 |
Ādažu astoņgadīgā skola ( ap 1975.gadu )  Ielūgums uz mācībām sagatavošanas klasē. Tādu saņēma katrs skolēns. 📎 📎 📎 |
* Darba Balss / 06.01.1970
📎 📎 📎
JUBILEJA 3 x 25 ĀDAŽOS
Un, lūk, sapulcējušies daudzi ādažnieki un audzēkņi, lai sveiktu savas skolotājas Klase pēc klases. apsveicējs pēc apsveicēja teic siltus, mīļus vārdus. Skaista tomēr ir pedagoga profesija! Gadu mijā Ādažu astoņgadīgā skola svinēja direktores Veltas Turinas un viņas vietnieces Veltas Porietes un skolotājas Ārijas Lejnieces 25 darba gadu jubileju. Jubilāres ar jaukiem suvenīriem, dāvanām un sirsnīgiem novēlējumiem sveica Ādažu kolhoza vadība un komjaunieši. Veltai Porietei šie svētki reizē ir 50. dzimšanas diena. Bet 25 viņai aizvadīti vienā — Ādažu skolā. Mēs zinām, ka nav daudz cilvēku, kas visu mūžu uzticīgi vienai darba vietai. Katrā skolā sasniegumi mācībās un audzināšanā atkarīgi no prasmīgas vadības. Velta Poriete vienmēr iejūtīgi palīdz pedagogiem, viņa neatsaka nekad nevienam skolotājam, ja vien spēj ko darīt. Padomu iet prasīt skolēni, arī bērnu vecāki. Un skolas dzīve vienmēr iet kopsolī ar visu jauno, Velta Poriete vienmēr atgādina skolotājiem izmēģināt praksē jauninājumus. Savās latviešu valodas stundās viņa izmanto: magnetofona ierakstus, filmaskopu, epidiaskopu. V. Porietei ir liela pieredze latviešu valodas mācīšanā un rezultātā arī sekmība ir laba. Viņas devīze — būt sava amata meistaram.
Draudzīgas, lietišķas savstarpējās attiecības sagādā lielu prieku mūsu - skolotāju profesijā. Veltai Porietei ir liels nopelns kolektīva saliedēšanā. Nav bijis gadījumu, kad viņa skolotājiem uzkliegtu, arī stingru prasību izsaka mierīgi un korekti. V. Porietes audzēkņi atceras savu skolotāju ar sirsnību un cieņu. Velta Poriete ilgu laiku ir izpildījusi un arī šodien izpilda mūsu rajona deputātes pienākumus. Viņas darbu augstu novērtējusi izglītības ministrija, piešķirot apbalvojumu «Teicamnieks izglītības darbā».
V A. Platais, Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājs
V A. Platais, Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājs
* Darba Balss / 08.01.1970
📎 📎 📎
Pulkā laba dzīvošana
Kolhoznieku centienus un vēlēšanos atbalsta arī kolhoza vadība. Šogad ciemata centrā uzcēla lielu, skaistu ēku kur atrodas kolhoza kantoris, klubs. Netālu no mūsu skolas ir piecstāvu dzivojamā ēka. Tagad ceļ vēl otru. Jaunā divstāvu ēka blakus slimnīcai būs mītne tās darbiniekiem. Visskaistāk mūsu ciemats izskatās tad, ja vēlu vakarā brauc no Rīgas puses pa šoseju, pretī no tālienes mirgo logu ugunis. Tās jautri mirkšķinot, itkā saka lūk, cik mēs labi un draudzīgi visi kopā dzīvojam! Izskatās, ka mēs tuvotos pilsētai, nevis ciematam.
Gunta VECOZOLA
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klasē
1970.04.21 Pionieris
📎 📎 📎
Esmu kopā ar draugiem
Kad es biju pavisam maziņa, spēlējos savā istabā ar mantiņām. Tad man bija tikai viena draudzene — mana māsiņa Astrīda. Kad paaugos un māmiņa man vienai atļāva jau iet pagalmā spēlēties ar kaimiņu bērniem, es sadraudzējos ar kaimiņu meiteni Elvīriņu. Jautri un priecīgi mums abām ritēja dienas vairākus gadus. Bet tad nāca skolas laiks. Šis svešais vārds — skola man toreiz nozīmēja: šķirties no rotaļlietām, no Elvīriņas. aiziet, kur nav vēl draugu, bet ir sveši skolotāji, mācības un daudz kā nezināma. Nekas patīkams mani tur negaidīja Bet jau pēc pirmā ceturkšņa šis pats vārds «skola» man izteica: daudz sirsnīgu draugu, labi skolotāji, interesantas mācības, pēcstundu nodarbības. Skola un tās saime man kļuva tuva un mīļa. Es sāku sarakstīties ar citu republiku skolēniem. Un visur man atsaucās sirsnīgi un labi draugi. Vistuvāk šodien man ir kļuvusi Taņa no tālās Uļjanovskas. Kaut gan mēs viena otru vēl personīgi neesam satikušas. mums ir ļoti sirsnīgas un draudzīgas attiecības. Es ļoti gaidu Taņas vēstules, kurās viņa man stāsta par tālo Uļjanovsku. Priecājos līdzi Taņai un visiem viņas skolas biedriem, kas var mācīties tai pašā skolā, staigāt pa tām pašām klasēm, raudzīties pasaulē pa tiem pašiem logiem, pa kuriem kādreiz skatījās Volodja Uļjanovs. Un man šķiet, ka viņi visi taču ir tikpat kā Volodjas skolas biedri. Lasot šīs vēstules, man šķiet, ka arī es esmu pie viņiem, jo Taņa man visu tik ļoti interesanti apraksta un savas vēstules papildina ar fotoattēliem no Uļjanovskas, no savas skolas dzīves. Taņa — mana labā draudzene.
Gunta VECOZOLA
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klasē
28.04.1970 / Pionieris
📎 📎 📎
DELEGĀTI VIESOS:DAUDZI LAUKU SKOLU PIONIERI pirmo reizi salidojuma dienās ierauga Rīgu. Viss šķiet interesants. Neaizmirstamu iespaidu atstāj Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, ekskursijas uz Rīgas fabrikām un rupnīcām. Durvis mazajiem ciemiņiem viesmīlīgi ver saldumu fabrikas «Laima» un «17. jūnijs», Popova radiorūpnīca, Rīgas elektrospuldžu rūpnīca, mopēdu rūpnīca «Sarkanā zvaigzne» un citas. KOLHOZĀ «ĀDAŽI» viesojas salidojuma delegāti no septiņām pilsētām. Partijas organizācijas sekretāre Daina Dzirkale vispirms iepazīstina pionierus ar jauno moderno klubu, kas atklāts Ļeņina 100. jubilejas priekšvakarā. Dzejnieks Jāzeps Osmanis kolhozam veltījis pat dzejoli:
Šīs stiprās sienas, ko cēlām mēs,
Tās dēlu acīs gaiši atmirdzēs.
Un mazdēli, kad dēliem blakus ies.
Tie mūsu celto namu augstāk slies.
Bērni uzzina arī, kādas ražas iegūst kolhozs, cik lieli ir izslaukumi.
Pagājušajā gadā ieguva caurmēra 3912 kilogrami piena no katras govs. Pirmā vieta, rajonā! Arī laukkopji var lepoties — 25,4 centneri no hektāra. Jaunieši nepamet kolhozu, kaut arī Rīga pavisam tuvu, bet turpina tēvu un vectēvu darbu. Pionierus pārsteidz milzīga dārzniecība. Te būs tik daudz gurķu, ka varētu noklāt visu ceļu no Ādažiem līdz Rīgai. Četrarpus hektāru atrodas zem polietilēna. Lielus ienākumus dod 28 000 ūdeļu, polārlapsu un sudrablapsu audzēšana. Skaistās ādiņas ir ļoti vērtīgas un dārgas. Gadā kolhozs saņem 3.8 miljonus rubļu ienākumu un 1,2 miljonus no tiem dod tieši zvēraudzētava. Bērni ar interesi aplūko neparastos dzīvnieciņus, vēlas kaut mirkli tos paturēt rokās, paglāstīt. Jauki pakavēties arī pie suvenīru ražotājiem. Vienkāršs koka dēlītis tepat acu priekšā pārvēršas brīnumainā mākslas darbā. Tā stundas kolhozā aizrit nemanot. Laiks posties atceļā uz Siguldu.
| DELEGĀTI VIESOS: |
1970.06.19 Pionieris |
📎 📎 📎
Vieglās un grūtās dienas
Vasarā neaizmirstiet mūs! Nāciet strādāt uz mūsu dārzniecību, pavasarī aicināja kolhoza priekšsēdētājs J. Kukelis. Sākumā zēni un meitenes baidījās: vai tikai viņi tiks galā. Ādažu darba darītāju labo slavu apkaunot nedrīkstēja. Uzmundrināja pionieru vadītāja Rita Ulpe: Gan jau pratīsit. Esiet tikai apzinīgi! Aizritēja diena pēc dienas, pagāja vasara. Visos svētkos Ādažu astoņgadīgajā skolā pašu cilvēks ir kāds no kolhoza vadības. Izņēmums nebija arī šī gada 1.septembris. Pie bērniem atkal atnāca priekšsēdētājs. Liels, liels paldies! Vilnis Briedis по 5a klases, viņa brālis Juris, Viļņa klases biedrs Tālivaldis, Skaidrīte Dzalbe no Vilņa klases sekmīgi aizstāja pieaugušos. Tiesa, tas nav nekāds brīnums, ka no lauku skolas tik daudz bērnu vasarā palīdz savam dzimtajam kolhozam. Turklāt lielākā daļa Ādažu skolas šī pavasara absolventu izlēma turpināt mācības lauksaimniecības tehnikumos un profesionāli tehniskajās skolās. Kolhoza brigadiera H. Ūdra dēls Ārijs iestājas Saulaines sovhoztehnikumā, Ilgonis Emsiņš Saukas mehanizācijas skolā, Roberts Iesalnieks un Gunārs Auzāns Apes profesionāli tehniskajā skolā... Kā tas panākts?
 |
| Svarīgi darbi šogad sagaida jaunos ļeņiniešus, kas gatavojas savas organizācijas 50 gadu jubilejai. Kā tos visus paveikt, kas būtu darāms vispirms un kas vēlāk lūk, par ko šobrīd domā Ādažu astoņgadīgās skolas direktore Velta Turina un vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe |
Vieglās un grūtās dienas
1970.09.09 Skolotāju Avīze
VINDEDZE, V.
