Luterāņu baznīca / Carnikava ^

Aiz kapsētas kalna redzama Carnikavas baznīca, celta 1728.g., tornis-1851.g.

Carnikavas baznīca. Būvēta 1728.gadā. Pārbūvēta 19.gs vidū un 1924. gadā. Koka guļbūves ēka. 1972.gadā netiek izmantota, jo draudze atteikusies. Iekšpuse izpostīta. 

Pirmo koka baznīcu uzcēla zemnieki par saviem līdzekļiem 1643.g., jo vecā koka baznīca bija kļuvusi nelietojama. 1669.g. vizitācijas protokolā minēts, ka tā ir „bēdīgā stāvoklī”. Ziemeļu karā Pētera Lielā karaspēka nopostīto baznīcu vidū bija arī Carnikavas baznīca. 1718.g. dievnams „atzīts par jaunceļamu”. 1724. un 1727.g. vizitācijas  protokolos 28 baznīcas atzīmētas par sabrukušām un jaunceļamām., to skaitā Carnikavas baznīca, kas ir viena no retajām koka baznīcām Vidzemes piekrastē. 1724.- 1726.g. dievkalpojumi notika Carnikavas  muižā.

Carnikavas baznīca atrodas Carnikavas vēsturiskajā centrā – Siguļos, kalniņā, blakus kapiem un pirmajai Carnikavas skolai, tagad – Carnikavas speciālajai internātpamatskolai. Baznīca īpaši izceļas ar to, ka Vidzemes jūras piekrastē tā ir vienīgā saglabājusies koka baznīca.

‌

18.gs. 20 gados Carnikavas muižas īpašnieks  Gustavs fon Mengdens lika celt jaunu koka  baznīcu.

Pēc viņa nāves  1726.g. baznīcas būvniecību 1728.g. pabeidza viņa sieva Doroteja fon Mengdena, dzimusi  fon Rozena. 1739.g. vizitācijas protokolā teikts, ka baznīca līdz ar kanceli, altāri un soliem  celta pirms 11 gadiem „pilnīgi no jauna”. 1851.g. draudze ar Carnikavas muižas īpašnieka Pētera Pandera atbalstu pārbūvēja dievnamu līdz 180 sēdvietām, kā arī uzcēla torni. 1.pasaules karā baznīcas soli un liela daļa tās iekārtas tika iznīcināta. 1924.g. 31 augustā iesvētītās baznīcas  remonts izmaksāja Ls. 5191.

Dievnams cieta arī 2. pasaules kara laikā. 1946. g. draudze salaboja un iestikloja logus, 1948 g. atjaunoja jumtu. 20. gs. 50. gados draudze iznīka. Pēdējais dievkalpojums dievnamā notika 1954. g. Pēc draudzes aiziešanas PMK (Pārvietojamā mehanizētā kolonna) baznīcā ierīkoja elektrosadales skapju ražotni. 1992. g. draudze atguva dievnamu, kas tagad pamests.

Mengdenu dzimtas ģerbonis

Mīnihu dzimtas ģerbonis

 

 

Panderu dzimtas ģebonis

Baznīca ir koka garenbūve ar torņa novietojumu jumta korē. Ievērības cienīgs ir draudzes telpas un torņa dekorējums – stūru rustojums, garenfasādes sadalošās lizēnas, konsoļu dzegas, torņa logu imitācijas.

Carnikavas baznīcas 18. gs. 20. gados būvētā altāra rentabls bija arhitektoniska divstāvu konstrukcija, kuras pirmajā stāvā starp divām korintiskā ordera kolonnām atradās no Hamburgas 1840. g. ieceļojušā gleznotāja, vairāku Vidzemes baznīcu (Turaidas, Tirza u.c.) altārgleznu autora Johana Karla Ludviga Madausa (1820 – 1878 ) 1851. g. glezna „Kristus pie krusta”.

Retabla otro stāvu rotāja glezna „Kristus debesbraukšana”. Predellā atradās „Svētais vakarēdiens”. Retabla spārnus veidoja kupls akanta kokgriezums, kurus papildināja eņģeļu figūras, kas bija rets rentabla spārnu kompozīcijas paņēmiens

Altāris 20. gs. 50. gadi

Greznākais iekārtas priekšmets bija vienā laikā ar altāri būvētā kancele, kuras poligonālā korpusa  un uzejas pildiņus rotāja gleznotas apustuļu figūras. Kanceles fragmenti atrodas RPM. 1851. g. dievnams ieguva ērģeļmeistara Augusta Martina būvētās ērģeles, kas 1. pasaules karā tika izpostītas, vēlāk, 1925. g., atjaunotas.

2001.gads

Baznīcas vēsturē minēti:

1)      divi 1663.g. zvani (197 kg ) ar uzrakstu: Anno 1633 den 17 Irdu, Soli Deo Gloria, F.G.F.K.S.N. Paull von Wulffen koniglicher Stadthalter zu Riga Hans Vestarast Hans Tutersten Ludurch. Willema. Durch das Feier bin ich geflossen Andreas Rose hat mich gegosssen.

2)      1675. g. zvans (221.4 kg) ar uzrakstu: Anno Domini 1675. Sit Nomen Domini Benedictum. .Amin Jesus Maria.

3)      1780.g. zvans (410 kg), pārliets 1906. g., ar uzrakstu:

Fecit Heinrich Ernst Beggrow Riga Anno 1780. Mein Odem ist scwach und meine Tage sind abgekurzt, das Grab ist da. Hiob 17.V.1.J.C. Schwenn me fecit Riga Anno 1906.

4)      1780.g. zvans (410 kg) ar uzrakstu: Fecit Heinrich Ernst Beggrow Riga Anno 1780. Mein Odem ist schwach und meine Tage sind abgekurzt, das Grab ist da. Hiob 17.V.1.

1763.g. Carnikavas baznīcas kapenēs apbedīta Carnikavas muižas īpašnieka meita grāfiene Anna Doroteja fon Mīniha, dzimusi Mengdena (1716-1760).

Kancele 20. gs. 50. gadi

Draudze atjaunojās 1992.gadā un atguva dievnamu un zemes īpašumus. Vairākus gadus dievnams tiek izīrēts ērģeļu noliktavas vajadzībām. Draudze pulcējās Carnikavas tautas namā „Ozolaine”.

2008.gada jūlijā veikts vizuālās apsekošanas darbs un konstatēts, ka dievnams ir ļoti sliktā stāvoklī: praktiski ēkai apakšējie guļbūves baļķi ir bojāti no koksnes trupes, jumts bojāts un tek, logi satrupējuši, tāpat arī torņa jumts un torņa konstrukcijas ziemeļu pusē.

2001.gads

Draudze ar Carnikavas novada domes, Ādažu draudzes un privāto ziedotāju atbalstu ir paveikusi:

·       Atjaunoti un ielikti logi – 2008.gads;

·       Ierīkota elektrolīnija līdz dievnamam – 2008.gads;

·       Remontēta fasāde, nostiprināti pamati dievnama labajā pusē, pilnība 
         atjaunots tornis, tā konstrukcijas un jumts. Uzlikts krusts tornī – 2011.g.;

·       Ierīkota telpa altāra daļā – lūgšanām – 2011.gads;

·       Nomainīts jumta segums – pret jaunu māla dakstiņu jumtu – 2012.gadā.

Carnikavā ar ādažnieku palīdzību kaut lēnām, bet atdzimst dievnams

    

Carnikavas baznīcā Siguļos tiks veikti steidzamākie darbi, lai ēka nebojātos vēl vairāk. 

Carnikavas baznīca Siguļos ir kā reliģiskās kultūras un vēstures piemineklis. Pagājušajā gadā ar vairākiem atraktīviem pasākumiem tā nosvinēja 285 gadus. 

