Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Mihails Gorbačovs Ādažos ^

1987. gada 17. februāra līdz 19. februārim Latvijjā atradās PSKP ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kas, protams, bija ārkārtīgi svarīgs fakts Latvijas PSR vēsturē. Padomju laikā citi Kremļa saimnieki Latvijā oficiāli viesoties un uzturēties nemēdza. Zināms, ka Rīgas Jūrmalu bija iecienījuši Kosigins, Podgornijs, kuriem bija pat savas atpūtas vietas šeit. Par to, vai šeit būtu bijis Brežņevs, nekādu ziņu mums nav.

Pāris reizes Latvijā ir viesojies Ņikita Hruščovs. Pirmo reizi, lai popularizētu savu ideju par kukurūzas audzēšanu. nomainot to ar graudaugiem, otro - lai nostiprinātu pretlatviski noskaņotā, prokrieviskā Arvīda Pelšes pozīcijas, no amatiem atbrīvotā, nacionālkomunista Eduarda Berklāva un viņa atbalstītāju vietā.

Rīgā Gorbačova svīta, protams, vispirms nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa un apmeklēja Sarkano strēlnieku (tagad - okupācijas) muzeju, uz ielas sarunājās ar tur izvietotiem darbaļaudīm un studentiem ( tā laika drošības pasākumi ne tuvu nelīdzinās tam, kas notiek mūsdienās), apmeklēja r/a VEF, nolasīja referātu par to, kā padomju vara no "atpalicības" ir izveidojusi Latvijas PSR par industriāli attīstītu padomju republiku. Tas nebija laiks, kad varēja kaut ko iebilst, taču noteikti bija sākums lielākiem procesiem, kuri "parāva" vaļā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas centienus. Gorbačovs ar savu perestroiku bija parāvis vaļā tādas politiskas slūžas, kur radīto straumi viņš arvien mazāk spēja kontrolēt un ietekmēt.

Savā referātā Gorbačovs runāja par Latvijas agrāriem sasniegumiem, vienlaicīgi kritizējot, ka Igaunijā un Lietuvā rādītāji esot labāki. Notika paraugkolhoza "Ādaži" apmeklējums, kur Raisa paspēja pabrīnīties, kāpēc 5-gadīgi latviešu grupiņas bērni neprot runāt krieviski. Ar grupiņas bērniem augstie viesi tikties negribēja.

Vēlāk Alberts Kauls tika iekļauts Gorbačova padomnieku komandā.

Ir zināms, ka milicijā tika saņemts draudu zvans, izdarīt atentātu pret Gorbačovu, kad tas no "Ādažiem" dosies uz Jūrmalas rezidenci. Par drošību rūpējās Rīgas Iekšlietu pārvalde pulkveža Viktora Bugaja vadībā un vietējie VDK darbinieki. Protams, pirmā pāra tuvumā darbojās speciālā apsardze no PSRS VDK. Draudētājs atrasts netika, taču Rietumu presē gadījums tika pamatīgi aprakstīts.

Par vizīti atbildēja Boriss Pugo, tolaik LKP pirmais sekretārs, kurš pēc tam tika pārcelts uz Maskavu, uzticot viņam PSRS Iekšlietu ministrijas vadību. Pugo vēlāk gan nodeva savu šefu, piedaloties ārkārtas komisijā, mēģinot vēl ar nelielu grupu īstenot valsts apvērsumu, un "atjaunot" Padomju Savienību pēc Trocka savulaik iecerētā modeļa - pārvēršot valsti darba nometnē, kas apjosta no ārpuses ar dzeloņstieplēm. Pučs izgāzās, Pugo ar kundzi "nošāvās", perestroika pabeigta.

SAVU ATTIEKSMI IZSVEROT
1987.03.01 Liesma
ŽANIS BIRUMS, komjaunietis

===============

1987.gada 17.februārī. no kreisās: Boriss Pugo ar sievu, Raisa Gorbačova, Mihails Gorbačovs, skolas direktors Jānis Tikmers

arī tādi teksti bija sastopami presē

* Darba Balss / 21.02.1987

1987.gads.
PSRS prezidents Mihails Gorbačovs viesojas Ādažu vidusskolā. No kreisās: Mihails Gorbačovs, Raisa Gorbačova, ĀVS direktors Jānis Tikmers, Armands Kauls.

1987.gads. Una Caune sarunā ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Aiz M.Gorbačova Latvijas PSR Kompartijas vadītājs Boriss Pugo, pa labi Raisa Gorbačova un vidusskolas direktors Jānis Tikmers.

PSRS KP CK ģenerālsekretārs M.Gorbačovs un LKP CK sekretārs Boriss Pugo tiekas ar Ādažu skolniecēm / 1987.g.

===========

RĪGA, 1987. GADA FEBRUĀRIS

Katrs cilvēks ir daļiņa tautas, katra diena uz mūžu nogulst vēsturē. Šīs patiesības nav zaudējušas savu nozīmību, nepieder pagājušiem laikiem un notikumiem. Gluži pretēji, tās kļūst aktuālas tieši šobrīd, kad skaidri apzināmies arī mūsu paaudze dzīvo revolucionāru pārkārtojumu laikmetā. Trīs nepilnas dienas Latvijā uzturējās PSKP Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Rīga bija pirmā pilsēta, kuru Komunistiskās partijas vadītājs apmeklēja pēc PSKP CK 1987. gada janvāra Plēnuma atskaites punkta, kas skaidri iezīmēja visas sabiedrības attīstības pamatvirzienus tuvākajā un tālākajā nākotnē. Valsts vadītāja vārdi rod skaidru saskarsmi ar darbiem un, deklarējot mūsu dzīves tālākas demokratizācijas procesu, ģenerālsekretārs pieņemtajiem lēmumiem meklēja atbalstu tautā. Simboliski, pirmie, ar ko pēc Plēnuma tikās Mihails Gorbačovs, bija latviešu sarkanie strēlnieki, veterāni, kas cauri savai dzīvei, mūsu valsts vēstures grūtākajiem brīžiem pratuši iznest nelokāmu uzticību Ļeņina lietai, Komunistiskās partijas mērķiem un ideāliem. Veterāni vienprātīgi atbalstīja partijas nosprausto kursu uz kardināliem pārkārtojumiem ekonomikā, visās sabiedrības dzīves sfērās. Līdzīga bija arī VEF strādnieku un «Ādažu» zemkopju atbilde. Kopš PSKP CK ģenerālsekretāra apmeklējuma pagājuši jau divi mēneši,un redzam, arī tautas atbilde vārdos saskan ar darbiem dzīvē. 1987. gada februārī dotais solījums pielikt visus spēkus, lai īstenotu partijas nospraustos uzdevumus, rod konkrētu pierādījumu katra cilvēka, katra darba kolektīva veikumā. Padomju Latvija kopā ar citām brālīgajām republikām raksta jaunu lappusi cilvēces vēsturē. Tā ir miera un visu cilvēku patiesas labklājības lappuse, kas īstenojas ar pašaizliedzīgu, raženu darbu šodienas un nākotnes vārdā.

RĪGA, 1987. GADA FEBRUĀRIS
1987.04.01 Avots (Latvijas Rakstnieku savienības žurnāls)

===================

Arī tiekoties ar Rīgas rajona kolhoza—agrofirmas «Ādaži» ļaudīm

Par savas sabiedrības atjaunināšanu
1987.02.27 Cīņa

=======================

1987.gada 18.februāris. Agrofirmu Ādaži apmeklē Mihails Gorbačovs.

Mēs elpojām satraukti, kā uz oglēm. Lielā nopietnībā biju uzmetis pat runas tekstu, kurš tā arī palika nenolasīts, jo ģenerālsekretārs, cik jautu, no iepriekš iecerētiem rituāliem izvairījās.

Vispirms patīkami pārsteidza ciemiņa vārdi sasveicinoties:

- Sen gribēju ar Tevi iepazīties.

Un visa viņa būtība tobrīd dvesa tādu mieru, labsirdīgumu un likās man tik savēja, ka iešāvās prātā: pag, vai es šo cilvēku kaut kur jau neesmu sastapis? Visa viņa esība pauda: nu, stāsti – kā jums te labi iet, kā dzīvojat?

💼 💼 💼

Ādažu Kultūras namā Alberts Kauls, Ādažu kolhoza priekšsēdētājs, Mihails Gorbačovs, PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, Boris Pugo, PSRS iekšlietu ministrs, Dainis Popovs, kolhoza Ādaži LKP pirmorganizācijas sekretārs / 1987.g.

Tik dzīvīgu interesi nevar notēlot. Tai ir jānāk no dabīgas zinātkāres, no patiesām rūpēm par cilvēku ikdienu. Un, kad to visu jūt, tad uzreiz izkūst amatu barjeras, pazūd vēlēšanās taisīt skaistus knikšus. Tu skaidri redzi, ka cilvēks nav atbraucis ne revidēt, ne arī pēc aplausiem. Viņu interesē dzīve, attieksme pret partijas jauno politiku. Un mēs centāmies tajās pāris ātri skrejošajās stundās parādīt un izteikt pašu galveno. Un es redzēju , cik cilvēcīgi sirsnīgi Mihaila Sergejeviča izziņas lauku blakus paplašina viņa dzīvesbiedre Raisa Maksimovna. Sevišķi, apskatot mūsu bērnudārzu un skolu.

💼 💼 💼

PIE VIENA GALDA AR MIHAILU GORBAČOVU
Jā, prezidents Gorbačovs prasa padomu ādažniekam Kaulam, vienam no piecpadsmit PSRS Prezidenta padomes locekļiem. Šajā un ne tikai šajā sakarā par Kaulu daudz runā arī mūspusē, viens otrs nav par slinku un pat uzzīmē viņu, taču nav dzirdēts, ka kāds «Ādažos» būtu apprasījies pēc paša Alberta Kaula domām šobrīd. Tikāmies ar priekšsēdētāju viņa paša saimniecībā, īsā brīdī mājās starp Vašingtonu un Maskavu. PAŠAM promesot, esat vēlēts LKP Centrālkomitejā . . . — ... un esmu pārsteigts, tāpat kā par to, ka Alfrēds Rubiks piekritis būt LKP 1. sekretārs. Viņam rokās iedevu savu atsaukumu — nebūšu CK loceklis. Nevaru iesaistīties partijas darbā kaut tāpēc, ka man vienkārši trūkst laika. Varbūt, ja LKP nešķeltos, es vēl domātu, bet nu iznācis, ka vienā pusē ir lauku cilvēki, tātad arī latvieši, otrā — pilsētnieki, cittautieši, šīs šķelšanās sekas acīmredzot vēl jutīsim, risinot jautājumu par neatkarību, mūsu galamērķu sasniegšanu, un nebaidos šo šķelšanos saukt par traģisku. Man likās, ka LKP varēs pārvarēt agrākās kļūdas, varēs nākt klajā ar solīdu programmu, atmest visu traucējošo divdomību, būt atklāta, bet tas nav noticis. Man liekas, Rubiks ir spējīgs cilvēks. Bet, izvirzot viņu pirmā krēslam, vajadzēja tomēr ņemt vērā sabiedrības domas, noskaņojumu. Tagad Alfrēdam Rubikam stipri vien jāpārdomā, kā atgūt LKP cieņu cilvēku acīs, un tas izdarāms ne citādi kā dialogā ar Latvijas visiem iedzīvotājiem, pārvērtējot pagātni un ieskatoties nākotnē, ar tādu LKP programmu, kas pirmā vietā liktu visas tautas intereses. To, atdodams savu atsaukumu, Rubikam teicu, un viņš man piekrita. — Lasītāji vēlas zināt par jūsu darbu PSRS Prezidenta padomē. — Neesam lēmēji, esam padomdevēji. Padomes sēdēs saņemam pilnīgu informāciju no augstākajiem PSRS ierēdņiem. Ar laiku katram padomniekam būs arī ekspertu grupa, kas palīdzēs sagatavot «padomus». — Acīmredzot padomes svarīga sarunu tēma ir Lietuva. Deputāts Alksnis avīzē «Jedinstvo» galvo, ka praktiski visi padomes locekļi ir par ārkārtējās prezidenta pārvaldes ieviešanu Lietuvā. Vai tā patiešām ir! — Nezinu, ko Alksnis, bet es gan dzirdēju ir no padomniekiem, ir no ierēdņiem, ka ārkārtējā pārvalde nepieciešama tikai ārkārtējos apstākļos. Šobrīd visi prezidenta padomnieki saprot, ka tāda pārvalde Lietuvā situāciju tikai sasprindzinātu. Informāciju mums sniedza VDK, Iekšlietu ministrija, Plānu komiteja, Ševardnadze u. c. un visi diezgan vienprātīgi uzskata — tā vai citādi, bet Baltijas republikas no PSRS izstāsies. Taču tagad, kad arī Maskava ļoti cer uz sarunām, neviens nesper pirmo soli samiernieciskumā. Diez vai lielvalsts līderim tas vieglāks nekā Lietuvas Republikas vadītājiem. Gorbačovu saista arī PSRS Tautas deputātu kongresa pasludinātie dokumenti par Lietuvas Republikas neatzīšanu. Agrāk vai vēlāk sarunas tomēr būs, un arī Maskava grib, lai šī izstāšanās būtu kā «operācija bez sāpēm». Valsts plāna komitejas vadība ziņoja — tik akurāti kā Lietuva tagad izpilda piegāžu saistības, tās nepilda neviena republika. Neesot nekāda pamata Lietuvas republikas ekonomiskai blokādei.
— Nereti raksta, ka Gorbačovam dotā informācija esot aparāta sagrozīta, aplama un tamlīdzīga. Vai jums arī tā liekas! — Katra resora vadītājs savos ziņojumos drusku ieliek no savas nostājas un vajadzības. Taču no padomniekiem, piemēram, Rasputins ir ļoti atklāts un ne no viena viņam nav jābaidās, iekšlietu ministrs Bakatins ir jauns, enerģisks, drošs vadītājs, tā kā es uzskatu, ka Gorbačovam kā prezidentam pasniedz samērā objektīvu informāciju, tā sacīt — jaunā kvalitātē. — Vai Gorbačovs ir stabils! Atminēsim kaut vai tikai tos 59% deputātu balsu par viņu kā prezidentu kongresā. — Prezidentūra darījusi viņu stabilāku, viņš cenšas savu varu vēl nostabilizēt un tad realizēt sabiedrības labā. Protams, viens otrs pārsteidzīgs solis kaut vai Baltijā rada zināmu satraukumu, bet tas nevar nopietni ietekmēt viņa pozīcijas. «Atmodā» mani iezīmēja kā imperatora padomnieku — nu, man liekas, ka tas bija mazliet naivi, jo vai nu «imperators» soļo raitāk vai met zigzagus, tā tomēr ir soļošana demokrātijas virzienā, un diemžēl jau tiek aizmirsts, ka tikai Gorbačova sāktā pārbūve ļāva atvērt durvis kaut tai pašai «Atmodai».
— Ja nu mēs atkal atgrieztos Latvijā! Tautas frontes deputāti sola drīzas un lielas pārmaiņas. — Man bija saruna ar Ivaru Godmani kā LTF frakcijas galvu parlamentā. Runāju par latviešu un Rietumu varbūtējiem kopuzņēmumiem. Godmanis piekrita, ka tādi jāveidojot, ja vien tie neaizskaršot tautas intereses. Vispār — tie, kas agrāk nāca ar lozungiem, kas saimnieciski domājošiem prātiem varbūt likās nepieņemami, ir jau apdomājušies un panākušies mums pretim. Nupat biju ASV, tikos ar biznesmeņiem, Buša padomnieku lauksaimniecībā. Visi man vienā balsī saka: baltieši, netaisiet muļķības, kam jūs būsiet vajadzīgi kā trīs mazas valstiņas? Jūs esat nepieciešami kā tilts savstarpējiem tirdznieciskiem, ekonomiskiem Austrumu un Rietumu sakariem, tad arī jums būs droša attīstība, tad Baltijā varētu izveidot brīvās ekonomiskās zonas. Es: bet tas novedīs pie migrācijas problēmām. Amerikāņi: jums taču būs tās ierobežotspējīga valdība. Es: cik jūs varat ieguldīt? Amerikāņi: cik vajadzīgs. Šis ceļš vestu pie radikālām pārmaiņām jau pāris gados, un uzplaukuma sekas izjustu ik pilsonis savā kabatā. Lūk, arī par šādiem priekšlikumiem jādomā. — Vienalga, pa kādu ceļu dodoties, Latvijai vajag labu valdību. Kādu jūs to iedomājat! — Tas, ka parlamenta lauksaimnieku komisijai par līderi izvirzīts Jānis Lucāns, ir tikai apsveicami. Viņš reāli spriež par dzīvi, apdomā nākotni. Esmu dzirdējis, ka Godmaņa kungam nebūtu nekas pretī tikt par Augstākās Padomes priekšsēdētāju. Vai te nu gan nav jāpaprasa tautai? Esmu gatavs iet un aģitēt par Gorbunovu šai postenī. Gorbunovs daudzkārt pierādījis sevi kā perspektīvu politiķi, kurš izprot tautas sāpi un vēlmi, neaizmirst citu te dzīvojošo intereses. — Taču LPSR parlaments var censties nobalansēt uz Lietuvas Republikas novilktās virvītes. Jums tad draud īpatns statuss — būt citas valsts prezidenta padomniekam. — Es ceru, ka LPSR Augstākā Padome savus aktus saistīs ar esošo likumdošanu. Mēs nevaram atļauties turēties aiz Lietuvas, neņemot vērā mūsu iedzīvotāju procentuālo sastāvu. Uzskatu, ka jāņem vērā jau esošais likums par izstāšanos no PSRS, t. i., jārīko referendums. Tur var gari diskutēt, kam jāpiedalās referendumā — visiem vai pilsoņiem utt., bet ir jāmeklē kopīgi mērķi, kas vienotu republikas iedzīvotāju lielāko daļu. Brīvību es saprotu kā absolūtu garantiju latviešu tautas izdzīvošanai, bet mēs nevaram arī pagriezt muguru Austrumiem, nevaram apgriezties un taisnā ceļā . . . atpakaļ uz 1940. gada Latviju. Par to jau vairākkārt esmu runājis. — Bet ir zināma arī konservatīvo sasauksme — tikai PSRS sastāvā, tikai PSKP sastāvā. — Tas ir pret tautas domām. Drīz uz Prezidenta padomi nesīs likumu par federāciju, jauno Konstitūciju, kur būšot uzsvērta Savienība kā no tiesas suverēnu valstu savienība. — Konfederācija! — Nezinu, vai īsti tā, bet nākotnes savienība acīmredzot būs tāda, ka ikviena republika atzīs par nepieciešamu tajā iestāties. — Šīs Gorbačova runas par atjaunotu federāciju simtkārt dzirdētas. Kad būs tā viņa prece, kāpēc viņi kavējas to piedāvāt! — Lūk, tas joprojām saistīts ar garu garo pirms Gorbačova ēru un ēnu no tās, kas joprojām vēl ir. Tas saistīts ar pašas sabiedrības politisko briedumu. Vai vēl joprojām nav emociju, eiforijas varas? Un mēs paši, latvieši, kad sapratīsim, kas mums īsti vajadzīgs, kad dziļāk izpratīsim arī ekonomisko saišu nozīmi? Cilvēks nogurst no lozungiem, karogkātus notur gadu, divus, bet tad jau arī gribas ko reālu sataustīt. Es neesmu gājis uz Maskavu par padomnieku karjeras dēļ, Gorbačovs mani aicināja kā pārbūvei ticošu speciālistu lauksaimniecībā. Man liekas, esmu pierādījis, ka gribu palikt pie Latvijas zemes, gribu sekmēt mūsu cilvēku centienu izpratni Maskavā. Es ne vienmēr būšu vienisprātis ar daudziem mūsu ceļa taktikas jautājumos, taču stratēģijā — par neatkarību — gan.

PIE VIENA GALDA AR MIHAILU GORBAČOVU
1990.04.20 Lauku Avīze
Intervēja E. Līcītis
=====================

Iepazīstoties ar piena ražošanas kompleksu " Briljanti" agrofirmā "Ādaži"

PSKP CK ģenerālsekretārs Ādažu vidusskolā

MĒS FOTO ATTĒLOS
1987.03.20 Zvaigzne

MĒS FOTO ATTĒLOS

1987.03.20 Zvaigzne

💼 💼 💼

Alberts Kauls, agrofirmas "Ādaži" priekšsēdētājs, PSKP CK ģenerālsekretārs un Raisa Gorbačova, Jānis Tikmers, Ādažu vidusskolas direktors, Boriss Pugo, LKP CK pirmais sekretārs, Ādažu vidusskolā / 1987.g.

=======================

DARBA KVALITĀTE – MŪSU DZĪVES KVALITĀTE
1987.02.19 Cīņa
A. Beļikovs, B. Griščenko, N. Žeļeznovs, TASS speciālkorespondenti

=================

DARBA KVALITĀTE – MŪSU DZĪVES KVALITĀTE
1987.02.19 Rīgas Balss
Žeļeznovs, N.

* Darba Balss / 28.02.1987

💼 💼 💼

Jau vakarā, tiekoties ar agrofirmas pārstāvjiem valdes ēkā, Mihails Gorbačovs teica:

- Jūs esat labi strādājuši, radījuši labu saimniecību, uzbūvējuši labu ciematu. Tas, ko mēs redzējām jaunajā skolā, būtībā ievada jaunu posmu mūsu lauku dzīvē. Daudziem līdz tam vēl ir tālu. Tas, ko darāt jūs, ir pareizi. Esmu pārliecināts, ka jūs arī turpmāk paplašināsit ražošanu, palielināsit peļņu un tiešām izmantosit līdzekļus aktuālo jautājumu risināšanai, lauku darbaļaužu dzīves uzlabošanai. Lieliska skola. Lielisks bērnudārzs.

Redzu, jūs ceļat skaistas mājas, taču, protams, ne visi tās ir uzbūvējuši, problēma ir...

Gribu atbalstīt jūsu pieredzi. Jūs pilnīgi pamatoti dēvē nevis par kolhozu, bet par agrofirmu. Es zinu, kādu ceļu līdz šim nogājusi jūsu agrofirma. Jūs pareizi esat nolēmuši nodarboties ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar lauksaimniecības produktu pārstrādāšanu un palīgražotņu attīstīšanu, lai ļaudis būtu nodarbināti augu gadu. Un lai dotu labumu sabiedrībai un paši sev.

Paraugs , ko rāda tādi kolhozi kā jūsējais, ļāvis mums tagad stingri izteikties par kooperāciju, par tās atbalstīšanu...

Katrs ir tikai cilvēks. Bērnam, lai viņš augtu saulains, ir vajadzīgs glāsts, pieaugušajiem – atzinīgs vārds. Lai rastos jauni spēki rītdienai.

*Alberts Kauls - "Labrīt, mana rūgtenā diena!

Tikšanās Ādažu vidusskolā

Forma nav pašmērķis

Nenorimst dzīva domu apmaiņa gan pedagogu, gan skolēnu sarunās par iespaidiem un atziņām, ko guvām PSKP CX ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova viesošanās laikā Ādažu vidusskolā. Dziļa ieinteresētība, vienkāršība, komunikabilitāte un uzmanība — tās ir īpašības, kuras palikušas atmiņā no šīs neaizmirstamās tikšanās ikvienam. Tas, ka M. Gorbačovs īsajā uzturēšanās laikā mūsu republikā atrada iespēju apmeklēt Ādažu vidusskolu, liecina, ka viņš lielu nozīmi piešķir jaunās paaudzes izaugsmei. M. Gorbačovs, dzīvi debatēdams ar skolēniem, iztaujāja viņus par iespējām mūsu skolā attīstīt dotības, interesējās par jauniešu izziņas apvārsni, par to, kā skolēni vērtē jaunatnes problemātikai veltītās filmas «Vai viegli būt ļaunam?» un «Putnubiedēklis». Lielu prieku viesim sagādāja tas, ka mazie keramikas pulciņa dalībnieki pēc viņa lūguma nodziedāja latviešu tautasdzsiemu «Seši mazi bundzinieki» un dziesmu krievu valodā. M. Gorbačovs sarunā ar skolēniem vairākkārt uzsvēra, ka no tā, cik dziļas un noturīgas zināšanas viņi gūs skolā, no tā, kā viņu darboties griba izpaudīsies ikdienā un vai kļūs par iekšēju nepieciešamību, kā arī no tā, cik bagāta būs viņu garīgā pasaule un cik izkopta uzvedības kultūra, ir atkarīgs, kā mēs realizēsim pārkārtošanos. Atzinīgi novērtējis skolas arhitektonisko risinājumu, interjeru, mācību kabinetus, M. Gorbačovs uzsvēra, ka ārējā forma jāpiepilda ar bagātu saturu, ka tieši skolai jākļūst par visas agrofirmas jauniešu kultūras centru.
Pēc M. Gorbačova viesošanās ikvienam no mums priekšplānā izvirzās nepieciešamība vēl un vēlreiz paškritiski apsvērt, ko esi veicis, kā izmanto iespējas, ko dod skolu reforma, pēdējie partijas un valdības lēmumi, lai skolēni veidotos par vispusīgi un harmoniski attīstītām personībām.

V. VĀRPIŅA, Ādažu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā

Viesojas Ādažu vidusskolā 1987.gada 17.februārī

Tikšanās, kuru neaizmirst

Aizvadītajā nedēļā, PSKP CK ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova uzturēšanās Latvijā laikā, Rīgā notika tikšanās ar republikas partijas, padomju un saimniecisko aktīvu. Redakcija lūdza savās pārdomās dalīties dažus no tiem, kam gan aktīva sanāksmē, gan darba vietās bija izdevība tikties ar M. Gorbačovu. Partijas CK ģenerālsekretāra M. Gorbačova ierašanās agrofirmā «Ādaži» bija liels notikums visam kolektīvam. Tas vienlaicīgi bija augsts novērtējums mūsu kolhoznieku, speciālistu un vadītāju līdzšinējam darbam. Šo tikšanos visur uzņēma ar lielu saviļņojumu. Cilvēku acīs staroja prieks, lepnums un apņēmība partijas aizsākto pārkārtošanās kursu novest līdz galam, ar darbu tīrumos, fermās un jaunceltnēs apliecināt savu attieksmi pret PSKP CK janvāra Plēnuma lēmumiem, pret pārkārtojumiem uz sabiedrības sociāli ekonomiskās un politiskās dzīves demokratizāciju. Apņēmība, kuru caurvij pateicība par ticību cilvēkam kā šīs zemes īstenajam saimniekam, par kuru paaudžu paaudzēs liets tik daudz sviedru un asiņu. Tikai šo zemes kopēju darbs un saimnieciskā attieksme ir tas spēks kurš partijas vadībā spēj atraisīties un apgūt to, ko paver sociālistiskā saimniekošanas sistēma. Tikšanās brīdī bija izjūtams, cik tomēr maz vēl mēs, saimniecību vadītāji un speciālisti, pazīstam savus cilvēkus, cik nepilnīgi esam izmantojuši viņu entuziasmu un cik maz vēl darīts šo darba cilvēku labā. Tas viss rosina partijas organizāciju, valdi, speciālistus un vadītājus domāt, kā attaisnot kolektīva ticību, apņēmību un izpildīt tam izvirzītos uzdevumus un plānus. Šādā brīdī vēl pilnīgāk izprotami kļūst janvāra plēnuma lēmumi - partijas politiku īsteno cilvēki un intensifikācijas apstākļos, kad ražošanā strauji ienāk zinātniski tehniskā progresa sasniegumi, pieaug speciālistu loma. Mūsu devīze «Uzticību zemei un pienākumam». Tuvākais uzdevums - ar darbiem attaisnot atzinību un labiem panākumiem sagaidīt Oktobra revolūcijas 70. gadadienu.

A.KAULS, kolhoza — aqrofirmas «Ādaži» priekšsēdētājs

* Literatūra un Māksla / 27.02.1987

Priecīgi, saviļņoti

Pēc PSKP CK ģenerālsekretāra M. Gorbačova apmeklējuma agrofirmas «Ādaži» piena ražošanas kompleksā «Briljanti», tā vadītājs Z. Štālbergs sacīja: «Kolektīvs ir pacilāts, ka mūsu partijas ģenerālsekretārs atrada iespēju apciemot mūs, interesējās par saimniecības sasniegumiem un problēmām darbā, sociālajā sfērā, par attieksmi pret PSKP CK janvāra plēnumā izvirzītajām problēmām.» Šais dienās ādažniekus īpaši vienoja tāda apziņa, kāpināja atbildības izjūtu par kopīgi veicamo, par savu vietu pašreizējo pārkārtojumu procesā. (Nebūtu tik labu rezultātu, droši vien nebūtu arī šī saviļņojošā notikuma,» iespaidos dalījās agrofirmas galvenais zootehniķis G.Ziemelis. «Tikšanās laikā saruna noritēja atklāti, vaļsirdīgi, lietišķi. Mēs, protams, tagad esam šī notikuma iespaidā, visu pārvērtējām un centīsimies atrast vēl rezerves darba intensificēšanai dažādās nozarēs. Ieviešam saimniecisko aprēķinu, progresīvākas darba organizācijas formas, zinātnes un tehnikas sasniegumus. Lopkopībā ganāmpulka uzlabošanai plašāk izmantosim embriju transplantāciju, kas dos, domāju, pēc gadiem ietekmīgus rezultātus».

M. Grīnšteine

* Darba Balss / 21.02.1987

PSKP CK ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova un viņa dzīvesbiedres Raisas Gorbačovas viesošanās Rīgas rajona agrofirmas "Ādaži" piena ražošanas kompleksā "Briljanti" 18.02.1987.g.. Kompleksa vadītājs Z.Štālbergs iepazīstina viesus ar lielfermas maketu.
(pirmā rindā no labās ): PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs (1931- ), agrofirmas "Ādaži" vadītājs Alberts Kauls (1938-2008), Raisa Gorbačova (1932-1999), Boriss Pugo (1937-1991)

(pirmajā rindā no labās ): PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs (1931- ), Raisa Gorbačova (1932-1999), Boriss Pugo (1937-1991), Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs Jānis Vagris.