Jānis Tikmers / Ādažu vidusskolas direktors (1986-2006) ^

JĀNIS TIKMERS 

( 04.06.1931 - 11.08.2016 )

 Izglītības darbinieks ar 50 gadu praksi, ilggadējs skolas direktors, sportists, viens no badmintona spēles aizsācējiem Latvijā

Dzimis 1931. gada 4. jūnijā Rīgā. Vienīgais bērns ģimenē. Tēvs Kārlis Tikmers dzimis 1889. gadā. Bijis labs amatnieks, daudz lasījis, labi spēlējis šahu, pats būvējis radioaparātus. Māte Emma Tikmere dzimusi 1897. gadā, bija mājsaimniece. Vecāki lielu uzmanību veltīja dēla audzināšanai, viņa fiziskajai un intelektuālajai attīstībai. No tēva ir pārmantota mīlestība uz šahu. Skolas gaitas J. Tikmers sāk Gulbenes rajona Gulbīšu pamatskolā. Pamatskolu beidz 1947. gadā, mācības turpina Gulbenes vidusskolā, kuru absolvē 1951. gadā. Skolas laikā lielākā aizraušanās ir sports. 1948. gadā ir iegūta otrā vieta republikā 10 km slēpošanas distancē. Viens no pirmajiem Latvijā sāk aizrauties ar badmintonu. Ir izcīnītas vairākas medaļas. Skolas laikā sāk veidoties interese arī par humanitārā cikla priekšmetiem un 1951. gadā J. Tikmers iestājas Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, kuru ar izcilību beidz 1955. gadā.

Pirmā darba vieta - Bauskas rajona Iecavas vidusskolā par vēstures skolotāju, ir arī devītās klases audzinātājs. Ar jauku smaidu J. Tikmers atceras tos gadus, jo tik daudz kopīga ir jaunajam, spējīgajam skolotājam un pēckara laika centīgajiem skolēniem. 1957.gadā kļūst par Iecavas vidusskolas direktora vietnieku mācību un audzināšanas darbā. Ar 1960.gadu ir Baldones vidusskolas direktors. Līdz ar jaunā direktora atnākšanu, Baldones vidusskola var lepoties ar labiem panākumiem vieglatlētikā. J. Tikmers ir pirmais direktors republikā, kurš skolā ievieš kabinetu sistēmu un izveido svešvalodu kabinetu.

J. Tikmers ir bijis direktors arī Salaspils 1. vidusskolā, vēlāk kļūst par Izglītības ministra vietnieku. Šajā darbā nostrādā līdz 1984.gadam, kad tiek saņemts Ādažu kolhoza priekšsēdētāja A. Kaula uzaicinājums kļūt par topošās Ādažu vidusskolas celtniecības darbu koordinatoru. 1986.gadā, kad tiek nodota vidusskolas pirmā kārta, J. Tikmers kļūst par Ādažu vidusskolas direktoru.

Skolas celtniecība turpinās, un 1987.gadā tiek nodota skolas otrā kārta. 1989.gadā Jānim Tikmeram piešķir Latvijas Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukumu. Pēc skolu direktoru atestācijas 1999.gadā J. Tikmers ir direktors – eksperts. Atbilstīgi mūsdienu dzīves prasībām skola piedāvā vispārējās vidējās un komercizglītības programmas, īpaši akcentējot biznesa ekonomisko pamatu, moderno valodu un informācijas tehnoloģijas apguvi. Komercizglītību ir iespējams apgūt ar 1992. gada 1. septembri. Ekonomikas pamatus skolēni apgūst, izmantojot ASV izstrādāto programmu JUNIOR ACHIEVEMENT. Ar 2000. gada 10. novembri tiek precizēts skolas nosaukums – Ādažu pagasta vidusskola. Sagaidot tūkstošgades miju, skola saņem lielisku dāvanu – tiek nodota jaunā aktu un sporta zāle, kura ir viena no lauku vidusskolu lielākajām sporta zālēm. 2002. gadā skolā izveidota lasītava, kas ir RIMC un apvienotās bibliotēkas sastāvdaļa, lasītavā ir pieci datori ar interneta pieslēgumu. 2003.gadā ir izstrādāts un apstiprināts skolas peldbaseina projekts.

2003. gada pavasarī Ādažu pagasta vidusskola tika akreditēta uz maksimāli iespējamo laiku – 6 gadiem. Skola piedāvā 5 licencētas mācību programmas. 2002. – 2003. mācību gadā 1. – 12. klasēs 45 klašu komplektos mācījās 1042 skolēni, no kuriem 810 - latviešu, bet 232 - mazākumtautību klasēs. Direktors ir izveidojis spēcīgu un saliedētu skolotāju komandu, kuri ir sava darba fanātiķi Skolā strādā 67 skolotāji, 88% skolotāju ir augstākā izglītība, tai skaitā 82% augstākā pedagoģiskā izglītība. 14 pedagogiem ir maģistra grāds, 4 skolas pedagogi ir piedalījušies mācību līdzekļu izstrādē. Direktora vietniece mācību darbā Dace Dumpe lepojas ar skolēnu sasniegumiem Rīgas rajona mācību priekšmetu olimpiādēs. J. Tikmera vadītā skola var lepoties ar ilgstoši koptām tradīcijām. Aktīvi darbojas skolēnu dome, kuras mērķis ir panākt skolēnu un skolas administrācijas mērķu saskaņošanu un skolēnu aktīvu iesaistīšanu audzināšanas darbā, mācību procesā un sabiedriskā darba organizēšanā.

Vairāk nekā 10 gadus skolā ik rudeni notiek literārais konkurss „Gaujas prēmija”: sākot ar piekto klasi, skolēni piedalās domrakstu konkursā. Labākajiem tiek piešķirta Gaujas prēmija, darbi tiek apkopoti un izdoti grāmatā. Mārtiņdienā notiek komercklašu skolēnu mācību firmu prezentācija un gadatirgus, jau vairākus gadus arī citas skolas labprāt iesaistās šajā pasākumā. Skola ir plaši pazīstama arī ar tautas deju studiju „Rūta” un ar skolēnu sasniegumiem sportā, jo 1989.gadā dzimušo zēnu basketbola komanda ir Latvijas 56. skolēnu spartakiādes čempioni. 2002. – 2003. mācību gadā vidusskolā ir izveidots viens no 5 Rīgas rajona reģionālajiem informatīvi metodiskajiem centriem. RIMC iesaistījies rajona skolu kopkataloga veidošanas projektā, organizē tālākizglītības kursus un pieredzes apmaiņas seminārus, sagatavo rakstus RRP metodiskajam izdevumam ”Vēstis”. Piedalās ANO organizētajā skolu konkursā. Skolā jau otro gadu darbojas viens no 22 valsts Eiropas klubiem. „Katrai skolai ir savs šarms un pievilcība!” – uzskata J. Tikmers un piebilst, ka tikai interesanta skolas dzīve, gudri un gādīgi skolotāji – personības, kā arī pārdomāta izglītības sistēma veido jauno cilvēku un gatavo viņu lielajai dzīvei.

Savā dzīvē J. Tikmers joprojām ir aktīva un sportiska dzīves veida piekritējs. Tomēr lielākais vaļasprieks ir lasīšana. Īpaši interesē memuārliteratūra. Jau no bērnības interesējusi daba. Arī tagad labprāt strādā dārzā, rūpējas par kaprīzajām rozēm un savu lolojumu – persiku, kurš jau vairāk nekā desmit gadus dāvā garšīgus augļus. J. Tikmera dzīvesbiedre Silvija arī ir direktore un vada Rīgas Mežciema pamatskolu. Ģimenē aug divas meitas Lelde un Liene. Abas ir skolnieces. Dēls Žoržs Tikmers ir politiķis, bijušais sportists – Maskavas Olimpisko Spēļu sudraba medaļas ieguvējs akadēmiskajā airēšanā. Pašlaik viņš ir Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. Viens no diviem J.Tikmera mazdēliem nosaukts Jāņa Tikmera tēva vārdā par Kārli.

* izmantots Ādažu vidusskolas audzēkņa Edgara Ikstena darbs 

📚 📚 📚

DEBATES
1988.11.22 Darba Balss (Rīgas rajons)
Čirkste, R. Ruska, S. Veckalne, D.

