 |
| 20.gs 60 gados koku pludināšanu pārtrauca un slūžas laika gaitā sagruva |
Plostu ceļš no Gaujas pa jaunizrakto kanālu gar Alderiem gāja cauri abiem Baltezeriem, turpināja ceļu pa otru jaunizveidoto 3 km garo Bukultu kanālu ļīdz Ķīšezeram. Plosti šķērsojot ezeru un Mīlgrāvja atteku un nonāca Daugavā.
Gaujas - Daugavas kanāla kopējais garums bija 22,3 km. Posms no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram - 3,1 km, platums 10 metri. Zīmējumā - situācijas plāns.
Teritorija ap Baltezeru ir unikāla ar tajā iegūstamo kvalitatīvo gruntsūdens resursu apjomu. 1903.gadā plāns.
Gaujas–Baltezera kanāls vēl gaida savu kārtu
Ādažu
novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka laikā dome sarūpējusi gan VARAM,
gan citu iestāžu atzinumus par Gaujas–Baltezera kanāla nepieciešamību. Tolaik
tika lēsts, ka tā atjaunošana izmaksātu aptuveni divus miljonus latu, taču
projekts tika atteikts. Tagad vienkārši nav naudas. Kamēr kanāls jau 20 gadus
nefunkcionē, ūdens ezerā labāks nekļūst.
Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija 2–6 metrus augstāks nekā Mazajā un Lielajā Baltezerā, ūdensteci regulēja ar slūžām. Tādas bija pie Gaujas un pie ieejas Mazajā Baltezerā. Pagājušā gadsimta 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta, un slūžas laika gaitā sagruva.
Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšsēdētājs Egons Simsons uzskata, ka kanāla aizlaišana postā abiem Baltezeriem nenāk par labu, jo ir traucēta ūdens apmaiņa, vairojas zilaļģes. Tam piekrīt arī Ādažu novada domes deputāts Artis Brūvers un piebilst, ka jau tagad mērījumi apliecina, ka apmēram četru metru dziļumā skābekļa daudzums ūdenī ir tuvu nullei.
Šeit jāpiebilst, ka abu ezeru vidējais dziļums ir seši līdz deviņi metri. Taču Gaujas–Baltezera kanāla atjaunošana, viņaprāt, būtu ārkārtīgi dārga. Turklāt šīs hidrotehniskās būves īpašnieks ir Zemkopības ministrija, nevis Ādažu novada pašvaldība. Sarunas ar Zemkopības ministriju par kanāla likteni notikušas jau domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka laikā un turpinās arī pašlaik.
Savu ieinteresētību kanālam piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu izrādījusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ja kanāls šādu statusu iegūtu, tā atjaunošanai būtu iespējams piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Taču pagaidām tie ir tikai sapņi. A. Brūvers uzskata, ka šobrīd nav iedomājama arī Gaujas–Baltezera kanāla atjaunošana vienā kārtā. Vispirms kanāls būtu jāiztīra, un tikai tad varētu atjaunot slūžas.
Iespējams, kanāls atvieglotu situāciju brīžos, kad Gaujas lejtecē pie Carnikavas veidojas plūdu situācijas. Taču mūsdienās daudz lielāks iespaids uz Pierīgas lielajiem ezeriem ir Rīgas HES hidrorežīmam un jau vēsturiski pašas dabas diktētām situācijām, kad vējš no jūras sadzen Daugavā ūdeni, kas savukārt ietekmē ūdens līmeņa izmaiņas Ķīšezerā un tālāk arī abos Baltezeros. Daudz nopietnākus draudus nekā Gaujas–Baltezera kanāla nefunkcionēšana ezeram rada cilvēku darbības spiediens uz tā krastu ekosistēmu.
