Liepājas dzintars '71 un '72 ^

LAI SPOŽI ATMIRDZ LIEPĀJAS DZINTARS -71!

„Zvaigznītes“ labāko tradīciju turpinātāji

«LIEPĀJAS DZINTARS-71» DALĪBNIEKI 

Rītvakar koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» piekto reizi atklās tradicionālo starprepublikānisko estrādes festivālu «Liepājas dzintars». Šogad tā būs pati garākā mūziķu un solistu tikšanās, kas ilgs veselas piecas dienas. Pirmie festivāla dalībnieki ieradās jau pirmdienas rītā estrādes ansamblis «Shivi» no Gruzijas PSR Ķutaisi pilsētas, citus sagaidīja šorīt, vēl citi turpina ierasties. Sacensība par festivāla Lielo balvu un pārējām atzinībām solās būt īsti spraiga.

Koncertē Ādažu «Suvenīrs».

Reizēm arī estrādes dziesmu izpildot, 

labi noder tautiskais tērps. 

Dzied Daina Vanaga

Tā sagadījās, ka III republikas estrādes konkursa koncertos pirmo klausījos Rīgas rajona Ādažu kolhoza estrādes ansambli «Suvenīrs». Nespeciālistam grūti detalizēti spriest par mūziķu un solistu sniegumu, dot tam profesionālu vērtējumu, taču kā skatītāju ādažnieku sniegums mani iepriecināja. Domās jau piešķīru kolektīvam kādu no godalgotajām vietām. Kā izrādījās vēlāk, šāds pat spriedums bija arī autoritatīvajai žūrijas komisijai: estrādes ansambļu grupā Ādažu kolhoza «Suvenīrs» ieguva pirmo vietu.

Visai sensacionāli, ja zināms, ka kolektīvs tādā sastāva koncertē tikai dažus mēnešus. Un tomēr nekā pārsteidzošā te nav, ja uzzinām, ka pēc demobilizēšanās no Padomju Armijas rindām kolhozā uz dzīvi apmetušies četri «Zvaigznītes» puiši ar Ivaru Krauci priekšgalā. Ansamblī redzama vēl viena otra pazīstama seja. Piemēram, soliste Daina Vanaga P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes ķīmijas fakultātes absolvente. Liepājnieki labi atceras A.Kublinska «Vecās bākas» jauko sniegumu Dainas Vanagas un  Viļņa Brežas (tagadēja «Siguldas» solista) izpildījuma. 

Kopā ar Dainu uz ansambli atnācis arī viņas brālis Jānis Rīgas politehniskā institūta elektroenerģētikas fakultātes students. Mūzika un dziesma Vanagu ģimenē ir lielā cieņā. Vecākā māsa Māra strādā par mūzikas pasniedzēju, ir laba pianiste. Bet visiem kopā šī mīlestība mantota no vecākiem. Patīkami, ka atsevišķi mūziķi un solisti izauguši no pašu kolhoza laudīm. Un tā skan Ādažu "Suvenīrs".

Turpmāk domājam daudz strādāt, daudz koncertēt, popularizējot latviešu padomju estrādes mākslu, ka arī labākās brālīgo republiku, sociālistisko valstu un ārzemju estrādes dziesmas un mūziku, tā pavisam lakoniski par turpmākajiem nodomiem pastāstīja ansambļa vadītājs Ivars Kraucis. Vēl jāpiebilst, ka sacensības gars ādažniekiem ir kaujiniecisks. Ar tādu viņi atnākuši arī pie «Liepājas dzintars-71» sliekšņa. 

F. Pliens
„Zvaigznītes“ labāko tradīciju turpinātāji
1971.08.17 Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.)

Lielā balva maina adresi
1971.08.24 Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.)
Treigūts, R.

Lielā balva maina adresi
«Liepājas dzintars-71» laureāti

LIELĀ BALVA 

Kaunas «Oktāva» (vadītājs M. Tomašuns). 

ORĶESTRI 

1. Kaunas «Oktāva», 2. «Sigulda», 3. Minskas «Zaļā uguntiņa» un Kutaisi «Shivi». 

ESTRĀDES ANSAMBĻI 

1. Rīgas «Zvaigznīte» (J. Jansons), 2. Ādažu «Suvenīrs», 3. Ogres «Metronoms». 

VOKĀLI INSTRUMENTĀLIE ANSAMBĻI 

1. Liepajas kultūras un atpūtas parks (V. Mitrohins), 2. Rīgas «Menuets» un Kišiņevas «Sonor», 3. Armēnijas «Ka fan». 

SOLISTES-VOKĀLISTES 

1. J. Miščukaite («Oktāvā»), 2. T. Cehanoviča (Gomeļas «Raņica»), 3. A. Lazarjuna («Sonor») un T. Baranova («Zvaigznīte»). 

SOLISTI-VOKĀLISTI 

1. V. Petrušonis («Oktāva»), 2. A. Taranovs (Liepājas kultūras un atpūtas parks), 3. A. Cupijs («Ekranas») un S. Kidzmarišvili («Shivi»). LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS «TUMŠA NAKTE, ZAĻA ZĀLE» LABĀKĀ APDARE 

E. Ceļdoma (Liepājas rajona «Santa»). 

Tradicionālais estrādes orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju rudens festivāls «Liepājos dzintars» šogad koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» bija pulcējis 19 pašdarbības kolektīvus no septiņām republikām. Līdzās baltkrievu, lietuviešu un latviešu estrādes dziesmām un melodijām, pāri baltajam liedagam aiztrauca un ar Baltijas jūras viļņu čalu sasaucās tālās Armēnijas, Grūzijas un Moldāvijas skaņdarbi. Piecus vakarus vairāki tūkstoši mājinieku un viesu bija aculiecinieki tam, kā brālīgo padomju tautu pašdarbības estrādes mākslinieki savija savas melodijas krāšņā tautu draudzības vainagā. Piecos gados, kopš Liepājā notiek šis estrādes festivāls, krietni audzis tā dalībnieku skaits, tajā piedalās aizvien vairāk republiku pārstāvji, aizvien aug izpildītāju mākslinieciskais sniegums. Daudz stingrākas kļuvušas arī žūrijas komisijas prasības Ka nepietiek tikai ar iepriekšējo gadu «lauriem» un vāju sniegumu nevar noslēpt ar teicamu skaņu iekārtu, parādīja Paņevežas estrādes ansambļa «Ekranas» neveiksme. Vairāk kārtējais «Liepājos dzintara» uzvarētājs šogad neieguva pat godalgotu vietu. Neveicās arī Liepājos rajona Nīcas sovhoza vokāli instrumentālajam ansamblim «Santa». Šī kolektīva izpildījumam pietrūka big-bīta žanram ļoti raksturīgā un nepieciešamā ritma. Iegūt godalgotu vietu «Santai» kavēja arī ne vienmēr precīzais vokālais sniegums un ļoti vienveidīgais repertuārs. Ar strauju māksliniecisko izaugsmi iepriecināja vairāki jauniešu kolektīvi. Šai ziņā patīkamu pārsteigumu sagādāja Liepājas kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālais ansamblis. Laba ritma izjūta un veiksmīgs dziedājums palīdzēja kolektīvam izcīnīt spēcīgā konkurencē savā grupā pirmo vietu. Lielo orķestru grupā uzvaru guva Kauņas paraugorķestris «Oktāva», kas reizē kļuva par festivāla laureātu un saņēma «Liepājas dzintara» Lielo balvu. Kauņas mūziķiem bija ne tikai labs vokālais un muzikālais izpildījums, bet vispār augsta skatuviska kultūra. Par laureātiem kļuva arī viņu solisti J. Miščukaite un V. Petrušonis. Festivāls «Liepājas dzintars-71» izskanējis. Tā dalībnieki devušies mājup, ieguvuši bagātīgus iespaidus un daudz jaunu draugu. 

R. Treigūts 

Lielā balva maina adresi

1971.08.24 Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.)

Uz skatuves Kauņas orķestris / Liepājas dzintars'72

Ivars Kraucis - ansambļa "Suvenīrs" muzikālais vadītājs

VEIKSMĪGA DEBIJA 

Pirmo reizi piedaloties starprepubliku estrādes mūzikas festivālā «Liepājas dzintars», labus panākumus guvuši jelgavnieki. Lielo orķestru grupā pirmo vietu ieguvis iepriekšējā gada festivāla laureāts Kauņas orķestris «Oktāva». Otrā vieta nav piešķirta, bet trešo dala Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestris (vadītājs Jānis Romanovskis) un Tautas kolektīvs estrādes orķestris «Sigulda». Estrādes ansambļu grupā pirmajai vietai žūrijas komisija nav atradusi piemērotu kandidatūru. Otrajā vietā Jelgavas centrālā kultūras nama «Salve» (vadītājs Jānis Leļiņšj un Rīgas rajona Ādažu kolhoza «Suvenīrs». Trešā vieta piešķirta populārajam karavīru ansamblim «Zvaigznīte». 

Trešās pakāpes diplomus un festivāla laureāta nosaukumus ieguvuši solisti jelgavniece Gaida Kraukle (mašīnbūves rūpnīcas orķestris) un Gunārs Kuģis («Salve»). Zigurds Lasmanis («Salve») saņēmis speciālbalvu labākajam festivāla skaņu operatoram. Septiņu republiku 23 koncertkolektīvu konkurencē galveno balvu «Liepājas dzintars» saņēma Kauņas orķestris «Oktāva».

E. Krastiņš

* Darba Uzvara / 23.08.1972

«LIEPĀJAS DZINTARA» UZVARĒTĀJI

 Svētdien, 20. augustā, Liepājā, Kultūras un atpūtas parka estrādē “Pūt, vēiiņi!» beidzās tradicionālais estrādes orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju festivāls «Liepāias dzintars - 72». Festivālā piedalījās divdesmit pieci kolektīvi no astoņām padomju republikām. 

Estrādes orķestru grupā par labāko tika atzīts Kauņas pilsētas Sintētiskās šķiedras rūpnīcas Kultūras pils estrādes orķestris «Oktāva», otro vietu žūrijas komisija nepiešķīra, trešās pakāpes diplomus saņēma Tautas kolektīvs - Siguldas kultūras nama estrādes orķestris «Sigulda» un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestris. Estrādes ansambļu qrupā pirmo vietu nepiešķīra. Otro dalīja mūsu rajona kolhoza «Ādaži» kultūras nama estrādes ansamblis «Suvenīrs» un Jelgavas pilsētas Kultūras nama estrādes ansamblis «Salve», trešajā vietā iepriekšējā gada estrādes ansambļu qrupas uzvarētājs - Rīgas pilsētas karavīru kolektīvs «Zvaigznīte». 

Vokāli instrumentālo ansambļu grupā žūrija vienbalsīgi pirmo vietu piešķīra Čeļabinskas pilsētas dzelzceļnieku Kultūras pils pašdarbniekiem, otro vietu - Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālajam ansamblim, bet trešo dalīja Kauņas pilsētas Siltumtīkla tresta kolektīvs un Dobeles ansamblis «Sprīdītis». Balvu par labāko latviešu tautas dziesmas "Upe nesa ozoliņu" apdari saņēma Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālais ansamblis (vadītājs Ēriks Ceļdoms). Par labākajām solistēm-vokālistēm atzina Janinu Miščukaiti (Kauņas «Oktāva") un Lolitu Vambuti (Ādažu «Suvenīrs»), par labāko solistu vokālistu  - Vitautu Petrušoni (Kauņas "Oktāva"). Festivāla lielo balvu «Liepāias dzintaru», tāpat kā paqājušajā gadā, saņēma lietuvieši - Kauņas pilsētas sintētiskās šķiedras rūpnīcas Kultūras pils estrādes orķestris «Oktāva» (mākslinieciskais vadītājs un diriģents Mindaugs Tamušons). 

G. Pelēkais

* Darba Balss / 26.08.1972

Žūrijas komisija festivālā Liepājas dzintars'72

«LIEPĀJAS DZINTARS-72» 

Jau sesto gadu Liepājas koncertestrāde Pūt, vējiņi!» kuplā skaitā pulcināja mūzikas mīļotājus un entuziastus uz estrādes festivālu «Liepājas dzintars». Festivālā «Liepājas dzintars 67" piedalījās seši kolektīvi, pārstāvot četras republikas. Šogad, PSRS jubilejas gadā, uz «Pūt, vējiņi» skatuves varējām sveikt 22 kolektīvus no astoņām republikām.

Estrādes ansambļu grupā šogad līmenis bija visumā zemāks nekā estrādes orķestru un vokāli instrumentālo ansambļu grupās. Pirmo vietu nolēma nepiešķirt. Otro vietu dala Jelgavas kultūras nama estrādes ansamblis «Salve» un Ādažu «Suvenīrs». Uz trešo vietu noslīdējusi «Zvaigznīte», kuru tagad vada Z. Lorencs. Interesanta bija Čeļabinskas «Ariel» uzstāšanās. «Ariel» puiši mācās Čeļabinskas Kultūras un izglītības institūtā ar muzikālu novirzi. Kolektīvs profesionāli augstā līmenī iepazīstināja klausītājus ar krievu padomju bigbīta mūziku. Lieliskā izpildījumā pasniegta latviešu tautasdziesma «Upe nesa ozoliņu» bija jāatkārto gan svētdienas papildkoncertā, gan noslēguma koncertā. Vokāli Instrumentālo ansambļu grupā "Ariel" ieguva pārliecinošu pirmo vietu. Otrajā vietā Liepājas pilsētas Kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālais ansamblis, ko vada festivāla labākais ģitārists V.Mitrohins. Šo kolektīvu liepājnieki uzņēma sevišķi sirsnīgi. E. Ceļdoma apdare «Upe nesa ozoliņu» tika atzīta par labāko. Trešajā vietā Kauņas Siltumtīkla tresta vokāli Instrumentālais ansamblis stila ziņā izturēts, tautisks kolektīvs un Dobeles vokāli instrumentālais ansamblis «Sprīdītis». Jau pirms festivāla atklāšanas klausītāji sprieda, ka estrādes orķestru grupā pirmā vieta noteikti būšot «Oktāvai». Šī prognoze piepildījās. Šajā grupā otro vietu nepiešķīra. jo pārāk liela bija atšķirība starp Kauņas «Oktāvu» un trešās vietas ieguvējiem «Siguldu» un Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestriem. 

Festivālā patīkami pārsteidza Ādažu «Suvenīra» soliste Lolita Vambute, kura ieguva pirmo vietu. Solistēm otro vietu nepiešķīra, trešā vieta jelgavniece G.Kraukle. Labākā solista vokālista nosaukums piešķirts V. Petrušonim («Oktāva»). Otrajā vietā otro gadu ierindojās liepājnieks A. Taranovs, kurš pēc publikas aptaujas tika atzīts par labāko solistu. Trešajā vietā «Salves» solists G.Kuģis. Festivāla lielo balvu saņēma Kauņas «Oktāva», taču ne tik pārliecinoši kā pagājušajā gadā. Lielajai balvai nopietni pretendenti Čeļabinskas "Ariel". Festivāls «Liepājas dzintars» kļuvis ļoti populārs. 1967. gadā šos koncertus apmeklēja 2300 klausītāju, bet šogad 20 000.

«Laimīgie!» - tā teica par klausītājiem, kuri dabūja biļetes uz koncertiem. Maskavas džeza ansamblis piedalījās ārpus konkursa. Viņu lielā balva - klausītāju un festivāla dalībnieku sajūsma.

Liepājnieku atsaucība un neatlaidība Maskavas solistam liek dziedāt vēl un vēl. Publikas mīlulim Borisam Kaplunam daudzi tituli - labākais bundzinieks, iejūtīgākais dziedātājs, asprātīgākais vijolnieks...

«Rudziem kalni, miežiem lejas», bet Ērikam Ceļdomam jau otro gadu labākā latviešu tautas dziesmas apdare. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs komponists Raimonds Pauls ir apmierināts, festivāls izdevies.

 S. ZUTES un J. MILBRETA reportāža

* Literatūra un Māksla / 02.09.1972

Laureātu apbalvošana / sveic Raimonds Pauls

Raimonds Pauls

«Liepājas dzintara-72» laureāti 

LIELĀ BALVA Kauņas «Oktāva» (vadītājs M. Tamošūns). 

ORĶESTRI 

1. Kauņas «Oktāva», 

3. «Sigulda» un Jelgavas mašīnbūves rūpnīca. 

ESTRĀDES ANSAMBĻI 

2. Jelgavas «Salve» un Ādažu «Suvenīrs», 

3. Rīgas «Zvaigznīte» 

VOKĀLI INSTRUMENTĀLIE ANSAMBĻI 

1. Čeļabinskas «Ariel», 

2. Liepājas k. parks, 

3. Kauņas siltumtīkli un Dobeles «Sprīdītis». 

SOLISTES-VOKĀLISTES 

1. J, Miščukaite («Oktāva») un L. Vambūte («Suvenīrs»), 

3.G. Kraukle (Jelgavas mašīnbūves rūpnīca) un D. Cuckiridze (Kutaisi «Slāvi»). 

SOLISTI-VOKĀLISTI 

1. V. Petrušonis («Oktāva»), 

2. A. Taranovs (Liepājas kultūras un atpūtas parks), 

3. G. Kuģis («Salve»). 

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS «UPE NESA OZOLIŅU» 

LABĀKĀ APDARE E. Ceļdoma (Liepājas kultūras un atpūtas parks). 

«Liepājas dzintara-72» laureāti
1972.08.22 Komunists (Liepāja)
SILGA ZUTE

Ievērojamākais šā gada notikums mūsu republikas estrādes mūzikas dzīvē bija sestais orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju festivāls «Liepājas dzintars-72». Dalībnieku un publikas interese par šo festivālu aug no gada gadā. To uzskatāmi raksturo skaitļi: pirmajā (1967.) piedalījās 6 kolektīvi no četrām republikām, 2300 klausītāji, sestajā — 24 kolektīvi no 8 republikām un bija vairāk nekā 30 000 klausītāju. Strauji augusi arī dalībnieku snieguma kvalitāte. Šovasar augstāko balvu ieguva Kauņas «Oktāva». Kolektīvu raksturo vērienīgums un radoša pieeja atsevišķu skaņdarbu interpretācijā. Te liels nopelns orķestra mākslinieciskajam vadītājam, diriģentam un komponistam M. Tomašūnam, kas apveltīts ar dziļu muzikalitāti, nevainojamu gaumi un lieliski noslīpējis savu profesionālo meistarību. Orķestra solisti J. Miščukaite un V. Petrušonis vokālistu grupā otru gadu pēc kārtas ieguva pirmās vietas. Viņu iejūtīgais dziedājums teicami papildināja kopiespaidu par «Oktāvu». Pārējo orķestru sniegums bija jūtami vājāks. Tāpēc otro prēmiju nepiešķīra, bet trešo dalīja «Sigulda» un Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestris. Šo kolektīvu priekšnesumi atstāja samērā vienmuļu un bezpersonisku iespaidu. Toties spoži debitēja festivāla vistālākie ciemiņi — Čeļabinskas dzelzceļnieku kultūras pils ansamblis «Ariels». Ja lielo balvu varētu pārdalīt uz pusēm, tad viena puse neapšaubāmi būtu jāatdod «Ariela» dalībniekiem. Valerija Zemšina vadītais kolektīvs lieliskā izpildījumā demonstrēja krievu bīta mūziku, kas latviešu klausītājiem līdz šim bija samērā sveša. Folkloras bagātību izmantošana, kvalitatīvais vokālais sniegums padarīja programmu interesantu un festivālam atbilstošu. Vokāli instrumentālo ansambļu grupā Čeļabinskas «Ariels» izcīnīja pārliecinoši pirmo vietu. Ansambļa dalībnieks Boriss Kapluns izpelnījās festivāla labākā bundzinieka un dziedātāja nosaukumu, tikpat veiksmīgi viņš spēlēja arī vijoli. No latviešu kolektīviem labākais bija Liepājas kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālais ansamblis (otrā vieta). Ansambļa programmā — daudzas Imanta Kalniņa dziesmas. Trešo vietu dalīja karavīru ansamblis «Sprīdītis» un Kauņas ansamblis Aidas Zavotkaites vadībā. Ikdienā vispopulārāko — estrādes ansambļu sniegums nebija diez cik respektējams. Labākie bija Jelgavas «Salve» un kolhoza «Ādaži» «Suvenīrs» (otrā vieta), kā arī karavīru estrādes ansamblis «Zvaigznīte». Labākās solistes — J. Miščukaite («Oktāva») un L. Vambute («Suvenīrs»), solists — V. Petrušonis («Oktāva»). Viens no kardinālākajiem jautājumiem visu ansambļu sniegumā — repertuāra problēma. Komponists Ivars Vīgners, pagājušā gada «Liepājas dzintara» žūrijas komisijas priekšsēdētājs, tā raksturo situāciju: «Ar panākumiem sacerēt mūziku bīta ansambļiem var tikai mūziķis, kurš pats ir spēlējis vai spēlē šādā ansamblī, vai vispār rūpīgi studējis šādas mūzikas specifiku. Tādēļ liela loma ir pašu ansambļu dalībnieku jaunradei, kuriem ir iespējas darba procesā rast aizvien jaunas krāsas, ritmus un saskaņas. Visnotaļ būtu apsveicama pievēršanās tautas mūzikai, interpretējot to un piemērojot šo ansambļu specifikai.» Festivālā izskanēja daudzas interesantas dziesmas, kompozīcijas. Daļa šo darbu tagad ierakstīti skaņu platēs. Bet ko par festivālu saka šā gada žūrijas komisijas priekšsēdētājs komponists Raimonds Pauls?

«Vispirms vajadzētu samazināt mūsu republikas estrādes kolektīvu — festivāla dalībnieku skaitu, jo daudzu sniegums šogad neatbilda festivāla līmenim un padarīja to neinteresantāku un garlaicīgāku. Festivālā, manuprāt, jāpiedalās ar savu orģinālrepertuāru, nevis, kā to darīja vairums kolektīvu, tikai izpildīja populāras dziesmiņas vai samērā neveiksmīgi atdarināja ārzemju komponistu skaņdarbus. Estrādes kolektīvu vadītājiem jāprot izvēlēties un sastādīt interesantu, tieši festivālam domātu programmu, jāstrādā ar lielāku entuziasmu. Žūrija vērtē instrumentāciju, aranžējumu, kompozīciju, atskaņojuma kultūru. Par populārām dziesmiņām šāda tipa konkursā nemēdz runāt. Mēs esam ieinteresēti vairāk dzirdēt tāda rakstura kompozīcijas, kāda bija Čeļabinskas «Ariela» parafrāze par krievu tautasdziesmu. Repertuāra jautājums vēl joprojām nav atrisināts, sevišķi bīta ansambļiem. Nespēj taču Imants Kalniņš segt viens pats lielo pieprasījumu. Es, piemēram, nevaru solīt, lai katra dziesma man rastos viegli un jebkuram dziedātājam izdziedama. Vairums mūsu dziedātāju atzīst, ka viņiem nav pa spēkam mans jaunais dziesmu cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem ... Solistu vokālistu problēma mums ir katastrofāla. Par apdarēm? Tās var vērtēt no diviem viedokļiem. No profesionālā viedokļa ņemot, īstu apdaru vispār nedzirdējām. E. Ceļdomam par «Upe nesa ozoliņu» apdari, kuru es novērtēju kā interesantāko, bet ne labāko, derēja pasniegt balvu kā par visasprātīgāko risinājumu, ko varētu nosaukt par estrādes joku. Domāju, ka festivāla dalībniekiem un publikai būtu interesanti dzirdēt speciālu koncertu, kurā uzstātos ārpus konkursa mūsu profesionālie dziedātāji. Arī es labprāt piedalītos ar kādu koncertprogrammu ārpus konkursa. Uzskatu, ka festivāls mums vairāk ir vajadzīgs, lai tur meklētu un atrastu kaut ko jaunu, nevis lai jūsminātos par jau zināmo. Lielu pateicību gribētos izteikt «Liepājas dzintara» orgkomitejai, kura bija veikusi milzīgu darbu, sapulcinot vienkopus tik daudz kolektīvu no dažādām republikām. Mani vislielākie iespaidi no Liepājas festivāla saistīti ar milzīgo klausītāju atsaucību. Jaunieši klausījās un aktīvi strīdējās. Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu.» 

Boriss Kapluns

 

  

Spēlē Maskavas džeza ansamblis

Dzied Ē. Ceļdoms.

«LIEPĀJAS DZINTARS-72»

1972.10.01 Māksla SILGA ZUTE

Balvas saņem J. Miščukaite un L. Vambute.

Turēsim dzintaru dzidrāku 

No estrādes orķestru, ansambļu un vokālistu festivāla «Liepājas dzintars-72» šobrīd mūs šķir jau trīs mēneši. Mēdz sacīt, ka iespaidiem esot jānorūgst kā labam vīnam, jānogulsnējas un jānorimst. Tad, ar vēsu prātu pārcilāti, tie neļaujot uzbangot liekām emocijām, simpātijām un antipātijām. Tā jau arī ir. Un tāpēc, atskatoties tikai tagad uz septiņām augusta dienām, kas Liepājas brīvdabas estrādē «Pūt, vējiņi!» pulcēja vairāk nekā 20 000 klausītāju, ir vieglāk izsvērt un redzēt «Liepājas dzintara-72» spožās un ēnas puses. Festivāla organizatori kā vienmēr bija savu uzdevumu augstumos. Šķiet, ka pat republikas galvaspilsētas saimniekiem tamlīdzīgs sarīkojums sagādātu krietnas pūles un galvassāpes. Taču liepājnieki nav, tā sacīt, pirmo reizi ar pīpi uz jumta, jo festivāls, kā zināms, ir tradicionāls un šogad notika jau sesto reizi. Ja runājam par «Liepājas dzintars-72» māksliniecisko līmeni, tad te nu pagadījās ne viens vien klupšanas akmens. Un vispirms tas jāsaka par vairākiem mūsu republikas estrādes kolektīviem, no kuriem daudzus šā žanra cienītāji pazīst jau labu laiku. Jaunatnes vidū populārs ir A.Popova Rīgas radiorūpnīcas kluba estrādes ansamblis «Menuets». Liepājā tas uzstājās, maigi izsakoties, ekstravagantos skatuves tērpos, bet pāris mūziķu vēl bija «nodrošinājušies» ar melnām brillēm, lai gan festivāla dienās saule uzspīdēja visai reti. Dažs labs klausītājs pēc šādas efektīgas uznākšanas, iespējams, nopriecājās: «Nu tik būs!» Bet nekā... Ja salīdzinām «Menueta» sniegumu pirms pāris gadiem, tad tagad tas krietni vien pabālējis, zaudējis svaigumu un izteiksmīgumu. Obligātā skaņdarba — latviešu tautas dziesmas «Upe nesa ozoliņu» aranžējums šo iespaidu nostiprināja vēl ciešāk. Ar to vien, ka abas solistes uz skatuves uznāk latviešu tautas tērpos un dziesmas tēma sākumā un beigās tiek nospēlēta uz kokles, mūzikas tautiskumu atsegt nevar. «Ādažu» kolhoza estrādes ansamblis «Suvenīrs» skatītājus arī mēģināja apžilbināt ar spožiem brokāta tērpiem. Un tas arī bija viss. Žēl, ka ansambļa mūziķi iestiguši rutīnā un pašapmierinātībā. Pat spēlējot festivālā, varēja just, ka viņi «strādā». Tāpēc pilnīgi likumsakarīgi, ka laikrakstos nesen parādījās sludinājums, ka «Suvenīrs» turpmāk sava kolhoza klubā spēles deju vakaros. Tā jau ir pašdarbības ansambļa komercializēšanās pēdējā pakāpe. Nezinu, vai šajos deju vakaros dzied arī Lolita Vambūte. Liepājā viņa sagādāja patiešām patīkamu pārsteigumu. Varēja just, ka uz skatuves ir personība, dziļi emocionāla dziedātāja. Jo spilgtāk viņas sniegums izcēlās uz mūziķu ansambļa bezkaislīgā izpildījuma fona. Komponisti Lolitu Vambūti pazinām un cienījām jau sen, bet dziedātāju Lolitu Vambūti tā pa īstam atklājām tikai Liepājā. Un būtu žēl, ja viņa savu nule uzplaukušo talantu šķiestu deju vakaros. Tur īstā vieta tiem abiem «Suvenīra» viduvējiem (lai neteiktu vairāk) dziedātājiem, kas ar «grāvēju» «Pusnakts ekspresis» nekautrējās «paspīdēt» pat festivāla laureātu koncertā. Ļoti gribētos, lai «Menuets» un «Suvenīrs» šos pārmetumus saprastu pareizi. Abi ansambļi vēl var atbrīvoties no šīm netīkamajām īpašībām, jo tajos ir ne mazums talantīgu muziķu. Bet, piemēram, Ogres kultūras nama Tautas kolektīvu  «Metronoms», kura uzstāšanās Liepājas festivālā bija ārpus katras kritikas, šķiet, nav vērts pat «pērt». Atliek vienīgi pabrīnīties, kā šis estrādes ansamblis vispār tika pielaists festivāla konkursa koncertos. Un te jāskar ļoti būtiska problēma. No Latvijas festivālā piedalījās ļoti daudz kolektīvu, bet, diemžēl, daudzi to nebija pelnījuši. Acīmredzot republikas pilsētu un rajonu kultūras dzīves vadītājiem un komjaunatnes komitejām kopā ar Em. Melngaiļa Tautas mākslas namu jāveic stingrāka estrādes kolektīvu atlase pirms festivāla. Tad nākamais «Liepājas dzintars» iezaigosies vēl dzidrāks, būs tīrskanīgāks. Tad nevajadzēs kaunēties no citu republiku pārstāvjiem, kas šogad uz Liepāju bija atbraukuši kuplā skaitā un aizveda līdzi gandrīz visas festivāla galvenās balvas. Ir jau tiesa, ka mūsu estrādes kolektīvi kopš pērnā gada savā attīstībā uz priekšu nav gājuši — drīzāk gan otrādi. Taču augstākas prasības, pielaižot vienu vai otru ansambli festivālā, katrā zinā veicinās izkustēšanos no sastinguma punkta. Vēl vajadzētu atteikties no slavenību un mūsu pašu mākslinieku kopēšanas. Galvenokārt tas zīmējas uz vokālistiem. «Kas tikai nedziedāja Liepājā!» ironiski izsaucās žūrijas komisijas priekšsēdētājs komponists Raimonds Pauls. «Rejs Čarlzs, Toms Džonss, Nora Bumbiere un vairāki Viktori Lapčenoki .. .» Diezin vai te vēl būtu jāatgādina vecu vecā patiesība, ka pat visprecīzākā gleznas kopija nevar aizstāt oriģinālu. Radio, skaņu plates un vieskoncerti atnes daudzu slavenu dziedoņu balsis, bet gribas taču dzirdēt, kā dzied Rīgā un Jelgavā, Dobelē un Siguldā. Un, protams, Liepājā. Pilsētā pie jūras jau tiek kaltas jaunas dzintara balvas nākamajam festivālam. Cerēsim, ka mūsu republikas estrādes kolektīvi «Liepājas dzintaram-73» gatavosies ar lielāku atbildību, lai šo jūras dāvāto dārgakmeni turētu dzidrāku un tīrāku. 

Festivāla lielākā sensācija bija Čeļabinskas vokāli instrumentālā ansambļa "Ariels" uzstāšanās. Šie seši puiši ar savu atraisīto, labskanīgo un muzikāli nevainojamo sniegumu guva vētrainu publikas piekrišanu un vienprātīgu žūrijas atzinību — pirmā vieta vokāli instrumentālo ansambļu grupā. 

Zem Kauņas estrādes orķestra "Oktāva" dalībnieku autogrāfiem parakstījās visi žūrijas komisijas locekļi. It kā apliecinādami, ka "Oktāva" pelnīti izcīnījusi festivāla "Lielo dzintaru" un pirmo vietu estrādes orķestru grupā.

Un te arī paši lielās balvas laureāti ar savu māksliniecisko vadītāju Mindaugu Tomašūnu priekšgalā..

"Liepājas dzintara-72" labākie vokālisti — Janīna Miščukaite, Lolita Vambūte un Vitauts Petrušonis.

Čeļabinskiešu sitamo instrumentu "virspavēlnieks" Boriss Kapluns paradīja arī lieliskas vokālās dotības. It īpaši ansambļa vadītāja Vitālija Jerošina dziesmā "Balāde par piemiņu".

Pat bargā žūrija nespēja novaldīt smaidu, klausoties, cik asprātīgi latviešu tautas dziesma "Upe nesa ozoliņu" skan Liepājas kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālā ansambļa interpretācijā. Ansambļa pianista Ērika Ceļdoma aranžējumu žūrija atzina par labāko. 

Labākā instrumentālista godu festivālā izpelnījās liepājnieku ansambļa ģitārists (kā redzat arī vijolnieks) Vjačeslavs Mitrohins. Bet ansambļa solists Aleksandrs Tarasovs otro gadu pēc kārtas "Liepājas dzintarā" tika atzīts par otrās vietas cienīgu vokālistu grupā. Publikas aptaujā viņš ierindojas pat pirmajā vietā.

Maskavas džeza ansamblis festivālā muzicēja ārpus konkursa. Un tā profesionālais sniegums patiešam bija ārpus konkurences. It īpaši tas sakāms par ansambļa pūšamo instrumentu trio.

Lietus dažbrīd lija gluži neganti un nesaudzēja ne lielos, ne mazos skatītājus. Labi, ka tētis bija paņēmis līdzi lietussargu...

Visos četrpadsmit festivāla koncertos skatītāju solos brīvu vietu atrast nebija iespējams.

Turēsim dzintaru dzidrāku 1972.11.01 Liesma AIVARS BAUMANIS

Liepājas dzintars'72 laureāti
no kreisās: Janīna Miščukaite, Lolita Vambute, Vitauts Petrušonis

Janīna Misčukaite («Oktāva»), Lolita Vambute («Suvenīrs») un Vitauts Petrušonis («Oktāva»)

1972.09.02 Padomju Karogs (Talsi)
Sauleviča, A.

Dzied festivāla «Liepājas dzintars-72» laureāte J. Miščukaite

PĒC DARBA NEDĒĻAS
Dzintaru izskaloja Kauņas vēji

Apli apjož uzraksts «Festivāls Liepājus dzintars», bet vidū balts burinieks ar numuru 72. No 14. līdz 20. augustam tā bija pati populārākā emblēma Liepājā. Tādas raudzījās pretī no afišām un programmām, bet visbiežāk gan bija redzamas pie daudzu cilvēku krūtīm: tie bija dalībnieki, organizācijas komitejas locekli žūrijas komisijas, preses pārstāvji. Baidīdamies no iepriekšējo gadu pieredzes, kad skatītāju bija ne visai daudz, festivāla organizētāji pasākumu bija plaši izreklamējuši. Pat par daudz. Biļetes uz visiem koncertiem izpārdeva jau vairākas dienas pirms festivāla. Un visus gribētājus «Pūt, vējiņi» estrāde nevarēja uzņemt. Pirms festivāla atklāšanas bija naktis, kad mūzikas entuziasti biļešu pārdevējus neatlaida pat līdz trijiem, bet piecos no rīta jau atkal veidojās rinda. Izmisīgi saucieni pēc liekām biļetēm pavadīja katru koncertu. Tas viss liecināja, ka festivāls «Liepājas dzintars» ieguvis nebijušu popularitāti. Un ne tikai tas. 1967. gadā virs «Pūt, vējiņi» skatuves plīvoja Lietuvas, Igaunijas, Moldāvijas un Latvijas PSR karogi. Pēc gada tiem pievienojās Gruzijas, nākamajā Baltkrievijas, vēl pēc gada Armēnijas, bet pērn Ukrainas. Līdz ar festivāla ģeogrāfijas paplašināšanos audzis arī dalībnieku skaits: pirmajā tikai seši dalībnieku kolektīvi, šogad jau divdesmit pieci. Savdabīgu rekordu uzstādīja arī klausītāji. Iepriekšējā gada rekords 12000 krita jau 19. augusta pirmajā koncertā (katru dienu notika divi koncerti). Parēķiniet paši: pēc tā vēl notika 3 koncerti, un katru apmeklēja ap 2000 cilvēku (neskaitot tos, kas programmai sekoja aiz estrādes aizžogojuma vai mēģinājumos). Tātad žūrija ar Raimondu Paulu priekšgalā pacietīgi un uzmanīgi katru dienu noklausījās divus koncertus. Pirmās dienas nesniedza gaidīto. Skaidrs bija viens, ka lielās balvas pretendents vēl uzstāsies. Tā arī notika. To, ka Liepājas dzintaru var paturēt pagājušā gada laureāti Kauņas pilsētas Sintētiskās šķiedras rūpnīcas kultūras pils estrādes orķestris «Oktāva», varēja paredzēt. Bet negaidīti pārsteidza seši puiši no Ceļabinskas. Vēlāk, noslēguma koncertā un apbalvošanā, Raimonds Pauls teica, ka čeļabinskieši sagādājuši lielu pārsteigumu, parādīdami spilgtu, īstu krievu bigbita mūziku.

lielā balva Kauņas «Oktāvas»
 vadītāja M. Tomašūna rokās

Viņi, seši puiši no Čeļabinskas (attēlā augšā pa labi), Sergejs Sarikovs, Boriss Kapluns, Vladimirs Kinginovs, Sergejs Antonovs, Valerijs Jarušins un Ļevs Gurovs, kļuva par publikas mīluļiem jau ar pirmajiem priekšnesumiem. Viņi paši necerēja, ka žūrija vokāli instrumentālo ansambļu grupā piešķirs pirmo vietu ... Skatītāju ovācijas pavadīja puišu uzstāšanos, bet pēc paziņojuma, ka Ceļabinskas pilsētas dzelzceļnieku kultūras pils vokāli instrumentālais ansamblis «Arieļ» savā grupā uzvarējis, tās ilgi granda estrādē, pārspējot pērkona dārdus, kas pavadīja noslēguma koncertu. Vienu brīdi pat likās, ka skatītāji nav apmierināti ar žūrijas komisijas lēmumu lielo dzintaru atstāt «Oktāvai» uzvarētājai estrādes orķestru grupā, lai gan arī šī kolektīva uzstāšanos publika novērtēja ar skaļiem aplausiem. Kam tad vēl tika «Liepājas dzintara» balvas? Orķestru grupa trešo vietu piešķīra Siguldas pilsētas kultūras nama estrādes kolektīvam «Sigulda» un Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestrim. Otro vietu nepiešķīra, tāpat kā estrādes ansambļu grupā pirmo vietu. No tiem gar labākiem atzina Jelgavas «Salvi». Ādažu «Suvenīru» un Rīgas «Zvaigznīti». Aiz «Arieļ» vokāli instrumentālo ansambļu grupā ierindojās Liepājas kultūras un atpūtas parka kolektīvs. Viņiem arī balva (tāpat kā pagājušā gadā) par labāko latviešu tautas dziesmas «Upe nesa ozoliņu» (kas bija obligāta) apdari.

.. . Šī festivāla balvas ir izdalītas. Kad ardievas posīsies teikt nākamā vasara un jūra līdz ar rudens vētrām krastā metis dzintaru, koncertestrādē «Pūt, vējiņi» atkal pulcēsies dalībnieku simti un skatītāju tūkstoši, lai vērotu estrādes orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju festivālu «Liepājas dzintars». Varbūt kādā no nākamajiem toni noteiks mūsu republikas pārstāvji, kā tas mājiniekiem klātos, bet pašlaik estrādes mūzikas strāvas, kas plūst no Kauņas. ir spējīgākas izskalot Liepājas lielo dzintaru.

-