Pirmie dati par Carnikavas iedzīvotāju izglītību atrodami jau 1778. gadā. Tajā laikā draudzes uzskaitē ir 32 mājas, 4 krogi un dzirnavas; reģistrēti 56 zēni un 48 meitenes, 108 sievietes un 92 vīrieši, kuri prot lasīt, bet 48 zēni un 45 meitenes, 28 vīrieši un 28 sievietes – lasīt neprot.1786. gadā Carnikavai bija jau sava draudzes skola. Vēlākos gados Carnikavai bija kopēja skola ar Ādažu draudzi, taču tad Carnikavas draudze apvienojās ar Pēterupes draudzi un izveidoja ar to kopīgu draudzi.1867.gada nodibina Carnikavas pagasta skolu. Tā atradās Carnikavas muižas kalpu mājā, ko vietējie carnikavieši iesauca par „Vācieša māju”. Diemžēl šī ēka nav saglabājusies, bet tās pamatu vietā top PII Riekstiņš jaunā piebūve 160 jaunajiem Carnikavas bērnudārzniekiem.
Siguļos 1868. gadā 14. novembrī pagasta skolai tiek celta jauna ēka pie Carnikavas baznīcas Pārgaujā. Bērni rakstījuši ar grifelēm uz nelielām tāfelītēm. Pirmais Carnikavas pagasta skolas skolotājs bija Prelbahs no Drustiem, kas skolu vadīja 11 gadus. Šeit skola darbojas 68 gadus, līdz jaunās skolas uzcelšanai.
Jauno skolas ēku iesvētīja 1936.gadā 25.oktobrī. Šobrīd Carnikavas pamatskolas vēsturiskajā ēkā darbojas Carnikavas speciālā internātskola. No 20.gadsimta 50.gadiem Carnikavā „Smiltnieku„ mājās, (pie Blusu kroga) darbojās 1.- 4.klašu pamatskola. Kā stāstīja carnikavieši Carnikavas skola bija liela vienstāvu ēka ar sarkanu kārniņu jumtu, tajā atradās divas lielas telpas – klases, katrā ēkas galā pa vienai. Katrā telpā notikušas mācības vienlaicīgi divām klasēm – no 1. – 2. un 3. – 4. klasei. Tur pat bija arī internāts bērniem, tiem, kuri dzīvoja patālāk.... Skolā bijuši divi skolotāji. Kā pēdējā skolotāja uz jauno skolas ēku pārcēlās ilggadējā ”Smiltnieku” skolas pārzine un skolotāja Biruta Barone.
Jau 1972. gadā Carnikavas pagastā dzīvoja pietiekoši daudz iedzīvotāju, lai zvejnieku kolhoza „Carnikava„ vadība (priekšsēdētājs M.Filatovs) sāktu jaunās skolas ēkas celtniecību. Skolas ēkas projekta autors bija arhitekts Gunārs Caune. Carnikavas pamatskola atrodas skaistā vietā - skolu ieskauj liepas, kastaņi un kļavas, un ziedi, kas zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tā ir vieta, kur pat apkārtējā vide rosina uz prāta un dvēseles izglītību.
1974. gada 1. septembrī Carnikavas bērni iegāja jaunās skolas gaišajās telpās. Pirmā Carnikavas astoņgadīgās skolas direktore bija Velta Krauze.
Mācības jaunajā skolā notika 2 valodās – krievu un latviešu, mācības vairākus gadus tika organizētas 2 maiņās. Divplūsmu skolā skolēnu skaits pārsniedza piecus simtus. Daudzo gadu laikā, mainoties gan direktoriem, gan laikam, skolai ir izveidojušās savas tradīcijas – Skolotāju dienas svinības, Ziemassvētku pasākumi kopā ar vecākiem, Mātes dienas pasākumi, mācību priekšmetu nedēļas, Pēdējā zvana svētki, izlaidumi, Mākslas darbu izstādes. No 2006. gada notiek Ēnu dienas, kurās 9.klases skolēni dodas uz Carnikavas novada domi, bērnu dārzu „Riekstiņš”, Tautas namu „Ozolaine”” un PA „Carnikavas Komunālserviss”, lai vērotu un piedalītos šo iestāžu darbinieku darbā.
