Ādažu Valdorfa skola ( ĀBVS) - būvniecība ^

Skolu variācijas Latvijā 

"LJ", 13. jūlijs — Pagājušo nedēļu Ādažu slavenā un patiešām skaistā bērnudārza teritorijā varēja sastapt arī pieaugušos, jo šeit 2. jūlijā atklāja Latvijas Brīvās izglītības centru un līdz nedēļas nogalei darbojās vasaras nometne, kur varēja sastapt arī svešās mēlēs runājošus cilvēkus. Kas tad būs Brīvās izglītības centrs? Jau rudenī Ādažos tiks atvērta pirmā klasīte tiem skolēniem, kuri mācīsies pēc Valdorfa skolas sistēmas. 

Līdz šim Latvijā par Valdorfa skolu vairāk runāja teorētiski, tika rīkoti kursi šīs idejas piekritējiem un topošajiem skolas pasniedzējiem, bet nu Valdorfa skola kā privātskola darbosies arī Latvijā. Par to īpaši rūpējusies Alternatīvās izglītības asociācijas vadītāja Dzintra Kalkovska. Pasaulē Valdorfa skolas vārds ir labi pazīstams, tās organizētāji visai nopietni raugās, lai šīs skolas ideja netiktu izkropļota. Valdorfa skolas pedagoģija balstīta uz pavisam citiem principiem nekā mums zināmā pedagoģija — uz bērnu radošu apmācību, sapludinot vienā mācību stundā gan literatūru, gan mūziku, gan kustību, netradicionālā veidā veicinot bērnu iztēli. Šai skolā par galveno nestāda mērķi "iekalt" pēc iespējas vairāk mācību priekšmetu. Protams, lai runātu par Valdorfa skolu, ir labi jāpārzina tās pamatprincipi. 

Līdz šim Izglītības ministrija netika skaidrībā, kā lai šādu skolu absolvējušiem izsniedz izglītības dokumentus, ja apmācība šādās skolās pilnībā nav novērtējama pēc esošajiem mācību standartiem. Bet tā jau ir cita raksta tematika. Eiropā Valdorfa skolas ideja īpaši populāra ir Vācijā un Norvēģijā. Latvijā vairāk "vēsmu" atplūdis no šīs Skandināvijas valsts, kuras iedzīvotāji varbūt mentalitātes ziņā ir mums tuvāki. Tāpēc arī Ādažos sarīkotajā vasaras nometnē varēja sastapt Valdorfa skolas pasniedzējus no Norvēģijas. Kopīgās nodarbībās, spēlēs un rotaļās tika pārmantota mūsu ziemeļkaimiņu pieredze, kā arī salīdzinātas pašu mājās dzimušās idejas un domas. Nometnē, līdzīgi kā nesen rīkotajā 3x3 saietā, darbojās dažādi radošie pulciņi — dzintara apstrāde, koktēlniecība utt. Kopīgi pavadītā nedēļa paliks atmiņā kā Latvijas, tā Norvēģijas skolotājiem. Bet 1. septembrī durvis vērs jaunā privātskola un iespējams, arī viena kristīgā bērnudārza grupiņa, kā arī grupiņa, kur jau bērnudārza vecuma mazuļi iepazīsies ar Valdorfa skolas tradīcijām atbilstīgu izglītību.

* Laiks / 21.08.1993

👦👧👨👩

Audzēkņi pie Ādažu bērnudārza

* * *

 

  

Valdorfa skola Ādažos

1993.09.10 Diena Ieva Rupenheite

2015.gada jūlijs

Valdorfa skola Ādažos 

 Ieva Rupenheite

Mūsu laika sociālais jautājums pirmkārt ir audzināšanas jautājums: kas ir jādara, lai sociālā dzīve piedzīvotu garīgu pacēlumu, lai varētu atbrīvot mūsu sabiedrisko iekārtu no tām trauksmēm un traģēdijām, kuras raksturo to pašreiz?  Ir tikai viena atbilde: nepieciešams, lai sabiedriskajā dzīvē darbotos cilvēki, kas prastu gara spēkiem radoši risināt praktiskas problēmas. 

Valdorfa skolas direktore Dzintra Kolhovska

Nepieciešamais šādu risinājumu nosacījums ir pastāvīga saikne ar dzīvi. Tādēļ garīgais potenciāls ir jāmeklē dzīvē un šis garīgums jāliek cilvēka audzināšanas pamatā visos tā attīstības posmos.» Rūdolfs Štainers Garīga pamata nepieciešamība audzināšanā 1922. g. Pirmā Valdorfa skola Štutgartē atvērta 1919. gadā, to ir dibinājis Emīls Molts. Pašreiz valdorfskolu pasaulē ir daudz. Jācer, ka drīz tās savairosies arī mūsmājās. Valdorfa skolu mācību metodika daudzējādā ziņā pamatojas uz Rūdolfa Štainera 1919. gadā izstrādāto mācību plānu. Fragmentus no viņa teorētiskajām atziņām var lasīt 1927. gadā Valtera un Rapas izdevniecībā iznākušajā Miķeļa Štāla grāmatā Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā, latviešu valodā tas arī ir viss. Nelabprāt ir ļauts mācīties dzīvot Taču, neiztiekot bez didaktikas, viss jau ir mainījies... 

UN ĀDAŽOS VALDORFA SKOLA IR. 

Skola iekārtota bijušā Ādažu bērnudārza telpās, tajā pašā, ko savulaik palielās saimniecības plaukuma laikos apdziedāja, apfilmēja un aprakstīja gluži kā pašu paradīzes dārzu. Dārziņa dārzā ienākas āboli un ienāk ziņkārīgi ciemiņi. Kas ir kas? To stāsta jaunās skolas direktore Dzintra Kolkovska un skolotājs Edgars Grinis, Skola strādās pēc Norvēģijas + Latvijas skolu vecajām + tagadējām jaunajām programmām. Kāpēc tieši Norvēģijas? Tāpēc, ka tur valdorfskolām ir vislielākais prestižs un šo skolu beidzēji bez iestājeksāmeniem var iestāties jebkurā valsts augstākajā mācību iestādē. Skolā strādās arī pasniedzējs no Norvēģijas. Norvēģi ir palīdzējuši iekārtot dažas mācību telpas un visādi citādi izrādījuši ne tikai sadarbošanās jūsmu, bet arī reālu atbalstu. Skolā ir divas bērnudārza grupiņas, pirmā, otrā un trešā klase katrā aptuveni 20-24 bērni. Uzņemšana skolā notikusi, šķiet, visai lietišķi. Skolotājiem pašiem bērni, citiem vecākiem arī bērni, protams, priekšroka dodama ādažnieku mazajiem, jo telpas uzticētas jaunajai mācību iestādei uz 99 gadiem ar bezīres noteikumiem. Skolas nauda, sākot ar pieciem tūkstošiem rubļu mēnesī, ņemot vērā vecāku izpeļņu. Skolā bērni arī brokastos un pusdienos, tādēļ tiem laimīgajiem tēviem, māmiņām, kuriem kas nebūt aug dārzos, pakalnos un parkos, skolasnauda tiek atlaista. Skolu finansē vecāki, tā nepieder valstij un nav atkarīga no atsevišķas privātpersonas iegribām. Skolas iekšpuse, piemēram, bērnudārzā diena sākas plkst 8.3o, līdz 9 kopīgi gatavo brokastis, katrā grupiņā ir plīts, tēju skapītis, tur glabājas arī kopīgi vārītie ievārījumi, utt Viss ir vērsts uz to, lai bērnudārza mazā virtuve radītu šīs omulīgās telpas iespaidu ne tikai ar izlietnes sarkanajiem eļļas krāsas uzrakstiem, kur likt nemazgātos un kur mazgātos traukus, bet arī ar atmosfēru. Pēc brokastīm bērni rosās, tā ir tā sauktā aktivitāte, rotaļas veidā gūstot priekšstatu par pasauli. 

Brīvā atmosfērā - brīva attīstība

Aktivitāte katru dienu ir cita: viendien pastaiga, zīmēšana ar krītiņiem, pludināšana ar ūdenskrāsām, veidošana mālā, gleznošana, piektdienas vakaros tā ir maizes cepšana, ko katrs mazulis nes līdzi uz mājām savā maizes tarbiņā. Darbošanās dažādajās tēlotājmākslas tehnikās notiek ar nemateriāliem. Krītiņus  var netīšām pagaršot, ja krāsa izrādījusies pārāk kārdinoša nekas slikts nebūs. Iegādātās rotaļlietas ir tikai no dabīgajiem materiāliem. Piemēram, mīkstas resnuļos, pildītas ar aitas vilnu. Arī tā ir procesa izzināšana, tāpat kā maizes cepšana. Rūpīga parādību saistību izpēte raksturīga visai skolas ievirzei. Ja dzelteno krāsu izmanto pludināšanā, vēlāk to meklē dabā, saista ar dzelteno krāsu pilsētā, laukos utt. Vakarā ir noslēguma daļa pie svecītes. Audzinātāja stāsta pasaku, iesaistot tajā visiem zināmus ikdienas notikumus. Stāstījums tiek papildināts arī ar dažādiem mūzikas instrumentiem, un vienu pasaku reizēm stāsta pat pāris nedēļu. Nē, bērniem neapnīkot, grūtāk būs ar audzinātājām. Ikdienas ritms, tas skolas bērniem ir līdzīgs, tikai dinamiskāks. Arī rīta sagaidīšana, kurā ikvienam bērnam tiek paspiesta roka, lai, kā saka skolotājs, būtu skaidrs, ko no viņa šodien var gaidīt un uz ko nav vērts cerēt. Tas ir visiem kopīgs rīta sakāmais, kas sākas aptuveni tā: «Saules mīļā gaisma, tā gaiša dara manu dienu... » Līdz astotai klasei izmanto vienu tekstu, vecākiem skolēniem citu. 

Līdzīgi ir arī ar telpu krāsojumu jaunāko klašu bērnu uzturēšanās telpas ir ieturētas klusinātos toņos, tiem pakāpeniski kļūstot piesātinātākiem. No deviņiem līdz pusvienpadsmitiem ir galvenā stunda. Matemātika, lasīšana utt Mācību grāmatas skolā netiek lietotas, tiks lietots viss pārējais (skolotāja radošā pieeja). Dienā ir vēl trīs mācību stundas, tai skaitā arī ritmika kustībā izteikta  valoda. Pēc pusdienām darbs darbnīcās, akceptējot vecāku vēlmes un bērnu iegribas (interesanti kā to varēs savienot?). Nākotnes plāns skolā nav un nebūs atzīmes, kvadrātiņi vai aplīši, bet mācību gada noslēgumā attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs katram bērnam raksta raksturojumu. Tas ir vienīgais kritērijs. Vasarās bērni brauks uz nometnēm Norvēģijā, Anglijā tas atkarīgs no tā, kādu svešvalodu viņi apgūst. Tās būs apmaiņas nometnes. Nez vai mazie norvēģi mācīsies latviešu valodu? Mācību gada beigās skolasbērni rīko lielu koncertu, kur katrs spēlē kādu mūzikas instrumentu. Spēlē VISI. Es arī gribu valdorfijā. Taču mani vecāki nav ādažnieki. Nav arī neviena kluba biedri. Aitas necērp, pat skolotāji viņi nav. Žēl, bet skola laba. Tas nekas, ka ne visiem, ar to VISU būšanu mēs jau kaut kur sākām 

Valdorfa skola Ādažos 1993.09.17 Diena Ieva Rupenheite

 

2015.g.septembris

2015.g.novembris

Valdorfa skola Ādažos

Latvija meklē jaunu pieeju audzināšanā. Latvijā it visi, kam rūp izglītība — līdz ar to arī tautas nākotne, nešaubās, ka skolu sistēmā nepieciešama jauna pieeja gan metodēs, gan vielā, gan audzināšanā. Viss izglītības sistēmā līdz šim bija Maskavas noteikts un ar vienu mērķi — latviešu tautas iznīcināšanu. Tāpēc arī dabīgi — vai kā Latvijā teiktu, likumsakarīgi, reformas gaidot radušās vairākas privātas mācību iestādes. Viena tāda ir Valdorfa skola Ādažos. Par to raksta Ieva Rupenhaite "Dienā". Sarunā ar jaunās skolas direktori Dzintru Kolkovsku un skolotāju Edgaru Grīnu noskaidrojas, ka pirmā Valdorfa skola atvērta jau 1919. gadā Vācijā — Štutgartē, bet tagad tādas ir vairākās valstīs — arī Norvēģijā. Taisni Norvēģijas skolai ir visciešākais sakars ar jaundibināto Valdorfa skolu Ādažos. Ja jautājums kāpēc tieši Norvēģija bijusi paraugs Latvijai, tad Dz. Kolkovska atbild, ka tur Valdorfa skolām ir vislielākais prestižs, un šo skolu beidzēji bez iestājeksāmeniem var izglītību turpināt jebkurā valsts augstākajā mācību iestādē. Dz.Kolkovska turpina: „Mūsu skolā strādās arī skolotājs no Norvēģijas. Norvēģi ir palīdzējuši iekārtot dažas mācību telpas un visādi citādi izrādījuši ne tikai sadarbošanās prieku, bet skolu arī reāli atbalstījuši. 

Valdorfa skola Ādažos
1993.12.10 Lauku Avīze
D. Kokareviča

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

* * *

 * izdevums - Latvija Amerikā / 18.12.1993.

* * *

 

-