad. Gaļu vien pārdosim valstij 2800 tonnu.
E. Mitriķe, Latvijas PSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbiniece
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru