Pasākums "Atmiņu Suvenīrs". Ivaram Kraucim 50. Ādažu kultūras nams 1999.g. Piedalās vokāli instrumentālais ansamblis "Suvenīrs", ansamblis "Ādaži", grupa "Proventus", grupa "Zvaigžņu Zagļi". Piedalijās šādi mākslinieki, kā: Ivars Kraucis, Mirdza Zīvere, Ojārs Grīnbergs, Nija Bergmane, Gunārs Freidenfelds, Juris Leimanis, Adrians Kukuvass, Antra Ozola, Aina Poiša, Normunds Rutulis un citi sava laika vairāk vai mazāk zināmi mākslinieki.
Atceramies kādreiz populāro grupu
"Suvenīrs"
Pirms 45 gadiem daļa no ansambļa „Zvaigznīte”
dalībniekiem beidza dienestu un arī muzicēšanu karavīru ansamblī. Viņus
uzaicināja Padomju laikos lielais, spēcīgais kolhozs „Ādaži”, kura paspārnē tad
radās grupa „Suvenīrs”. Grupas vadītājs, nu jau daudzus gadus ādažnieks Ivars
Kraucis, atceroties tos laikus, stāsta, ka ar „Suvenīru” arī sākās kolhozu
ansambļu dibināšanas vilnis. Kā mēs zinām, no tā izaugušas daudz joprojām
zināmas un populāras mūziķu apvienības. Bet runājot par „Suvenīru”, ar to
saistīti vesela plejāde izcilu mākslinieku – Lolita Vambūte, Gunārs
Freidenfelds, Ojārs Grīnbergs, Jānis Krūzītis, Ēriks Ceļdoms, Aivars
Hermanis, arī Mirdzai Zīverei Ādažu grupa bija atspēriens uz lielo skatuvi, un,
protams Ivars Kraucis, kas „Suvenīru” 80-to gadu beigās, varētu teikt,
atjaunoja kopā ar saksafonistu Valdi Zirni, basistu Vitāliju Terentjevu un
Inesi Bumbieri.
Kultūras namā strādā 12 algoto darbinieku. No visiem kolhoza "Ādaži" kultūras nama pašdarbības kolektīviem vispirms jāatzīmē ansamblis "Suvenīrs", ko vada I.Kraucis, solisti: J.Krūzītis, J.Vanags, D.Vanaga, L.Vambute, I.Jagere. Minētais ansamblis savas samērā īsās pastāvēšanas laikā iemantojis klausītāju atsaucību un guvis labus panākumus Latvijas PSR estrādes ansambļu skatē-festivālā "Liepājas Dzintars"-71 un festivālā "Dzintara taure"-72 (Kauņā - laureāta nosaukums un balvas). Bez minētajiem pasākumiem organizēja arī koncertus Rīgas sporta manēžā, tos apmeklēja 13 tūkst. klausītāju.
* teksts no Dainas Kukeles diplomdarba "Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" vēsture
DZIED "MAZAIS SUVENĪRS» / «Suvenīra» solists Ojārs Grīnbergs ar meiteņu vokālo ansambli
Dziesmas un tāli ceļi
Rajona kultūras darbinieku draudzības "uguntiņā" spēlēja kolhoza «Ādaži» estrādes orķestris Suvenīrs. Ar emocionālu izpildījumu sevi pieteica trīs jaunās dziedātājas Laima Krūzīte, Valda Roze, Indra Lapiņa, ko orķestra kolektīvs dēvē par «mazo suvenīru». Konferansjē lomā iepriecināja Ilmārs Piruškins. Kultūras darbinieku viesis šai vakarā bija iemīļotais komponists Raimonds Pauls.
Vakara otrā daļa bagātināja zinātkāro prātu. Republikas fiziskās kultūras institūta dekāns Vladimirs Anaņins demonstrēja diapozitīvus un stāstīja par tālās Āfrikas republiku Kongo un savām trenera gaitām tajā.
Pirms kādas nedēlas afišas Olainē vēstīja. ka koncertu sniegs kolhoza «Ādaži» estrādes ansamblis "Suvenīrs" ar Ojāra Grīnberga piedalīšanos. Pasākumu organizēja kinoteātra «Nākotne» direkcija. Kinoteātra direktore Rasma Vilciņa pastāstīja. ka uz abiem koncertiem-pārdots ap 1000 biļešu.
«SUVENĪRS» OLAINĒ 1973.03.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
***
"Sigulda" un "Suvenīrs" - pirmie
Republikāniskajā estrādes orķestru un ansambļu skatē Liepājā mūsu orķestris «Sigulda» orķestru grupā un kolhoza «Ādaži» estrādes ansamblis «Suvenīrs» ansambļu grupā izcīnījuši pirmās vietas. Par labāko solistu (atzīts «Siguldas» dziedātājs Vilnis Breže, bet trešās vietas ieguvuši siguldiete Ārija Bronka un «Suvenīra» solists Jānis Vanags. Siguldas kultūras nama direktors Māris Namnieks, šoreiz būdams orķestra mūziķis atzīts par labāko instrumentālistu.
l. BŪMANE
* Darba Balss / 29.07.1971
Ēriks Ceļdoms
"Suvenīra" suvenīrs
Sestdienas vakarā Valmieras kultūras namā viesojās kolhoza «Ādaži» estrādes ansamblis «Suvenīrs», ko vada I. Kraucis. Tikšanās bija gaidīta. Par to liecināja skopais, bet izteiksmīgais uzraksts pār afišu - «Visas biletes izpārdotas». «Centīsimies lai tiem, kam slikts garastāvoklis, tas uzlabotos. kam labs, - lai tas tik drīz nepazustu,» ar šādu apņemšanos ādažnieki uzsāka koncertu. Savu solījumu viņi turēja. Gluži nemanot, par vakara valdnieci kļuva dziesma, pakļaudama sev gan tās izpildītājus, gan klausītājus. Viesi sev līdzi bija atveduši daudzu komponistu, bet visvairāk gan R. Paula, V. Kaminska, L. Vambutes un M.Kublinska melodijas. Brīvi, humora caurstrāvotas J. Krūzīša dziedājumā skanēja R. Paula «Skopa vīra kāzas» un «Somu pirts». Arī dziesmas "Zilā" un «Savādā vasara» D. Vanagas un J. Vanaga sniegumā vajadzēja atkārtot. Aplausi ilgi nerimās pēc M. Kublinska «Kādēļ šķīri mūs» А. Jageres izpildījumā. Patīkamu pārsteigumu sagādāja L. Vambute ar vienu no savām jaunākajām dziesmām - «Tuvums». «Suvenīra» programmā skanēja daudzas mazāk dzirdētas melodijas. Tādas kā V. Kaminska «Atkal rudens» un «Sadzīves dziesmiņa par Pēteri» uzreiz ieguva klausītāju nedalītu atzinību. Dziedājuma ekspresivitāti palīdzēja kāpināt gan gaismas efekti, gan meistarīgais atskaņotājaparatūras regulējums. Nemanot bija pagājis laiks, izskanėjusi pedējā melodija, un dziesmu festivāla «Liepāja-71» laureāti atvadījušies. Neatlaidīgs radošs darbs, mīlestiba uz dziesmu saliedējuši ansambļa daübniekus vienotā mākslinieciskā kolektīvā. Par šo darbu un mīlestību paldies!
«Suvenīra» suvenīrs 1972.01.26 Liesma (Valmiera) Liepiņa, S.
Ogres rajona kultūras nams katru gadu augusta sākumā rīko Ogres kultūras un atpūtas parkā estrādes mūzikas svētkus, kuros piedalās labākie republikas pašdarbības kolektīvi. Šogad šos svētkus rīkoja desmito reizi, tāpēc to programma bija krietni plašāka nekā parasti. Turklāt tie noritēja Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla ietvaros. 1. un 2. augustā savu meistarību daudzajiem estrādes mūzikas draugiem demonstrēja svētku saimnieki - Ogres kultūras nama Tautas estrādes ansamblis «Metronoms», kā arī Ādažu kolhoza ansamblis «Suvenīrs», zvejnieku kolhoza «Uzvara» estrādes ansamblis «Selga», Tautas estrādes orķestris «Sigulda» un Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas Tautas estrādes ansamblis «Kvelde». Svētkos piedalījās Latvijas PSR Valsts filharmonijas vokāli instrumentālais ansamblis republikas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Raimonda Paula vadībā.
Brīvdabas estrāde aicināja saulkrastiešus uz Ādažu kolhoza kultūras nama estrādes ansambļa «Suvenīrs» koncertu. Tikšanās ar mūsu republikas un Vissavienības festivāla laureātu bija sen gaidīta. Ar sevišķu interesi gaidījām pirmās vietas ieguvējas Nijas Bcrgmanes uzstāšanos. Saistīja jaunās solistes dzivespriecīgā vienkāršība, izturēšanās atbilstoši dziesmu raksturam.
Solisti Lolita Vambūti pazīstam jau sen. Atkalredzēšanās sagādāja lielu prieku. Interesants ir Ērika Ceļdoma izpildījums. Savdabīga balss, īpatnēja dziesmu izvēle. Programmas lielākā daļa bija jaunākās dziesmas, arī pašu sacerētas. Skatītāju nedalītu atzinību guva programmas vadītājs llmārs Piruškins. Viņa nolasītās humoreskas labi papildināja programmu. Lielu paldies mākslinieciskajam vadītājam Dmitrijam Grozovam, mūzikas konsultantam Uldim Stabulniekam un visiem ansambļa dalībniekiem izteica siltie aplausi, ziedi. B. Eglīte
* Darba Balss / 08.08.1974
=============================
Estrādes svētki LIEPĀJĀ
Trīs dienas no 23. līdz 25. jūlijam pilsētā pie jūras risinājās trešās republikāniskās estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju skates fināls. Ceļazīmes piedalīties šajā skatē bija izcīnījuši 16 labākie estrādes kolektīvi, zonālo skatu uzvarētāji no Rīgas, Valmieras, Siguldas, Rēzeknes. Daugavpils, Jūrmalas un citiem republikas rajoniem.
Estrādes kolektīvi darbojas ne tikai klubos un kultūras namos, bet estrādes mūzikas entuziastus pulcina arī rūpnīcas, padomju saimniecības un kolhozi. No 16 kolektīviem, kuri piedalījās skatē, četri - Rīgas rajona Ādažu kolhoza ansamblis «Suvenīrs», Ogres rajona kolhoza «Lāčplēsis» orķestris, Liepājas rajona Nīcas padomju saimniecības kluba bigbīta ansamblis «Santa» un mūsu rajona kolhoza "Uzvaras" estrādes orķestris - pārstāvēja republikas laukus. Tas uzskatāmi pierādīja, mīts par to, ka labi estrādes kolektīvi var pastāvēt tikai pilsētās, ir maldīgs. Piebildīsim, ka šajā skatē Rīgu pārstāvēja tikai divi kolektīvi, bet tādas lielas republikas pilsētas kā Ventspils, Jēkabpils, Cēsis, Kuldīga skatē nepiedalījās. Tātad mūsu rajona kolhoza «Uzvara» estrādes orķestra līdzdalība un izcīnītā ceturtā vieta republikas skates finālā jāuzskata par sasniegumu.
Žūriju vadīja Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs Ģederts Ramans, tās sastāvā bija izcili estrādes mūzikas lietpratēji - Rīgas radio un televīzijas orķestra vadītājs Alnis Zaķis, komponisti Ivars Vīgners un Uldis Lapsiņš, Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama mūzikas sektora vadītājs komponists Jānis Rijnieks un citi. Divas dienas viņi objektivi vērtēja visus kolektīvus. Kolhoza "Uzvara" mūziķi pēc nolikuma piedalījās lielo estrādes orķestru grupā un savu 30 minūšu programmu sniedza 23. jūlijā skates pirmajā dienā. Pēc žūrijas komisijas novērtējuma labākais kolhoza «Uzvara" kolektīva sniegums ir bijis Raimonda Paula skaņdarbs orķestrim «Atmiņas par Karpatiem» un solistes Anitas Priekules dziedātā Zigismunda Lorenca dziesma «Tavs skats». Pozitīvi žūrijas komisija novērtēja Jāņa Līvmaņa dziesmas «Līgo naktī» un «Jauna puiša dvēselīte», kā arī orķestra «Sigulda» vaditāja Jāņa Raslava «Ceļa dziesmu», kas savdabīgi atsvaidzinājušas abu kolektīvu programmu. lzskanējuši trešās estrādes kolektīvu skates pēdējie akordi. Žūrija šajā skatē par laureātiem atzina estrādes orķestri «Sigulda» (vadītājs Jānis Raslavs).
Kuplu jo kuplu estrādes dziesmu mīļotāju pulku Siguldas pilsdrupu estrādē trīs dienas pulcināja 4. republikāniskais festivāls «Gaujas atbalsis». Skatītāju un žūrijas komisijas priekšā stājās gan republikā jau labi pazīstami solisti, gan pavisam jauni. kas tādā festivālā piedalījās pirmo reizi. Konkurss noritēja divās kārtās. Solistu vokālistu konkursā piedalījās 27 estrādes dziesmu izpildītāji no dažādiem mūsu republikas estrādes ansambļiem, kā arī pārstāvji no Rīgas estrādes koncertapvienības. Otrs konkurss bija dziesmai. Tā mērķis stimulēt komponistu un jauno autoru radošo jaunradi. Dziesmas, kas tika uzrakstītas tieši šim festivālam, skanēja ar devīzi «Cilvēks un daba». Abus šos konkursus vērtēja žūrijas komisija, kas darbojās LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Alņa Zaķa vadībā. Tajā ietilpa gan mūsu republikā labi pazīstami «mūzikas speciālisti, gan atbildīgi Siguldas pilsētas organizāciju un Gaujas nacionālā parka darbinieki. Vokālistu solistu konkursā tika atskaņotas jau samērā labi pazīstamas mūsu republikas komponistu R. Paula, Z. Liepiņa, U. Savicka, E. Zālīša, kā arī jauno autoru A. Šica, K.Dimitera, E. Ķiģela dziesmas. Vairāku solistu interpretācijā izskanēja R. Paula dziesma ar V.Belševicas vārdiem «Es tevi mīlu tā» un šī pati melodija ar I. Rezņika vārdiem «Vecie pulksteņi». Bet pati veiksmīgākā šīs dziesmas interprete izrādījās ansambļa «Harmonija» soliste, otrās vietas ieguvēja Inese Bumbiere.
Ādažniece Ausma Leščinska (pirmā no kreisās) kopā ar citiem festivāla laureātiem
Viņas nevainojamais intonatīvais sniegums un aktieriskā meistarība izpelnījās nedalītu žūrijas un klausītāju atzinību. Inese piedalās festivālā «Gaujas atbalsis» jau otro reizi. Nevar nepieminēt, ka viņas panākumu pamatā ir sūrs, neatlaidīgs darbs savas vokālās meistarības pilnveidošanā. Nevainojamam aktieriskajam sniegumam, protams, nāk par labu studijas J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un izglītības darbinieku nodaļas režisoru specialitātē. Pirmā vieta vokālistu konkursā sieviešu grupā netika piešķirta. Otrajā vietā ierindojās arī rīdziniece Gunta Ruža, kuras sniegumā dzirdējām Z. Liepiņa un K. Dimitelra "Sentimentu" un R. Paula un I. Rezņika «Vecos pulksteņus». Šai solistei ir patīkams balss tembrs, laba izpildījuma maniere, skatuviskais sniegums. Trešo vietu ieguva Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēkne L. Kalvele, kuras priekšnesumā izskanēja U. Stabulnieka un P. Zirnīša «Nedrīkst sasteigt» un Berlanda «Puteņu dziesma». Lielu publikas atsaucību izpelnījās arī otra 3. vietas ieguvēja, estrādes ansambļa «Ādaži» soliste Ausma Leščinska ar savu ekspresivitāti un vitalitāti. Vīriešu grupā laureāta godā valmierietis Oļģerts Krastiņš. Vienkārši, izjusti. nemāksloti viņa izpildījumā izskanēja E. Ķēģela dziesma «Svētelis» un J. Sildega «Pērkona vasara». Otrajā vietā Aleksandrs Tolstovs, labas balss īpašnieks, kas nedalītu publikas atsaucību izpelnījās ar D. Tuhmanova dziesmu «Diski griežas». Trešajā vietā Eriks Mednis un Vladislavs Juhņēvlčs no "Ādažiem". Īpašu festivāla balvu par spēcīgākajiem publikas aplausiem izpelnījās ansambļa «Selga» solists Zigurds Skrodelis. Diemžēl dažu solistu sniegumā pietrūka individualitātes un pavīdēja pazīstamu estrādes mākslinieku un ansambļu izpildījuma kopēšana. Dzimtenes krāšņo dabu visveiksmīgāk skaņā ietērspis A. Zaķis un vārdos J. Brežgis.
Tātad —«Skani. dziesma, Siguldā» Jāņa Pakalnišķa izpildījumā kļuva par laureāti.
2. vietā Z. Rezevska un R. Vanagas «Mīlas valsis Gaujai»,
3. Birkāna un J.Brežģa «Vēl var».
Sargā to, ko Gauja šalc 1982.08.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Balode, Ē.
Iepazīsimies: visi коpā viņi— vokāli instrumentālais ansamblis «Proventus», kurš kolhozu "Ādaži" sauc par savu mājvietu. «Proventus» - tā ir stabila, radoša vienība, kuras sastāvā darbojas ansambļa vadītājs Adrians Kukuvass, Edijs Gņedovskis (soloģitāra), Valdis Zirnis (saksofons), Vitālijs Terentjevs (darbu aranžētājs, basģitāra), Juris Larka (taustiņinstrumenti). Valdis Koroševskis (ritma ģitāra), Normunds Saksons (skaņa), Jānis Rullis (bungas), Antra Ozola un Juris Leimanis (balss). Jāpiebilst, ka Jānis Rullis ir bijušais valmierietis un savas mūziķa gaitas sācis Tautas estrādes ansamblī «Kvelde». Bet tagad nedaudz ielūkosimies ansambļa dienās. 1971. gadā Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» radās estrādes kolektīvs «Suvenīrs». 1982. gadā tā vadību pārņēma Adrians Kukuvass. Līdz tam gan viņš bija cieši saistīts ar «Menuetu» (Pēc tam vēl bija karavīru ansamblis Zvaigznīte, Filharmonijas grupa "Tip-top").
Tātad vispirms «Menuets», un tas noteica, ka Adrianu Kukuvasu par savējo sauc gan šodienas divdesmitgadīgie, gan tie, kuri apstājas pie klubu afišas "Tiem, kam bija 25...». Viņu jaunības laiks sakrīt ar «Menueta» izaugšanu no skolas puiku ansambļa par vienu no populārākajiem republikā. Pagājušajā gadā «Proventus» uz Valmieru atbrauca ar savu pirmo koncertprogrammu, kuras galvenais akcents bija dziesmu cikls ar Aleksandra Čaka vārdiem. Par vienotu uzvedumu to palīdzēja radīt gan Adriana Kukuvasa mūzika, gan Beatrises Dunskas modelētie tērpi, gan Andra Вužes gaismas partitūra. Nesen «Proventus» atkal muzicēja valmieriešiem.
ADRIANS KUKUVASS: Jaunajā programmā iekļautas kolektīva dalībnieku dziesmas. Man ir virkne darbu ar jūsu novadnieka dzejnieka Arvīda Ulmes vārdiem. Valmierieši ir loti prasīgi klausītāji un skatītāji. Gribas viņiem novēlēt arī Jaunajā gadā nezaudēt šo īpašību. Un, kā atzīstas Adrians, viņam reizēm gribas uzkomponēt ko smeldzīgāku, jo tieši to no viņa gaida visvairāk, un tas Аdrianam izdodas. Aizvadītajā vasarā par republikas mūziķu spēku pārbaudi kļuva Liepājas skate. Tajā Adrians Kukuvass tika atzīts par vienu no labākajiem vokālistiem. Mūsu saruna notika pirms "Mikrofona-84" aptaujas koncerta, bet nu jau mēs zinām, ka Adriana dziesma «Atgriežoties» ar Māras Zālītes vārdiem ierindojusies trešajā vietā. «Kad klausos šo dziesmu, šķiet, ka atkal redzu savu māti, kura tur, tālā Kurzemes pusē, ir iznākusi uz ceļa pie mājas ar piena krūzi rokās, redzu dzimtās mājas ābeles,» tā rakstījusi kāda aptaujas dalībniece un līdzīgu rindu bija ne mazums.