 |
Ādažu astoņgadīgā skola (bilde uzņemta foto pulciņa nodarbību laikā ap 1975.gadu ) |
📎 📎 📎
VECĀKU RŪPES NEPIECIEŠAMAS
Aizvadītā mācību ceturkšņa nobeigumā Rīgas rajona Ādažu astoņgadīgās skolas I klases skolēniem bija līksmi svētki viņus uzņēma oktobrēnos. Bērni jutās priecīgi un apmierināti. Kā gan ne skolas liecībās, ko mazie saņēma pirmo reizi savā dzīvē, nevienam nebija divnieka. Klasē ir 26 audzēkņi, no kuriem 11 mācījušies tikai labi un teicami. Tātad pirmais darba cēliens, strādājot pēc jaunajām mācību programmām, pabeigts sekmīgi. Bet vai to panākt bija viegli? Grūtību bija ļoti daudz. - saka klases audzinātāja J. Sķiliņa. Un jāatzīst, ka to pārvarēšanā lielu palīdzību sniedza gan klases vecāku komiteja, gan atsevišķu audzēkņu tēvi un mātes, kas uzmanīgi sekoja savu bērnu mācību gaitām. Zināmus sarežģījumus skolotājas J. Šķiliņas darbā, acīm redzot, radījis apstāklis, ka pagājušajā mācību gadā viņa pati nav vadījusi pašreizējo pirmās klases audzēkņu sagatavošanas nodarbības. Šo uzdevumu veica skolotāja A. Lejniece. Protams, pirms mācību gada sākuma viņa tagadējo audzinātāju sīki iepazīstinājusi ar katra skolēna īpatnībām. Jau sagatavošanas nodarbību laikā kļuva skaidrs, kuri no vecākiem patiesi interesējas par to, lai viņu bērni mācībās gūtu labas sekmes, pastāsta skolotāja A. Lejniece. Iepriecināja fakts, ka pozitīva attieksme pret skolas rīkotajiem pasākumiem, pedagogu sniegtajiem padomiem un norādījumiem bija ne tikai nākamo skolēnu māmuļām, bet arī dažiem tēviem, piemēram, J. Šehtelim un O. Jaunkalnam. Vairākums vecāku aktīvi piedalījušies skolotājas B. Virkavas vadītajās pedagoģiskās fakultātes nodarbībās. Šeit viņi uzzināja, kādu apsvērumu dēļ izdarīti pārkārtojumi pamatskolas klašu programmās, iepazinās ar to būtību un saturu. Lekcijas par dažādiem tematiem lasīja gan skolas pedagogi, gan medicīnas un milicijas darbinieki. Pirmās klases audzēkņu vecāki visumā ir atsaucīgi pret skolas vajadzībām, saka skolotāja J. Šķiliņa. Piemēram. Gitas Bošas vecāki no skaidu plāksnēm pagatavoja glītu skapi, kur uzglabāt skolēnu sporta tērpus un individuālos dvielīšus, bet Vegas Valdmanes tētis finiera plāksni, kas izmantojama vārdu salikšanai no saliekamās ābeces burtiem. Bet visvairāk nepieciešamas tomēr ir vecāku rūpes par bērnu sekmīgām mācībām. Ja ģimenes locekļi sistemātiski kontrolē, kā mazais skolēns izpilda mājas uzdevumus, prot vajadzības gadījumā pareizi sniegt viņam palīdzību, tad varam būt droši par šī skolēna sekmēm. Mūsu klasē tādi bērni ir, piemēram, Iveta, Gunārs, Māris, Vega un citi. Juris Ādažu skolā ieradies no cita mikrorajona, kur bija dzīvojis vecmāmiņas uzraudzībā. Zēns nebija apmeklējis ne bērnudārzu, ne arī sešgadīgo bērnu sagatavošanas nodarbības skolu. Klases audzinātājai tas izraisīja pamatotas bažas par viņa sekmēm. Taču zēna vecāki izprata pieļauto kļūdu un tagad dara visu iespējamo, lai palīdzētu viņam atgūt nokavēto. Jurim un vēl dažiem citiem mazāk sekmīgajiem skolēniem iekārtotas īpašas papilddarbu burtnīcas lasīšanā un matemātikā. Tajās skolotāja ik dienas ieraksta vielu, kas bērnam jāatkārto un jānostiprina līdztekus kārtējiem uzdevumiem, kā arī norāda, kāda atzīme saņemta par iepriekšējo atbildi. Šos ziņojumus ik reizes paraksta vecāki. Tādējādi vienmēr tiek saglabāts kontakts starp skolu un ģimeni, un, kā jau teikts, visiem bērniem izdevies mācību ceturksni pabeigt bez neapmierinošām atzīmēm. Pilnīgi nesagatavotas mācībām izrādījās dvīņu māsas Aina un Skaidrīte, arī viņas nesen pārcēlušās uz Ādažiem no citas dzīves vietas. Mātei nebija pa spēkam sniegt meitenēm mācībās nepieciešamo palīdzību. Grūti bija arī pārliecināt viņu par to, ka labāk būtu, ja meitenes dzīvotu skolas internātā. Audzinātājai talkā nāca vecāku komitejas priekšsēdētāja M.Olšteina un komitejas locekles Z.Valdmane un A.Boša. Kopīgiem spēkiem izdevās panākt, ka meitenes tika iekārtotas vispirms pagarinātās dienas grupā, bet pēc tam internātā, kur mājas uzdevumu izpildi kontrolē pedagogi. I klasē vecāku sapulces notiek katru mēnesi, bet individuālas konsultācijas mācību un audzināšanas jautājumos var saņemt jebkurā laikā. Skaidrs, ka pašreiz, kad I klases uzsākušas darbu pēc jaunajām programmām, ģimenes atbalstam mācību un audzināšanas darbā ir ļoti svarīga nozīme. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļūst lauku apstākļos, kur lielam skaitam bērnu nav iespējams apmeklēt pirmsskolas iestādes. Arī Ādažu skola, kaut gan tā atrodas pie galvaspilsētas ir lauku skola, un puse no tās gandrīz 400 audzēkņiem ir Ādažu kolhoza darbinieku bērni. Šādam skolēnu skaitam pašreizējās telpas kļuvušas krietni vien par šaurām, tāpēc ekonomiski spēcīgais dārzkopības un zvērkopības kolhozs paredzējis tuvākajos gados uzcelt jaunu skolu. Taču, kā paskaidro Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina, par bērnudārza celtniecību nopietni domāts pagaidām neesot, kaut gan tuvākajā apkaimē tāda nav. I klasē ir tikai trīs skolēni, kam bijusi izdevība apmeklēt attālākās pirmsskolas iestādes. Skolotāja J. Sķiliņa šo bērnu sagatavotību vērtē pozitīvi. Par pārējo audzēkņu sagatavošanu skolai un par viņu turpmākajām mācībām I klasē liela daļa atbildības tātad tiek prasīta no ģimenes. Bet katram zināms, ka attieksme pret šo jautājumu ne visās ģimenēs ir vienlīdz nopietna un apzinīga. Dažāds ir skolēnu vecāku materiālais stāvoklis, izglītības un kultūras līmenis, un, šķiet, grūti būs panākt, lai ikviens no viņiem pilnībā īstenotu skolas izvirzītās prasības, jo īpaši bērnu sagatavošanā mācību gaitām. Vislabākais atrisinājums laikam gan būtu atvērt sagatavošanas klases, kā tas jau darīts, piemēram, Gruzijā. Bet pašreizējos apstākļos pedagogu uzdevums joprojām paliek —izvērst pārdomātu darbu ar vecākiem, panākot, lai viņi nopietni izturētos pret savu bērnu mācībām. Ādažu astoņgadīgās skolas I klasē par to tiek gādāts.
1970.11.11 Skolotāju Avīze
Krūze, В.
📎 📎 📎
MELNAIS KAĶIS
Bija gaišs pavasara rīts. Rasma pa taciņu gar birzi devās uz skolu. Pēkšņi no krūmāja izlēca kaķis, tērpies koši melnā kažokā Rasma sastinga, tas taču bija nelaimes vēstnesis! Un tūlīt pat viņai iešāvās prātā - Ja nu man uzbrūk laupītāji? Vai skolā dabūju divnieku? - Uz skolu viņa nevis gāja, bet skrēja, cik vien kājas nes. Katru burtnīcu, kuru izdalīja skolotāja, Rasma šķirstīja ar izbailēm. Bet tavu brīnumu! Visur bija tikai «četri» un «pieci». Kad stundas beidzās, visi steidzās uz mājam. Te atkal meitene atcerējās kaķi! «Ejot gar birzi, man laikam uzbruks laupītāji kā Gerdai filmā par Sniega karalieni?» Bet atkal nekā! Rasma pārgāja mājās sveika un vesela. Vakarā, atceroties savas veltīgās izbailes, meitene nodomāja - «Tagad es pati esmu pārliecinājusies, ka «melnie kaķi» māņi vien ir!MELNAIS KAĶIS
1971.08.10 Pionieris
📎 📎 📎
BĒRNI PALĪDZ
Uz skolas kāpnēm satiekam zēnus - nupat beiguši nest solus. Ko lai tagad darām? - nepacietīgākie steidzas noprasīt. Klases izremontētas. Grīdas vēl žūst, bet var jau sākt kārtot solus, mēbeles. Kad piektdien apciemojām Ādažu astoņgadīgo skolu, ko tikko bija atstājusi pionieru nometne, mācību pārzine V.Poriete pastāstīja, ka bērni čakli palīdz uzpost telpas un apkārtni jaunajam mācību gadam. Līdz šim viņi strādāja ceturtdienās un piektdienās, bet no nākamās nedēļas (tātad pašlaik) būs ik dienas. Sevišķi lielākie - astotā klase. Skolēni jau sakārtojuši katrai klasei jaunās mācību grāmatas, bibliotekārei palīdzēja inventarizēt. Krāšņa pasaule tagad ir skolas izmēģinājuma lauciņš. Puķes zied, itkā košumā viena ar otru sacenzdamās. Tas ir īsts paldies mazajiem puķkopjiem. Dobēs briest dārzeņi. Nekur ne zālītes. Pavasarī dārza malā ierīkots pat akmensdārzs. Arī te audzēkņi gūst zināšanas, gādā par to, lai viņu stādījumi ko mācītu arī citiem. Šoruden skolai ir jauna ģērbtuve - katrai klasei sava telpa iekārtota pagrabā, bet otrā stāvā, kur agrāk bija ģērbtuve, paredzēts atpūtas stūrītis, lai bērniem brīvā brīdī bezmērķīgi nevajadzētu klīst pa gaiteni, «stutēt» palodzes. Kolhozs «Ādaži» piešķīris līdzekļus inventāra iegādei vajadzīgākie ir skapji. Iegādāti tehniskie līdzekļi - epidiaskopi, magnetofons. Pirms nedēļas notika skolas vadības sēde, apspriežot jaunā mācību gada darba plānu. Pedagogi varēs strādāt sekmīgi: darbmācības skolotājs J.Dzirkalis, matemātiķes A.Stelmaka, D.Ķikāne, krievu valodas pasniedzēja R.Stinkule beiguši kvalifikācijas celšanas kursus. Kopā ar sava pulciņa dalībniekiem nometnē pie Gaiziņa ir orientieriste skolotāja Inna Vetrova. Viņas audzēkne šajā sporta veidā Ruta Konrāde šovasar apmeklēja Ungāriju tā bija «medaļa» par labajiem sasniegumiem, piebilst V.Poriete.
I.Būmane
* Darba Balss / Jaunajam mācību gadam gatavojoties / 19.08.1971
📎 📎 📎
📎 📎 📎
Vienmēr kopā ar mums
Katru rītu, kad audzinātāja ienāk klasē, ar savu smaidu viņa mūs it kā sasilda, vieš mūsos pašpaļāvību un ticību sev. Mūsu skolā viņa strādā diezgan nesen, bet mēs 6 a klase, esam viņu ļoti iemīļojuši. Vienmēr laipna, izpalīdzīga un dzīves priecīga ir mūsu skolotāja. Nekad viņa neļauj valdīt bēdām, slinkumam vai nevīžībai, nīst visu slikto un katrreiz priekšroku dod priekam. Varbūt arī tāpēc ar tādu aizrautību piedalās visos skolas un klases sarīkojumos. Skolotāja ir prasīga. Viņas priekšmetos nevar neizpildīt mājas darbus. Itin katrs mūsu klases sliņķis labi zina, ja kas nav padarīts šodien, noteikti būs jāpadara rīt vai parīt. Atlaides nebūs! Bet ja kādam kaut kas neskaidrs, skolotāja nekad neatsaka savu palīdzību. Kaut gan audzinātajai darba netrūkst, viņa nodarbojas ar orientēšanās sportu. Interesējas par ģeogrāfiju, tāpat grūti atrast jaunu grāmatu, ko viņa nebūtu lasījusi. Un it visā, kas skolotājai patīk un interesē, viņa prot aizraut arī mūs.
Tālivaldis KRIVOROTOVS Ādažu astoņgadīgajā skolā
1971.10.01 Pionieris
📎 📎 📎
Mazs cilvēks nāk pie tevis, skolotāj!
 |
| Jautra Šķiliņa |
Ādažu astoņgadīgās skolas 2. klases audzinātāja Jautra Šķiliņa prot atbildēt uz neskaitāmajiem mazo cilvēku jautājumiem. Prata jau tad, kad, tikko vidusskolu pabeigušai, uzdeva mācīt zooloģiju un lielie zēni tīšām sadomāja grūtus jautājumus jauniņās skolotājas pārbaudīšanai. Toreiz viņa ļoti cītīgi gatavojās stundām, lai nezaudētu šajā «divkaujā». Gatavojas arī tagad. Jaunās programmas daudz vairāk attīsta skolēnu domāšanu, paplašina viņu redzeloku - tas ir nenoliedzami. Taču skolotājam jāstrādā ar «slapju muguru». Stundā ne minūti nedrīkst palaist vējā. Aritmētikā ir vieglāk. Matemātiskās darbības skolēni aptver ātrāk. Algebras un ģeometrijas viela viņiem patīk, šķiet interesanta. Latviešu valodas mācība ne vienmēr pavedas. Skolotāja Šķiliņa cenšas dot pēc iespējas vairāk saviem audzēkņiem. Mācoties par dzimteni klase devās ekskursijā uz Brīvdabas muzeju. Tur pašreiz papilnam rudens krāšņuma, jauks skats pāri Juglas ezeram, iepazina tautas senatnes folkloru. Skolotāja pati ļoti mīl dabas skaistumu un vēlas šo bagātību iedot arī saviem audzēkņiem. Pagājušajā mācību gadā viņa ar klasi aizbrauca uz «Sprīdīšiem». «Anneles stāstus» bija lasījuši daudzi.
Cits par citu traucas pirmais atrast Iršu dārzu, Sprīdīti. Pirmklasnieki apskatīja arī Jelgavas pili, bija Brāļu un Raiņa kapos. Šoruden Raiņa dienās 2. klasē notika, kā mēs pieaugušie, sacītu, literārā pēcpusdiena. Uzaicināja arī 1. un 3. klasi. Skolotāja B. Virkava stāstīja par Tautas dzejnieku, skolēni klausījās Raiņa bērnu dzejoļu un dziesmu ierakstus. Jauki bija. J. Sķiliņa vada darbmācību vecāko klašu skolniecēm un lietišķās mākslas pulciņu. Nesen gatavoja sakņu garšvielas zupai. Sīpolu rīvētāja gan dabūja izraudāties! Taču meitenēm šī nodarbošanās patika. Tāpat kā konservēšana un ēdienu gatavošana. Tad var likt piecniekus vien. Arī ādas apstrādātāji ir lieli entuziasti. Lūk, viens puišelis no 4. klases vai katru dienu nāk un prasa, kad sāksies nodarbības. Mācībās nemaz tik kārtīgs nav. No rītiem šad tad aizguļas. «Ādiņas» viņam interesē pa īstam. 7. klases meitenēm patīk keramika. Ja izdotos dabūt mālu, skolotāja mācītu veidot. Pagaidām tas vēl ir nākotnes sapnis. Lielākā daļa dienas paiet skolā. Mājas solis kā katrai sievietei. Vakaros, kad vīrs un meitiņa atpūšas, Jautra labo burtnīcas, gatavojas stundām. Skolotāja profesiju daudzi paļā. Dzīves biedrs arī dažreiz parūc: vai kautko mierīgāku nevarētu atrast? Ne prātā nenāk! Jautrai Šķiliņai ir labi šajā, nemierīgajā, grūtajā dzīvē. Jo vairāk esi atdevis, jo pretī iegūsti vairāk laimes. Vēl pēc gadiem bijušie audzēkņi raksta vēstules, apsveic Skolotāju dienā. Tad taču atceras labo, skaisto, derīgo, ko iemācījušies skolā. Divdesmit trīs gadi pavadīti skolotājas darbā, trīspadsmit no tiem Ādažos. Brīnumaini: puse, kur neesi ne dzimis ne uzaudzis, kļuvusi tik tuva. Tā mēdz būt, ja darbam atdota visa sirds.
L. Pavasara
* Darba Balss / 02.10.1971
📎 📎 📎
PIRMOREIZ — SKOLĒNI
Mūsu nākamie pirmklasnieki skolai sāka gatavoties jau agrāk nekā citkārt. Uz pirmajām nodarbībām viņi pulcējas 9. oktobri Mazos skolēnus sirsnīgi sagaidīja maršruta «Zvaigznīte» pionieri un ar savu smaidu, it kā novēlēja: «Mazais draugs! Mācies tikai labi un teicami." Nākošgad mazajiem klases audzinātāja būs ilggadējā skolotāja Lejniece. Viņa ir stingra un prot ieaudzināt cieņu pret vecākiem cilvēkiem, nopietnu attieksmi pret grāmatām un skolas darbu. Par to mazie var būt lepni. Pionieri katram mazajam pasniedza grāmatiņu, krāsas un ziediņu un iemācīja trīs jautras rotaļas Viņus iepazīstināja ar skolu, skolotājiem un skolas disciplīnu. Dažs mazais izskatījās nopietns, norūpējies un apmulsis, bet citi priecājās, ka nu viņi jau ir lieli.
Tālivaldis Krivorotovs
Ādažu astoņgadīgās skolas 6.a klasē
1971.10.22 Pionieris
📎 📎 📎
Cikiņš
Šogad pārgājiens «Zelta rudens» mums iznāca savādāks: ieguvām jaunu, neparastu draugu. Gadījās iet garām kādām mājām. Uz kūts jumta ieraudzīju stārķi. Tas stāvēja savā ligzdā uz vienas kājas. Likās interesants un mēs sakām to fotografēt. Pienāca mājas saimniece un sāka stāstīt par garkāji. Nevarējam vien noklausīties Uzzinājām, lūk, ko. Mūsmājas stārķi iesaukuši par Cikiņu. Ne jau pirmo gadu viņš te pārziemo. Palika jau pagājušajā gadā un arī šoruden negribēja doties līdzi citiem aizlidotājiem. Kad iestājas aukstums Cikinš pārceļas uz dzīvi kūtī un neatsakās pat no siena savā maltītē. Pēc dabas stārķēns ir draudzīgs un ar mājiniekiem tā saradis. ka droši nāk klāt. Arī tad, ja sauc vārdā. Gribēdama parādīt stārķa talantu, saimniece aicināja - Cikiņ, nāc pie manis! Bet Cikinš, palūkojies pāri jumta malai un ieraudzījis tik daudz svešu cilvēku, šoreiz, nepaklausīja. Žēl, mums tik ļoti gribējās ar viņu iepazīties tuvāk. Toties tagad, ja vien kādam no mums gadās iet garām stārķa mājām, noteikti iegriežamies pie Cikiņa, kas kļuvis mums par draugu.
Tālivaldis KRIVOROTOVS Ādažu astoņgadīgajā skolā
1971.12.07 Pionieris
📎 📎 📎
📎 📎 📎
VECĀKI PALĪDZ SKOLAI
Ādažu _astoņgadīgās skolas audzēkņu vecāki palīdzēja iekārtot jauno sporta laukumu. Fizkultūras skolotājas Līvijas Veises vadībā tēvi piedalījās vairākās talkās. Greiderists J.Vrubļevskis rūpīgi nolīdzināja basketbola laukumu. Lēkšanas sektoru ierīkoja H.Ozols, E.Jaunpirāns, V.Jakovecs. Daudz strādāja arī P. Konrāds, E. Gumbelis, J.Strazdiņš, M. Mežeckis, E.Eglītis, iekārtojot skatītāju vietas pie volejbola laukuma. Divās talkās, pēdējā no tām notika aizvakar, iebetonēja stabus volejbola laukumā un balstus basketbola groziem. Jaunajā sporta laukumā būs arī šķēršļu josla un sporta pilsētiņa
VECĀKI PALĪDZ SKOLAI
1972.06.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pavasara, L.
📎 📎 📎
Taurenīši
Mani pamodina saules stari. Steigšus uztraušos augšā apģērbjos un kā parasts, dodos aplūkot sakņu dārzu. Jāredz, vai kāposti pa nakti nav pastiepušies garāki. Vēl nebiju aizvērusi vārtiņus , kad ieraudzīju virs vagām lidināmies lielu baru dzeltenu tauriņu. Mani pārņēma milzīgs prieks.: "Redz kādi skaisti ciemiņi sanākuši!" Metos skriešus pie māsas uz virtuvi un aizelsdamās stāstu par redzēto. Māsa klausījās ļoti vērīgi. Bet, kad biju beigusi, noteica: — Tavi skaistie tauremši ir vislielākie ienaidnieki mūsu kāpostiem. Kāpuri apēdis visas lapas. Nemaz nevarēju aptvert kā tik glītiem taurenīšiem var būt tik slikta daba. Sākumā negribēju māsai piekrist. Bet kad arī māmiņa teica to pašu vijadzēja ticēt. Māmiņa arī tūlīt devās uz pieliekamo un sameklēja zāles pret kukaiņiem, kas posta sakņu dārzu. No šīs dienas guvu jaunu mācību. Un vairāk neļauju šādiem tādiem ciemiņiem viesoties mūsu dārzā.
