Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Ādažu-Berģu skola / Berghof ^

Tagad objekts atrodas Garkalnes novada teritorijā

Skolas nosaukumi laika gaitā mainījušies:

1870.-1950.g. Berģu-Ādažu pamatskola
1951.-1953.g.   Berģu pamatskola
1954.-1961.g. Berģu septiņgadīgā skola
1962.-1989.g. Berģu astoņgadīgā skola
1989.-1997.g    Berģu deviņgadīgā skola
1997.-2009.g. Berģu pamatskola
2009.-2010.g. Garkalnes-Berģu pamatskola
2010.-    Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Ādažu Berģu Pirmās pakāpes skola / 1922.g.

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad izveidoja Berģu muižu. 1870. gadā šī ēka pārtapa par Berģu-Ādažu pamatskolu ("Avotu" mājās), bet līdz tam laikam muiža piedzīvojusi vairākus īpašniekus un notikumus.

Sākotnēji Berģu muižas īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kura vārdu celtne arī ieguvusi. 1682. gadā Berģu muiža pārgājusi kapteiņa fon Šreicterfelda īpašumā, vēlāk tā piederējusi majoram Gustavam fon Lovisam. Tieši šim cilvēkam arī izveidoja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Dem Major Gustav Fon Loviss 1770.-1820.".

Skolotāja alga bijusi 300 rubļu gadā. Pedagogam divas reizes gadā bija arī prēmijas – Lovisa mātes dzimšanas dienā tika pasniegti 40 rubļi, bet Ziemassvētkos – 25 rubļi. Skolas naudu maksāja ārpagastnieki (vietējiem pagasta iedzīvotājiem tika nodrošināta bezmaksas izglītība). Tāpat skolotājus finansiāli atbalstīja ieguldījumi vērtspapīros, no kuriem viņi saņēma procentus. Arī visi ieguvumi no skolas zemes bija skolotāju pārziņā.

1869.gadā tika uzcelta muižas kungu māja, kura piederējusi muižniekam Engelhardam - šobrīd tajā atrodas skola. Berģu skolu dibināta 1870. gada 10. novembrī, Mārtiņdienā, "Avotos". Sākumā nosaukta par Mārtiņskolu.Vecā skolas ēka "Avotos" celta ap 1870.gadu, bet skolas saimniecības ēka uzbūvēta 1795.gadā-tobrīd tā pildīja klēts funkcijas. Skolas piebūve rietumu pusē tapusi aptuveni 1909.gadā.

1928./1929. gada ziemā skolas nama apakšstāvā tika izbūvēta paplašināta zāle ar stabilu skatuvi un plītiņu bufetes istabā "groka vajadzībām". Senākā zāle un fon Lovisa kabinets tika savienots, veidojot vienu zāli. Savukārt senā muižnieku ēdamistaba kļuva par skatuvi, uzceļot papildu grīdu. Puķu istaba aiz skatuves kļuva par aktieru ģērbtuvi. Zāles un skatuves izbūve toreizējam Ādažu pagastam izmaksāja 1200 latu. Baltās podiņu krāsnis celtas no vecās muižas krāsnīm. Skola sastāvēja no piecām telpām – četras augšstāvā, ēdamistaba apakšstāvā. 1928. gadā skolā tiek iekārtota pasta nodaļa un telefona centrāle, taču jau 1933. gadā skolā sāka darboties automātiskā telefonu centrāle.

Šobrīd vecajā skolas ēkā atrodas Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmskolas grupas, savukārt klēts ēkā bērni apgūst mākslas priekšmetus.

Skolā bērni sāka iet apmēram 10 gadu vecumā. Mācības sākās ap oktobra vidu un beidzās ap Jurģiem, taču daudzi skolēni skolā gāja četrus, pat sešus un vairāk gadu, mācīdamies vairāk, nekā prasīja toreizējā mācību programma.

Skolēnu skaits no skolas sākuma līdz 1926. gadam bijis 30 - 40 bērnu. 1922.g Ādažu - Berģu 1. pakāpes skola.. Vismazāk skolēnu skolu apmeklējuši 1927./1928. mācību gadā - 16 skolēnu.

Herberts Smilga "Pēc pērkona negaisa", Ādažu-Berģu I pamatskola 2 klase

Pēc neatkarības atgūšanas ar Garkalnes pagasta Padomes gādību skolu paplašināja un 1995. gada 27. decembrī atklāja otru skolas korpusu – 5.-9. klasei. Jaunās skolas atklāšanā piedalījās toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Muižas ēkā – sākumskolas klases. No 2001. gada vecās skolas ēkā sāka darboties 5 - 6 gadīgo bērnu sagatavošanas grupa.

2002. gada 1. septembrī atklāja jaunās skolas trešo stāvu, ko uzbūvēja pilnīgi no jauna. 2008. gada vasara ierakstīta skolas vēsturē ar diviem lieliem notikumiem - pēc vairāku gadu rekonstrukcijas skolēniem lietošanā nodots stadions, kurā var spēlēt gan futbolu, gan regbiju. Otrs notikums - nedaudz modificēta vecā skolas ēka. Pārbūve skāra sākumskolas 2. stāvu, kur izbūvētas papildus pirmskolas grupas telpas, kā arī izbūvēta kāpņu telpa starp 1. un 2. stāvu.

*Informācija ņemta no A. Veipas maģistra darba "Berģu pamatskolas vēsture un tās ieguldījums izglītības attīstībā Garkalnes pagastā"

Nākamā gadā skolu skāra reorganizācija. 2009. gada 29. jūlija Garkalnes Domes sēdē nolēma Garkalnes novadā esošās 2 izglītības iestādes - Berģu pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas pievienot Garkalnes pamatskolai. Pievienošanas rezultātā Berģu pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas un Garkalnes pamatskolu apvienoja vienā Garkalnes novada izglītības iestādē.

Apvienotajai izglītības iestādei izveidoja vienotu izglītības iestādes administrāciju. Pievienotajām mācību iestādēm saglabāja vēsturisko nosaukumu - Berģu pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde "Skudriņas".

2014.gads

2010. gada 2. augustā struktūrvienība Berģu pamatskola atkal lielās pārmaiņās, jo atdalīta no Garkalnes vidusskolas un pievienota akreditētajai Garkalnes novada izglītības iestādei – Berģu Mūzikas un mākslas skolai.

Radās jauna skola – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola –, kura piedāvā pirmskolas un pamatskolas izglītību, kā arī profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā: taustiņinstrumentu spēle – klavierspēle, stīgu instrumentu spēle – ģitāras, kokles spēle un vijoļspēle, pūšaminstrumentu – flautas spēle, sitaminstrumentu spēle, vokālā mūzika – kora klase, vizuāli plastiskā māksla.

Skolas pārziņi un direktori:

Grīnfelds Ansis 1870.-1878.g. pārzinis

Ķirsons 1878.-1881.g. pārzinis

Robežnieks Miķelis 1881.-1926.g. pārzinis

Kalniņš Jānis 1926.-1950.g. pārzinis

Daugule Stefānija 1950.-1951.g. pārzine

Malahovska 1951.-1952.g. pārzine

Naglis Jāzeps 1952.-1953.g. pārzinis

Gerdiņa Maiga 1953.-1954.g. direktore

Orlovska Mirdza 1954.-1955.g. direktore

Cimbulis Ēvalds 1955.-1956.g. direktors

Zeps Pēteris 1956.-1061.g. direktors

Odīte Meta 1961.-1971.g. direktore

Mariktāns Centis 1971.-1978.g. direktors

Želvis Teodors 1978.-1979.g. direktors

Čerkovska Genovefa 1979.-1986.g. direktore

Salenieks Pēteris 1986.-2009.g. direktors

Bruģis Laimnesis 2009.-2010.g. direktors

Sabale Dagnija 2010.- 2011.g. direktore

Briņķe Ilze 2011.- 2012.g. direktore

Salenieks Pēteris 2012.- 2013.g. direktors

Briņķe Ilze 2013 - direktore

Mācību pārziņi:

Grigorjevs 1961.-1962.g.
Gerdiņa Maiga            1962.-1966.g.
Kociņa Marija             1967.-1975.g.
Norkusa Ilze    1975.-1977.g.
Bramane Antoņina       1977.-1978.g.
Čerkovska Genovefa    1978.-1979.g.
Putnika Silvija    1979.-1981.g.
Silavniece Skaidrīte      1981.-1986.g.
Putnika Silvija    1986.-1992.g.
Maulvurfa Zaiga 1992.-1994.g.
Bajaruniene Maija        1994.-1999.g.
Purgale Inga    1999.-2002.g.
Kalniņa-Laksa Margita 1999.-2002.g
Bredika Inta 2002.-2005.g.
Brantēvica Indra    2005.-2007.g.
Reinholde Maija    2007.-2008.g.
Bredika Inta 2008.-2013.g.
Maskoļūna Baiba 2013.-2014.g

Tīkmere Inguna 2014.-

Miķelis Robežnieks,

bijušais ādažnieku ilggadīgais audzinātājs, miris š. g. 2. janvārī un apglabāts Rīgas Meža kapos 7. janvārī. Miķelis Robežnieks dzimis Suntažos 1858. g. 15. septembrī. 1880. gadā beidzis Skolotāju semināru Valkā un stājies tautskolu skolotāja gaitās jau tā paša gada oktobrī Ādažu pagasta skolā. No 1881. gada oktobra līdz 1926. gada oktobrim vadījis Ādažu pagasta Berģu skolu. Visu savu 46 gadu ilgo nepārtraukto mūža darbu Miķelis Robežnieks veltījis tikai viena pagasta jaunatnes audzināšanai. Miķelis Robežnieks kopis savu druvu ar mīlestību un šo mīlestību iedēstījis arī savos bērnos, jo visus savus bērnus: 2 dēlus un 2 meitas vecais paidagogs priekšzīmīgā sadarbībā ar savu laulāto draudzeni, īstu skolas māti, kas tagad apraud nelaiķi, izaudzējis par skolotājiem un skolotājām. Novēlēsim saldu dusu krietnajam skolas tēvam.

* Latvijas Skola / 01.02.1940