Baznīcas ēka ir katastrofālā stāvoklī, bet vairākus gadus tā jau tiek restaurēta, un, iespējams, pēc pāris gadiem tā tiešām būs atjaunota un sakopta. Carnikavas dievnams ir unikāls ar to, ka ir vienīgā saglabājusies koka baznīca Vidzemes jūrmalas piekrastē.

Padomju laikā baznīca kalpoja dažādām citādām ar reliģiju nesaistītām vajadzībām, pēdējā no tām bija – elektroiekārtu cehs. 90. gados draudze atguva savu dievnamu, taču tas jau bija tik nožēlojamā stāvoklī, ka draudze saviem spēkiem varēja atļauties tikai to iztīrīt un sakopt apkārtni. Diemžēl arī draudze bez sava dievnama nevar pastāvēt, un tikai retais tās loceklis vēl bija palicis uzticīgs Carnikavas baznīcas draudzei.

Apvienojas, lai eksistētu 

Mainoties likumiem un sabiedrības vērtībām, arvien aktuālāks kļuva jautājums par baznīcas atjaunošanu. Un nu jau vairākus gadus tiek vākti ziedojumi, piesaistīti sponsori un norit baznīcas atjaunošana.

Carnikavas draudze 2010. gadā apvienojās ar Ādažu draudzi, lai optimizētu līdzekļus. "Lai dievnamu atjaunotu, ir vajadzīga draudze. Carnikavas draudze bija tik maza, ka nevarēja atļauties mācītāja, grāmatvedības un mājaslapas uzturēšanu. Ar virsvaldes lēmumu draudzes tika apvienotas. Tagad viss notiek Baltezera draudzes paspārnē, bet tad, kad Carnikavas baznīca būs atjaunota, es ticu, ka arī draudze atkal būs liela un stipra un varēs pastāvēt pati par sevi. Un, protams, tad varēs atkal atdalīties," saka Ādažu draudzes padomes priekšniece Daiga Grencberga.

Ar ziedojumiem vien nepietiek 

Carnikavas baznīcas atjaunošanu virza Ādažu draudze un mācītājs Māris Sarma. Tomēr ar ziedojumiem neveicas tik labi, kā gribētos. D. Grencberga stāsta, ka pēdējā laikā gan īpašas kampaņas nav rīkojuši, tomēr baznīcā ir speciāla ziedojumu kastīte Carnikavas baznīcai.

Liels atbalsts Carnikavas baznīcai ir Carnikavas novada dome, kas ik gadu iedala savā budžetā finansējumu baznīcas atjaunošanai. Pagājušajā gadā tie bija 5000 latu, šogad – 15 000 latu (21 343 eiro). Agrāk Carnikavas novada dome rīkoja labdarības koncertus ar mērķi vākt ziedojumu Carnikavas baznīcai, taču ieguvumi no šādiem koncertiem nav tik lieli, cik izdevumi.

Vispirms – steidzamākie darbi 

Draudzes mācītājs Māris Sarma par Carnikavas baznīcas atjaunošanu saka: "Baznīcai ir eksterjera un interjera projekti. Šobrīd mēs cīnāmies, lai savestu kārtībā eksterjera projektu – fasādi, baļķus pie pamatiem, pamatus. Priekšā vēl stāv smagi darbi. Jālauž ārā betona grīda, jāliek koka grīda. Tas ir vienīgais, ko gribam izdarīt no iekšdarbiem drīzumā."

2011. gadā baznīcai atjaunoja torni un uzlika iesvētītu krustu. Pēc projekta baznīcas jumtā paredzēts piramīdveida logs, taču tas nav realizēts, jo iekšdarbi vēl nav sākti. Bet nebūs arī problēmu to izbūvēt. Iekšpusē ir atjaunota viena neliela telpa. 2012. gadā uzlika kārniņu jumtu, kā bija paredzēts pēc atjaunošanas projekta. Tajā gadā gan dome, gan privātie ziedotāji saziedoja ievērojamus līdzekļus.