Ināra KLUŠA Ādažu astoņgadīgajā skolā
1972.06.23 Pionieris
📎 📎 📎
VISI SKOLĀ
Ādažu astoņgadīgajā skolā jau agri pulcējās bērni. Katram rokās ziedi. Pulksten deviņos svinīgajā līnijā nostājas visi 419 audzēkņi. Svinīgo aktu atklāja direktore V. Turina. Viņa pastāstīja par to lielo darbu, ko veikuši vecāki, šefi un skolotāji, lai labi sagatavotu skolu jaunajam mācību gadam, pateicās palīgiem. Direktores vietniece mācību darbā V. Poriete aicināja sekmīgi mācīties, iepazīstināja ar jaunajiem uzdevumiem. Rajona Tautas izglītības nodaļas pārstāve G. Rozīte sveica skolas kolektīvu izglītības darbinieku vārdā. Labi mācīties novēlēja ciema padomes priekšsēdētāja J. Kukele un kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukelis. Pēc tam audzēkņus un kolēģus sveica skolotāja M.Gridina. Ziedu klēpji iegūlās skolotāju rokās. Tas kluss solījums labi mācīties. Arī pie Ļeņina krūšu tēla skolēni nolika daudz košu ziedu, paužot pateicību Dzimtenei par laimīgo bērnību.
Ā. Platais
* Darba Balss / 05.09.1972
📎 📎 📎
Gluži negaidītu, bet patīkamu velti saņēma Ādažu astoņgadīgā skola. Jauno rozentāliešu tēlotājas mākslas studija, kas nākamā gada payasarī at zīmēs 20. gadskārtu, uzdāvināja 16 gleznas, kas tagad rotā klases, māČi bu kabinetus. Gleznas dāvinājuši slavenākie ro zentālieši —• studijas ilggadīgais va dītājs Kārlis Taube, Artūrs Briedis, Viktors Mankus, Laimonis Karelis, kopskaitā 9 pašdarbības mākslinieki. Pie tam gleznas sakomplektēja tā, lai tās var izmantot arī kā mācību lī dzekli. Bet kāpēc izraudzīta tieši Ādažu astoņgadīgā skola? Te mācījies stu dijas vadījajs Kārlis Taube. Tāpēc studija uzņēmusies mākslas propa gandas šeiību šajā skolā. Interesants ir nākamais šeiības pa sākums. Decembra pirmajā pusē Ādažos rīkos jauno rozentāliešu dar bu izstādi, ar kuru varēs iepazīties ne vien skolēni, bet arī kolhoznieki.
1972.11.16 Padomju Zeme (Saldus)
Grieze, V.
📎 📎 📎
Mūsu Tālis
|
📎 📎 📎
Strazdi un mēs
| Strazdi un mēs 1973.05.05 Pionieris 📎 📎 📎 |
* Darba Balss / 06.09.1973
📎 📎 📎
📎 📎 📎
 |
| 70.gadu sākums. Skolas sporta laukumā tiek spēlēts futbols. 2. no kreisās Guntis Podziņš. |
📎 📎 📎
📎 📎 📎
Pie skolas karoga
Uzpostajā Ādažu astoņgadīgās skolas zālē bija sapulcējušies visi 133 skolas pirmrindnieki, lai apspriestu mācību darba rezultātus un izvirzītu turpmākos uzdevumus. Pirmajā ceturksnī vairāk nekā 20 procentiem skolēnu vidējā atzīme bija 4 un augstāka. 47 skolēni tuvojas šim līmenim. Labas sekmes ir 1. un 3. klasei. Sevišķi iepriecina izlaiduma klase 8.a, kas sekmju ziņā pārspēj visas citas klases skolā. Pēc ziņojumu nodošanas ienesa skolas jauno karogu. To mums dāvināja ciema padomes izpildkomiteja pavasarī izlaidumā. Tas ir liels gods visiem mācību pirmrindniekiem, sacīja direktore V. Turina. Viņa novēlēja, lai mūsu skolā būtu vēl vairāk pirmrindnieku mācībās. Mācību pārzine V. Poriete uzsvēra, ka labas sekmes skolā ir turpmākās dzīves pamats. Viņa pastāstīja par nozīmītēm «Mācību darba pirmrindnieks», ko piešķirs pirmā pusgada beigās labākajiem skolēniem. V. Turina sacīja, ka pirmo šādu nozīmīti varētu piešķirt mācību pārzinei. Klātesošie direktores vārdus uzņēma ar ilgstošiem aplausiem.
Ciemos bija ieradies Aldis Sausiņš. Viņš mācījies mūsu skolā tiķai labi un teicami, nesen atgriezies no dienesta Padomju Armijā un atnācis, lai dalītos domās ar mums. Arī karadienestā ir liela nozīme tam kā esi mācījies skolā, teica A. Sausiņš. Par savām skolas gaitām pastāstīja skolotāja Ausma Grodza. Arī viņa mācījusies mūsu skolā un bijusi teicamniece. Skolotāja teica, ka pamats labām sekmēm bijusi regulāra mācīšanās un uzmanība stundās. Apsveikt mācību darba pirmrindniekus bija ieradusies skolas vecāku komitejas priekšsēdētāja P. Ose. Sanāksmes nobeigumā skolnieki J. Jaunkalne. S. Ruka. G. Gņeza. D. Smildziņa pastāstīja par savu darbu mājās un skolā, par sabiedrisko pienākumu izpildīšanu. Pionieru marša «Vienmēr gatavs» maršruta "Gudrības krātuvīte" vadītāja A.Poruka nolasīja mācību darba pirmrindnieku sanāksmes aicinājumu. Tajā teikts: «Pašlaik mūsu galvenais pienākums ir apgūt zināšanas, paplašināt savu redzesloku, neapstāties pie sasniegtā." Aicinājumā izvirzīti uzdevumi, kas jāveic, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
T. Krivorotovs, Ādažu astoņgadīgās skolas 8. klases skolnieks
* Darba Balss / 18.12.1973
📎 📎 📎
📎 📎 📎
Šefu atbalsts skolai
Kolhoza «Ādaži» valdes sēdē apsprieda saimniecības darbinieku bērnu paveikto darbu aizvadītajā vasarā un sekmes pirmajā ceturksnī. Kultūras nama zālē pulcējās Ādažu astoņgadīgās skolas kolektīvs, pārstāvji no Carnikavas, Garkalnes astoņgadīgajām skolām, Vangažu vidusskolas un Carnikavas palīgskolas. Sēdi atklāja kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls. Lielākā no astoņgadīgajām ir Ādažu skola. No 332 skolēniem 60 procentu ir kolhoznieku bērni. No viņiem pirmo ceturksni ar labām un teicamām sekmēm nobeiguši 25,5 procenti skolēnu. Iepriecina ģimenes, kur vecāki veltī daudz uzmanības un mīlestības bērnu audzināšanai. Bokānu, Olšteinu, Buku un citās ģimenēs visi bērni mācās labi. Runājot par skolēnu darbu kolhozā kā vienu no pirmajiem gribas minēt kolhoza lopkopības brigadieri Austru Upmali. Viņas dēls Jānis mācās 6. a klasē. Jau ar 1. klasi zēns vasarās atrada piemērotu darbu saimniecībā.
Priecīgs satraukums pārņēma visus, kad kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls pēc sirsnīgiem pateicības vārdiem par darbu saimniecībā, labām un teicamām sekmēm pirmajā ceturksnī apbalvoja ar grāmatām čaklākos. Skolotāji pateicās valdei par atsaucību pret skolu darbu. Radās jaunas ierosmes turpmākajam darbam. Pārējās skolas droši vien pārņems Vangažu vidusskolas pieredzi skolēnu ražošanas brigāžu darba organizēšanā vasarā. Izmantojot kvalificēto palīdzību, ko var sniegt kolhoza speciālisti, plašāks un daudzveidīgāks izvērsies darbs pulciņos. Ādažu skolas direktore V. Turina ierosināja organizēt konkursu «Ko tu zini!» starp kaimiņu skolām, kuru pārstāvji piedalījās valdes sēdē. Kolhoza valdes pieņemtie lēmumi paredz aktīvu atbalstu skolām. Tie palīdzēs labāk strādāt skolu kolektīviem, prasa vecāku nopietnu attieksmi pret bērnu audzināšanu.
Ā.Lejniece, Ādažu ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja
* Darba Balss / 28.11.1974
📎 📎 📎
* Darba Balss / 18.12.1973
📎 📎 📎
Tiekamies ar lasītājiem
Tiekamies ar lasītājiem
1974.12.25 Skolotāju Avīze
DŪMA, I.
Pagājušajā nedēļā republikas izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras namā mūsu redakcijas darbinieki tikās ar lasītājiem skolotājiem un vecākiem. Vakars bija veltīts vispārējās vidējās izglītības jautājumiem. Redaktore L.Režala pastāstīja par to kā pedagoģiskās preses izdevumi «Skolotāju Avīze» un «Skola un Ģimene» atspoguļo aktuālāko šajā jomā. Izglītības ministra vietnieks A. Bullis un Profesionāli tehniskās izglītības Valsts komitejas priekšsēdētāja vietniece S. Justoviča pastāstīja, kā vispārizglītojošās skolas un profesionāli tehniskās mācību iestādes risina vidējās izglītības problēmas, akcentēja jautājumus, kas plašāk būtu jāatspoguļo pedagoģiskajā presē. Arī lasītāji izteica savas domas un ierosinājumus par laikrakstā un žurnālā publicētajiem rakstiem. Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V.Turina izsacīja vēlējumus biežāk atrast rakstus par audzināšanu ģimenē, tādus materiālus, kas parāda vidējās izglītības perspektīvas. Rīgas 43. vidusskolas skolotājs H.Ozoliņš uzsvēra, ka būtu labi, ja laikraksts plašāk publicētu materiālus, kas iepazīstina ar kolēģu pieredzi dažādu mācību un audzināšanas jautājumu risināšanā. Rīgas 16. pilsētas profesionāli tehniskās vidusskolas audzēknes demonstrēja pašu šūdinātos tērpus. Rīgas 5. un 11. vidusskolas meiteņu ansambļi izpildīja dziesmas vācu un franču valodā.
vakara dalībnieki - Rīgas pedagoģiskās skolas IV kursa audzēkne Ļ. Prokofjeva (no kreisās), Rīgas 15. astoņgadīgās skolas skolotāja S. Šlakāne, Rīgas 72. vidusskolas skolotāja T. Paure, Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina un 49. vidusskolas skolotājs H. Ozoliņš.
Tiekamies ar lasītājiem
1974.12.25 Skolotāju Avīze
DŪMA, I.
📎 📎 📎
 |
| Teritorija skolas dienvidu pusē (1974.gads): pa labi fonā vecā pamatskola, bildēšanas laikā kokzāģētava; aiz krūmiem pagasta nabagmāja, tagad nojaukta un tās vietā tapušas privātmājas; celtne pa kreisi - skolotājas Veltas Porietes māja, nojaukta, tagad šeit atrodas Valdorfa skola. Pašā laukā vēl 70-gados bija izmēģinājuma lauciņi, kur katra klase vasarā audzēja un kopa savus dārziņus. Tika audzēti dārzeņi un puķes un līdz ar to audzēkņi radināti pie darba. Šajās dienās kaut kas neiedomājams :) |
📎 📎 📎
Daiļrunas konkursā
Ziemas brīvdienās skolu labākie daiļrunātāji posās uz rajona konkursu. No astoņgadīgajām skolām ieradās kupls daiļrunatāju skaits - 54. Tiklīdz latviešu valodas un literatūras metodiskās komisijas vadītāja I. Biseniece lūdz uzstāties pirmo skolu, sākam uzmanīgi klausīties. Kā runātājiem izdosies atklāt autora un savu pārdzīvojumu? Saulkrastu vidusskolas audzēkne I. Vernava sāk runāt E. Vēvera "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Paklusu, bet tik izjusti, ka katrs vārds iekrīt tieši sirdī. Mierīgi, ar dziļu pārdzīvojumu izvēlētos dzejoļus A.Griguļa «Purva rāva» un L. Vāczemnieka «Varoņu kapi» norunā Baldones vidusskolas audzēknis G. Vilšķērsts. Dziļā uzmanībā un ar lielu patiku klausāmies Salaspils 1. vidusskolas skolnieces R. Vasiles priekšnesumu: I.Ziedoņa «Par Vjetnamu, pastkastīti un savas sētas vārtiem» un M. Čaklā «47. gada Kurzemes balāde». Ar labu daiļrunu iepriecina Inčukalna skolas audzēkne I. Vaičuka dzejoļos - V. Rūjas «Četri» un J. Stulpāna «Cimdi». Bērna prieks un pārdzīvojums aktīvi izpaužas Ādažu skolas audzēknes I. Šaicānes izvēlētajos dzejoļos. Žūrijas komisija nolemj izvirzīt uz republikas skolēnu daiļrunātāju konkursu R. Vasili, G. Vilšķērstu, I. Šaicāni un I. Vaičuku.
A. Neiburga
* Darba Balss / 11.01.1975
=========📎 📎 📎=============
Lai pietiek izturības
Kolhoza «Ādaži» mājīgajā kultūras namā aizsākās jauna tradīcija. Cik daudz pirms tam tika domāts un spriests, cik šaubu pārvarēts un vēlēšanos izsvērts, lai katrs astotās klases audzēknis izvēlētos nākamo vidējo mācību iestādi, zina tikai paši skolēni, viņu vecāki, klašu audzinātājas B. Virkava un R Zeibota. Kad lielie bērni kopā ar vecākiem atnāca saņemt ceļazīmi uz nākošo skolu, tas katram bija skaidrs. Direktore V. Turina stāstīja par iespējām iegūt vidējo izglītību mūsu zemē, par visprogresīvāko lēmumu pasaulē - to iegūt katram jaunietim. Ar mācībām vidusskolā savus nākamos audzēkņus iepazīstināja Rīgas 63. vidusskolas audzinātāja L. Jofe, Ādažu skolas absolvente 10. klases audzēkne R. Konrāde stāstīja, kā viņa spēj savienot mācības vidusskolā ar aktīvu piedalīšanos orientēšanās sportā. Veiksmīgu turpmāko izglītības ceļu nākamajiem absolventiem novēlēja arī kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls. Saimniecības vadītāja un sabiedrisko organizāciju atsaucība pret skolu izpaudusies ne tikai šai notikumā. Valdes sēdēs ar grāmatu veltēm sveikti čaklākie audzēkņi, nopietni runāts ar laiskajiem un viņu vecākiem. Izvēlēties nākamo profesiju absolventiem palīdz arī citu saimniecību vadītāji un speciālisti. Parasti viņi ierodas skolā pēc pedagogu aicinājuma. Ādažos notika otrādi. Kādā pavasara dienā Ādažu, Carnikavas, Vangažu skolās atskanēja telefona zvans un laipni uzaicināja astoto klašu audzēkņus uz kultūras namu. Carnikaviešiem un vangažniekiem pat autobusu pretī atsūtīja. Sarunā par nākamā dzīves ceļa izvēli un tautsaimniecības profesijām piedalījās kolhoza galvenais agronoms I.Vēveris, mehānisko darbnīcu galvenais inženieris J.Mālzems, galvenā ekonomiste M.Birze, valdes priekšsēdētājs A. Kauls un partijas komitejas sekretāre D.Dzirkale. Viņi ne vien iepazīstināja ar savām un citām saimniecībā nepieciešamajām specialitātēm, bet arī silti aicināja jauniešus atgriezties strādāt dzimtajā ciemā. Pāris dienas pēc šīs sanāksmes Ādažu skolas 8.a klases zēni R.Iesalnieks un J.Koks paziņoja, ka izlēmuši kļūt par mehanizatoriem un ar kolhoza komandējumu doties mācīties Preiļu lauksaimniecības mehanizācijas profesionāli tehniskajā vidusskolā. Abas astotās klases beidz 59 audzēkņi 32 no viņiem nolēmuši tālāk mācīties vidusskolā, 8-tehnikumos, 15-profesionāli tehniskajās vidusskolās, 3 - profesionāli tehniskajās skolās. Drīz pirmās skolas zvans aicinās uz pēdējo stundu. Eksāmeni pārbaudīs zināšanas, tālākais ceļš - apņēmības ciešumu.
A. Neiburga
* Darba Balss / 13.05.1975
📎 📎 📎
 |
| 70. gadu vidus. Vladimirs Kaļevičs pie 📎 📎 📎 |
VISA DZĪVE - SKOLAI
Uz Ādažu kultūras namu devās daudz ļaužu ar ziediem rokās. Daļai no viņiem galvas sākušas sirmot. Daudziem dzīves ceļš tikko iestaigāts. Visiem pateicības un mīlestības pilnas sirdis. Ziedi un mīļie vārdi tiek veltīti ilggadējām Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājām Austrai Krūmai un Veltai Porietei, kam šoruden pienācis atvadu brīdis no skolas. Skan mūzika. Pieceļas svētku viesi. Cauri skolēnu goda ierindai zālē ieved cienījamās jubilāres. Silti, draudzīgi par abu skolotāju pedagoģijai veltīto dzīvi pastāsta Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina. Piemiņas balvas pasniedz skolotāju kolektīvs. Latvijas PSR Izglītības ministrija augstu novērtējusi paveikto, apbalvojot ar goda rakstiem par ilggadēju, nevainojamu pedagoģisko darbu Veltu Porieti un par labiem sasniegumiem skolēnu mācīšanā un komunistiskajā audzināšanā Austru Krūmu. Jubilāres sveic rajona tautas izglītības nodaļas, Ādažu ciema padomes un kolhoza pārstāvji ieradušies apsveicēji arī no Carnikavas astoņgadīgās, Carnikavas palīgskolas un Baltezera pamatskolas, dažādu gadagājumu bijušie audzēkņi, jau no pirmajiem pēckara gadiem. Ar dziesmām godina Operas un baleta teātra solisti Laima Andersone-Silāre, Oļģerts Krastiņš, ar dzejas vārsmām — Valsts jaunatnes teātra aktieri Anta Krūmiņa un Harijs Gerhards.
M. Bērziņa
* Darba Balss / 30.10.1975📎 📎 📎
 |
| Nodarbības skolas aktu / sporta zālē |
📎 📎 📎
Parādīt katram īsto ceļu
Ādažu astoņgadīgās skolas partijas pirmorganizācijas ik dienas rūpju centrā ir vispārējās vidējās izglītības realizēšana, skolēnu komunistiskā audzināšana. Partijas pārskata sapulcē komunisti iztirzāja šī darba veiksmes, izvirzīja galvenos uzdevumus šim mācību gadam. Pagājušo mācību gadu skolas kolektīvs beidza ar 98,5 procentu sekmību. Visi astoto klašu audzēkņi turpina mācīties, lai iegūtu vidējo izglītību. Tas panākts neatlaidīgā ikdienas darbā gan ar skolēniem, gan viņu vecākiem. Veiksmīgi strādāja 8.a klases audzinātāja Biruta Virkava. Visi 39 viņas audzēkņi, kas pirms astoņiem gadiem iestājās pirmajā klasē, pavasarī beidza skolu un mācās tālāk, pie tam 60 procentu vidusskolā. B. Virkava šo klasi audzināja visu laiku, viņa prata iedziļināties bērnu raksturos, atrast katram īsto pieeju, izraisīt kolektīva kopīgo atbildību par katra skolēna sekmēm un uzvedību. Klašu audzinātāju metodiskā komisija, ko vadīja komuniste Velta Turina, virzīja darbu tā, lai audzinātāji izpildītu svarīgākos uzdevumus, kas paredzēti programmā «Orientieris». Sevišķi daudz runāja ar astoto klašu audzēkņu vecākiem, iztirzājot vidējās izglītības nepieciešamību, katra nodomus par tālāko mācīšanos. Direktore V. Turina, pionieru vadītāja R. Ulpe un skolotāji cenšas veidot interesantas tradīcijas, sevišķu uzmanību veltot katra pasākuma emocionalitātei. Bijušo astoto klašu audzēkņi vēl ilgi atcerēsies ceļazīmju izsniegšanu uz nākamo skolu. Gandrīz visi aizgāja mācīties tur, uz kurieni saņēma nosūtījumu. Emocionālas izdevās tikšanās ar Lielā Tēvijas kara cīnītāju H. Suleimanovu. Uzvaras svētku svinības, kad atklāja obelisku Rīgas un Ādažu atbrīvotājiem pie Gaujas. Par jauku tradīciju veidojas oktobrēnu uzņemšana pionieros, trešās klases skolēnu pārcelšana ceturtajā klasē. Skaisti pēdējo zvanu organizē Baltezera pamatskolas skolotājas. Šīs skolas direktore komuniste Marija Jemeljančenko sevišķu vērību veltī audzēkņu nopietnai ievadīšanai skolas dzīvē, pirmo triju klašu programmas apgūšanai. Nopietnu atbalstu mācīšanā un audzināšanā skolai sniedz kolhoza «Ādaži» valde un partijas pirmorganizācija. Valdes sēdēs apsprieda skolēnu sekmes, runāja ar vecākiem, kas nerūpējas par bērnu audzināšanu. Par tradīciju kļuvusi centīgo skolēnu apbalvošana. Šajā mācību gadā remontiem un kabinetu pilnveidošanai piešķīra 10 000 rubļu. Ar saimniecības valdes lēmumu katrai klasei, kabinetam izvirzīti šefi, kas palīdzēs mācību līdzekļu pilnveidošanā un skolēnu komunistiskajā audzināšanā. Pirmorganizācijas sekretāre R. Ulpe atzina, ka šauru telpu dēļ vēl visas stundas nenotiek kabinetos, tātad kabinetu sistēmas priekšrocības neizmanto pilnīgi. Rajona Tautas izglītības nodalas inspektore V. Dorožkina, kas piedalījās sapulcē norādīja, ka vēl daudz darāms mācību uzskates līdzekļu, izdales materiālu papildināšanā. Kopējā rajona, skolu mācību kabinetu vērtējumā no Ādažu skolas tikai meiteņu darbmācības kabinets (skolotāja J. Šķiliņa) ieguva otro vietu, pārējie - zemākas vietas. Par vienu no galvenajiem šī mācību gada uzdevumiem skolas komunisti izvirzīja darbu ar grūti audzināmajiem skolēniem, sevišķu vērību pievēršot darbam ar šo audzēkņu vecākiem. Par to lēma arī pedagoģiskās padomes sēdē. Pēc ieteicamās programmas katrā klasē divas trīs reizes ceturksnī notiks nodarbības tiesiskajā audzināšanā. Bibliotēkā iekārtos stūrīti attiecīgai literatūrai. Lai audzinātu pareizu izpratni par jēdzienu padomju pilsonis, katram skolēnam uzdos izpildīt sabiedrisku pienākumu, organizēs piedalīšanos sabiedriski derīgā darbā. Zināšanu padziļināšanai visos mācību priekšmetos rīkos Olimpiādes skolā, piedalīsies rajona konkursos. Arī šajā mācību gadā skolas vadība un skolotāji komunisti rūpēsies par vidējās vispārējās izglītības realizēšanu. Ietekmīgs audzināšanas pasākums ir astoto klašu audzēkņu raksturojumu apspriešana. Pirmoreiz to izdara pirmā mācību ceturkšņa beigās, otrā ceturksnī atkārto. Apspriešanā piedalās gan audzēkņi, gan viņu vecāki. Tiek runāts par nākamo skolu, ko katrs izvēlēsies pēc astotās klases beigšanas. Šī darba galvenais uzdevums, lai katrs audzēknis iegūtu vidējo izglītību, lai skolā izraudzītā nākamā profesija katram izrādītos piemērotākā visai darba dzīvei.
A. Neiburga
* Darba Balss / 01.11.1975
📎 📎 📎
MŪSU GANDARĪJUMS, MŪSU RŪPES
Laukos pēdējos desmit gados notikušas krasas pārmaiņas. Desmitajā piecgadē tās būs vēl lielākas. Sakarā ar straujo lauksaimniecības intensifikāciju pieaug vajadzība pēc vispusīgi izglītotiem cilvēkiem. Kādus mēs saņemsim jaunos speciālistus, tas lielā mērā atkarīgs no vispārizglītojošajām skolām. Mūsu kolhoznieku bērni galvenokārt mācās Ādažu astoņgadīgajā skolā, Vangažu, Saulkrastu un Rīgas vidusskolās. Vai nu tās, vai augstskolas beiguši, viņi lielākoties atgriežas dzimtajā kolhozā. Par lielisku komunistu izaudzis kādreizējais Ādažu astoņgadīgās skolas absolvents, tagadējais traktorists Jānis Bukins. Nesen viņš saņēma ordeni «Goda Zīme». Pēc vidusskolas mātes pēdās sāka iet Silvija Feldmane nu viņa kolhozā ir visu cienīta cūkkope. Komjaunatnes 50. gadadienas 2. lauku profesionāli tehnisko vidusskolu beidza Ādažu skolas absolventi Guntis Krauja un Jānis Zandbergs. Viņi ir teicami traktoristi, aktīvi komjaunieši. Laba sava aroda pratēja ir šīs profesionāli tehniskās vidusskolas absolvente traktoriste Lilita Laugale. Ne mazums mums ir šādu jauniešu. Daudziem no viņiem ir vidējā izglītība. Ir arī tādi, kam tā vēl nav pabeigta. Tāpēc pērn Ādažu astoņgadīgajā skolā atvēra Rīgas rajona neklātienes vidusskolas konsultāciju punktu. Ceram tikt galā arī ar dažu labu mācībās kūtrāku puisi vai meiteni. Vienmēr paturam vērā, ka desmitajā piecgadē jārealizē kompleksa pieeja jaunās paaudzes audzināšanai. Tādai jābūt gan ģimenē, gan skolā. Tikai tad pie mums uz kolhozu atnāks strādāt tāds speciālists, kāds vajadzīgs visai sabiedrībai, ar augstu pienākuma apziņu, pozitīvām morālajām īpašībām, neatlaidīgs, izturīgs, tāds, kas patiesi mīl un cienī darbu. Tagad vēl bieži gadās, ka, sastapdamies ar pirmajām grūtībām, jaunietis bezspēcīgi nolaiž rokas. Viņš nav radināts darbam. Mēs, protams, apzināmies, cik atbildīga un grūta ir pedagoga profesija. Taču kopīgiem spēkiem ceram šķēršļus uzveikt. Un vēl mums ļoti gribētos, lai skolēnā tiktu ieaudzināta tieksme pēc zināšanām, lai viņš par kaut ko interesētos īsti dziļi, patiesi vienalga vai tā būtu tehnika, māksla vai medicīna. Šajā sakarībā nāk prātā vēl kāda doma: būtu labi, ja mēs kopā ar jums, skolotāji, varētu pieteikt karu viduvējībai ne tikai mācībās vien - arī redzes apvāršņa šaurībai, domu pelēcīgumam. Pirms dažiem gadiem mēs ar Ādažu astoņgadīgās skolas pedagogiem uzsākām cīņu pret nesekmību. Slaistus kopā ar vecākiem izsaucām uz valdes sēdēm, nepiešķīrām prēmijas nesekmīgo audzēkņu vecākiem. Arī tagad sociālistiskās sacensības nolikumā vērsta uzmanība uz to, kā kolhoznieki seko savu bērnu sekmēm un uzvedībai. Jau pērn ne viens kolhoznieka bērns nebija nesekmīgs. Tagad mēs gribam nostāties pret viduvējību. Sākums taču ir ģimene, tikai pēc tam skola. Gadās, ka pie mums strādā viduvējs inženieris, traktorists vai šoferis. Ne slikts, ne labs: dienu kaut kā novelk, savu darbu padara bez patikas. Ko iesākt ar šādu speciālistu? Pastāstīju tikai par dažiem gandarījuma un prieka brīžiem, arī par dažām mūsu nedienām. Bet vienmēr paturam prātā: mūsu visu kopīgs uzdevums ir audzināt gudru, apzinīgu, godīgu darba cilvēku.
MŪSU GANDARĪJUMS, MŪSU RŪPES
VISA DZĪVE – SKOLAI
1975.10.30 Darba Balss (Rīgas rajons)
Bērziņa, M.
1976.09.01. Skolotāju Avīze
Dzirkale, D. - Ādažu kolhoza partijas komitejas sekretāre
Dzirkale, D. - Ādažu kolhoza partijas komitejas sekretāre
📎 📎 📎
* Darba Balss / 06.09.1975
📎 📎 📎
VISA DZĪVE - SKOLAI
Uz Ādažu kultūras namu devās daudz ļaužu ar ziediem rokās. Daļai no viņiem galvas sākušas sirmot. Daudziem dzīves ceļš tikko iestaigāts. Visiem pateicības un mīlestības pilnas sirdis. Ziedi un mīļie vārdi tiek veltīti ilggadējām Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājām Austrai Krūmai un Veltai Porietei, kam šoruden pienācis atvadu brīdis no skolas. Skan mūzika. Pieceļas svētku viesi. Cauri skolēnu goda ierindai zālē ieved cienijamās jubilāres. Silti, draudzīgi par abu skolotāju pedagoģijai veltīto dzīvi pastāsta Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina. Piemiņas balvas pasniedz skolotāju kolektīvs. Latvijas PSR Izglītības ministrija augstu novērtējusi paveikto, apbalvojot ar godarakstiem par ilggadēju, nevainojamu pedagoģisko darbu Veltu Porieti un par labiem sasniegumiem skolēnu mācīšanā un komunistiskajā audzināšanā Austru Krūmu. Jubilāres sveic rajona tautas izglītības nodaļas, Ādažu ciema padomes un kolhoza pārstāvji. Ieradušies apsveikt arī no Carnikavas astoņgadīgās, Carnikavas palīgskolas un Baltezera pamatskolas, dažādu gadagājumu bijušie audzēkņi, jau no pirmajiem pēckara gadiem. Ar dziesmām godina Operas un baleta teātra solisti Laima Andersone-Silāre, Oļģerts Krastiņš, ar dzejas varsmām — Valsts jaunatnes teātra aktieri Anta Krūmiņa un Harijs Gerhards.
1975.10.30 Darba Balss (Rīgas rajons)
Bērziņa, M.
📎 📎 📎
Kā izteikt domu?
Vērojot ziedu kompozīciju izstādi kolhoza «Ādaži» kultūras namā, uzmanību saista septiņpadsmit kompozīcijas, ko veidojušas Ādažu astoņgadīgās skolas audzēknes. Kur radusies interese par ikebanu? Vēlēšanās to uzzināt aizveda, pie lietišķās mākslas pulciņa dalībniecēm Ilzes Strazdiņas, Ingas Kubulnieces, Indras Plotas un Valdas Krivorotovas no VIIa klases. Kompozīcijas «Pēc salnām» autore ir Va klases skolniece Gunita Treiguta. Piedalīties plašajā izstādē - ap 300 kompozīciju - mūs rosināja skolotāja Jautra Šķiliņa. Ar vērtīgiem padomiem neskopojās bijusī audzinātāja Ausma Grodza. Labas zināšanas guvām lietišķās mākslas pulciņa nodarbībās, ko vada skolotāja Šķiliņa. Te uzzinājām par japāņu profesora Sofu Teshigahāra skolu, kurai radušies miljoni sekotāju. Iepazinām japāņu domas par zieda formas un krāsas skaistuma izcelšanu ar cita auga lapām, ar sūnām, ķērpjiem, saknēm. Uzzinājām par ziedu kārtojuma trīs punktiem dažādos augstumos, kas simbolizē debesis, cilvēku un zemi. Galvenais, lai elementu būtu nepāra skaits, tas izsaka dzīvajai dabai raksturīgo kustību, tapšanu un pilnveidošanos. Mūsu skatījums uz apkārtni kļuva raženāks, pastāstīja skolnieces. Pašas mēs piedalījāmies aroniju vākšanā, palīgā lūdzām savus «audzināmos». Esam šefi pirmo triju klašu audzēkņiem, meitenes turpināja. Čaklākie izrādījās visjaunākie. Gandrīz katrs atnesa pa zaram, saknei vai ziedam. Darbmācības stundā kabinets kļuva par kompozīciju veidošanas darbnīcu. Visus aizrāva jaunrade. No mājām atnestos dekoratīvos trauciņos augus sakārtoja tā, lai katra kompozīcija paustu kādu domu. Tad nāca grūtākais sameklēt piemērotus nosaukumus. Dalītas domas žūrijai izraisīja kompozīcija «Brīvību Luisam Korvalanam». Kā nonācāt pie šā nosaukuma? Ziedu kompozīcijā gribējām attēlot varonīgā cīnītāja ciešanas, nebrīvi un sāpes. Atbildi uz jautājumu, kā to panākt, meklējām V.Kalves grāmatā «Ziedu poēzija». Bija daudz priekšlikumu un mēģinājumu, pavēstīja meitenes. Sarunai pievienojās pionieru vadītāja Rita Ulpe. Pērn mūsu skolas VIII klases audzēkņi veidoja paši savu ikebanas izstādi. Tā visus ļoti iepriecināja. Pirmie panākumi liek domāt, ka kompozīciju veidošana iegūs tālāku skanējumu, viņa novērtēja radušos interesi.
