Lidlauks Eimuros *

1973.gadā kolhoza „Ādaži” kopsapulcē tika pieņemts lēmums uzbūvēt lidlauku lauksaimniecības nozares vajadzībām.

2007.gadā lidotāji-entuziasti iegādājās lidlauku savā īpašumā, sakārtoja to, uzbūvēja angāru, biroju, saremontēja skrejceļu, izlīdzināja blakus esošos laukus un veica Lidlauka sertificēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tagad Lidlaukā ir iespējams veikt mācību lidojumus. 

2009.gadā ar valsts un pašvaldības iestādēm tika saskaņota un ierīkota lidlauka zona akrobātiskiem lidojumiem.

2012.gadā par lidlauka administratoru kļuva SIA Adaži Airpark.

Lidlaukā pastāvīgi atrodas un to izmanto vairāk nekā 20 gaisa kuģi, darbojas Ādažu aeroklubs, divas pilotu skolas apmāca topošos pilotus, lidaparātu tehniskās apkopes mehāniķis nodrošina lidaparātu apkopi. 

 

 

   

 

***

KĀ DOSI ZEMEI, TĀ ZEME DOS TEV

KĀ DOSI ZEMEI, TĀ ZEME DOS TEV

* Darba Balss / 08.04.1964

***

Mērenā vējiņā lidmašīnā jušanās kā dzelzceļa vagonā, tik viegli un vienlīdzīgi tā slīd... Bet gaisa slāņi visur nav vienādi - sevišķi strauji tie mainās uz jūras. Līdz Carnikavai es vēl varu saskatīt pazīstamos lauku māju pudurus, Baltezeru un Ādažu baznīcu. Gauja kā tumša lenta slīd pa saviem sēkļiem - tāds iespaids, raugoties upē no augšas, šoseja — balta svītriņa, bet mežā katra priede kā sērkociņš Pāri Carnikavai  lidmašīna ņem kursu pa jūru un virs tās mūs viegli pašūpo. Gaisa strāvas tāpat kā viļņi reizēm mūs paceļ un nolaiž, bet par to nav jāuztraucas, šo normālo parādību parasti izskaidro par gaisa bedrēm, kas nesaskan ar īstenību. Raugoties no liela augstuma uz zemi, rodas arī maldīgs iespaids par ātrumu — liekas, ka mēs maz kustamies. Bet vērojot kādu punktu — purvu, mežu, ezeru, jūtam, ka tie ātri pazūd, lai dotu vietu viens otram. 

* Latvijas Kareivis / 06.06.1937

***

Lidlauka "Ādaži" vēsture

Ādažu lidlauks (ICAO: EVAD) ir vispārējās aviācijas lidlauks Ādažu novadā. Sertificēts 2014.gadā vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā. Lidlaukā ir viens 590 m garš un 15 m plats asfalta/zāles seguma skrejceļš. Izbūvēts kā 1973. gadā kā kolhoza «Ādaži» lauksaimniecības lidlauks. Mūsdienās tiek izmantots gaisa kuģiem ar masu līdz 5700 kg. Lidlaukā ir iespējams veikt mācību lidojumus. 2009. gadā tika saskaņota un ierīkota lidlauka zona akrobātiskiem lidojumiem. 

* Darba Balss / 12.07.1975

Lidlauka „Ādaži” vēsture sākās pagājušā gadsimtā, tālajā 1973.gadā, kad kolhoza „Ādaži” kopsapulcē tika pieņemts lēmums uzbūvēt lidlauku lauksaimniecības nozares vajadzībām. Tajā laikā kolhozs „Ādaži” ieņēma galvenās pozīcijas PSRS saimniecībā. Nauda netika taupīta, un īsā laikā tika uzbūvēts 450 m x 20 m liels skrejceļš ar manevrēšanas ceļiem, peroni, degvielu un smērvielu noliktavas, minerālmēslu glabātava. Paredzētajam mērķim lidlauks kalpoja līdz 90.gadu sākumam. Beidzās Padomju Savienības vara, un līdz ar to kolhozi, sovhozi un lauksaimniecības aviācija nogrima aizmirstībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem nekustama īpašuma tiesības tika atgrieztas vēsturiskiem īpašniekiem.

