Palīgražošana - Latfood ^



Latfood - kartupeļu čipšu ražotne

Latfood strādā ar pilnu jaudu

Viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas plāno pat palielināt ražošanas apjomu. Akciju sabiedrība Latfood ir lielākais kartupeļu pārstrādes uzņēmums savā nozarē ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un, iespējams, viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kurš pilnībā izmanto savas pārstrādes jaudas, kā ari visu laiku palielina produkcijas gada apgrozījumu. Patlaban Latfood ražo dažādu veidu čipsus, saldētus fri kartupeļus, kartupeļu salmiņus un virtuļus, kroketes, plācenīšus, kā arī eksperimenta veidā parādījusies pārdošanā saldēta kartupeļu biezputra. 1995. gadā produkcijas gada apgrozījums bija 1,6 miljoni latu. Šogad plānotais 3 miljoni latu, bet 1997. gadā 4 miljoni latu gadā. Kā Dienu informēja Zemkopības ministrijas (ZM) augkopības produkcijas pārstrādes nodaļas vadītāja Zane Šmite, pēc ZM datiem, Latvijā ar čipsu ražošanu vēl nodarbojas Preiļu rajonā paju sabiedrība Turība un SIA Bekeris, bet šajos uzņēmumos čipsi tiek ražoti no maltas kartupeļu masas un nevis kā Latfood kartupeļus griežot plāksnītēs. Otrs lielākais kartupeļu pārstrādes uzņēmums Latvijā ir SIA Aloja— Starkelsen, kur ražo kartupeļu cieti. «Tiem, kas vēlas nodarboties ar čipsu ražošanu, būs jārēķinās, ka iekarot tirgu varēs tikai ar zemāku cenu un ne sliktāku kvalitāti, kā piedāvā Latfood, bet Latvijā to būs grūti izdarīt,» teica Z.Šmite. «Pašlaik mēs spējam ražot 1100—1200 tonnu čipsu un 3000 tonnu frī kartupeļu gadā. Ražošanas apjoms ir atkarīgs no pieprasījuma. Ja tas ir pietiekams, nav problēmu ražošanas jaudas attīstīt,» Dienai paskaidroja Latfood ģenerāldirektors Ivars Muzikants. Ar kartupeļu pārstrādi Ādažos sāka nodarboties 1972. gadā. Tad tika uzbūvēts pirmais kartupeļu pārstrādes cehs. Toreiz tika ražoti Maskavas kartupeļu salmiņi. 1983. gadā tika sākta frī kartupeļu ražošana, bet gadu vēlāk čipsu ražošana. Šogad uzstādīta iekārta, kura ražo kartupeļu virpuļus un salmiņus. Nākamajā gadā paredzēts gatavot jaunus produkcijas veidus, piemēram, čipsus ar sāli u.c. Latfood savu nosaukumu ieguva 1984. gadā. Pagājušajā gadā, iegādājoties akcijas, par Latfood akcionāriem kļuva Somijas firma AB Chips OYLtd. Pašlaik Latfood pat nevarot pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc čipsiem. Pēc ZM datiem, ja 1994. gadā tika saražotas tikai 23 tonnas čipsu, tad jau šā gada 8 mēnešos 490 tonnu. Kā pastāstīja I.Muzikants, tiekot domāts, ka nākamgad uzņēmumā varētu tikt uzstādīta daudz jaudīgāka šīs produkcijas ražošanas iekārta. «Vietējā tirgū ir samazinājies pieprasījums pēc frī kartupeļiem. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka nopirkt kartupeļus tirgū ir lētāk, nekā pirkt frī kartupeļus. Taču neviens nedomā par laika ekonomiju, ko dot šāda veida produkcija,» teica I.Muzikants. Otrs iemesls tirgū parādījušies lētie frī kartupeļi no Polijas. Ja pagājušajā gadā tika pārdots 100—110 tonnu mēnesī šīs produkcijas, tad tagad tikai 80—90 tonnu mēnesī. Savukārt Z.Šmite minēja, ka frī kartupeļu patēriņa samazināšana varētu būt saistīta ar sabiedriskās ēdināšanas iestāžu samazināšanos. Un tajās, kas ir palikušas, arvien vairāk tiek izmantoti dažādu veidu salāti un frī patēriņš ir samazinājies. «Latvijas pircēji nav pieraduši lietot savā uzturā kartupeļu kroketes un plācenīšus. Bet ceram, ka ar laiku šīs produkcijas pārdošanas apjomi palielināsies. Izdevīgi to būtu iegādāties skolām, bērnudārziem un medicīnas iestādēm, jo šī produkcija ir viegli pagatavojama,» teica I.Muzikants.

Ivars Muzikants:
Latfood nav problēmu attīstīt ražošanas jaudas,
ja vien ir pietiekams pieprasījums

Latfood aptuveni 10% no savas saražotās produkcijas eksportē. Uz Lietuvu, Igauniju, Sanktpēterburgu tiek eksportēti čipsi un frī kartupeļi, uz Odesu tikai čipsi. Visu veidu produkciju tiek plānots eksportēt uz Baltkrieviju. «Pagaidām mūsu eksporta attīstība tiek bremzēta, jo nespējam saražot tik, cik būtu nepieciešams. Taču eksporta attīstība varētu palielināt ražošanas jaudu palielināšanos,» teica I.Muzikants. Pašlaik Latfood aizņem 86% no Latvijas kartupeļu pārstrādes produkcijas tirgus. «Mēs jūtamies pārliecināti vietējā tirgū, bet katru dienu ir jādomā, kā šīs pozīcijas noturēt,» teica I.Muzikants.

Latfood izejvielas piegādā aptuveni 70 zemnieku, ar kuriem uzņēmumam ir noslēgts līgums. Viena daļa kartupeļu audzētāju nodarbojas ar sēklas audzēšanu, bet otra daļa jau ar to kartupeļu audzēšanu, kas tiek nodota pārstrādei. «Mūsu pārstrādei der tikai augstas kvalitātes kartupeļi, un tāpēc nepieciešami speciālu šķirņu kartupeļi, kas turklāt ir pareizi audzēti,» teica I.Muzikants. Uzņēmums pavasarī palīdz iegādāties zemniekiem nepieciešamās sēklas kartupeļus, kā arī nepieciešamos minerālmēslus un ķimikālijas uz kredīta, kas ir jāatdod rudenī. Šogad no zemniekiem ir iepirkts nedaudz vairāk par 8000 tonnu kartupeļu. «Mēs atšķirībā no daudziem Latvijas uzņēmumiem neredzam problēmas, kas varētu rasties no brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas starp trim Baltijas valstīm. Mums ir problēmas, ka šāda tirgus nav,» uzskata I.Muzikants. Tiek domāts, ka no Lietuvas zemniekiem uzņēmums varētu iepirkt agro šķirņu kartupeļus. Ja lietuvieši varēs piedāvāt Latfood kvalitātes prasībām atbilstošus kartupeļus par zemākām cenām, I.Muzikants nenoliedza, ka izejvielas uzņēmums varētu iegādāties kaimiņvalstī. «Taču mūsu zemniekiem īpaši uztraukties nevajadzētu. Tie, kuriem ir pietiekami lielas ražas un labas kvalitātes produkts, tas vienmēr būs konkurētspējīgs ar Lietuvas zemnieku,» mierināja I.Muzikants.

Latfood strādā ar pilnu jaudu
1996.11.04 Diena
Pelāne-Sļusare, Aiga

Reklāma uz Rīgas ielas

KARTUPEĻU BRĪNUMZEMĒ

Tāds ir akciju sabiedrības «Ādaži» pārstrādes cehs, kurā no visparastākajiem kartupeļiem top brīnumaini gardas lietas - čipsi, salmiņi, kartupeļi «frī» un pankūkas. Cehā manu ziņkāri apmierināja un labumus nogaršot ļāva pārstrādes ceha direktors Andris Dobulis. Pārstrādes cehs sēklu tiem zemniekiem, kas viņiem piegādā kartupeļus, dod par velti, taču, ja netiek ievērotas audzēšanas prasības un bumbuļi padevušies sīki un bojāti, tad nākamajā gadā līgums ar šādu saimnieku noslēgts netiek.  Andris Dobulis pārliecināts bilst: - Man vajadzīgi labi kartupeļi. Tie zemnieki, kas nebaidās strādāt centīgi un precīzi un grib nākotnē sadarboties ar a/s «Ādaži» pārstrādes cehu, zvaniet, lūdzu, pa tālruni 997136,996470. No četrām tonnām bumbuļu uz līnijas paliek tikai tonna kartupeļu «frī». Viss pārējais aiziet atkritumos, lai gan pēc tehnoloģijas būtu jāiznāk 2,5 tonnām. Šo milzīgo atlikumu dēļ Andris Dobulis saviem kundēm var maksāt par kartupeļu kilogramu tikai 7 rubļus, pie tam bumbuļiem apjomā ir jābūt lielākiem par 4 centimetriem.

Kartupeļus nomazga un šķiro. No lielākajiem tiek gatavoti kartupeļu «fri», no mazākajiem čipsi un pankūkas. Tad kartupeļus ar tvaiku nomizo, attīra no melnumiem un bojātām vietām un tad sagriež salmiņos. Tos atkal pāršķiro. Mazos, nestandarta salmiņus nodod lopbarībā, kvalitatīvos apcep kokvilnas eļļa vai hidrogenizētos taukos, žāvē un strauji sasaldē līdz - 30°C.

Bistro kafejnīcām, restorāniem un privātuzņēmējiem a/s «Ādaži» pārstrādes cehs piedāvā arī speciālus ātru un kvalitatīvu kartupeļu «fri» sagatavošanas traukus un eļļu. To var iegādāties arī uz līzinga principa. Šeit top katras saimnieces sapnis - kartupeļi «fri», brīnumaini garšīgi čipsi, salmiņi un kartupeļu pankūkas. Līnija, kas ražo pankūkas, strādā gan tikai vienu dienu nedēļā. Vairāk neesot noieta. Šoziem «Ādaži» kārumniekiem pārdqs arī saldētas zemenes, mellenes un puķkāpostus. Pārstrādes cehs būtu ieinteresēts turpmāk sadarboties ar tiem zemniekiem, kas savā saimniecībā audzē Briseles kāpostus un zaļos zirnīšus. Pārstrādes cehs strādā tikai ar pusjaudu (pārstrādā 11 tonnas dienā), jo kartupeļi šogad, kaut arī padevušies brangi, tomēr ļoti bojājas. Sievām visu dienu tulznām pirkstos un gumijas skoteiēs jāgriež ārā melnumiņi no kartupeļiem.

KARTUPEĻU BRĪNUMZEMĒ
1993.09.07 Neatkarīgā Cīņa
ŠTEINFELDE, ILZE

A/S "Latfood" ražošanu uzsāka 1994.gadā

Kraukšķīgie gardumi Ādažos 

Vakar Ādažos Latvijas un Vācijas kopfirmas Latfood kartupeļu pārstrādes cehā atklāja kartupeļu čipsu ražošanas līniju. Tās jauda - 100 kilogrami kraukšķīgo gardumu stundā. Latfood galvenais tehnologs Jānis Duks izstāstīja, ka no ārzemēm ir atvesta jaunā ražošanas līnija. Garšvielas ceļojušas no Austrijas un Igaunijas, bet iesaiņojums - no Somijas. Vienīgi kartupeļi ir mūsu. Pašreiz izmantojam 70% Holandes un 30 - Latvijas šķirņu, - teica Agris Everss.  Ceru, ka nākotnē šī proporcija būs otrāda. Šogad Latfood bija noslēgusi līgumu ar zemniekiem, nodrošinot viņus ar sēklu par 10 000 tonnu kartupeļu piegādi. Iepirkuma cena - 40 lati tonnā. 

Rudenī kartupeļu audzētāji atveda tikai 6000 tonnas. Sakarā ar neražu cenu paaugstināja līdz 60 latiem par tonnu. 55% uzņēmuma pieder vācietim Albrehtam Hāzem. Viņš lēš, ka jaunā kartupeļu čipsu līnija ieguldīto naudu atpelnīšot 4 līdz 6 gados. Hāzes kungs uzskata, ka pašreiz svarīgākais esot iemācīt zemniekiem labāk audzēt kartupeļus, jo Latfood gadā varot pārstrādāt 20 000 līdz 30 000 tonnu. Uz jaunās līnijas atklāšanu bija uzaicināts arī zemkopības ministrs Ārijs Ūdris. Viņš solīja, ka valdība turpmāk atbalstīšot šāda veida uzņēmumus. Latfood nākamgad cer noslēgt līgumus ar zemniekiem par 15 000 tonnu kartupeļu piegādi.

* NRA / 16.12.1994

Pēc 2005.gada 1.marta ugunsgrēka - tas ražotnes vēsturē bija jau otrais nopietnais ugunsgrēks. Pirmajā pilnībā nodega noliktavu korpuss.

Deg Latfood noliktava Ādažos 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajā sakaru punktā plkst. 13.15 tika saņemts izsaukums uz ugunsgrēku Ādažos, kur bija izcēlusies degšana akciju sabiedrības Latfood noliktavā. Lai gan ēka bija celta galvenokārt no metāla konstrukcijām, stundas laikā no 5000 kvadrātmetru lielās būves bija palicis tikai vraks. Tā kā pirms ugunsgrēka izcelšanās noliktavā tika veikti metināšanas darbi, ugunsdzēsēji pieļauj iespēju, ka tas noticis metinātāju neuzmanības dēļ. Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 16. Cilvēki nav cietuši. Zaudējumi būšot saistīti ar izdegušo saimniecību, ražošanu tas neietekmēs.

Deg Latfood noliktava Ādažos

1996.08.31 Neatkarīgā Rīta Avīze

LĀCIS ANDRIS

Noskaidro Ādažu ugunsgrēka apstākļus

Pēc vairāk nekā 26 stundu degšanas naktī uz ceturtdienu apdzēsts ugunsgrēks, kas izpostījis čipsu ražotni Ādažos. Noskaidrota ugunsgrēka cilmvieta. Pēc visa spriežot, tas izcēlies tehnisku iemeslu dēļ. 

Kā jau ziņots, ugunsgrēks “Latfood” piederošajā “Ādažu čipsu” ražošanas uzņēmumā izcēlās otrdien, 1.martā, ap pulksten 20. Par spīti vietējo ugunsdzēsēju centieniem liesmas apslāpēt, degšana strauji izplatījās, un arī pēc papildspēku ierašanās izvērsās aptuveni 2500 kvadrātmetru platībā. Lai ar'i ugunsgrēks lokalizēts jau otrdien ap pulksten 23, pilnīgi tas likvidēts 3.martā pulksten 1.20. Notiek izmeklēšana. 

Vakar noskaidrota ugunsgrēka cilmvieta - uzņēmuma telekomunikāciju centrs, kur izvietotas elektriskas un elektroniskas ierīces, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga Smiltene. Tādējādi gandrīz atlikta versija par tīšu dedzināšanu. Pēc visa spriežot, ugunsgrēks izcēlies tehnisku iemeslu dēļ. Taču precīzāk degšanas cēloņi tikšot noskaidroti tehniskajā ekspertīzē, kas varētu ilgt apmēram 10 dienas. Šobrīd tiekot izmeklēti arī vairāki citi ar ugunsgrēku saistīti apstākļi - gan čipsu rūpnīcā pastāvošās instrukcijas darbinieku rīcībai ugunsgrēka gadījumā, kādām jābūt katrā uzņēmumā, gan ugunsdzēsēju darbības atbilstība apstākļiem. “Ir daudz jautājumu,” atzīst S. Smiltene, “kāpēc Ādažos bija tikai divi ugunsdzēsēji, kāpēc bija problēmas ar ūdeni, un citi?” 

Kā jau ziņots, degšanas likvidēšanai trūcis ūdens, vietējie dzēsēji nav zinājuši, kur atrodas ugunsdzēsības dīķis, kā arī papildspēki izsaukti tikai pēc 40 minūtēm. Nedroša ēkas konstrukcija. Ugunsgrēka straujo izplatību un sarežģītos dzēšanas apstākļus noteikusi angāra konstrukcija un celtniecībā izmantotie materiāli. Ēka būvēta pagājušā gadsimta 80. gados, tās sienu pildījumā kā siltumizolators izmantots tagad par bīstamu uzskatītais labi degošais polistirols, bet pa vidu bijuši tukšumi, pa kuriem, spēcīgas vilkmes dzīta, strauji un neredzami izplatījusies degšana, pastāstīja S. Smiltene, ugunsgrēka gaitu salīdzinot ar zemdegām. 

Tādējādi izskaidrojams postījumu lielais apmērs - vienu vietu dzēšot, grūti bijis prognozēt, kur un kad atkal parādīsies jaunas liesmas. Taču zaudējumi varētu būt bijuši vēl lielāki, ja atbilstoši VUGD rekomendācijām ēkā savulaik nebūtu izbūvēta ugunsdroša aizsargsiena. Tās esamība no sakaršanas un uzsprāgšanas paglābusi ap 20 tonnu tvertnēs pildītas eļļas, skaidro S. Smiltene. Tomēr visas ugunsdrošības prasības uzņēmumā nav ieviestas - lai gan VUGD iepriekšējās pārbaudēs prasījis ierīkot arī ugunsdrošības signalizāciju, tas tomēr nav izdarīts. Kopumā čipsu ražotnes dzēšanā bija iesaistītas 13 autocisternas, autopacēlājs un autokāpnes, strādājuši 64 ugunsdzēsēji, no kuriem viens guvis vieglus savainojumus. Uzņēmumam degšanas nodarītie tiešie zaudējumi vēl nav aprēķināti, informē S. Smiltene. Notiek pārrunas ar apdrošinātājiem. 

Noskaidro Ādažu ugunsgrēka apstākļus

2005.03.04 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.)

Laganovskis Guntars

Ugunsgrēka straujo izplatību un sarežģītos dzēšanas apstākļus noteikusi angāra konstrukcija un celtniecībā izmantotie materiāli

Ugunsgrēks a/s "Latfood" ražotnē Ādažu novadā / 2005.g. 1.marts plkst 19:59

Ugunsgrēks a/s "Latfood" ražotnē Ādažu novadā / 2005.g. 2.marts

* Latvija Amerikā / 12.03.2005

Uguns noposta "Ādažu čipsu" ražotni

Otrdienas vakarā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks "Latfood" piederošajā "Ādažu čipsu" ražotnē Rīgas rajona Ādažu pagasta Jaunkūlās, faktiski pilnībā nopostot uzņēmuma ražotni. Cilvēki ugunsnelaimē nav cietuši, izņemot vienu Ādažu ugunsdzēsēju, kurš guvis apdegumus. Šī ir šogad lielākā ugunsnelaime Latvijā.

Ugunsgrēka dzēšanu sāka VUGD Ādažu brigāde, taču vēlāk tika pieprasīti papildspēki no Rīgas.

Liesmas uzņēmumā izplatījās aptuveni 2500 kvadrātmetru platībā. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Rita Voronkova stāstīja, ka dūmi uzņēmumā pamanīti ap plkst.20. Sākotnēji aptuveni 40 minūtes liesmas centusies apslāpēt vietējā ugunsdzēsēju brigāde, līdz izsaukti papildspēki. Uzņēmuma pārstāve izteicās, ka, iespējams, mazo dzēšanas jaudu dēļ uguns no trešā stāva telpām pārmetusies uz jumtu, pēc tam dramatiski izplešoties. Uguns ir apņēmusi "Latfood" trīs stāvu ēku, kuras pirmajā stāvā bija ražošanas telpas, otrajā stāvā - biroja telpas un atsevišķas noliktavas, bet trešajā stāvā - arhīvs un laboratorijas. VUGD priekšnieka vietnieks Ainars Pencis pastāstīja, ka ugunsdzēsēji ir ierobežojuši liesmu izplatību, bet degšanas platību samazināt ir ļoti sarežģīti un tas pat var apdraudēt glābēju dzīvības. Glābšanas darbi turpināsies vēl vairākas stundas. Īpaši tika sargātas divas eļļas tvertnes, kas atradās ēkas otrajā stāvā, bet pašlaik ir nogādātas drošībā.

Glābēji atzina - ja uguns piekļūtu arī tām, varēja notikt postošs sprādziens. Pencis pastāstīja, ka lielā karstuma dēļ deformējas ēkas konstrukcijas un tā vietām brūk. Lai arī no liesmām ir izdevies pasargāt uzņēmuma administratīvo korpusu, varot teikt, ka ražošanas un noliktavu telpas ir pilnībā nopostītas. 

Glābšanas darbu laikā uzņēmums paša spēkiem centās no ēkas evakuēt iespējami daudz ražošanas tehnikas un gatavo produkciju. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī ēkā ražoja produkciju. Uguns tika pamanīta ēkas trešajā stāvā. Uzņēmuma pārstāvji pieļauj, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma arhīvā. Voronkova stāstīja, ka pagaidām uzņēmuma zaudējumu apmēru nevar noteikt. Uzņēmums bija apdrošināts, un plānots, ka rīt ugunsgrēka vietā ieradīsies apdrošināšanas eksperti, kā arī uzņēmuma akcionāru pārstāvji. Ugunsdzēsēji nedomā, ka ugunsgrēku varētu būt izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana, drīzāk tiek pieļauts, ka to izraisīja neapdomīga rīcība ar uguni vai elektrības īssavienojums, visdrīzāk, laboratorijas vai arhīva telpās. Notikuma vietā joprojām strādā aptuveni desmit ugunsdzēsēju brigādes. Notikuma vietā strādā arī eksperti, lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloņus. Jautāts, vai varētu būt, ka vietējie ugunsdzēsēji kavējās ar papildspēku izsaukšanu, Pencis norādīja, ka pagaidām to būtu pāragri vērtēt. VUGD pārstāvjiem bažas rada tas, ka dzēšanai trūkst ūdens - tuvumā esošo hidrantu jauda ir nepietiekama, bet tuvākā ūdenskrātuve jau ir izsmelta.

Uguns noposta "Ādažu čipsu" ražotni
Toms Ostrovskis
2005. gada 2. marts 

Ēkas tika atjaunotas un jau 2006.gada rudenī ražošana tika atsākta

 

Skats no Plostnieku ielas / 2012.gads



Karoga pacelšana pie ražotnes-no kreisās: Jānis Duks, Ingūna Gulbe, _______, Mārtiņš Roze.  Fonā redzams blakus esošais gaļas pārstrādes uzņēmums 



Čipsiem Latvijā - 40 gadi! 

2011. gada 21. novembris 

Šogad aprit 40 gadi, kopš Latvijā likti pamati čipsu ražošanas industrijai - 1971.gadā Ādažu kolhozā tika uzsākta sāļo uzkodu ražošana. 

Teju pusgadsimta laikā  nozare attīstījusies gan ražošanas tehnoloģiju jomā, gan produkcijas daudzveidībā. Pašos pirmsākumos uz lietotām iekārtām, kas atvestas no Krievijas, tika ražoti vien leģendārie „Kartupeļu salmiņi" un „kraukšķīgie" čipsi. Savukārt šobrīd Latvijā ražoto čipsu un sāļo uzkodu sortimentā ir vairāk kā 30 dažādi produkti. Sāļo uzkodu ražošana Ādažu kolhozā pirms 40 gadiem ir pirmsākums arī  iecienīto Ādažu čipsu ražošanai, ko šodien ražo Latvijā vadošais čipsu un sāļo uzkodu ražotājs AS Latfood. Tieši šogad Ādažu čipsi aprit 40 gadu jubileja - tieši tikpat, cik čipsu ražošanas industrijai Latvijā.  

=======================================

Vēsture Latvijā sākas ar Maskavas salmiņiem un čipsu deficītu

       Pirmsākumi čipsu ražošanai meklējami 1971.gadā, vēl Padomju Savienības laikā, kad uz Latviju tika atvestas pirmās ražošanas iekārtas, kas Krievijā tika norakstītas. Sadarbībā ar Maskavas uzņēmumu „Kolos" uz iekārtām 1971.gadā kolhozā „Ādaži" sāka ražot Ādažu čipsi vectētiņu - „kartupeļu salmiņus".

      1972.gadā no Holandes firmas tika nopirktas jaunas iekārtas, ar kurām turpināja ražot „Maskavas kraukšķošos kartupeļu salmiņus". Tos ražoja līdz pat 1985.gadam. Līdzās čipsiem ražoja arī kartupeļu cieti. Tiesa, šajā laika periodā kartupeļu čipsus praktiski nevarēja nopirkt, jo tie bija deficīts.

      Kopumā no 1972. -  1988.gadam kolhozā „Ādaži" gada laikā vidēji tika saražotas 650 tonnas „kartupeļu salmiņu" un 100 tonnas kartupeļu cietes.  

Kartupeļu frī  ēra Latvijā

      1988.gadā  agrofirma „Ādaži" kopīgi ar somu kompāniju „RAISIO"  uzsāka jaunas rūpnīcas projektēšanu, kas ekspluatācijā tika nodota 1992.gada pirmajā pusē. Jaunajā rūpnīcā ražoja saldētos kartupeļus frī (french fries), kas tolaik pasaulē bija kļuvis ļoti populārs produkts, arī kā viens no fast food kultūras pamatiem. Kopā ar frī kartupeļiem jaunajā rūpnīcā ražoja arī kartupeļu kroketes un plācenīšus.

      Jaunās rūpnīcas kartupeļu noliktavas kapacitāte bija 15 000 tonnas, savukārt jaunās rūpnīcas jauda vienā stundā bija 1500 kg frī kartupeļu un 1000 kg kartupeļu krokešu un plācenīšu. 

Īstos kartupeļu čipsus sāk ražot pēc veiksmīga eksperimenta

      Ņemot vērā, ka saldētajiem frī kartupeļiem lielu konkurenci radīja imports no Polijas par krietni lētākām cenām, 1992.gadā tika pieņemts lēmums attīstīt kartupeļu čipsu ražošanu. Visupirms tos vienkārši pamēģināja uzcept uz esošajām ražošanas iekārtām.  Iecerētais izdevās, un „recepte" īsto kartupeļu čipsu ražošanai Latvijā bija atklāta.

      Nākamie soļi bija fasēšanas iekārtu iegāde un eksporta plānu attīstība - proti, jau pašos pirmsākumos bija skaidrs, ka Ādažos saražotie kartupeļu čipsi tiks piedāvāti arī eksporta tirgos.  

Latvijas čipsi pasaulē iziet ar izcilu kvalitāti

      1993.gadā  Ādažos tika nodibināts uzņēmums AS Latfood, kurā nepilnu gadu vēlāk uzstādīja čipsu ražošanas līniju ar jaudu 120 kg stundā. Īstie kartupeļu čipsi, kādus tos pazīstam arī šodien, patērētājiem pirmo reizi tika piedāvāti 1994.gadā.

      AS Latfood ražotie kartupeļu čipsi eksporta tirgos pārsteidza ar augsto kvalitāti, īsā laikā kļūstot par konkurentu tādiem nozares smagsvariem kā Lays, Estrella u.c.

      Augsto produkta kvalitāti nodrošināja izejvielas - kartupeļi, izvēlētā eļļa, garšvielas, kā arī produkta augstvērtīgais iepakojums (speciāls gaismas, gaisa un mitruma necaurlaidīgs iepakojums), kvalitatīva kontroles sistēma u.c.  

Pirmie čipsi  - ar paprikas garšu

       Paši pirmie Ādažu čipsi bija Klasiskie čipsi bez jebkādas garšas, tikai ar sāli. Savukārt pirmie čipsi ar garšu bija ar paprikas garšu, kas tolaik bija viena no iecienītākajām garšām arī citviet pasaulē.

      Nākamie čipsi bija ar bekona garšu, un pēcāk čipsi ar diļļu garšu. Tikai pēc tam tika izstrādāti šobrīd vieni no iecienītākajiem čipsiem - čipsi ar siera un čipsi ar krējuma garšām.

      Interesanta ir vēsture čipsiem ar tomātu garšu - var teikt, ka tā radās kopā ar bērniem, kuru vidū ļoti iecienīts ēdiens bija frī vai parasti cepti kartupeļi ar kečupu.     

       Idejas un priekšlikumi par jaunajām garšām bieži nāk arī no produktu cienītājiem, ko apstiprina arī dažādi veiktie tirgus pētījumi. Sākumā tiek definēti iespējamie garšu virzieni un tiek piemeklētas garšas, kas tiek testētas gan uzņēmumā, gan ārpus tā - uzrunājot produktu mērķauditoriju. Izstrādājot jauno produktu, tiek ieguldīts liels un laikietilpīgs darbs un veikti ļoti apjomīgi pētījumi.  

Ādažos īpaša laboratorija kartupeļu sākotnējai sēklkopībai

      Čipsu ražošanai drīkst izmantot tikai īpaši selekcionētas kartupeļu šķirnes, kurām ir augsts cietes saturs (nodrošina kraukšķīgumu) un zems cukura līmenis (piešķir zeltaino krāsu). Ādažu čipsu ražošanai tiek izmantoti tikai un vienīgi Latvijā audzēti kartupeļi.

      Saglabājot tradīcijas no kolhoza Ādaži laikiem, AS Latfood pats audzē kartupeļus: uzņēmumam ir savs Agroserviss, kas nodrošina kartupeļu stādīšanas darbus un izejmateriāla sagatavošanu. Jāatzīmē, ka agrāk uzņēmuma bija arī sava laboratorija, kur ilgu laiku notika kartupeļu šķirnes „Saturna" sākotnējā sēklkopība. Šobrīd sākotnējās sēklkopības programma ir izbeigta un laboratorija vairs nefunkcionē.

Patlaban Ādažu čipsu ražošanai tiek atlasītas Eiropā vislabākās kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai

      Šobrīd uzņēmumā atrodas kopumā trīs ražošanas līnijas:

1. čipsu ražošanas līnija kopš 1997.gada (Ādažu čipsus ar visām garšām)
2. 
   pelešu ražošanas līnija, kopš 1995.gada (salmiņi, kraukšķīgās sirsniņas u.c.)
3. ekstrūderu ražošanas līnija kopš 2003.gada (siera bumbas u.c. )

 Ādažu čipsi pēc ugunsnelaimes atgūst līderpozīcijas

      2005.gada 1.martā uzņēmumu AS Latfood piemeklēja ugunsnelaime, kā rezultātā čipsu un sāļo uzkodu ražošana līdz 2006.gada rudenim tika pārcelta uz Skandināviju.

      Patlaban AS Latfood ir lielākā un modernākā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotne Baltijā un kopumā piedāvā aptuveni 30 dažādus produktus. Uzņēmumā šobrīd strādā kopumā 120 darbinieki, no kuriem vairāki kolektīvā ir kopš pašiem darbības pirmsākumiem 70-os gados.  Līdzās nemainīgi augstai kvalitātei un garšai arī kolektīva saliedētība un kadru pastāvība ir viens no uzņēmuma veiksmes faktoriem.  

Jānis Duks, "Latfood" ražošanas vadītājs / 2010.g.24.marts

Latvijas atpūtas garša

      Kartupeļu  čipsi ir pasaulē viena no iecienītākajām uzkodām - no sākotnējā „delikateses" statusa čipsi kļuvuši par ikvienam pieejamu našķi.

      Arī Ādažu čipsi Latvijas iedzīvotāju vidū jau sen kļuvuši par neatņemamu un iecienītu uzkodu svētkos un brīvdienās, izklaidējoties un atpūšoties kopā ar draugiem vai ģimeni. Tamdēļ līdz ar 40 gadu jubileju mainās arī Ādažu čipsi - gan iepakojums un logo, gan filozofija, kļūstot par Latvijas atpūtas garšu.

        Jāatzīmē, ka 40 gadu laikā Ādažu čipsi mainījušies ne tikai vizuāli, bet arī kļuvuši draudzīgāki patērētājam, pievēršot uzmanību receptūrām un ieviešot daudz stingrākus kritērijus produkcijas ražošanā un reklamēšanā, nekā noteikts Latvijas valsts likumdošanā un ES direktīvās, kā arī pieņemts kategorijā kopumā.

Piemēram, atsevišķiem Ādažu čipsi produktiem sāls daudzums samazināts līdz pat 1,4 gramiem uz 100 gramiem produkta. Tāpat jāatzīmē, ka AS Latfood pievienojusies ES Memorandam par noteiktu reklamēšanas standartu medijos ievērošanu, kas paredz neizvietot produktu reklāmas raidījumos, kuru tiešā auditorija ir bērni līdz 12 gadu vecumam.

  

2016.gadā kopējais saražotais produkcijas daudzums bija aptuveni 4500 tonnas. Pašlaik patērētāju iecienītākie produkti ir krējuma un sīpolu čipsi, siera bumbas un jaunās produkcijas līnija  – vafeļčipsi, kuru realizēšanai SIA „Orkla Confectionery & Snacks Latvija” veica investīcijas 60 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu speciālo ražošanas tehnoloģiju. Ražotnē kopā strādā 110 darbinieku, no kuriem pieredzējušākais – pakošanas līnijas operators – uzņēmumā strādā kopš 1984.gada.

-