Ivars Kraucis ir dzimis
Vecpiebalgā, 1949. gadā Cēsu rajonā.
Tur ir pagājuši pirmie divi viņa dzīves gadi. Vecāku šķiršanās dēļ Ivars ar māti pārvācās dzīvot uz Ikšķili, lai māte varētu vieglāk nokļūt savā jaunajā darbavietā Rīgā. Ikšķili Ivars atceras kā mākslinieku ciematu. Šajā pilsētā reizi gadā notika vietējo mākslinieku koncerts, kurā arī Ivars piedalījās
Tur ir pagājuši pirmie divi viņa dzīves gadi. Vecāku šķiršanās dēļ Ivars ar māti pārvācās dzīvot uz Ikšķili, lai māte varētu vieglāk nokļūt savā jaunajā darbavietā Rīgā. Ikšķili Ivars atceras kā mākslinieku ciematu. Šajā pilsētā reizi gadā notika vietējo mākslinieku koncerts, kurā arī Ivars piedalījās
Ivars Kraucis 60.gados mācījās - pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas skolu un trīs
kursus konservatorijā. Ogrē muzicēja ansamblī “Metronoms”. Viņu interesēja
džeza mūzika, tādēļ, saņēmis piedāvājumu spēlēt, tolaik smalkā restorānā
“Astorija”, viņš piekrita, jo tur bija iespēja apgūt džeza spēli. “Astorijā”
viņš nostrādāja tikai gadu, jo viens no viņa klausītājiem (armijas pulkvedis)
uzaicinājis viņu spēlēt tolaik ļoti populārajā karavīru ansamblī “Zvaigznīte”.
Ar šo ansambli Ivars Kraucis izbraukāja visu Latviju. Koncertēja arī Ādažu
kultūras namā. Ar 1971. gada janvārī sāka strādāt Ādažos. Tas bija noticis pēc
Ādažu kolhoza priekšsēdētāja J. Kukeļa piedāvājuma.
Šobrīd I. Krauča pastāvīgais darbs ir Ādažu mūzikas skolā un kultūras centrā.
Viņš strādā kā koncertmeistars un raksta mūziku. Pirmo reizi komponē mūziku
Ādažu vidusskolas un pagasta drāmas pulciņam, ko vada Vaira Baltgaile. Ar
mūzikas komponēšanu teātrim viņš agrāk neesot nodarbojies. Tas neesot viegli,
jo jāpiemērojas katra izpildītāja spējām, stilam un vecumam. Ar pusaudžiem
strādāt esot ļoti sarežģīti, tomēr Ivaram patīk darbs ar bērniem, un viņš
strādā arī ar maziem bērniem.
Ivars Kraucis domā, ka Latvijas vieglās mūzikas tirgus ir krasi mainījies un pārsātināts ar sliktu mūziku – sākot ar tekstu un melodiju un beidzot ar izpildījumu. Pamatā tam ir ekonomiskā situācija – nav profesionālo ansambļu, jo tiem pašlaik nav kur un pie kā eksistēt. Profesionālie mūziķi, kas agrāk uzturēja augstu līmeni, ar vieglo mūziku vairs nenodarbojas vai dara to ļoti minimāli. Tādēļ mūzika, kādu agrāk spēlēja tikai kolhoza klubā vai ciema kultūras namā, visaugstākais – rajonā, tagad skan visas valsts ēterā. Vainot nevienu nevar, arī tā saucamos pašdarbniekus ne. Nekas jau nav noticis, tikai aizpildījies tukšums, ko radīja profesionāļu aiziešana. Tāpēc Ivars Kraucis vēl mūziķiem lielāku paškritiku un jaunus panākumus profesionālajā jomā.
Pirms 45 gadiem daļa no ansambļa „Zvaigznīte” dalībniekiem beidza dienestu un arī muzicēšanu karavīru ansamblī. Viņus uzaicināja Padomju laikos lielais, spēcīgais kolhozs „Ādaži”, kura paspārnē tad radās grupa „Suvenīrs”. Grupas vadītājs, nu jau daudzus gadus ādažnieks Ivars Kraucis, atceroties tos laikus, stāsta, ka ar „Suvenīru” arī sākās kolhozu ansambļu dibināšanas vilnis. Kā mēs zinām, no tā izaugušas daudz joprojām zināmas un populāras mūziķu apvienības. Bet runājot par „Suvenīru”, ar to saistīti vesela plejāde izcilu mākslinieku – Lolita Vambūte, Gunārs Freidenfelds, Ojārs Grīnbergs, Jānis Krūzītis, Ēriks Ceļdoms, Aivars Hermanis, arī Mirdzai Zīverei Ādažu grupa bija atspēriens uz lielo skatuvi, un, protams Ivars Kraucis, kas „Suvenīru” 80-to gadu beigās, varētu teikt, atjaunoja kopā ar saksafonistu Valdi Zirni, basistu Vitāliju Terentjevu un Inesi Bumbieri.
Inese Bumbiere vienmēr uzsvērusi, ka dziedāšana nav viņas profesija. Izrādās, šāda pārliecība viņai radās jau agrā jaunībā un ir saglabājusies līdz šodienai. Kā viņa saka: „… dziedāšana var būt tikai otrā nodarbošanās, ir jābūt maizes darbam”. Par šo jautājumu Inese strīdējusies ar savu skolotāju Maigu Grietēnu, kura viņu pat nosaukusi par ēzeļgalvu. Tas spītības un nelokāmo uzskatu dēļ. Tā nu tiešām jaunai dāmai ar labu balsi varētu būt nedzirdēta pārliecība! Šobrīd Inese Bumbiere ir Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, bet lielu vietu viņas dzīvē ieņem mūzika un LR2 klausītāji viņu pazīst kā dziesmu izpildītāju.
Tomēr man interesantākā un nezināmākā puse ir Inese Bumbiere – dziesmu autore. Reiz liktenis ielicis rokās Dainas Jansones – Treices dzejas grāmatu, kur viens dzejolis pēc otra ar tekstu, domu, ritmu vedināt vedināja uz mūziku. Tā ar Ivara Krauča aranžējumiem radās vesels albums. Vienu no šajā albumā iekļautajām dziesmām, nedzirdētu, tūlīt dzirdēsim, vien piebildīšu, ka Inese Bumbiere un Ivars Kraucis joprojām klausītājus priecē, jaujot arī izdejoties gan valša un tango, gan arī rumbas un sambas ritmos, piemēram, 1.aprīlī gaidāma kārtīga ballīte „Arodbiedrību Klubā Vecrīga”.
***
===
Lai jubilāram viss izdodas un veselība pieturas!
AtbildētDzēst