Kā izteikt domu?
1976.11.24 Skolotāju Avīze
Jurčenoks, H.
📎 📎 📎
 |
| kolhoza "Ādaži" mehanizatoru draugi |
| DRAUDZĪBA AR MEHANIZATORIEM |
1976.12.21 Darba Balss (Rīgas rajons) Neiburga, A. 📎 📎 📎 |
PROT AUDZINĀT KOPSPĒKU
Tikai zēna klases audzinātāja domāja un ticēja gandrīz neiespējamajam: viņa paļāvās uz savu audzēkņu saliedētību un itkā pārbaudīja atdevi ieguldītajai enerģijai, kas iztērēta, audzinot šo kolektīvu no IV klases. Tas ir vecums, kad nepieciešama abpusēja prasību izpilde. Jāpanāk, lai audzināmie censtos izpildīt jebkuru uzdevumu, skaidroja Zigrīda Riekstiņa, audzinātāja, kam darba stāžs ir gadsimta ceturksnis. Nākamais pakāpiens: jāprot atklāt skolēnu organizatoriskās spējas arī to, kā šo spēju īpašnieku atbalsta aktīvs. Ārkārtīgi svarīgi ir sākt strādāt tieši no IV klases un pakāpeniski darbu turpināt. Un vēl viena īpatnība, stāsta tālāk klases audzinātāja - izvirzījām posmvežus, un audzēkņi paši nolēma, kurā posmā iekļausies. 
Ja vēlāk radās pārmetumi, saruna bija īsa: Pats izvēlējies sev vadītāju, lūdzu, pakļaujies, izpildi posmveža prasības. Ļoti svarīgi panākt, lai ikviens justu nepieciešamību izpildīt viņam izvirzītās prasības: Bija jāsagatavo politpārruna par varoņpilsētām, galveno vērību veltījot Ļeņingradai. Tie skolēni, kas vāca materiālus, vēlāk patstāvīgi ar tiem iepazīstināja jaunāko klašu audzēkņus oktobrēnus. Un vēl. Jāpanāk, lai katrs skolēns būtu pilnvērtīgs kolektīva loceklis. Gadās, kādam grūti veicas mācībās, bet viņš ir labs organizētājs, brīnies par viņa spējām veikt vienu vai otru pasākumu. Pēc veikuma viņš jūt, ka ir daļa no veselā, ir kolektīva loceklis, viņu vērtē, uzteic vai izsaka nopēlumu. Tā, lūk, notika arī ar Ilmāru. Pagaidām viņš vēl cenšas pielāgoties kopspēkam. Pirmos divus ceturkšņus gan ne tik labi veicās, toties šobrīd jau nostiprinājusies centība. Skolu viņš apmeklē bez kavējumiem un tiecas visur būt kopā ar savu klasi, kas ļauj cerēt, ka puisis mācīsies, atturīgi stāsta audzinātājā. Paši VIla klases audzēkņi domā, ka viņu spēka noslēpums ir savstarpējā informācijas apmaiņā, tāpat arī atklātībā. Skolotāja stāsta par uzvarām un neveiksmēm dažādos skolas un rajona pasākumos, audzēkņi par sevi un vēlmēm ārpus stundām. Tā dzimst uzticēšanās.
Kā tas var būt? Ilmārs otrgadnieks, kavētājs, pēkšņi pievērsies mācībām, gada sākumā brīnījās visi, kas viņu senāk pazina. Pirms pusgada neveiksminieks nokļuva Ādažu astoņgadīgās skolas VIIa klasē.
 |
| Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja Zigrīda Riekstiņa ar VIIa klases aktīvistiem. |
PROT AUDZINĀT KOPSPĒKU
1977.03.23 Skolotāju Avīze
Jurčenoks, H.
📎 📎 📎
 |
| 1974.gads |
skolotāja Ausma Grodza
📎 📎 📎
Ādažu astoņgadīgās skolas vasaras darba un atpūtas no metnē «Draudzība-77» pērn bija tā: rīta līnijā 120 audzēkņus sadalīja četros posmos. Katram posmam sava īpaša atšķirības zīme. Saņēmuši pionieru vadītājas un pedagogu norādījumus, bērni dodas uz kolhozu autobusiem, kuri viņus tūlīt aizvedīs uz darba iecirkni. Visi interesējas uz kurieni? Pēkšņi klāt ziņa: būs jābrauc uz redīsu lauku novākt agro dārzeņu ražu. Garastāvoklis visiem možs, bērni apņēmības pilni. Kāds iejautājas: Vai instrumenti būs? Kādi instrumenti? Cits parausta plecus. Un tā Birznieku redīsu tīrumā netālu no Carnikavas dienas uzdevumu izpildīja un pat nedaudz pārsniedza tikai viena skolniece Inga Kubulniece. Viņa sagrieza ap 50 kg sārto sakņu. Vēl tikai daži audzēkņi bija paņēmuši līdzi no mājām nažus, tādēļ talcinieki uzskatīja, ka drīkst paslinkot, un necentās normu izpildīt. Darba laiks tika kaut kā «nobumbulēts». Attaisnojums tam visam lidoja no mutes mutē: «šodien jau pirmdiena un 13. datums.» No tā jāsecina pirmajai darba dienai allaž veltāma visnopietnākā attieksme. Par vasaras nometņu darba uzlabošanu lūdzu izteikties Ādažu astoņgadīgas skolas skolotāju Zigrīdu Riekstiņu. Viņa pastāstīja: Daudzi ādažnjeki grib strādāt visu vasaru, tādēļ darba un atpūtas nometne tagad plānota divās maiņās. Vēl nepieciešams atrisināt vairākus jautājumus. Nometnes vadītājs parasti ir valodnieks, fiziķis vai ķīmiķis, bet plānoti vairāki pasākumi, kuriem metodiski sagatavots ir vienīgi fiziskās kultūras skolotājs, taču parasti dažādu iemeslu dēļ viņš vasaras nometnē vispār nav atrodams. Mūsuprāt, universitātes, institūtu, tehnikumu, pedagoģiskās skolas audzēkņu prakses programmā būtu jāietver darbs par audzinātājiem skolēnu vasaras darba apvienībās. Tas ļautu samazināt arī audzēkņu skaitu grupās. Ļoti noderīgi būtu ieviest nometnes dienasgrāmatu, atbildīgās personas dežūras žurnālu. Tie ar laiku kļūtu par nometnē veikto pasākumu uzskaites un pilnveidošanas dokumentu. Laika tecējumā tādējādi uzkrātos vērtīgi materiāli. Rudens pusē vajadzētu sasaukt vasaras darba un atpūtas nometņu vadītāju salidojumu, tur varētu dalīties pieredzē, vērojumos un kļūdu apspriešanā. Pieaicinātais agronoms lauku darba procesa atelpas brīdī varētu skolēnu veikumu novērtēt no agronomisko prasību viedokļa, viņu darbu tīrumā saistīt ar zinašanām, kādas audzēkņi guvuši, mācoties bioloģiju un citus priekšmetus. Vasaras nometnē «Draudzība-78» paredzēts ieviest skolotājas Zigrīdas Riekstiņas ieteikumus. Guvumu redzēsim rudenī.
ŠOVASAR ORGANIZĒTĀK
1978.06.21 Skolotāju Avīze
Jurčenoks, H.
📎 📎 📎
📎 📎 📎
 |
| 1978.gada vasara. Darba un atpūtas nometnē darba daļa beigusies, garšīgās pusdienas paēstas, sākusies atpūtas daļa. Šoreiz tās ir sporta sacensības. 1. no labās skolotāja Rita Ulpe, blakus kolēģe Anna Tretjakova. |
📎 📎 📎
Savas saimniecības nākotnei
Kolhoza «Ādaži» valde un partijas komiteja apstiprinājusi 21 saimniecības speciālistu par astoņgadīgās skolas šefiem. To vidū ir galvenais zootehniķis V.Leviuss, galvenā ekonomiste M. Birze, galvenais inženieris J. Absolons, pārstāvji no visām nozarēm, sabiedriskajām organizācijām un dienestiem. Šefu uzdevums ir ieinteresēt skolēnus jau no mazām dienām par savu saimniecību, piedalīties ražošanā, mācīties kļūt par nākamajiem zemes saimniekiem. Nesen skolā notika kolhoza vadītāju, galveno speciālistu, nozaru pārstāvju un pedagogu kolektīva kopēja sapulce. Kolhoza priekšsēdētājs A. Kauls, runājot par skolas un saimniecības ciešāku sadarbību, dalījās iespaidos par skolām Dānijā, ko viņš bija apmeklējis PSRS kultūras dienās šajā zemē. Šefības darba rezultātus un turpmākos uzdevumus pārrunāja skolotāji un speciālisti. Ar kopēju sadarbību panākts, ka uzlabojusies sekmība. Skolēni labprāt piedalās sezonas darbos saimniecībā, ir čakli palīgi dažādās talkās.
* Darba Balss / 08.12.1978
📎 📎 📎
 |
| 70. gadu beigas. Jaunais gads pie klases šefiem "Jaunkūlās". Aizzmugurē pa labi Alfrēds Graudiņš. |
📎 📎 📎
Vēlēšanās sagādāt priekuMācību stundas jau bija aizsteigušās. Ādažu astoņgadīgās skolas mājturības klasē tomēr darbojās vairākas meitenes un skolotāja Jautra Šķiliņa. Skolnieces no krāsainiem aplikāciju papīriem darināja dažādus ziediņus. Jau pilns šķīvis greznojās sārtiem, rožainiem, ziliem brīnumainiem puķu zvaniem. Mūsu šefi sestā klase palīdz sagatavoties eglītei, pavēstīja trešās klases audzinātāja Jautra Šķiliņa. Un es klausījos stāstu par aizrautīgu draudzību, kas viņas audzēkņiem nodibinājusies ar kaimiņu Berģu astoņgadīgās skolas vienaudžiem. Protams, tas ierosinātājas bija abu klašu audzinātājas Jautra Sķiliņa un Maiga Gerdiņa. Tikšanās iesākās līdz ar pirmo mācību gadu. Rudenī un pavasarī bērni devas kopīgos pārgājienos. Pirmoreiz gāja uz Langstiņu ezeru, pēc tam uz Baltezeru. Sastapās pusceļā, pārējo attālumu veica kopā. Launags pie ugunskura, rotaļas un dziesmas radīja daudz prieka. Arī Jaungada eglītes svin kopīgi. Šoreiz draugus uzņēma ādažnieki. Sastapšanās izdevās ļoti silta. Viesiem tika daudz priecīgu pārsteigumu. Krāsainie ziediņi kalpoja par galda kartēm. Biedru katrs izvēlējās pats, paņemot vienu no ziediņiem.