Mūsu skola īpaši var lepoties ar ilggadējo matemātikas skolotāju Artūru Siku, kurš skolā nostrādājis 25 gadus – līdz pat 89 gadu vecumam. No pirmās dienas Carnikavas skolā strādā sākumskolas skolotāja Dzelme Kosīte un angļu valodas skolotāja Valentīnai Rezņičenko, ilgi gadi mūsu skolā pavadīti arī skolotājiem Birutai Reidei, Žanetei Kovaļevskai un Veltai Pētersonei. No tehniskajiem darbiniekiem lielākais darba mūžs mūsu skolā ir dežurantēm Mārai Rikardai, Dacei Engerei un Ingūnai Brūverei, darbvedei Sandrai Ābramai un direktora vietniekam saimnieciskajos jautājumos Vitālijam Terentjevam.
Par skolas tradīcijām kļuvusi skolas absolventes Artas Deniņas ikgadējā stipendija „Ceļa Maize” - labākajam 9.klases absolventam, Carnikavas novada Tirdzniecības palātas ceturkšņa stipendijas pasniegšanas pasākumi skolēniem par panākumiem mācībās un sabiedriskajā dzīvē.
Skolas dzīve mainās ik gadu, šogad, kad pirmajai izglītības iestādei Carnikavā aprit 225 gadi, esam gatavi jaunām pārmaiņām un izaicinājumiem.
📚📚📚
 |
| Siguļu kalna pakājē 1868.gadā celtā vecā skolas ēka Carnikavā. 20. gs. sākums. |
Carnikavas pamatskola
Carnikavas jeb Meņģeles pagastu nodibināja tikai 1866.gadā. Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās II Vispārējos Dziesmu svētkos. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar lašu un nēģu zveju. 1906. gada 14. maijā Tēvija ziņo, ka muižu no P.Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs H.Gēgingers.
📚📚📚
📚📚📚
Jaunas skolas iesvēte Ādažos
Ādažu pagastā vakar iesvētīja jauncelto Carnikavas 1. pakāpes pamatskolas namu. Tas izmaksājis 62.000 ls, no kuriem 26.000 ls saņemti Latvijas kredītbankas aizdevumā, bet pārējos līdzekļus sagādājusi pagasta pašvaldība ar vietējām sabiedriskām organizācijām un pagasta iedzīvotājiem. Pēc arch. A. Klinklava projekta celtais nams ir moderns un ērts. To iesvētīja Carnikavas draudzes māc. A. Sudars. Izglītības ministra prof. A. Tenteļa sveicienus un novēlējumus jaunā nama iesvētes dalībniekiem nodeva tautskolu direktora pal. J.Pumpītis, iekšlietu ministra V. Gulbja un pašvaldības d-ta dir. J. Zankevica vārda sveica d-ta vec. revidents J. Cerbulis.
1936.10.26 Jaunākās Ziņas
📚📚📚
Jauns skolas nams Carnikavā.
Ādažu pagastā vakar iesvētīja jauncelto Carnikavas 1. pak. pamatskolas namu. Tas izmaksājis 62.000 ls, no kuriem 26.000 !s saņemti Latvijas kredītbankas aizdevumā, bet pārējos līdzekļus sagādājusi pagasta pašvaldība ar vietējām sabiedriskām organizācijām. Pēc arch. A. Klinklava projekta celtais nams ir moderns un ērts. To iesvētīja Carnikavas draudzes māc. A. Sudars. Izglītības ministra prof. A. Tenteļa sveicienus un novēlējumus jaunā nama iesvētes dalībniekiem nodeva tautskolu direktora pal. J. Pumpītis, iekšlietu ministra V. Gulbja un pašvaldības departamenta direktora J. Zankevica vārdā sveica departamenta vec. revidents J. Cerbulis, kas atzīmēja Ādažu pag. vecākā Jāņa Kalniņa sevišķos nopelnus jaunceltnes darbā. Vēl sveica Rīgas apr. vecākā revidents E. Putniņš, kas nodeva apriņķa vecākā E. Zvaigznes novēlējumus, u. d. c. Pagasta vecākais J. Kalniņš savai pirmajai skolai, kas tagad turpinās gaitas dižā jaunceltnē, dāvāja radioaparātu, Carnikavas labdarības biedrības — 290 ls skolas muzikālam fondam, zvejas rūpniecība "Carnikava" — valsts prezidenta K. Ulmaņa un kara ministra ģen. J. Baloža krūšu tēlus. Iesvēti koši kuplināja skolas un Carnikavas labdarības biedrības apvienotais koris diriģ. J. Alļa vadībā.
1936.10.26 Rīts Jauns skolas nams
📚📚📚
📚📚📚
Ādažu pag. Carnikavas pamatskolas iesvētīšana.
1936.11.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts
J. P
📚📚📚
 |
Ādažu pag. Carnikavas 1. pakāpes pamatskolas jaunais nams. Pagasts Kurzemes 1817. gada zemnieku likumos 1936.11.06 Pašvaldību DzīveV. Smilga |
📚📚📚
📚📚📚
 |
| Jaunā 1934.-1936. gadā celtā Ādažu pagasta Carnikavas skolas ēka. Ap 1943. gadu. |
Varoņgaru — darba sparu!
Pieci Lāčplēši pasniedz karogu Carnikavas skolai
Jaunais karogs Ādažu pag. Carnikavas novada 1. pakāpes pamatskolai, kuru dāvināja pieci Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. Karogs darināts pēc mākslinieka Miezīša meta. Vakars Ādažu pagasta Carnikavas novadā risinājās nozīmīgas svinības, kādas mūsu zemē vēl nav notikušas. Svinībās piedalījās daudz skolu jaunatnes, kas tad arī saņēma jauno skolas karogu. To dāvinājuši pieci Carnikavas novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieri: plkv.-ltn. K. Zīverts — Ādažu pagasta Teteros, atv. kapt. J. Dzenis — Atpūtās, atv. kapt. K. Upelnieks — Saulainē, V. Pētersons — Kaķos un P. Zandbergs — Varavīksnēs. Svinības ievadīja dievkalpojums baznīcā, kur jaunajam karogam asistēja visi pagasta organizāciju karogi. Iesvētīšanu izdarīja Carnikavas - Pēterupes - Skultes draudzes māc. Sudars. Karoga nodošanas svinības notika Carnikavas 1. pakāpes pamatskolā. Karoga dāvinātāju uzdevumā Atpūtu māju saimnieks lāčplēsis J. Dzenis norādīja, ka Carnikavas novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieri vēlas, lai Carnikavas skolas karoga devīze — «Varoņgaru — darbos sparu» ieaug ikvienā šīs skolas audzēkņa sirdī un paliek neizdzēšamā atmiņā kā vadoša zvaigzne, sākot ar pirmo dienu skolā un tālāk cauri dzīvei ejot. Lai jaunatne, kas smelsies gara gaismu Carnikavas skolā, pulcējoties zem karoga, sargā to, nekad neaizmirstot mūsu brīvības cīņas un mācoties no tām nesavtību, pacietību. Lielu izturību un karstu tēvzemes mīlestību, kā arī nesalaužamu ticību saviem spēkiem un tautai. — Mēs vēlamies, lai Carnikavas skola dod saviem audzēkņiem ne tikai zināšanas, bet audzina un veido viņu raksturu, iepotē darba pienākuma apziņu un darba prieku, jēgumu par kartību, disciplīnu, taisnības izpratni un stipru tēvijas mīlestību. Varonības gars, krietns darbs un vienības apziņa — ir spēki, kuri Latviju darīs stipru un skaistu. Tā runāja lāčplēšu pārstāvis, solīdamies arvien ciešas saites uzturēt ar vietējo jaunatni un nododams skaisto karogu izglītības ministrijas pārstāvim insp. Zālamanam. No viņa rokām to saņēma skolas pārzinis J. Allis, tālāk nododams uz vienu gadu 4. klases audzēknim Jānim Ūdrim. Jaunais carnikavietis nometies ceļos deva šādu zvērestu: «Solos skolas audzēkņu vārdā svēti turēt šo karogu, dzīvot tā, kā rakstīts karogā un sekot Tautas Vadonim». Tad ar jauno karogu viņš stājās skolu jaunatnes ierindas priekšgalā. Skolu sveicināja arī Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrības pārstāvji, atv. ģen. J. Priede un atv. kapt J. Lācis, pag. vecākais J. Kalniņš un organizāciju vadītāji.