  * Komunārs (Dobele) / 30.12.1989

✈ ✈ ✈

RĪGAS RAŽOŠANAS PĀRVALDES ĀDAŽU KOLHOZĀ VĒL VIETĀM LAUKOS BIJA MANĀMS SNIEGS, KAD KOLHOZA ĻAUDIS JAU UZSĀKA CĪŅU PAR AUGSTĀM RAŽĀM. MITRUMA DĒĻ NE VISUR VARĒJA PIEKĻŪT AR PARASTO LAUKU TEHNIKU, TĀDĒĻ KOLHOZA VADĪBA LŪDZA PALĪGĀ AVIĀCIJU. UZ SAUSĀKA UN LĪDZENĀKA LAUKA lERĪKOJA LIDLAUKU. NORĪKOJA SPECIĀLU BRIGĀDI, KAS PIEVEDA MINERĀLMĒSLUS, UN DARBS SĀKĀS.  

(no kreisās): lidotājs Voldemārs Markitāns, Ādažu kolhoza agronoms Henrihs Ūdris un ekipāžas tehniķis Artūrs Štrauss iepazīstas ar apstrādājamo lauku karti.

1964.05.05 Zvaigzne

Voldemāra Markitāna vadītā lidmašīna izsēj mēslojumu.

 

Speciāli sagatavoti minerālmēslu maisi cits pēc cita tiek iebērti lidmašīnas tvertnē.

Zvaigzne

1964.05.05 Zvaigzne

🚁 🚁 🚁

2003.gadā lidotāji-entuziasti iegādājās lidlauku savā īpašumā, sakārtoja to, uzbūvēja angāru, biroju, saremontēja skrejceļu, izlīdzināja blakus esošos laukus un veica lidlauka sertificēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tagad lidlaukā ir iespējams veikt mācību lidojumus. 

2009.gadā ar atbildīgajām institūcijām tika saskaņota un ierīkota lidlauka zona akrobātiskiem lidojumiem. 

Pašlaik lidlaukā funkcionē 2 pilotu mācību iestādes, „mitinās ”vairāki privāti gaisa kuģi. 

Lidlauka attīstības plāns paredz veikt skrejceļa pagarināšanu līdz 800 m, skrejceļu gala bremzēšanas joslu 100 m garumā katrā virzienā izbūvēšanu, lidlauka iekārtošanu nakts lidojumu veikšanai, radionavigācijas iekārtu uzstādināšanu, sertificētās aviācijas degvielas uzpildes stacijas ierīkošanu, papildus avia un autostāvvietu labiekārtošanu. 

 

 

 

 

 

 

   

ĀRPUS RĪGAS 

Sestdien Ādažos tiks atklāts jauns, sertificēts privātais lidlauks, kurā varēs vienlaicīgi uzturēties aptuveni 60 privāto, mazo lidmašīnu, informēja SIA "Avio Rīga" valdes loceklis Andris Sirsniņš. Kopējā lidlauka platība ir 17 hektāri. Lidmašīnu īpašniekiem būs iespējams gan nomāt angārus, gan iegādāties tos savā īpašumā, tādēļ svarīgs vietas izvēles faktors bija Rīgas tuvums, jo tieši galvaspilsētā pēdējā laikā ir novērojami jauni lidot gribētāji. Lidlauka īpašnieks ir 2005.gadā dibinātais uzņēmums SIA "Avio Rīga", kas Latvijā aizsācis ultra vieglo lidmašīnu kustību. Ultra vieglās lidmašīnas ir divvietīgas lidmašīnas, kuru pilna masa nepārsniedz 550 kilogramus. 2006.gadā tika dibināts SIA "Avio Rīga" meitas uzņēmums SIA "Avio Forma", kas nodarbojas ar ultra vieglo lidmašīnu ražošanu un eksportu. SIA "Avio Rīga" valdes loceklis Edvīns Vansovičs uzsver "tā kā mūsu bizness ir pilotu apmācība, ultra vieglo lidmašīnu tirdzniecība un ražošana, tad lidlauks ir loģisks solis mūsu tālākajā attīstībā un kvalitatīva servisa nodrošināšanai mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem. 

* Austrālijas Latvietis / 15.08.2007 

07.07.2010

Carnikavieši protestē pret lidlauku Ādažos; 

pašvaldība nekādus apgrūtinājumus nesaskata

29.01.2014
Autors Apriņķis.lv 

Vieni sakās, ka viņiem nav nekādu iespēju, citi, ka tāda ir, bet idejas autori nav noveduši visu līdz galam, trešie – ka pie viņiem neviens nav bijis runāt. Kamēr nesaskaņas neatrsinās kompromisa ceļā, lidmašīnu motora rūkoņa apkārtnē būs dzirdama / ekrānuzņēmums no video

"Zemu lidojošas lidmašīnas, kuras ar spārnu galiem teju matus skar un neliek mieru cilvēkiem ar savu motora rēkoņu."Tā savas nebūšanas raksturo Carnikavas novada iedzīvotāji, kuru zemes īpašums robežojas ar lidlauka teritoriju Ādažu novadā."Ja tur kāds starp tām aizaugušajām nezālēm varētu ieraudzīt to saucamo skrejceļu, kāda asfalta strēmeli, diez vai to varētu, jo tā bija ieaugusi zālēs," TV3 raidījumam "Bez Tabu"stāstījumu sāk viena no zemes īpašniecēm Maija. 

Savukārt Carnikavas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis apgalvo, ka "neapšaubāmi šis lidlauks nekad no sabiedrības acīm nav ticis slēpts, un tas, ka tur atrodas lidlauks, bijis zināms visos laikos". Viņš norāda, ka arī blakus esošo zemju īpašniekiem bijis zināms, ka viņu zemes gabali robežojas ar Ādažu novada teritoriju, kurā atrodas lidlauks.Lidlauks ticis uzbūvēts tālajā 1973. gadā, kad toreizējā kolhoza "Ādaži" pozīcija bija ļoti spēcīga padomju saimniecībās. Izbūvēja gan skrejceļus, gan peronus, gan degvielas, smērvielu un minerālmēslu noliktavas. Kad beidzās PSRS laiki, lidlauks nogrima aizmirstībā, līdz 2003. gadā to iegādājās lidotāji – entuziasti, saveda to kārtībā un sakārtoja vajadzīgo sertifikāciju. 

Paredzēts, ka lidlauks paplašināsies, taču savu biznesu grib attīstīt arī blakus esošo zemju īpašnieki, kuri apgalvo, ka nekas nesanāk, jo ir būvniecības ierobežojumi pacelšanās un nolaišanās līnijās."Lai kādu projektu mēs piedāvātu apspriešanai un būvniecības ieceres apstiprināšanai, viss tiek netiešā veidā noraidīts, pakļūstot zem sabiedriskās apspriešanas nosacījumiem," norāda carnikaviete Maija.Savukārt A. Grikmanis skaidro, ka 2012. gadā esot saņemts viens iesniegums par būvniecības ieceri par autokapsētas izveidi, pēc kā tika pieņemts lēmums par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu, un, ja idejas autors Edgars Treijs pats būtu šo procedūru veicis, viņš jau tolaik būtu ieguvis tiesības savā zemes gabalā būvēt autokapsētu – veikalu. 

"Mums nekad neviena objekta būvei nav prasīta nekāda atļauja, un nekādus ierobežojumus apkārtējai teritorijai likuši neesam," savukārt norāda Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Valdemārs Piesis. "Mēs esam saņēmuši divu pašvaldību piekrišanu, ka tur atrodās lidlauks, proti, ka zemes gabals tiek izmantots kā lidlauks, un lidlauka virsmas nosaka starptautiskie standarti."Taču iedzīvotāji un zemes īpašnieki Carnikavas novada teritorijā uzsver, ka, lai attīstītu jebkādu projektu savā zemes gabalā, tas vispirms jādod akceptēšanai Civilās aviācijas aģentūrā, un par saviem līdzekļiem jāveic visa procedūra un uzmērījumi, kam turklāt jābūt sertificētiem un kas prasa lielas naudas. 

"Principā ir tā, ka mēs maksājam par zemi nodokli, lai daži biezie varētu te lidināties," sašutis ir viens no zemes īpašniekiem Dainis.Kā skaidro Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis, vienīgais ierobežojums ir 5 % augšupejošais slīpums no lidlauka teritorijas, kas nepieciešams nolaišanās virsmai. Tas nozīmē, ka 100 metru garā joslā no īpašumu robežas blakus esošie zemes īpašnieki nevar būvēt neko augstāku par pieciem metriem, bet līdz 200 metru atzīmei neko augstāku par 10 metriem."Treija kungs neizmantoja savas iespējas, bet jau 2013. gada sākumā iesniedza jaunu būvniecības iesniegumu, kurā šoreiz lūdza atbalstīt būvniecības ieceri mototrases izbūvei līdz 40 motocikliem, kas vienlaicīgi varētu braukt trasē. No mūsu teritorijas plānojuma viedokļa raugoties, mēs neredzam šķēršļus un neliekam tādus arī šādas būves iecerei, bet pirms tam, atbilstoši Būvniecības likumam, viņam ir jāveic publiskā apspriešana, ko Treija kungs nav uzsācis," savukārt apgalvo Carnikavas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs. 

 

 

 

  

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"