Kopā skatāmies izrādes Ļeņina komjaunatnes Valsts jaunatnes teātrī, apmeklējam izstādes. Rudenī pabijām Skulptūru dārzā, vēstī audzinātaja. J. Šķiliņas brālis strādā par restauratoru Rundāles pilī. Arī šo iespēju viņa izmantoja, lai attīstītu savas un draugu klases interesi par skaisto, vērtīgo, raisītu estētisko pārdzīvojumu. Kuram bērnam gan nerada prieku A. Brigaderes «Sprīdīši», teiksmainais pasaku mežs ar interesantajām skulptūrām? Mazie ādažnieki un berģieši pabija gan tajā, gan Viļa Plūdoņa memoriālmājā.
Kopīgie braucieni sniedz ne tikai jaunas zināšanas. Tajos vistiešāk var ietekmēt bērnu savstarpējās attiecības, audzināt labas uzvedības kultūru. Teātra ģērbtuvē Ādažu māmiņas, kas bija atbraukušas līdzi bērniem, ievēroja, ka Berģu skolas zēni pieklājīgi patur meitenēm mētelīšus, palīdz viņām tos uzvilkt. Un labais paraugs nepalika bez sekotājiem. Ļoti daudz J. šķiliņa un arī citas viņas kolēģes estētiskajā un jūtu audzināšanā izmanto bērnu grāmatas. Viņas audzēkņi labi pazīst izdevumus no sērijām «Bitīte». «Pirmā grāmata», «Pasaules tautu pasakas». Ļoti iecienīti ir Jūlija Vanaga jaukie stāstiņi «Mežam zelta mētelis» un «Mazā Mikiņa lielie darbi». Lielu interesi skolēnos izraisa ilustrāciju autoru noteikšana pēc viņu zīmējumiem.
Pēc brīža klasē ienāca meitene un zēns. Zvaigznītes vadītāja Antra Bērziņa un Uģis Timrots jautāja, ko vēl vajadzētu izdarīt. Manējie. Viņu zvaigznītei šodien jāsagatavo klase sešgadīģo nodarbībām. Uģis dzīvo tālāk sūkņu stacijā. Nekādi nevaru ieskaidrot, lai tik aukstā laikā otrreiz nebrauc uz skolu, stāstīja skolotāja. Pašam Uģim acis dzirkstīja darītpriekā. «Cik labi, ka tik mazam jau tik augsta pienākuma apziņa,» nopriecājos. Jautra Šķiliņa pastāstīja vēl par kādu skaistu tradīciju Ādažu skolā, kas palīdz veidot izpalīdzību, labestību mazajā cilvēkā. Ik rudeni oktobra nogalē, kad pirmoreiz ierodas sešgadīgie, viņus sagaida trešklasnieki. Jau iepriekš šefi katram izgatavojuši glītu groziņu. Tajā viens adatains, viens izšķīlies kastanis, dažas zīles, ziediņš. Skolēni atnācējus sagaida jau gaitenī. Māmiņai dāvā ziedu, mazajam groziņu, tad aizved viņus uz ģērbtuvi, palīdz izvelties no mētelīšiem, ieved klasē. Tā izpalīdzība, uzmanība pret mazāko, pieklājīgā izturēšanās tiek audzināta, jau pirmoreiz pārkāpjot skolas slieksni. Tāda uzmanība neaizmirstas.
Ik gadu pirms māmiņu svētkiem Sieviešu dienas notiek konkurss par skaistāko dāvanu. Centība ir milzīga. Zēni apsveic arī meitenes.
Klasē mums allaž ir ziedi. Nesen Dainis atnesa košu alpu vijolīti. Māmiņa nopirkusi. Bez tam pavasarī, tikko siltumnīcās sāk plaukt pumpuri, šefi mums atved kastīti ar tulpēm. Tā stāv uz palodzes, kamēr visi ziedi izplaukuši, kad nozied, ved atpakaļ, vēstī Jautra Sķiliņa.
Jau vasarā pēc pirmās klases beigšanas bērni palīdzēja šķirot tulpju sīpolus, mācoties darbam nepieciešamo neatlaidību. Cieņu pret darba cilvēku palīdz veidot ne tikai šefu kolhoza «Ādaži» Podnieku ceha ļaužu atsaucība. Laiku pa laikam pie skolēniem pēc audzinātājas aicinājuma ierodas kāds no vecākiem stāstīt par savu profesiju. Daces māmiņa dārzniece Anna Avotiņa atnesa līdzi savu vidusskolas beigšanas apliecību, gan Bulduru sovhoztehnikuma sarkano teicamnieces diplomu. Par savu specialitāti viņa stāstīja ar īstu darba cilvēka lepnumu.
Vecāki man ir ļoti atsaucīgi, saprotoši, priecājās audzinātāja. Ģimeņu aktīva līdzdalība ļoti sekmē izglītības darba teicamnieces Jautras Šķiliņas prasmīgi virzīto jūtu audzināšanu. Katra tikšanās, ik pārgājiens, ekskursija, izrāde, katra mācību diena un svētku reize skolā palīdz dēstīt mazajās sirdīs pienākumu, cieņu pret darbu, biedriskumu, draudzību, cilvēcību.
1979.02.07 Skolotāju Avīze
Neiburga, A.
📎📎📎
Skola uzcelta 1927.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta.👦👧👦👧👦👧
 |
| Buržuāzijas varas laikā Ādažos bija neliela pamatskola, kurā strādāja divi skolotāji. Padomju varas gados šeit gaišā, ērtā mūra namā iekārtota astoņgadīgā skola. Tajā 350 bērnus māca 19 skolotāji. |
Ar kolhoza komunistu palīdzību
No saimniecības «Ādaži» 240 komunistiem ceha organizācijā Ādažu astoņgadīgajā skolā darbojas tikai septiņi. Taču, kā pārskata un vēlēšanu sapulcē uzsvēra partijas komitejas sekretāra vietniece Pelageja Ose, viņi strādā ļoti atbildīgā iecirknī. Pedagogu zināšanas un neatlaidība ikdienā atdotas skolēnu izglītošanai un audzināšanai. Mūsu dienās šo nozīmīgo darbu darot arvien lielāku svaru iegūst šefu organizāciju līdzdalība audzināšanas uzdevumu risināšanā. Tāpēc gan pirmorganizācijas sekretāres Ritas Ulpes pārskata ziņojumā, gan komunistiem uzstājoties debatēs doma par sadarbību izskanēja vēl un vēl. Kolhoza «Ādaži» komunistu līdzdalībai skolēnu darba audzināšanā un profesionālajā orientācijā vairākos gados uzkrājusies pozitīva pieredze. Ik vasaru saimniecībā organizētās skolēnu darba un atpūtas nometnes ieguvušas gan audzēkņu, gan viņu vecāku atzinību. Pavadīt šo laiku kopā ar audzēkņiem labprāt uzņemas pedagogi. Prasmīgi darbu un atpūtas pasākumus organizē pieredzējusī nometnes vadītāja skolotāja Biruta Virkava. Šovasar nometne darbojās divās maiņās — no jūnija vidus līdz 9. augustam. Strādāja 120 skolēnu. Vērtējot sociālistisko sacensību, ievēroja padarītā darba daudzumu, kvalitāti un uzvedību. Šefību par klases kolektīvu «Ādažos» uzņemas nevis atsevišķs speciālists, bet saimniecības ražošanas nozare. Pastāvot šādām kolektīvām rūpēm ir daudz vairāk iespēju darba audzināšanas un profesionālās orientācijas izvēršanai. Savukārt kolhoznieki jūt lielāku atbildību pret savu nākamo maiņu - bērniem. Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma notika kopīga skolotāju un saimniecības nozaru speciālistu sanāksme. Tajā piedalījās kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls, partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale un citi atbildīgi darbinieki. Kopīgās sarunas mērķis - kā palīdzēt skolotājiem audzināšanas jomā. Runājot debatēs, sekretāra vietniece ideoloģiskajā darbā Irina Savkova vēstīja par sadarbības rezultātiem. Dažādos tehnikumos, saņemot saimniecības stipendiju, mācās 41 jaunietis. Pēc specialitātes iegūšanas viņi atgriezīsies darbā dzimtajā saimniecībā. Profesionālajā orientācijā daudz palīdz tikšanās ar darba pirmrindniekiem, sarunas par viņu profesijām, ekskursijas uz kolhoza fermām, dārzniecību un citiem objektiem. Skolotāja minēja nozīmīgu faktu: audzēkņi arvien vairāk iedziļinās saimniecības darba nozarēs, dodoties palīgā ražas novākšanas talkās, jūtas kā savējie, zin, ko un kā darīt. I. Savkovas audzināmās 6.b klases zēni aizrautīgi interesējas par mehanizatora profesiju. Tas katrā ziņā arī šefu nopelns. Šogad skolā darbosies jauno mehanizatoru, lopkopēju un naturālistu pulciņi. Jaunais fizikas skolotājs komjaunietis. Jānis Brencis apņēmies izveidot tehniķu pulciņu. Lietišķi un paškritiski komunisti analizēja idejiski politiskajā un tikumiskajā audzināšanā padarīto, meklējot atbildes, kāpēc nav pietiekamas atdeves kādā darba aspektā. Sekmība pagājušajā mācību gadā sasniedza 98,4 procentus. Ir četri otrgadnieki. Divus audzēkņus nācās nosūtīt uz speciālo skolu. Viņi nebeidza 8. klasi. Vērojams, ka daži skolēni gan labprāt strādā fizisku darbu, turpretī zināšanas apgūst kūtri. Bažas sagādā dažu audzēkņu uzvedība. Tie nāk no ģimenēm, kurās vecāki neveltī pietiekamu uzmanību bērnu audzināšanai, nekontrolē viņu nodarbošanos brīvajā laikā. Tāpēc, kā uzsvēra skolas direktors Felikss Circenis, vēl jāpilnveido darbs ar ģimenēm. Nepieciešami tās izpētīt jau sākumā, tiklīdz bērns ierodas skolā. Laikus iedarbojoties, var novērst nepatikšanas, kas sākas ar pusaudžiem vecākajās klasēs. Pastāvot ciešai sadarbībai ar kolhoza ražošanas nozarēs strādājošiem, skolotājiem aktīvāk jāizmanto cehu partijas organizāciju palīdzība un ietekme. Nevar nepievienoties P. Oses izteiktajai domai, lai ietekmētu grūti audzināmos bērnus, klašu audzinātājiem nenogaidīt, bet tūlīt aicināt talkā šefus. Sarunās par audzēkņu uzvedību arvien aicinām piedalīties nozaru partijas organizāciju sekretāri. Savukārt iecirkņu padomēs, apspriežot audzināšanas jautājumus, nepieciešami piedalīties skolotājiem, Šāda mijiedarbība katrā ziņā palīdzēs. Vairāki komunisti ierosināja visiem skolotājiem iepazīt sociālistiskās sacensības partneru — Carnikavas astoņgadīgās skolas mācību kabinetus un pieredzi audzināšanā. Desmit gadus Ādažu astoņgadīgās skolas partijas organizāciju vada vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe. Komunisti augstu vērtē viņas darbīgumu, mērķtiecību, iejutību pret kolēģiem. Tāpēc par sekretāri atkārtoti ievēlēja R. Ulpi, par viņas vietnieci ideoloģiskajā darbā - I. Savkovu.
A. Neiburga
* Darba Balss / 22.09.1979
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru