trešdiena, 2014. gada 31. decembris

No ezera veroties ( M. un L. Baltezers ) <>


Lielais Baltezers (L. Baltezers) atrodas Ādažu un Garkalnes pagastos, platība 611 ha, max dziļums 5,9 m, ūdens sateces baseina laukums 55  kv/km

Mazais Baltezers (M. Baltezers) atrodas Ādažu pagastā, platība 199 ha, max dziļums 10 m, ūdens sateces baseina laukums 32 kv/km

L. Baltezeru no M. Baltezera atdala 200-300 m plats zemes šaurums, caur kuru izrakts kanāls. Ūdens no M. Baltezera plūst uz L. Baltezeru.











Ir Baltezers arvienu balts, 

NORA KALNA
JĀNIM PETERAM


bet Velnezers — pilns velnu, 
un pelnu dienas pārkaisa 
pār Rīgas jumtiem pelnus, 
un pelnu vējš nāk pelnodams, 
un velnu vējš nāk melnodams, 
vien skursteņslauķis svilpodams 
uz jumta — jāteniski. 
Ai, skursteņvīri, cūkgani 
ar nosmulētām delnām, 
jūs pasakprinči, brūtgāni, 
un pārgalvīgie velni! 
Tāds skursteņslauķis princesi 
prec. Baltu jauc ar melnu. 
Skat, gaišas atlaskurpītes 
min sudrabotus pelnus, 
kad pelnu vējš nāk pelnodams 
un velnu vējš nāk melnodams, 
bet skursteņslauķis svilpodams 
sēž tronī — jāteniski. 
Te viss ir tā kā pasakā 
vai teikā aizmūžīgā: 
ka skursteņslauķiem, cūkganiem 
izsenis pieder Rīga 
un Baltezers! Arvien tik balts, 
cik Velnezers — pilns velnu, 
un pelnu dienu untumi; 
pār dakstiņjumtiem — pelnus. 

1976.09.05 Zvaigzne
NORA KALNA









































 

Augstākajai tiesai jāizšķir: nojaukt vai atstāt patvaļīgi uzbūvēto laivu platformu Mazajā Baltezerā 


Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā jāizšķir strīds par to, vai Ādažu novada pašvaldība ir ievērojusi samērīgumu, liekot nojaukt Mazā Baltezera krastā patvaļīgi uzbūvētu platformu laivu izcelšanai un nolaišanai ūdenī. 
Iepriekšējā instance, proti, Administratīvā apgabaltiesa, atzina, ka konstrukcijas nojaukšana radītu zaudējumus tās īpašniekam un būtu nesamērīga, par spīti tam, ka tā tapusi bez būvatļaujas, vēsta LETA.
Publiski pieejamajā Apgabaltiesas lēmumā skaidrots, ka likums konkrēto būvju veidu pie Mazā Baltezera neaizliedz, ja apkārtējā vide ir sakopta, turpretim no būvju nojaukšanas ieguvums būtu apšaubāms. Tādēļ šī tiesas instance atcēla Ādažu novada domes lēmumu par patvaļīgi uzbūvētās konstrukcijas nojaukšanu. Vietvara ar to nebija mierā, un tika iesniegta kasācijas sūdzība.
Administratīvās tiesas sprieduma aprakstošajā daļā vēstīts, ka viss sākās ar Ādažu novada domes 2008. gada 28. oktobra lēmuma, kurā tika uzlikts par pienākumu līdz 2009. gada 1. oktobrim nojaukt nelikumīgo būvi (krasta nostiprināšanu un slipa izbūvi) un atjaunot Mazā Baltezera aizsargjoslas iepriekšējo stāvokli īpašumā, būves nojaukšanu saskaņojot būvvaldē.
Domes pārstāvji uzskata, ka "nekustamais īpašums daļēji atrodas teritorijā ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, un tas ir apgrūtināts ar lietu tiesībām – Mazā Baltezera tauvas joslu 0,06 km jeb 0,056 ha un Mazā Baltezera ūdens aizsardzības piekrastes joslu – 0,06 km. No tā izriet, ka, nostiprinot Mazā Baltezera krastu, veikta teritorijas uzbēršana, kā dēļ konstatētas dabīgās ezera krasta līnijas izmaiņas.
Mazā Baltezera tauvas joslā izveidota betona nobrauktuve laivām. Būvniecība ir patvaļīga, jo veikta bez akceptēta projekta un būvatļaujas. Tādējādi ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas aizliedz veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt būves 10 metru platā joslā teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados," uzskata dome. Būves īpašniekam domes Administratīvā komisija ne tikai lika nojaukt to, bet arī piesprieda naudas sodu – 200 latus.
Pret to iebilda īpašuma saimnieks, iesūdzot tiesā Ādažu domi, jo uzskata, ka aplams ir uzskats, ka šīs laivu izcelšanas un nolaišanas ūdenī konstrukcija palielina plūdu risku un rada papildu piesārņojumu apkārtējai videi.
Tiesa norāda, ka, ievērojot īpašnieka paskaidrojumus par būvi, lietā esošās fotogrāfijas un izvērtējot būves vizuālo formu – slīpa betona pamatne – un tās funkcionālo nozīmi, secināts, ka būve domāta kā speciāla vieta, kur ezera krastā var piestāt ar kuģošanas līdzekli laivu un šo laivu nolaist ūdenī vai nogādāt krastā, nebojājot ezera krastu.
Izvērtējot apstākļus un likumdošanu, Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka Mazā Baltezera aizsargjoslas mērķis ir pasargāt applūstošo teritoriju no nevēlamas ārējās iedarbības un pasargāt vidi, aizsargājot ūdens ekosistēmu. Ciemos gar Mazā Baltezera krastiem noteikta 50 m plata aizsargjosla, palīgbūvēm (pirtīm) noteikta būvlaide 30 m attālumā no ūdensobjekta. Applūstošajās teritorijās aizliegta to uzbēršana, būvniecība, izņemot noteiktus gadījumus. Izņēmums attiecināms arī uz gadījumiem, kad teritorijas uzbēršana nepieciešama, lai aizsargātu jau esošas, atbilstoši normatīvajiem aktiem uzbūvētas, ēkas un būves.
Tiesas lēmumā norādīts, ka būve ir pielīdzināma piestātnei, kādas būvniecību virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā applūstošajā teritorijā Aizsargjoslu likums neaizliedz, tāpēc nav samērīgi to nojaukt.
Lakonisks komentāros par šo lietu ir arī biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede: "Publisko ūdeņos nekādas privātas būves nedrīkst atrasties, ja vien valsts Ministru kabineta personā to nav speciāli atļāvusi. Citādāk vispār zūd jēga publisko ūdeņu statusam."