📚 📚 📚

TRADICIONĀLĀ RAJONA SKOLOTĀJU 

AUGUSTA KONFERENCE
Suverēnai Latvijai — suverēnu izglītības sistēmu!

..... A. Jaunzems izteica priekšlikumu sasaukt republikas ārkārtas skolotāju kongresu, kā iemeslu minot to, ka neviens izglītības jautājumus šobrīd būtiski nerisina. Uz to iebilda konferences darba prezidijs. J. Tikmers minēja Tautas izglītības ministrijas izstrādāto likuma par izglītību projektu, tāpat projektu nolikumam par vispārizglītojošo vidusskolu, arī LTF nesēž, rokas klēpī salikusi. Tātad nevarētu teikt, ka nekas netiek darīts. Ar balsu vairākumu skolotāju apspriedes dalībnieki A. Jaunzema priekšlikumu par ārkārtas kongresu noraidīja. Taču ropažnieks savā runā pieminēja Ādažu vidusskolu, nosaucot to par Ādažu fermeri. (Tā radās, lai Pelše, Voss varētu ko augstajiem ciemiņiem parādīt. Tikpat labi tāda skola varēja rasties Ropažos, Mārupē. vai citur. _, A. "J.)" Ādažnieki dodas uz ārzemēm, dibina kontaktus. Zemtekstā sarūgtinājums par milzīgo atšķirību starp «šīm» un «tām» skolām. Ādažu vidusskolas direktors J. Tikmers šo «īlenu» neizlikās nepamanām: Vai tā laime vai nelaime, bet mēs dzīvojam un strādājam Ādažos, kur saimniecību arvien vadījuši ārkārtīgi enerģiski cilvēki. Priekšsēdētāji ne tikai ekonomiski atbalstījuši skolu, bet arī to, kādu viņi grib redzēt jauno kolhoznieku. Oponējot Jaunzemam, gribu teikt, ka maksimāli izmantojam to, ko dod pārbūve. 

Darba prezidijs.
No kreisās: B. Urtāns, J. Tikmers un V. Jēkabsons.

Nezinu, vai tie aplausiņi, kas skanēja J. Tikmera runas laikā nozīmēja atbalstu un gandarījumu par vienu šādu skolu, vai ļāva izlekt tai pašai skaudībiņai. Bet ko tu padarīsi, ja viena tāda skola, tāda agrofirma ir?! Vai labākais būtu no zemes virsas jānoslauka?  

Taču Baldones vidusskola iepretim Ādažu skolai gluži bēdīgā kontrastā. Kā sacīja baldoniešu direktors G. FeldbergS, skolas ēka, kas bērniem vērta 1936. gadā, sākotnēji bija paredzēta 220, skolēniem. taču pašreiz tajā mācās 750. pie tam . . . trijās maiņās! .......

Carnikavas astoņgadīgās skolas skolotāja A. Sīkas teiktais šķita kā savdabīgs punkts uz «i», domājot par pārbūvi izglītībā, uz karstām pēdām cīnoties par dažnedažādiem «jaunumiem» skolās. Esam pārgājuši uz 5 dienu darba nedēļu, uz 40 minūšu mācību stundu. Ministrija vienpersoniski atcēla 8. klases beigšanas eksāmenus, bet vai skolotāja, tiešā darba darītāja, domas kāds uzklausīja? Vai ar mediķiem, reorganizējot mācību darbu, konsultējāmies? Vai tikai, tādā veidā strādājot, nenodarām ļaunumu skolēniem, visai izglītības sistēmai? Pārsteidzīgi rīkojoties, varam iebraukt grāvī. Saprotama skolotāja A. Sīkas, kā viņš pats teica. veca demokrāta, kurš dzīvojis neatkarīgās, demokrātiskās Latvijas apstākļos, vēlme redzēt «izglītībai labākus laikus»....... 

 

Suverēnai Latvijai — suverēnu izglītības sistēmu! 

1989.09.05 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Ruska, R.

📚 📚 📚

Tiekamies ar novadniekiem 

«Ādažus» zina visi. To slava tālu pārskanējusi mūsu republikas robežu, šī lieliskā daudznozaru saimniecība rāda paraugu ne tikai lauksaimnieciskā darba organizācijā, progresīvo metožu un pirmrindas pieredzes ieviešanu praksē, bet iet soli pa priekšu citiem ari sociālo jautājumu risinājumā. Likumsakarīgi, ka kolhoza redzeslokā ir arī skola. Tā pērn 1. septembrī durvis vēra jaunā Ādažu vidusskola. Tās direktors izglītības darba teicamnieks Jānis Tikmcrs  daudziem gulbeniešiem pazīstams gan no kopīgām skolas gaitām, gan kā ievērojams un daudzzinošs speciālists pedagoģijas jautājumos. Tāpēc šogad 1. septembrī Zinību dienā tiekamies ar viņu un lūdzam pastāstīt par sevi, savu darbu republikas tautas izglītības jomā. par iecerēm, kas top realizētas dzīvē šajā jaunajā mācību iestādē. Mana apzinīgā dzīve sākusies Gulbenes pusē, saka J. Tikmers. Esmu audzis Elstes, «Skubeļos». Mācījos Gulbīšu septiņgadīgajā skola (tagad tur ir vidusskola), tur beidzu 7 klases. Pēc tam Gulbenes 1. vidusskola, ko absolvēju 1951. gadā. Pieredzējušais pedagogs nu, skatoties pāri gadiem un izvērtējot tos, uzsver, ka to gadu Gulbenes 1. vidusskolai ir bijusi paliekoša, rosinoša ietekme ar ļoti augstām prasībām gan mācību, gan audzināšanas jomā. Skolas absolventi bez grūtībām varējuši turpināt izglītību augstskolās un katrs tādā vai citā jomā guvis panākumus. Pie tam, to gadu skolēnus raksturojot, var teikt, ka tiem visiem bija arī augsta audzinātības pakāpe. Kā to panāca? jautāja J. Tikmers. Un pats sev atbild, ka galvenais vispusīgi attīstīts skolas darbs. Atcerēdamies savas mācību gaitas, J. Tikmers pastāstīja, ka skolas direktore Velta Turina prasmīgi vadījusi skolas dzīvi, pratusi mobilizēt pedagogu kolektīvu radošam darbam. Jānis Tikmers vidusskolas laikā bijis skolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs. Vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas darbam Velta Turina veltījusi ļoti lielu uzmanību, daudz palīdzējusi. Skolēnu personības attīstībai daudz devusi vispusīgā sabiedriskā dzīve kori, deju, kā arī dramatiskais kolektīvs. Bez īpaša aicinājuma daudzus aizrāvusi fizkultūra un sports, ko prasmīgi vadījis skolotājs Kārlis Aizupietis. Tas viss, kā tagad atzīst J. Tikmers, skatoties no gadu attāluma, liek redzēt skolu skaistu, radošu, interesantu, tādu, kas nodrošināja personības vispusīgu attīstību.

Tajā laikā ir gūta ierosme, ka nevar dzīvot vientuļā ikdienībā, citādi tā kļūst pelēka un garlaicīga. Vienmēr ir vajadzīgs domu lidojums rītdienas prieks. To viņš ir iznesis cauri visiem saviem pedagoģiskajā darbā aizvadītajiem dzīves gadiem un arī tagad to izvirza par vienu no savas darbības pamatnosacījumiem. Daļu jau no paveiktā - skolu ar tās vispusīgo darbību, savus pedagogus, kuri prata ne tikai mācīt, bet būt arī skolas sabiedriskās dzīves centrā, Jānis Tikmers uzskata par paraugu, kādai jābūt skolai. To viņš īpaši attiecina uz lauku mācību iestādēm, jo tajās bērniem ir jāsaņem tikpat plašas un daudzpusīgas zināšanas, prasme, iemaņas, jāizjūt dzīves pulss tāpat kā pilsētā. Tad, kad mūsu skolā viesojās PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, atceras direktors, valsts vadītājs mums uzdeva pamatotu jautājumu, proti, vai šī jaunā skola nav glāžu pils? Mēs atbildējām, ka nav un nevar būt, jo mēs esam lauku skola, un tām tas nav raksturīgi. Jā, tieši tas, ka Ādažu vidusskola ir lauku, kaut arī piepilsētas rajona skola, nosaka tās darbības pamatvirzienus, kas izkristalizēti jau skolas tapšanas laikā, bet galvenokārt tagad, kad šajā skolā tika uzsāktas mācības. Jaunā vidusskola ir uzcelta ciema centrā, Gaujas krastā. Plašais zāliens ar dažiem lielajiem senlaicīgajiem kokiem rada lielisku fonu baltajai skolas ēkai. Simboliski ir tas, ka, turpinot sensenās tradīcijas, arī šeit skola stāv ciema centrā stalta un gaiša vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē. Ir dziļa jēga arī tanī faktā, ka pirmajā skolas pedagoģiskajā sēde par tās Goda priekšsēdētāju ievēlēja kolhoza vadītāju Sociālistiskā Darba Varoni lauksaimniecības zinātņu kandidātu izglītības darba teicamnieku Albertu Kaulu. Jo skola un saimniecība Rīgas rajona agrofirma «Ādaži» savā pastāvēšanā ir cieši saistītas. Skola darbību sāka pērn, 1. septembrī, kad ekspluatācijā tika nodota tās pirmā kārta administratīvais un mācību korpuss. Šogad ar jauno mācību gadu nāk klāt vēl viens mācību korpuss. Celtniecība turpinās. Tiks būvētas arī zāles— divas lielas svinīgajiem saietiem un sportam, kā arī vairākas nelielas fiziskās kultūras nodarbībām; taps peldbaseins un plašas darbnīcas, kurās skolēni strādās sabiedriski lietderīgā darba stundās.

Šo skolu projektējot, par pamatmērauklu tika ņemtas skolu reformas prasības. Ka tās te īstenojas, apliecina tas, ka nelielajā laika sprīdi, kopš skola ir uzcelta, tā ir visas mūsu republikas pedagogu un citu uzmanības centrā. Skolas ēkas projekta autori ir arhitekti Uga Alsiņa un Vitālijs Fjodorovs, tās būvniecību finansēja republikas Izglītības ministrija un agrofirma «Ādaži». Šajā skolā ir daudz jauna un pamācoša. Augstā darba un sadzīves kultūra, kas ir kolhozam «Ādaži» tik raksturīga, nāk pretim ik solī jaunās mācību iestādes ēkā. Pārdomāts ir tās interjers, kuru  iekārtojot vienlīdz ir domāts gan par skaistumu, gan par praktiskumu. Par pamatvienību šeit ir kļuvusi klase-kabinets, kas sastāv no trīs telpām auditorijas, laboratorijas un mācību līdzekļu glabātavas. Ir speciālas telpas —nelieli stūrīši skolotāju individuālajam darbam ar skolēnu, telpas, kur skolotājam tikties ar bērnu vecākiem. Ādažu vidusskolas siluetā savdabīgumu dod arī īpašs tornis, kurā izvietota observatorija. Paši ādažnieki uzskata, ka zvaigznēs raudzīties un tās pārzināt ir 20. gadsimta cilvēka prestiža lieta. īpašu emocionālu pacēlumu rosina arhitektoniski veiksmīgi izveidotais skolas centrs ar gaismas kupolu un iekšēju balkonu. Skolas ēka dod visas iespējas sekmīgam mācību un audzināšanas darbam. Kā to uzsver skolas direktors Jānis Tikmers, skola ir laukos un tai jākompensē bērnam tas viss, ko dod liela pilsēta. Tāpēc skolēnu mācību un audzināšanas darbam, brīvā laika aizpildei pedagogi cenšas maksimāli izmantot visas iespējas skolas materiāli tehnisko bāzi, rajona pionieru namā gūstamo, agrofirmas «Ādaži» kultūras namu, kur darbojas dažādi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi un agrofirmas sporta kompleksu (tajā regulārās nodarbības piedalās ap 170 skolēnu). Interesanti uzzināt, ka skolā ir 40 dažādu interešu pulciņu, to skaitā arī lidmodelistu, kuģu modelētāju, kā arī citi. Tā tiek iets vienā no nozīmīgākajiem virzieniem audzināšanas darbā radīt bērnam izvēlēs iespējas. Tāpēc ir iecerēts, tad, kad pilnīgi tiks pabeigta skolas kompleksa būvniecība, tajā būs izvietotas četras skolas - vidusskola, mūzikas, lietišķās mākslas un horeogrāfijas skola. Cik ļoti vajadzīgs jau skolas vecumā bērnam attīstīt savus talantus, rast iespēju tos apjaust, to es un mani skolasbiedri izjuta tajos, tagad jau tālajos pēckara gados Gulbenes vidusskolā, sarunā pēkšņi atceras J. Tikmers. Un sabalsojot atmiņas par to laiku un savu tagadējo darbu, viņš uzsver, ka galvenā personība mācību iestādē ir bijusi un būs pedagogs. It īpaši tas izjūtams nelielās lauku skolās, kur skolotājam jādod bērniem ne tikai zināšanas kādā konkrētā mācību priekšmetā, bet plašāks skatījums uz dzīvi. Tad, kad pieņemu darbā jaunu pedagogu, saka direktors,— jautāju, kāds ir jūsu vaļasprieks. Apmierināts esmu tad, ja redzu, ka jaunajam speciālistam ir plašs redzesloks, viņa intereses ir daudzpusīgas. Zinu, ka šāds skolotājs varēs arī daudz dot saviem audzēkņiem. Skolotājiem ir jāprot pulcināt ap sevi bērnus arī to uzsver pieredzējušais pedagogs. J. Tikmers kā piemēru min mūsu Stāmerienas astoņgadīgo skolu, kur ar skolotāju palīdzību, un pateicoties tiem, nelielā lauku skolā panākts saturīgs darbs. Te jau izpaužas tautskolotāja misija, tā pedagoģiskā meistarība, viņa nesavtība, par kuru tiek dāvāta skolēnu un sabiedrības atzinība, bijušo audzēkņu mīlestība un cieņa vēl pēc daudziem gadiem. Kāpēc izvēlējāties strādāt šajā skola? vaicāju J. Tikmeram. Atbildot uz šo jautājumu, viņš uzsver divus faktorus interesanta skola, interesants, varētu teikt, pirmatklājēja darbs un personiskā, no bērnu dienām līdzi nākusi iekšēja tuvība ar laukiem, to sniegtais valdzinājums. Šī ir moderna un pilnasinīga padomju skola, viņš saka, —tā dod iespējas pedagogam strādāt atbilstoši iecerēm un vēlmēm. Direktors uzsver, ka plašas iespējas pavērs zāle ar 600 vietām, savs skolas televīzijas centrs (mācību procesa vajadzībām), bibliotēka, observatorija. Skolā šo mācību gadu uzsāk 45 klašu komplekti, ap 1300 audzēkņu; pedagogu kolektīvs jau sasniedzis septiņus desmitus, iespējas ir radītas lieliskas. Tās lietpratīgi tiek izmantotas. Tāpēc, kā stāsta direktors, skolā daudz tiek domāts par to, kā uzlabot zināšanu kvalitāti, ir izstrādātas veselas pasākumu sistēmas, kuru uzdevums  uzlabot estētisko audzināšanu, paaugstināt skolēnu kultūras līmeni. Ādažu vidusskolas pedagogi sadarbojas ar PSRS Zinātņu akadēmiju, ar vienu no tās institūtiem, kam bāzes skola ir arī Maskavas 320. vidusskola. Līdz ar to nostiprinās saikne arī ar šīs skolas kolektīvu. Maskavieši uzkrājuši interesantu un vērtīgu pieredzi skolēnu pašpārvaldes organizēšanā, astoņus gadus jau strādā pēc šīs sistēmas. Viņi ir viesojušies Ādažos, kur skolēniem bija lietišķas spēles; septembrī Maskavā konference par šiem jautājumiem. Skolēnu pašpārvalde tiek attīstīta un izvērsta ar domu, lai skolēni kļūtu par īsteniem savas skolas saimniekiem, lai tādi viņi būtu visa savā dzīvē. Šī pedagoģiskā darba sistēma nosaka, ka vienoti vienā veselā tiek savīti kopā visi skolas ļaudis, tiek panākts tas, ka ar atbildību pret skolas dzīvi izturas visi. Protams, tās centrā skolotāju un skolēnu aktīvs. To, ka bērni tiešām šeit sevi apzinās kā saimnieki, apliecināja iepriekšējais mācību gads, skolēnu uzvedība. Skolas atklāšanas reizē kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls izteica bažas par to, vai šo skolu bērni pratīs saudzēt un saglabāt, īpaši to attiecinot uz tām divām trešdaļām skolas audzēkņu, kuru vecāki nav Ādažu kolhoznieki. Saimniecības augstais prasīgums pret saviem darbiniekiem, arī ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, dod zināmas garantijas, ka uz mazajiem ādažniekiem šajā ziņa var paļauties, bet viņu paraugs būs rosinājums visiem pārējiem. Taču pirmais mācību gads, kā atzina direktors, pierādīja, ka visi bērni prot saudzēt to, kas viņiem pieder. To panāca, izvirzot stingras prasības. Bet ne tikai. Bērni skola dzīvoja ar domu manas skolas skaistums man jāvairo.  Mēs, daudz darām, lai vairotu skaisto skolas ikdienā gan ēkas mākslinieciskajā noformējumā, gan arī mūsu attiecībās un uzvedības kultūrā  saka J. Tikmers. Tāpēc bijām gandarīti, kad, iepazinusies ar mūsu skolu, Raisa Gorbačova mūsu darbu atzinīgi novērtēja, uzsvērdama, ka cilvēku vajag audzināt ar skaisto: mākslu, gleznām, mūziku, kā arī ar cilvēku labām attiecībām. Tāpēc J. Tikmers var teikt: ja skaistums ir izjusts, neviens to nebojās, tāpēc arī varbūt te nepastāv problēma zālāju nobradāšana. Domājot par jaunās paaudzes audzināšanu, tās vispusīgumu, sākot ar šo gadu, skolā būs divi jauni mācību priekšmeti estētika un pasaules kultūras vēsture; papildus divām fizkultūras stundām nedēļā vēl viena ritmikas stunda. Ar šo jauno mācību gadu skolā ir arī citi jauninājumi. Pērn gūta pieredze pierādīja, ka ir vērtīgi, ja mazāko klašu skolēniem nodarbības ir tikai piecas dienas nedēļā, bet sestdien būs dažāda veida pasākumi estētiskajā audzināšanā koncerti un tamlīdzīgi. Pie tam laikus iecerēti, rūpīgi gatavoti un bez steigas aizvadīti. Skolai ir cieša sadarbība ar kolhozu «Ādaži». Vispirms jau, kā minēju, celtniecība, kā arī regulāra skolas un kolhoza vadības sadarbība, skolēnu darbs rudens talkā. Taču īpaši jāatzīmē plašais un mērķtiecīgais darbs profesionālajā orientācijā. Saimniecība izsaka savus priekšlikumus, un skola, iepazīstot bērnu vēlmes, orientē viņus izvēlēties šīs profesijas, tās skolas laikā jau tuvāk iepazīstot. Agrofirmas speciālisti labprāt palīdz šiem jauniešiem gūt priekšstatu par izvēlēto profesiju. Ādažu vidusskola, pētot skolēnu vēlmes, tiem audzēkņiem, kuri varētu turpināt mācības augstskolā (ja ir četri priekšnoteikumi: vecāku uzskats, ka viņi mācīsies augstskolā, skolotāju atzinums, ka viņi ir spējīgi to darīt, ka agrofirmai šos speciālistus vajag un skolēni paši to grib) dod padziļinātas zināšanas tajos mācību priekšmetos, kas nepieciešami turpmākai izglītībai. Tie skolēni, kuri pēc vidusskolas uzsāk strādāt agrofirmā, mācību laikā iegūst arī specialitāti. Skola ir jauna, taču tā dzīvo ne tikai ar jauno, kas dzimst ikdienā, tā savā darbā saglabā un izkopj  bijušās Ādažu skolas tradīcijas, kas dara skolas dzīvi bagātāku. Ar pirmajām darba dienām Ādažu vidusskolā pedagogu kolektīvam izvirzītas augstas prasības darba kvalitātei; te cieņā ir biedriskums, atklātums, stingrība. To par galveno skolotāju darbā uzskata J. Tikmers, norādot, ka jāstrādā ar interesi, tā, lai vienmēr varētu just - cilvēkā dzīvo doma. To 1. septembrī Jānis Tikmers lūdza novēlēt arī saviem novadniekiem mūsu rajona skolotājiem.

I. Lode 

* Dzirkstele ( Gulbene ) / 01.09.1987

-