"Pašlaik no kopējā projekta ņemam ārā atsevišķas lietas, kas ir steidzamākas, un remontējam. Projekta izmaksas noteikti būs vēlreiz jāpārskata, jo skaitļi ir ļoti lieli. Vecu māju atjaunošana prasa milzīgus līdzekļus, to nevar izdarīt ar standarta materiāliem, kam ir cita cena," stāsta D. Grencberga.

Savukārt M. Sarma piebilst: "Pagājušā gada laikā nekas netika izdarīts. Tāpēc šogad liksim kopā pērn domes piešķirto un sabiedrības saziedoto naudu un šā gada naudu un varēsim izdarīt vairāk."

Kalngalietis, Ādažu draudzes valdes loceklis Artūrs Veispāls uzņēmies Carnikavas baznīcas atjaunošanas koordinatora pienākumus un par saviem jaunajiem pienākumiem saka: "Realizējam atjaunošanas projektu pa daļām – cik izdodas naudu piesaistīt, tik kaut ko izdarām baznīcai. Lēnām, bet neatlaidīgi virzām uz priekšu. Par šogad piešķirtajiem 15 000 latu plānojam atjaunot sapuvušos baļķus. Un darīsim visus steidzamākos darbus, lai ēka nebojātos vēl vairāk."

2003.g

Līdzekļi no saimnieciskiem darījumiem 

Lai sekmīgāk veiktos ar atjaunošanas darbiem, draudze nolēmusi pārdot savu zemes īpašumu. "Pārdodot zemi dambja būvniecībai, būs labs ieguvums gan pašvaldībai, gan baznīcai, gan iedzīvotājiem. Visa ieguldītā nauda tiks novirzīta eksterjera projekta realizācijai. Carnikavas novada dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu sakarā ar aizsargdambi – draudze ir gatava pārdot vienu savu īpašumu, lai varētu sekmīgāk atjaunot baznīcu. Ja tas izdosies, varēsim ar lielākiem soļiem iet uz priekšu. Jārēķinās ar saimnieciskiem darījumiem, lai tiktu pie lielākām summām," ir pārliecināta D. Grencberga.

"Ar to zemi draudze neko īpašu darīt nevar, bet tagad tā nesīs labumu gan baznīcai, gan visai sabiedrībai. Ja labi viss izdosies ar finansēm, tad divu gadu laikā baznīcu varētu savest kārtībā," uzskata M. Sarma.

12.01.2014

autors: Sollija Lipore

 

Par situāciju 2014.gada nogalē stāsta Ādažu draudzes valdes loceklis Artūrs Veispāls: „No Carnikavas pašvaldības šogad ir saņemta nauda 21 tūkst. EUR apmērā, par kuru ir atjaunoti pamati un baznīcas priekšējais labais stūris, nomainot satrupējušos baļķus pret jauniem. 

Papildus 2014.gadā ir piesaistīti privātie ziedojumi 1500 EUR apmērā, kas izmantoti baznīcai piederošās zemes sadalīšanai ar mērķi daļu no tās pārdot Carnikavas novada domei. Darījums noslēdzies 2014.gada 8.decembrī, iegūtos līdzekļus, apmēram 90 tūkstošus EUR, paredzēts izmantot baznīcas restaurācijas nākamajā kārtā. Nākamajā kārtā tiks pabeigta visu ārsienu restaurēšana, nomainīta griestu pārsedze, ieklāta jauna grīda un ieliktas jaunas ārdurvis. 

Lai baznīcu pilnībā pabeigtu, vēl nepieciešami apmēram 100 tūkstoši EUR. Ja tos izdosies savākt, tad 2015.gada Ziemassvētkus varēsim sagaidīt ļoti senā un skaistā, bet galvenais savā novada dievnamā”.

Carnikavas baznīca 20. gs. 60. gadi

2014.gadā paveiktie darbi (rekonstrukcijas projekta pirmais etaps): 

·       Baznīcas pacelšana un nostiprināšana

·       Esošo pamatu daļas demontāža

Kancele / 20. gs. 30. gadi

·       Jaunu pamatu izbūve

·       Koka vainagbaļķa nomaiņa un protezēšana

·       Satrupējušās sienas (stūris) baļķu nomaiņa

2015.gadā plānotie darbi (rekonstrukcijas projekta otrais etaps):

·       Esošo pamatu atlikušās daļas demontāža

·       Jaunu pamatu izbūve

·       Koka vainagbaļķa nomaiņa un protezēšana

·       Koka pārsedzes baļķu nomaiņa, griestu izbūve

·       Baznīcas nolaišana, nolīmeņošana

·       Torņa sēdināšana, pagaidu torņa balstu demontāža

·       Grīdas demontāža un jaunas koka grīdas un altāra daļas izbūve

     ·       Vējtvera, jaunu durvju un balkona konstrukciju izbūve

Kancele / 20 gs. 50. gadu foto

Kancele / 20. gs. 30. gadi

======================================================================

 

 

 

Carnikavas baznīca gaida atjaunošanu.

Netālu no tagadējā Carnikavas centra, tieši Rīgas-Tallinas šosejas kreisajā pusē, pārbraucot Gaujas atjaunotajam tiltam uz ziemeļiem, atrodas neliela, bet sen jau Latvijas kartēs atrodama apdzīvota vieta ar nosaukumu "Siguļi". Tā kļuvusi nozīmīga ar to, ka 1638. gadā noticis neparasts gadījums: Carnikavas muižu un toreizējo baznīcu ūdens ieskalojis Gaujā. Tad 1728. gadā Siguļos uzcelta jauna koka baznīca, kas saglabājusies līdz šim laikam un ir vienīgā koka baznīca visā Vidzemes piekrastē. 1773. gadā blakus baznīcai tiek iekārtoti kapi, kuros vēl šodien gulda aizgājējus. Blakus Carnikavas muižas kapličai (18. gs.) atrodas vecākais piemineklis kapos - nomnieka  fon Falka kapakmens (1817. g.), kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Kapsēta tiek ļoti kārtīgi apkopta, te apglabāts arī Latvijas tautas dzejnieks Ojārs Vācietis. Baznīca šodien vēl turas par spīti visiem padomju laika pazemojumiem, kad tajā bija iekārtota metālapstrādes darbnīca. Arī pēc neatkarības atgūšanas tā nav guvusi ievērības cienīgu atzīšanu, lai šo vēstures pieminekli varētu saglabāt Draudze tika atjaunota 1999. gadā; tā nav liela, tikai 60 locekļu, galvenokārt vecāka gadagājuma sievietes. Pēdējos gados dievkalpojumus vadījis mācītājs Guntars Bērziņš Carnikavas kultūras namā vai bērnudārzā. 2000. gada martā draudzi apmeklējis archibīskaps Jānis Vanags un izteicis domu par jaunas baznīcas celšanu Carnikavas centrā. Tomēr šī ideja nav īstenojama, jo draudzei nav līdzekļu un nav arī zemes īpašuma Carnikavas centrā. Sarunas ar zemes īpašniekiem par zemes pirkšanu baznīcas vajadzībām pagaidām bijušas neveiksmīgas. Vecā baznīca nav tik ļoti sliktā stāvoklī, lai to nevarētu atjaunot. Tā atrodas skaistā uzkalnā, visapkārt lieli koki. Ap baznīcu ir daudz brīvas zemes, pietiekami plats piebraucamais ceļš ved kalnā. Rakstām, lai ieinteresētu tūristus apmeklēt šo seno un vēsturisko vietu. Varbūt atrodas kādi labvēlīgi ļaudis, kas būtu ar mieru palīdzēt baznīcu atjaunot. Uz baznīcu var nokļūt, nogriežoties no Rīgas-Tallinas šosejas pagriezienā uz "Gauju". Nobraucot ap 100 m, jānogriežas pa labi gar kapsētu un pēc apmēram 100 m uzkalnā ir ceļš uz baznīcu. Kreisajā pusē ceļam ir skolas ēka. 

LASĪTĀJU BALSIS

2002.11.23 Laiks

 

* * *

tālāk bildes no 2016.gada pavasara

 

Veicot Carnikavas baznīcas restaurēšanas darbus, zem vecās betona grīdas ir atrasta piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušiem karavīriem, kas savulaik baznīcā tika uzstādīta par tautas saziedotajiem līdzekļiem un pēc tam bija daudzus gadus pazudusi, LA.lv pavēstīja novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Baltruka.

Informācija par piemiņas plāksni Carnikavas luterāņu baznīcā bija publicēta 1937. gadā Latvijas Bruņoto spēku laikrakstā “Latvijas Kareivis”. Uz plāksnes vēstīts: “Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušiem un mirušiem Carnikavas draudzes dēliem. Lai viegla Jums ir Tēvu zemes smilts! Jūsu upurs Tēvu zemei un viņas slavai, uz viņas brīvību un laimi!”

Atrastā plāksne tiks restaurēta, un pēc tam to plānots novietot atpakaļ Carnikavas baznīcā, piebilda Baltruka.

Plāksne nav vienīgais atradums: veicot Carnikavas dievnama pamatu izbūves darbus, pagājušajā nedēļā atklāti arī divi seni, iespējams, vairāk nekā 300 gadus veci apbedījumi. Baznīcu un visus atradumus ir apsekojusi Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekcija, kas kontrolē dievnama restaurācijas gaitu.

Carnikavas baznīcā zem betona grīdas atrasta piemiņas plāksne kritušajiem varoņiem

Autors  Apriņķis.lv/ carnikava.lv

16.03.2016 

Veicot Carnikavas baznīcas restaurēšanas darbus, zem vecās betona grīdas ir atrasta piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušiem karavīriem. Šī piemiņas plāksne, kas savulaik baznīcā tika uzstādīta par tautas saziedotajiem līdzekļiem, bija pazudusi daudzus gadus, portāls "Apriņķis.lv" uzzināja Carnikavas novada pašvaldībā. 

Informācija par piemiņas plāksni Carnikavas luterāņu baznīcā bija publicēta 1937. gadā Latvijas Bruņoto spēku laikrakstā "Latvijas Kareivis". Uz plāksnes vēstīts: "Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušiem un mirušiem Carnikavas draudzes dēliem. Lai viegla Jums ir Tēvu zemes smilts! Jūsu upurs Tēvu zemei un viņas slavai, uz viņas brīvību un laimi!" Atrastā plāksne tiks restaurēta, un pēc tam to plānots novietot atpakaļ Carnikavas baznīcā. 

Veicot Carnikavas dievnama pamatu izbūves darbus, pagājušajā nedēļā atrasti arī divi seni apbedījumi. Tos ir apsekojusi Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekcija, kas konstatēja, ka nepieciešami arheoloģiskie izrakumi, lai veiktu tālāku izpēti. Ļoti iespējams, ka atrastie apbedījumi ir vairāk nekā 300 gadus veci. 

Carnikavas luterāņu baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā vietējās kultūras vēstures un kultūras piemineklis. Carnikavas dievnams ir unikāls – tas Siguļos atrodas jau gandrīz 290 gadu, un ir vienīgā koka baznīca, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē. Carnikavas dievnama būvniecība tika pabeigta 1728. gadā, un šobrīd baznīca tiek atjaunota, lai tajā atkal varētu notikt dievkalpojumi.

1924.gada 31.augustā iesvēta atjaunoto 1728.gadā celto Carnikavas draudzes baznīcu. 

2017.gada 10.decembrī nenoskaidrotos apstākļos baznīca nodega. Šobrīd pieņemts lēmums par jaunas baznīcas būvi Carnikavā blakus Svētku laukumam, netālu no gājēju tilta pār Gauju,pie Laivu mājas

Kolāža par uguns nelaimi

 

 

-