10.09.2013 / Līga Greiškane























































































===

otrdiena, 2014. gada 30. decembris

Uz lauka <>

Biešu novākšana / 20.gs. 80. gadi

Lauksaimniecība Ādažu rajonā

Ādažu agronomiskā rajonā ietilpst Ādažu, Inčukalna, Mangaļu un Ropažu pag. Galvenās lauksaimniecības nozares ir lopkopība un kartupeļu kultūra. Ar lopkopības ražojumiem un kartupeļiem rajona lauksaimnieki apgādā Rīgas tirgu. Pārējās nozares un kultūras mazāk attīstītas un apmierina tikai pašu saimniecību vajadzības. Lopkopība visattīstītākā ir Ādažu pagastā, kur darbojas 5 lopkopības pārraudzības biedrības un 46 proc. no visām slaucamām govīm atrodas pārraudzībā. Kā zināms, augstražīgo ganāmpulku skaita ziņā Ādažu pagasts ieņem pirmo vietu Latvijā. To skaits pagastā ir 16. Daudzas saimniecības jau izveidojušās par sugas lopu pārdevējām. Ar atzinību jāatzīmē rosība Ropažu pagastā. Tur pirms viena gada darbojās tikai divas lopkop. pārraudz. b-bas, kamēr tagad to skaits jau sasniedzis 6. Ienesīgas lopkopības pamatā jāliek labas pļavas un ganības. Lai sekmētu ganību ierīkošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti un vēl turpina ierīkot ganību aplokus.
 No šīm saimniecībām pārējās varēs ņemt priekšzīmi. Pļavu lielākā daļa vēl cieš no pārmērīga mitruma. Jāatzīmē tomēr, ka pļavu meliorācijas darbiem rodas arvienu vairāk piekritēju. Rajonā daudz arī tādu pļavu, kur mitruma stāvoklis apmierinošs, bet siena ražas zemas vājās mēslošanas dēļ. Lai veicinātu pareizu pļavu mēslošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti pļavu mēslošanas izmēģinājumi, kas dod pamācību un drosmi ne tikai tās īpašniekam vien, bet arī daudziem kaimiņiem. Ādažu rajonā zeme piemērota kartupeļu kultūrai. Audzē galda šķirnes Rīgas tirgiem, kā arī sēklas kartupeļus eksportam. Tā 1935.g. rudenī uz Franciju eksportēja 23 kv. sēklas kartupeļu, bet 1936. g. jau 250 kv. un uz priekšu šī nozare attīstīsies vēl plašāk. Kā zināms, zemes Ādažu rajonā stipri smilšaina, un tās uzlabošanā liela nozīme kūdrai. Patlaban darbojas 5 kūdras ražotāju grupas, šis skaits katrā ziņā jāpalielina, jo pašu ražotie kūdras pakaiši tomēr izmaksā lētāk, nekā valdības ražotā. Paraugsaimniecību tīkls rajonā jau pilnīgi izveidots. To skaits ir 9. Šinīs saimniecībās cenšas izveidot visas nozares, sevišķi uzsverot lopkopību un tās dabīgos pamatus — pļavas un ganības. Paraugsaimniecībās aicina uz apspriedēm pārējos lauksaimniekus, lai pārrunātu par saimniecību uzlabošanas jautājumiem, kā arī par tekošiem lauksaimniecības darbiem, šinīs saimniecībās apmeklētāji ne tikai dzird, bet arī redz jau sasniegtos un ievadītos darbus. Tālāk manā darbā daudz palīdz pagastu vecākie, ievietojot pag. valžu apkārtrakstos manus ziņojumus par svarīgākiem lauksaimniecības sezonas darbiem. 
Šis paņēmiens dod iespēju savu rīcību pārvērtēt arī tiem lauksaimniekiem, kas uz priekšlasījumiem neiet, lauksaimniecības literātūru nelasa, kas vēl nav sākuši domāt par savu saimniecību uzlabošanu. Lieli palīgi man arī lopkopības pārraugi. 3—4 reizes gadā sasaucu pārraugu apspriedes pa pagastiem un informēju par to, ko saimniecības apmeklējot ieteikt. Tas nāk par labu ne tikai lauksaimniecības attīstībai vien, bet arī uz pārraugu sāk skatīties kā uz īstu saimnieka palīgu. Lauksaimniecības žurnālu izplatīšana stiprā mērā veicina saimniecību uzlabošanu. Jāvēlas, lai tos turpmāk lasītu ikvienā saimniecībā, jo tie 8 lati, ko izdod par «Latvijas Lauksaimnieku", bagātīgi atmaksājas. No 1936. g. 1. aprīļa līdz 1937. g. 1. janvārim esmu apmeklējis paraugsaimniecībās 80 reizes un 114 pārējās saimniecības. Doti padomi 122 lauksaimniekiem birojā un pagastu valdēs. Paraugsaimniecībās notikuši 18 praktiski demonstrējumi un lauksaimnieku apspriedes, ko apmeklējuši 322 lauksaimnieki.

V. TOMSONS,
LLK Ādažu rajona agronoms
.
Sējas darbi Mangaļu iecirknī 1989.g.

Stādam kartupeļus




Pīppauze / 20.gs. 80.gadi



Bērnu vasaras nometnes darbu uzraudzība: no kreisās:  B.Virkava, P.Ose, L.Veise, I.Bukovska


no labās: Gunta Jākabsone, Rita Liberte, Ārija Kronberga, Ināra Puķīte, Samīte Plūme, Mirdza Garā, Vilma Okmane / 1986.gads

Juris un Andris Dauguļi / 1997.g.


* Darba Balss / 28.10.1945


* Darba Balss / 10.04.1957

* Darba Balss / "Arumu stingri vērtēs" / 21.06.1975

PIRMIE SACENSĪBĀ - PIRMIE DARBĀ 

Sešpadsmit traktoru bija nostādīti ierindā. Sešpadsmit mehanizatori piedalījās rajona sacensībās par labākā arāja godu. Lasītāji jau zina, ka viņu vidū bija arī mehanizatore kolhoza «Sarkanais strēlnieks» pārstāve Ilga Svilpe. Arāju meistarības skati atklāja lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada uzvarētāji: Uldis Steberklis no kolhoza «Rīts» un «Ādažu* pārstāvis Jānis Drunka. Viņiem asistēja jaunākā sacensību dalībniece Ilga Svilpe. Šo dalībnieku traktori un arkli tehnikas skatē, kas notika no agra rīta, saņēma augstāko novērtējumu. Arī Jānis Sauķitēns no kolhoza «Spilve», Vitauts Leitāns no Baldones, Bulduru sovhoztehnikuma traktorists Broņislavs Matuzas un Pēteris Smorodovs no kolhoza «Ausma» bija daudz darījuši arklu un traktoru sagatavošanā. Pirmais sacensību elements bija arumu veidošana. To vislabāk apguvis Jānis Sauķitēns. Visi desmit tiesneši deva teicamas atzīmes. Gluži pretēju vērtējumu saņēma Allažu zonas uzvarētājs Peteris Smorodovs. Pirmā vaga viņa izpildījumā atgādināja savilktu loku. Tas neapšaubāmi «lampu drudža» nopelns. Vēlāk mehanizators atguvās un darbu nobeidza daudz labākā kvalitātē. Sacensību lauks bija akmeņains. Pirmo lemesi vajadzēja mainīt Ilgai Svilpei. Jauniete parādīja, ka viņai tādas kļūmes novēršana lielas galvassāpes nesagādā. Pēc neilga laika šo operāciju bija jāatkārto. Neveicās Jāzepam Pastoram no kolhoza «Boļševiks». Jau saarvagu veidojot, nolūza arkla pēdējā riteņa balsts. Kad kļūmi novērsa un likās, ka cīņu varēs turpināt, sekoja jauns lūzums. Taču traktorists neatlaidās, ar kolhoza inženiera Reinsona palīdzību otrreiz sakārtoja arklu un tīrumu uzara. Kad pēdējais arājs bija beidzis darbu, sākās padarītā novērtēšana. To veica speciāla komisija, kur ietilpa rajona agronomi, kolhoza «Mežvidi» priekšsēdētājs Valdis Bunkšs un mūsu rajona arāju skolotājs Zemkopības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Arnolds Riekstiņš. Lai sacensību līdzjutēji un dalībnieki šinī laikā, kad drudžaini skanēja skaitāmie kauliņi. pārāk negarlaikotos, komjaunatnes rajona komitejas puiši organizēja sacensības. Kam gan nepatiks izmēģināt spēkus virves vilkšānā vai noskaidrot, kam dzelžainākais tvēriens! Profesionālas iemaņas sagādāja dažādu eļļu un smērvielu noteikšana, bet visvairāk jautrības sagādāja riepu piepūšana. Viesos pie labākajiem arājiem bija ieradušies rajona pašdarbnieki. Pēc viņu interesantā koncerta sacensību dalībniekus pulcēja noslēguma parādei. Nogranda vētraini aplausi, kad augstāko vietu ieņemt uzvarētāju pjedestālā no kāpurķēžu traktoru vadītājiem aicināja Ilgu Svilpi. LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons uz viņas pleciem uzlika raženu vārpu vainagu. Ilga saņēma ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Viņas rezultāts 93,20 punkti. Par teicami sagatavoto tehniku parteicība pienākas Visvalža Pilvera vadītajam mehanizatoru kolektīvam. Otrās vietas ieguvējs Valdis Burkevics no zinātniskās pētniecības saimniecības «Sigulda» uzvarētājai zaudējā 1,68 punktus. Arī viņa arumi bija teicamas kvalitātes, bet arkls un traktors vājāk sagatavoti. Trešā vietā ierindojās trīskārtējais rajona sacensību finālists Uldis Steberklis. Tehniskais izpildījums bija nevainojams Uldi «iegāza» akmeņainām augsnēm domātais arkls. Tā apvērstās velēnas negulstas tik vienmērīgi. Tālāko vietu sadalījums šāds: 4. Pēteris Smorodovs (kolhozs «Ausma»), 5. Pēteris Vancāns (kolhozs «Ādaži»). 6. Broņislavs Matuzas (sovhoztehnikums «Bulduri»), 7. Jevdokijs Jefimovs (kolhozs « Allaži »). Vēlāk novērtēja arī Jāzepa Pastara darbu. Iegūto punktu skaits viņam atļautu ierindoties sestajā vietā. Traktoru «Belarus» klasē savu pagājušā gada sasniegumu atkārtoja Jānis Drunka, kas ieguva visaugstāko novērtējumu 93.95 punktus. Arī viņš saņēma uzvarētāja vainagu, ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Nedaudz vairāk nekā par vienu punktu atpalika Jānis Sauķitēns. Trešajā vietā ierindojās kolhoza «Vidzeme» mehanizators Alberts Lācis. Tālāko vietu sadalījums šāds:  4. Mihails Gaļenkovs (pad. saimn. «Olaine»), 5. Vitauts Leitāns (kolhozs «Baldone»), 6. Jānis Kupčs (kolhozs «Ezerciems»), 7. Jānis Mange (zin. pētn. saimn. «Krimulda»), 8. Laimonis Iekļavs (kolhozs «Komunārs»). Sacensību nobeigumā partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons aicināja visus rajona saimniecību arājus strādāt tikpat labi kā to veica uzvarētāji. Tikai tad nākamajā gadā iegūsim plānoto graudu birumu, raženi augs kartupeļi, kukurūza un lopbarības saknes.

V. Pirksts. lauksaimniecības pārvaldes vecākais agronoms
* Darba Balss / 13.09.1967

* Darba Balss / 13.09.1967


* Darba Balss / 13.09.1967


Rīt - rajona arāju sacensības 

Rīt kolhoza «Ādaži» tīrumā notiks Rīgas rajona 9. arāju sacensības. Šāds gods saimniecībai uzticēts pirmo rei7i, un saimniecības mehanizatori to nopelnījuši. Pieredzējušais traktorists Jānis Drunka ir arājs ar vislielāko sacensību stāžu. Ikvienā no rajona arāju konkursiem viņš bijis uzvarētāju vidū, bet divas reizes stāvējis uz goda pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Labas sekmes pēdējos gados sasniedzis arī Imants Mitriķis. Iepriekšējās sacensībās veiksmīgi strādāja Ivans Bukins. Līdz ar to «Ādažiem» ir tiesības ceturtdien pieteikt trīs dalībniekus. Arī šoreiz sacensības notiks kā kāpurķēžu, tā riteņtraktoru klasē. Savus titulus aizstāvēs iepriekšējā gada čempioni Jūlijs Beikmanis no kolhoza «Sarkanais strēlnieks» un Ādolfs Plociņš no Ulbrokas padomju saimniecības. Divi labākie piedalīsies republikas arāju sacensībās 21. jūnijā Mālpils sovhoztehnikumā.  

V. Pirksts 
* Darba Balss / 12.06.1975
* * *
Modernizē labības kombainu
Kolhoza «Ādaži» Mangaļu iecirkņa racionalizātori šogad pirmo reizi rajonā uzlaboja labības kombainu SK-S. ar pelavu savācēju (attēlā). Papildtvertnes darbība vadāma, neizkāpjot no vadītāja kabīnes. Pļaujot 120 ha platībā iegūts 140 t pelavu un nezāļu sēklu masas. Pēc guvuma apstrādes lopbarības krājumi pieauga par 58 t.
 

Modernizē labības kombainu
1984.11.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Jurčenoks, H.
========
Labākais arājs—ĒVALDS DŪMIŅŠ 

Aizvadītajā sestdienā Siguldas zinātniskās pētniecības saimniecības tīrumā sacentās mūsu rajona labākie arāji zonālo sacensību uzvarētāji. Deviņu kāpurnieku un trīs riteņtraktoru vadītāji demonstrēja savu māku taisnas vagas un līdzena aruma veidošanā.  Organizācijas komisijai nebija viegli izvietot sacensību dalībniekus, Siguldas apkārtne nav Zemgales līdzenums. Arī saimniecības kombainieri nebija nopļāvuši graudaugus vienādā augstumā. Tiesa  pirms sacensībām laukus izlozēja, taču rugāji U. Stebērkļa, A. Kušķa, V.Donska laukos īsāki nekļuva. Sacensības atklāja rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks L. Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada rajona sacensību otrās vietas ieguvējs F. Dzenis no Ķekavas, kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis un «Ādažu» pārstāvis J. Drunka. Pēc pēdējās  instruktāžas atbildīgo tiesnešu vadībā traktori izbrauca izlozētajā tīrumā. Kad sacensību dalībnieki ieņēma savas vietas, gaisā uzvijās zaļa raķete — signāls lauka sagatavošanas sākumam. Trīsdesmit minūtes mehanizatoriem vajadzēja lai sadalītu laukus, iezīmēt pagrieziena joslas, noregulēt arklu. Diemžēl neviens sacensību dalībnieks neizmantoja šo laiku pieckorpusa arkla pēdējā korpusa noņemšanai tādējādi atvieglojot slodzi traktoram, jo aršanas dziļums — 24 centimetri kāpurķēžu traktoriem un 22 centimetri riteņtraktoriem - vienam otram vecākam dzinējam nebija pa plecam. Katram traktoristam bija jāuzar taisnstūra lauks, ko no visām pusēm ierobežoja vagas, kas jāuzskata par grāvjiem. Lauka lielums kāpurķēžu traktoriem 1.0 ha, riteņniekiem — 0.5 ha. Darbs bija jāveic vienā stundā un divdesmit minūtēs. Katra sacensoņa veikumu vērtēja divi lauka tiesneši. Aršanas beigās galvenā tiesnešu kolēģija pārbaudīja šo tiesnešu vērtējumu un noteica uzvarētāju. Sacensību komisija izdarīja izmaiņas nolikumā un uzvarētāju noteica pēc šādiem rādītājiem: 1.  pirmo vagu dziļuma, 2. otro vagu dziļuma, 3. pēdējo vagu dziļuma, 4. visa aruma dziļuma, 5. pirmo vagu taisnuma, 6. pēdējo vagu taisnuma, 7. visu vagu platuma, 8. sleju platuma vienmērīguma pirms pēdējā brauciena, 9. pirmo vagu aruma kvalitātes, 10. pēdējo vagu aruma kvalitātes, 11. pārējo vagu aruma kvalitātes, 12. aramsloksnes noguldījuma vienmērīguma un līdzenuma slejās un pagriezienu joslās, 13. lauka galu un stūru aršanas kvalitātes. Darbu vērtēja pēc piecu ballu sistēmas par teicamu aršanas paņēmiena izpildi dalībnieki saņēma piecus punktus, par labu — četrus, par apmierinošu tikai trīs. Izņēmums bija pēdējie divi rādītāji. Teicamu izpildījumu šeit atalgoja ar desmit punktiem. Tātad kopējais punktu skaits par aršanas kvalitāti 75. Divdesmit pieci punkti bija paredzēti traktoristu zināšanu pārbaudei — viktorīnai. Tomēr sacensību komisija nolēma izslēgt viktorīnu no kopējā vērtējuma. Tās rezultātus ņemtu vērā tikai tad, ja par aruma kvalitāti iegūts vienāds punktu skaits. Kaimiņu rajonos pierādījies, ka tikko mehanizācijas skolu beigušie traktoristi, kuru aršanas māka nav augsta un arums nelīdzens, teicamu tehnisku zināšanu dēļ kopvērtējumā ierindojušies nepelnīti augstās vietās. Zināšanu pārbaude tomēr notika un pierādīja, ka šāds spriedums tikai daļēji atbilst īstenībai. Kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis ir vīrs tanī vecumā par kuru dažs labs mīl teikt gudrības nelien galvā. Tomēr tieši viņa un U. Stebērkļa albildes ieguva vislabāko vērtējumu. Tehniku labi pārzināja «Mārupes» mehanizators V.Krūmiņš, ādažnieks O. Ezeriņš un citi. 
Mehanizatori - sacensību skatītāji ar lielu interesi sekoja Sauriešu kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa meistarīgajam darbam. Partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons un rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis apsveic pirmo triju vietu ieguvējus: Jāni Drunku, Evaldu Dūmiņu un Uldi Stebērkli un pasniedz viņiem apbalvojumus. Noteikt uzvarētāju nebija grūti, jau sacensību laikā daudz skatītāju atzinīgi vērtēja «Sauriešu» kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa darbu. Gandrīz visos rādītājos teicamu vērtējumu deva arī tiesneši. Saskaitot visus punktus summa sasniedza 71,5. Nelielus trūkumus vērtēšanas komisija saskatīja lauka galu aparšanā. Toties saaruma kvalitāte izsauca sajūsmu arī bargo tiesnešu vidū. Parastā sametuma izciļņa vietā — līdzens arums. Arī neapvērstu velēnu velti meklēt. Kā strādāja E. Dūmiņš? Vispirms noregulēja arklu, lai pirmais korpuss neskar augsni, bet pēdējais ņem pilnu dziļumu. Ar šādi noregulētu arklu veica pirmo gājienu. Lauka galā izdarīja pagriezienu pa kreisi un brauca atpakaļ, traktora kreiso kāpurķēdi virzot pa izarto vagu. Izveidojās šaurs un dziļš izarums— tukšā vaga. Nobeidzis otro gājienu, traktorists pārregulēja arklu tā, lai pirmais korpuss ņemtu apmēram pusi vajadzīgā dziļuma, bet pēdējais strādātu normālā dziļum. Pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās izveidotajā izarumā. Lauka galā E. Dūminš izdarīja pagriezienu pa labi un vēlreiz apara pirmajā gājienā aparto joslu. Arī šoreiz pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās jau daļēji aizpildītā izarumā pie tam tik precīzi, ka saaruma vietu pēc aršanas nobeiguma bija grūti atrast. Šo aršanas paņēmienu traktorists apguvis patstāvīgi, lasot literatūru par labākajiem aršanas paņēmieniem.  Nākamo, vietu noteikšana vērtēšanas komisijai prasīja vairāk pūļu nekā arājam aršana. Tika vērtēts un pārskaitīts katrs punkts. Rūpīgi apsverot «par» un «pret» otro vietu piešķīra «Rīta» kolhoza mehanizatoram Uldim Stebērklim, kura arumu novērtēja ar 69,5 punktiem (traktors «DT-74», arkls «PKS-435»). Trešajā vietā ierindojās «Ādažu» kolhoza mehanizators Jānis Drunka — 69 punkti. Trīs labākie arāji saņēma vērtīgas balvas un viņiem uzticēts aizstāvēt mūsu rajona arāju godu Zemgales zonas sacensībās Dobeles rajonā.

V. Pirksts
* Darba Balss / 12.06.1975
* Darba Balss / 12.06.1975




* Darba Balss / 12.06.1975

Ādažu pirmais traktors, ASV ražotais International, tam bija vairāki īpašnieki: Sūnumi, Grantskalni, Tiltiņi, Kalniņi-Landavi, Grapmaņi-Landavi, Drunkas-Nagaiņi. Iegādāts pirms otrā pasaules kara. Ar siksnām dzina kuļmašīnu. Jānis Drunka vidū baltā kreklā. Pie stūres Radions Podziņš, blakus Natālija Podziņa. / 20.gs. 20.-30.gadi


=