 |
| "Stonera" sistēmas slūžas. Tās atradās netālu no Utaiņkalna / 1975.gads |
Gaujas-Daugavas kanāls būvēts
koku pludināšanai no Gaujas uz Rīgu. Kanāla būve pabeigta 1903. gadā. Mūsdienās
kanāls savu sākotnējo nozīmi ir zaudējis. Kanāls ir vienīgā šāda hidrotehniskā būve Latvijā.
 |
| Slūžas un mākslīgās krāces pie Utu kalna. No šejienes sākot, gan kanāla gultni, gan vertikālās sānu sienas klāja dēļi. Šis kanāla posms bija izmantojams vienīgi plostu pludināšanai |
 |
| Gaujas plosts kanālā |
Upes - ceļi un krustceļi
ŪDENSCEĻI
Kad vēl nebija ne jaudīgu kravas mašīnu, ne platu un gludu lielceļu, ne taisnu dzelzceļu ar gariem vilcienu sastāviem, kravas no iekšzemes līdz jūrai atnesa upes. Bet ceļiniekus no viena upes krasta uz otru nogādāja pārcēlāji.
PLOSTI
 |
| Gaujas plosts kanālā |
Plostnieki veica darbu, kur bija vajadzīga drosme un izveicība, zināšanas un gudrība, jo pat neliela kļūme te varēja maksāt dzīvību. Bija gadi, kad arī Dunavas pagastā pie Daugavas strādāja 400 līdz 450 cilvēku. 1965. gadā Dunavā atradās arī viena no pēdējām kokmateriālu krautuvēm pie Daugavas. Kokus pludināja arī pa Lielupi, Aivieksti, Ventu un Gauju. No Gaujas 452 kilometriem pludināšanai izmantoti apmēram 330. Sākumā plostus laida līdz Carnikavai un tālāk ar kuģiem pa jūru vilka uz Rīgu - ostu un zāģētavām. Bet pa ceļam tos pluinīja vējš un viļņi, un radās lieli zaudējumi. Interesanti, ka jau 17. gadsimtā kādam gudriniekam bija radusies ideja, ka jārok kanāls no Gaujas uz Daugavu, lai no Gaujmalas muižām varētu vest uz Rīgu graudus un sivēnus. Taču tikai 200 gadu vēlāk - no 1898. līdz 1903. gadam - realizēja Gaujas-Daugavas kanālu sistēmu: no Gaujas uz Mazo Baltezeru, tad no Mazā Baltezera uz Lielo Baltezeru, no Lielā Baltezera līdz Juglas ietekai Ķīšezerā, un no Ķīšezera uz Daugavu. Kopš tā laika Vidzemes koki gan plostos, gan vaļēji pa Gauju devās uz Rīgu. Gaujas krastos bija pat 200 krautuvju, bet plostu sezona nebija gara - tikai aprīļa beigās un maija sākumā, kamēr lielāks ūdens. Lielā ūdenī ar plostu no Strenčiem līdz Mazajam Baltezeram varēja nokļūt trijās dienās, mazākā ūdenī - piecās sešās. Mazākā ūdenī laida vaļējus baļķus. Lai tie neizklīstu, ik pa gabalam upē ierīkoja šķērs ragatas - ar cemmēm, ķēdēm, trosēm virtenē sasaistītus baļķus, kas brīvi peldošos baļķus apturēja un atkal savāca kopā. Visvairāk plostu Gaujā bijis 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad pavasarī maksimuma dienās Baltezerā ienākuši pat 150-200 plosti. Pavasarī Gauja bijusi plostu un plostnieku pilna. Koku pludināšana Gaujā turpinājusies arī padomju laikā, līdz pat septiņdesmitajiem gadiem, kad to aizstāja transports pa zemes ceļiem jaudīgās kravas mašīnās. Mūsdienās entuziasti gan uztur senās plostnieku amata prasmes, Strenčos notiek arī Gaujas plostnieku svētki, taču saimnieciskas nozīmes tam vairs nav.
PĀRCELTUVES
Kur zemes ceļi krustojās ar upēm, mazākajām varēja tikt pāri pa braslu vai tiltu, bet piemēram, pār Daugavu līdz pat Pirmajam pasaules karam Latvijas teritorijā bija tikai trīs dzelzceļa tilti - pie Daugavpils, apmēram desmit kilometru lejpus Krustpils, kur Daugavu šķērsoja Jelgavas Krustpils dzelzceļš, un Rīgā. Un divi tilti zemes ceļu braucējiem, abi Rīgā, - Zemgales un Pontonu tilts. Brīvās Latvijas gados tiem nāca klāt jauncelti tilti, viens no Daugavpils uz Grīvu, otrs starp Krustpili un Jēkabpili, trešais pa Ķeguma spēkstacijas sprosta dambi. Visās citās vietās dzīvo satiksmi starp abiem krastiem veica pārceltuves. Pārceltuves ierīkoja tur, kur varēja piekļūt upes krastam un kur bija vieglāk pārvarēt straumi, lai nogādātu otrā krastā ceļotājus un kravu. Tāpēc pārceltuves atradās tuvu pie apdzīvotām vietām, satiksmes ceļiem, dzirnavām, kaļķu un ķieģeļu cepļiem, krogiem. Pārcēlāji bija vietējie iedzīvotāji, kas pelnīja iztiku ar šo svarīgo amatu pat vairākās paaudzēs. Pārceltuves piederēja dažādiem īpašniekiem - gan privātpersonām, gan pašvaldībām, kuras teritorijā pārceltuve atradās, gan arī uzņēmumiem, piemēram, Krustpils cukurfabrikai. Latvijas Republikā pārceltuvju darbu uzraudzīja Satiksmes ministrijas Valsts ceļu departaments. Pārceltuves renti jeb tās izmantošanas tiesības uz 1-3 gadiem varēja iegūt, piedaloties izsolē, ko rīkoja vietējā pašvaldība. Pārceltuvju darba sezona sākās tūlīt pēc ledus iziešanas Daugavā, parasti aprīlī, un turpinājās līdz vēlam rudenim, kad upe aizsala. 
*FOTO - NO BIEDRĪBAS LAIME SAIMĒ, JĒKABPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS UN MĀRA ANŠA MITREVICA PERSONISKĀ ARHĪVA
2021.09.08 Ieva
ŠENBERGA, GUNTA
=======================
 |
| Dēļu gultnes paliekas kanāla lejteces galā pie Alderiem / 2001.g |
Gaujas (Gaujas - Baltezera) kanāls ir 3 km garš, projekts izstrādāts jau 17.
gs., izrakts 1901.-1903.g. Tas iekļaujas Gaujas - Daugavas ūdensceļa sistēmā.
Divi Gaujas-Baltezera kanāla posmi atrodas Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru.
Kanālā varēja makšķerēt, arī labas karpas un asarus, pa kādam
zandartam.
Kanāla lejas daļa no Aldera slūžām bija ar dēļu grīdu un sienām,
vairākiem ūdenskritumiņiem. Daudz pludināja kokus, ko Mazajā Baltezerā sēja
plostos un ar kuģīti vilka uz Rīgu.
Ļoti žēl, ka kolhozs kanālu pie Gaujas aizbēra, varbūt tādēļ mazais Baltezers bez ūdens apmaiņas aizaug.
Daugavas-Gaujas kanāli
Jānis Saucietis
Daudzi Rīgas makšķernieki savas gaitas sākuši šā kanāla krastos un to izgājuši pirmos makšķernieku kursus. Kanālis, savienodams Daugavu ar Gauju, novada Gaujas ūdeņus cauri mazajam un lielajam Baltezeram Juglas upē, kura turpina tos virzīt tālāk cauri Ķīšezeram Daugavā. Tā uzņem šos ūdeņus savā dižajā klēpī un aiznes jūrā. Šo vairāk desmit kilometru garo ūdens ceļu izmanto dažādas zivju sugas, gan kanālī, gan viņa ezeros sev atrod uzturu un piemērotas nārsta vietas.
Kanālī mēs varam sastapt gandrīz visas Latvijas saldūdeņu zivis, kā arī tās jūras zivju sugas, kuras mēdz doties jūrā ietekošās upēs. Tā kā Daugavas-Gaujas kanāli ērti sasniedzami, tad to arī apmeklē simtiem makšķernieku, sākot no agra pavasara, līdz vēlam rudenim. Pat ziemā tur sastopami makšķernieki, kuri makšķerē kanāla pakrastēs paslēpušās vēdzeles. Ja kanāli katru dienu apmeklē tik daudz makšķernieku un, kā jau minēju, dažādās zivju sugas, tad būtu jādomā, ka še tiek vilkti bagātīgi lomi. Tomēr tā lieta tā nav. Lielākā dala makšķernieku atgriežas mājās ar dažiem asarīšiem. Un ja tie neiztur mēru, tad protokols ir nenovēršams. Visvairāk kanāli iemīlējuši asari, kas nārsta laikam tuvojoties, gan no jūras, gan ezeriem dodas pa kanāli uz augšu. Ja šādā laikā saulainā dienā noskatās no kādas augstākas vietas kanālī, tad vietām pat neredz kanāla smilšaino dibenu, tā tas ir pārklāts asariem. Un ja nu tad gadās pie kanāla brakonjērs, kuram zivju saudzēšana un vairošanās ir blakus lieta, tad tāds pēc dažu stundu makšķerēšanas atgriežas ar vairāk desmit kilogramu smagu lomu, kā piedevas vēl aizved ar pieņiem pārklāto apģērbu un ķeramos rīkus. Bet šie laiki ir paldies Dievam pagājuši, jo toreiz zvejniecības likumus piemēroja galvenām kārtām tikai zvejniekiem, bet tagad tas jāievēro arī makšķerniekiem. Ka likums tiek attiecināts arī uz makšķerniekiem, pierāda tas, ka vienā pašā dienā 1936. g. maijā, sastādīti vairāk kā simts protokoli par Juglas upes un Daugavas-Gaujas kanāla makšķerniekiem. Jā, bet kā tad ir ar makšķerēšanu tai laikā, kad atļauts ķert gandrīz visas zivis (protams, ieturot attiecīgos mērus)? Te nu jāsaka, ka ne visai spoži.
Kā jau minēju, lielākā dala makšķernieku atgriežas ar niecīgu lomu. Protams, ka starp tiem vairums tā saukto svētdienas makšķernieku, kurus vilina ērtā satiksme un galvenām kārtām kanāla augstie un sausie krasti. Tur tad arī svētdienās apmetas veselas ģimenes un pie patafona skaņām mēģina izvilināt kādu zivtiņu. (Šādās reizēs tiem zivju lielums nav no svara), un ja nu tiešām tāds brīnums notiek, tad visai ģimenei ir svētku prieki. Nopietnam makšķerniekam - sportistam nav šādās reizēs tur ko darīt, jo viņam nebūs te nekādas izredzes.
Pie labas gribas, prasmes un galvenā kārtā laimes, var tomēr vilkt apmierinošus un pat labus lomus. Lomos galvenā kārtā ietilpst: asari, raudas, pliči un pa daļai līdakas. Es esmu kanālī makšķerējis sākot no Gaujas līdz pat viņa ietekai Juglā un novērojumi rāda, ka labākā vieta makšķerēšanai ir kanāla ieteka mazā Baltezerā, jeb kā saka makšķernieki „pie slūžām". Šīs slūžas, kuras atradās vietā, kur iet tiltiņš pāri kanālim, sen jau likvidētas; īstās atrodas kādu kilometru uz augšu, bet tur nav ko darīt, jo ūdens ir tikai dažus desmit cm dziļš, un zivis tur neuzturas. Kanāla lejas galā, pie tiltiņa, ir straujš kritums, kur Gaujas ūdeņi putodami drāžas ezerā. Karstās vasaras dienās, kad ezerā ūdens sasilst, zivis dodas no ezera kanālī, tur ūdens vēsāks un bez tam straume nes arī dažādu barību. Šeit sarodas miljoniem mazuļu, kurus savukārt steidzas medīt asari. Sastopamas arī līdakas, bet tikai nelielas.
Tā kā kanālī šķērsām iebūvētie žagaru aizžogojumi (birstes) nav visām zivīm pārvarami, tad lielais vairums viņu paliek kanāla ietekā, kur straume lēnāka un dziļums līdz 3 metri. Še man ir bijuši izdevība noķert vienā rīta cēlienā 10—15 kg raudu, starp tām dažas līdz 1/2 kg svarā. Šādi lomi man ir bijuši īsi pēc Jāņiem, kad citur zivis vāji ķeras. Agrā rīta stundā, kad nav vēja, kanāla galā, gandrīz jau pašā ezerā, uzturas ālanti un sapali. Tos pie zināmas veiklības uz sienāžiem esmu noķēris no 3—7 gabali. Lielākais svarā bija ap 1 kilogramu. Arī dažas foreles un reiz pat pus kg taimiņu izvilku kanāla lielajā straumē. Cik vērojams, tad posmā „Gauja — Mazais Baltezers" vajaga būt forelēm, jo viss kanālis un tā krasti pilni ar nogrimušiem žagariem un kokiem, kas tam dod labas uzturēšanās vietas. Man tur, makšķerējot ālantus, pa reizei uzķeras arī strauta foreles. Makšķerējot naktī, kanālī var noķert vēdzeles un zušus, kaut gan ne lielus. Tikai reizi redzēju kādam makšķerniekam naktī ķertu zuti svarā ap 2 kg. No mazāk vērtīgākām zivīm jāmin pliči. To tur daudz, bet ne katru reizi tos var noķert.
Kanāla dzidrajā ūdenī, var viņus redzēt bariem, bet ir dienas, kad velti makšķerēt. Liec kādu ēsmu gribi, pliči sanāk apkārt pabrīnās un pagriež muguras. Sevišķi tas vērojams saulainās bezvēja dienās. Gadījumā, ja ir aiztaisītas slūžas, tad kanāla lejas gals līdz ezeram paliek gandrīz sauss un tikai pašā galā., kur vairs nav krituma, paliek apmērām 1 metru dziļš ūdens. Šādās reizēs te nav ko makšķerēt, jo zivis saiet ezerā. Paliek tikai vīķi un mazie pliči. Toties atkal ir labas izredzes otrā pusē aiztaisītām slūžām. Tur ūdens līmenis ir pacēlies par kādu metru un pilnīgi bez straumes. Tur tādās reizēs labi ķeras raudas, ālanti un vimbas, kuras sāk pēc Jāņiem nākt no Gaujas augšas atpakaļ. Augšpus slūžām kanālis atgādina upi, jo abi krasti apauguši kokiem un krūmiem. Vietām ir dziļas bedres un zālaini līkumi. Bedrēs reizēm var redzēt vimbu barus, kuru starpā prāvi eksemplāri. Dienā vimbas tur reti var noķert. Labākā makšķerēšana — agrā rīta stundā.
Reiz redzēju vienā no kanāla bedrēm ālantu, kura svaru vērtēju uz 3 kilogramiem. Gan mēģināju to kārdināt ar sienāzi un spāri, bet kā redzams, viņš bija mani pamanījis un lēnām nozuda dziļumā. Netrūkst tur arī sapalu, bet tos izmakšķerēt man ir izdevies ne smagākus par 1/2 kilogramu. Kā redzams, tad Daugavas-Gaujas kanālī ir zivis un dažu labu reizi var samakšķerēt kārtīgu lomu, bet vispirms vajaga trīs lietas: 1) prasmi makšķerēt, 2) pazīt kanāli un 3) drusciņ makšķernieka laimes.
*******************************< šurpu - turpu >********************************
 |
 | |||
**********************************************************************************
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru