Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Jaunbērziņi <>

1969.gads

* Darba Balss / 18.04.1965

Speciālistu nams... kolhozā

Jauna māja. Jau iztālēm māj gaišie logi. Divstāvu. ar trijām parādes durvīm, trijiem koridoriem, kuros katrā 4 dzīvokli, kopā 12. Ādažu kolhoznieki šo lielisko velti saņēma tieši vecā gada pēdējās dienās. Māja ne tikai no ārpuses moderna. Tā celta ar visām ērtībām - centrālapkuri, silto un auksto ūdeni virtuvē un vannas istabā, gāzes pavardu. Kas ir jaunās mājas iedzīvotāji? Agronomi vien pieci, tajā skaitā trīs strādā šeit brigādes dārznieclbā: LLA agronomijas fakultātes neklātienes studente Maija Gambalate un LVU bioloģijas fakultātes neklātnieks Donāts Janevičs un trešā — Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma absolvente, jaunā speciāliste Lauma Kožemjakina. Laumas darba stāžs gan vēl nav visai liels. Viņa dārzniecībā strādā tikai divus gadus. Un tomēr jau tad, darba soļu pašā sākumā, kad Lauma apprecējās, priekšsēdētājs J. Kukielis apsolīja, ka nodrošinās dzīvokli jaunajā mājā. Tiesa, bija jāpagaida, jo celtnieki nokavēja termiņu. Bet tagad Laumas prieks par skaisto, moderno divistabu dzīvokli ir divtik liels, arī tādēļ, ka drīzumā ģimenē ieradīsies trešais . . . Un tāpēc jaunā dzīvokļa ērtības un priekšrocības ir sevišķi jūtamas. Uz dzīvi speciālistu namā pārcelsies ari kolhoza ilggadējā agronome, tagad sēklkopības speciāliste Velta Biķerniece, galvenais agronoms Valdis Kokarevičs. Kurā no dzīvokļiem iegriezīsimies? Izvēlējāmies pirmās durvis. Otrajā stāvā šeit jau iekārtojusies dārzkopības brigadiere Maija Gambalate. Uz šejieni viņa pārcēlās 2. janvāri. Pie mums tagad gluži kā pilsētas jaunajās mājās, ar neslēptu lepnumu saka Maijas māmuļa, kolhoza pensionāre Natālija Gambalate. Pusdienas gatavas ātri vien. Atkrīt arī ūdens spaiņu stiepšana, malkas gādāšana. Virtuvē ērts pieliekamais, tādēļ visi produkti gan drīz ar roku sasniedzami. Dārzeņu un sakņu uzglabāšanai ierīkots pagrabs. Vēl garāžu vajadzētu, smejas dzīvokļa saimniece. Kad neticīgi nogrozām galvas uzņemdami to par labu jaungada joku, viņa steidzas pierādīt — gandrīz vai katra dzīvokļa saimniekam kāds braucamais. Automašīnas divas - dārzniekam V. Kivrānam un būvbrigadierim A. Batam, bet motociklu trīsreiz tik daudz. Kur lai visu to bagātību novietojot! Un nemaz neesot izslēgts. ka braucamo skaits vēl palielināšoties. Lūk, naudiņu krājot un par motocikla iegādi jau 1967. gadā domājot M. Kožemjakins. Jaunajos dzīvokļos modernas mēbeles, paklāji, sienas segas un tepiķi tādu skatu redzējām visur. Tādēļ radās jautājums, kā nopelna jaunie speciālisti un ierindas strādnieki. Pastāstīja Lauma Kožemjakina: Pamatalga visiem dārzniecības strādniekiem ir 60 rubļu mēnesi. Mums speciālistiem, par izglītību piemaksā sešus rubļus. BET AR KATRU NOSTRĀDĀTO GADU MĒNEŠALGA PALIELINĀS PAR PIECIEM RUBĻIEM. TĀ IR PIEMAKSA PAR STĀŽU. Bez visa tā mēs saņemam prēmijas par ražošanas uzdevumu pārsniegšanu, tādējādi mana izpeļņa pērn bijusi gandrīz 100 rubļu mēnesī. Tā vēl nav galīgā . . . Skaistu un turīgu dzīvi šodien dzīvo lauku cilvēks. Viņa mājoklis nebūt vairs neatšķiras no pilsētnieka dzīvokļa. Arī brīvā laika pietiek tagad kolhozā, jo tāpat kā uzņēmumā vai iestādē noteikts darbalaiks. Bet izpeļņas un līdz ar to turības ziņā lauku cilvēks šodien krietni priekšā vidusmēra pilsētniekam. Šeit nemaz neminēju personisko saimniecību un līdzekļus, ko gūst no tās. Lai taupītu savu laiku un liekos soļus ne mazums kolhoznieku šodien vairs netur govis un citus personiskos lopus, izmanto mazākas piemājas zemes platības. Un, lai cilvēkiem nebūtu tālu jāiet uz veikalu pēc maizes un citām pirmās nepieciešamības precēm, jau vasarā šajā nelielajā centrā apsolīts uzcelt un iekārtot kiosku. Padomju varas piecdesmitais gads ir bagāts un skaists. Rītdiena veidojas vēl ražīgāka.

D.Zīle
* Darba Balss / 08.01.1967