1938.11.14 Brīvā Zeme
📚📚📚
 |
| Vecā pamatskolas ēka |
* Mūsu Mājas Viesis / 24.11.1938
📚📚📚
Nākamajā pavasarī skaisti ziedēs Carnikavas septiņgadīgās skolas 3. klases pionieru stādītie rožu krūmi.
| Posma sanāksme, veltīta lielajam zinātniekam |
1949.10.13 Pionieris Ilga Pilicka, Rubas-Reņģes septiņgadīgās skolas 1. pulciņa posmvede |
📚📚📚
Rīgas 11. bērnudārza audzēkņi
Rīgas 11. bērnudārza audzēkņi vasaru pavada Carnikavā, kur viņu rīcība nodotas Carnikavas septiņgadīgās skolas telpas. Audzinātājas I. Altbergas vadībā mazie izveidojuši dārzu, kur audzē puķes, pupas un zirņus. Iepriekšējos gados dārza iedēstīti jāņogulāji; tie šogad dod jau bagātu ražu.
 |
| Bērnudārza audzēkņi savā puķu dārzā |
 |
| Visi čakli piedalās jāņogu lasīšanā. |
1958.07.31 Skolotāju Avīze
📚📚📚
Vairākas skolu Jaunbūves saņems arī republikas lauku apvidi
Carnikavas jaunā astoņgadīgā skola, kas stāsies ierindā šoruden līdz ar mācību gada sākumu.
Vairākas skolu Jaunbūves saņems arī republikas lauku apvidi
1974.07.17 Skolotāju Avīze
📚📚📚
SVEICAM VISUS 1. SEPTEMBRĪ
Arī Carnikavas bērniem ir jauna skola.
1974.09.01 / Padomju Jaunatne
📚📚📚REPORTĀŽA
JAUNĀS SKOLAS PIRMĀ DIENA
 |
| Paldies jums, celtnieki! - V. Krauze silti pateicas E. Lānam. |
 |
| Skaistajā laukumā skolas priekšā |
JAUNĀS SKOLAS PIRMĀ DIENA
1974.09.05 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.
📚📚📚
Carnikavas kolhozā
Mācību gadu Carnikavas kolhoza zvejnieku bērni šogad uzsāka jaunā astoņgadīgajā skolā, kas uzcelta par saimniecību līdzekļiem. Skola paredzēta 400 audzēkņiem. Tajā ir lielas, gaišas klašu telpas, sporta zāle un ēdnīca.
 |
| Jaunajā skolā. |
1974.09.07 Rīgas Balss
📚📚📚
 |
| 1974.g. |
 |
| Andris Forstmanis |
1975.01.07 Pionieris
📚📚📚
Kur varētu roku pielikt?
Jaunajā Carnikavas astoņgadīgajā skolā strādā desmit skolotāju komjauniešu. Mūsu jaunie ir darbīgi — atzina direktore Velta Krauze. Par sekretāri biedri izraudzīja otrās klases audzinātāju, Liepājas pedagoģiskā institūta absolventi Dzelmi Lasmani. Lūdzu viņu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Kā komjaunieši piedalās skolēnu idejiski politiskajā audzināšanā? — Pirmajā komjauniešu sapulcē spriedām, ko mēs varētu darīt. Skolotājs Jānis Jēriņš uzņēmās iekārtot un vadīt radiomezglu. Nolēmām to izmantot arī politinformācijā. Ne jau katrs var labi runāt pie mikrofona. Tāpēc vecāko klašu audzēkņiem sarīkojām diktoru konkursu, izvēlējāmies labākos runātājus: V. Loginu. I. Jodkaiti. S.Bumbieri, A. Švarcbahu. Katru trešdienu 10 minūtes - 5 minūtes latviešu, 5 - krievu valodā skolēni klausās informāciju par jaunākajiem starptautiskajiem un citiem notikumiem. Katras politinformācijas sagatavošanu uzņemas viens skolotājs komjaunietis. Viņš palīdz attiecīgas klases politinformatoram sagatavot materiālu, pēc tam to nodod diktoram. Cenšamies skaisti svinēt visas valsts svētku dienas. Dažkārt sagatavojam svētku pārraides. VĻKJS gadadienai skolēni un skolotāji kopīgi izveidojām montāžu par komjauniešiem varoņiem. Labi izdevās Oktobra svētku sarīkojums. Komjauniete Z. Bērziņa uzaicināja atbraukt pie mums kara veterānu kori no Rīgas. Dziesmas sniedza dziļu pārdzīvojumu. Arī paši runājām dzeju, dziedajām. Jauki izdevās zvaigznīšu svētki, ko organizējām trijatā: pionieru vadītāja V. Vecozola, D. Sarkane un es pati. Izdomājām jaukas rotaļas un atrakcijas, kas mazajiem dikti patika. Konstitūcijas dienai piemērotu stāstījumu sagatavoja D. Sarkane. Skolotāji komjaunieši sagatavo arī politiski ekonomiskus lasījumus. Reizi nedēļā D.Sarkane lasa lekciju zvejnieku arteļa dārzniecībā un S. Cvarkova - zivju fabrikā. Pedagogu zinātnisko biedrību vada komjauniete V. Bajunova. Par savu uzdevumu uzskatām pionieru sagatavošanu iestājai komjaunatnē. Lai mūsu nākamie komjaunieši izveidotu atbilstošu idejisko pārliecību, zinātu statūtus un labi orientētos politiskajos jautājumos, šajā ceturksnī viņiem rīkosim īpašu nodarbību ciklu. Skolēnu komjaunatnes organizācijai palīdz V. Vecozola. Taču sapulcēs piedalāmies arī mēs pārējie. It īpaši, ja jāiztirzā kāda skolēna uzvedība. Sakām savu vārdu kā vecākie biedri. Kā komjaunieši rūpējas par skolēnu sekmju uzlabošanu, kā vēršas pret kavējumiem? Arī šajā ziņā darba pietiek. Skolotāja D. Sarkane un es vadam pagarinātās dienas grupas nodarbības. Izmantojam atkal radiomezglu! Reizi nedēļā pārraidi veltām kādam mācību priekšmetam latviešu valodai, matemātikai. Notiek pārskati par sekmēm - pārrunas pie apaļā galda. Tās sagatavo komjaunieši. Apzinīgās disciplīnas nostiprināšanā ļoti palīdz dežurējošās klases ziņojums, kas notiek reizi nedēļā pa radio. Šīs pārraides mums izdodas vislabāk. Bērni tās klausās ar lielu patiku. Ar tiem skolēniem, kuriem mācības nepadodas, daudz strādājam individuāli. Klases audzinātājs cenšas tikt galā pats, runā ar vecākiem. Bez šaubām, izzinām mājas apstākļus. Dažreiz nākas iet pie nesekmīgajiem uz mājām. Daudz viņu nav. Gadās tā, ka no šiem, bērniem mājās stingri neprasa sagatavot skolu uzdevumus. Arī paši mācāmies cits no cita, ejam pie biedriem stundās, pēc tam pārrunājam tās. Droši vien arī skolotāju un skolēnu atpūtas organizēšanā iniciatīva ir komjauniešiem? — Esam iesākuši to darīt. Kopā ar Ādažu un Carnikavas palīgskolas pedagogiem atzīmējām Skolotāju dienu. Apmainījāmies pieredzē. Jautrības netrūka. Tāpēc nolēmām kopīgos pasākumus turpināt un pavasarī tikties citā Gaujas krastā Ādažu astoņgadīgajā skolā. Vismaz reizi mēnesī katra klase ar audzinātāju brauc uz teātri, leļļu teātri, cirku. Brīvdienās notika vairāki kopīgi braucieni. Mana otrā un mūsu šefi - 5. klase (audzinātāja Z. Bērziņa) noskatījāmies baletus «Sprīdītis» un "Princese Gundega". Kā redzams, skolotāji komjaunieši ir atsaucīgi sabiedriskajā darbā. - Jā, katru mēnesi sapulcē pārrunājam, kur mēs varētu savu roku pielikt. Rudenī visi sveši sanācām, pašlaik jau esam cits citu iepazinuši. Kopīgi norunājam un darām.A. Neiburga, D. Lasmane
* Darba Balss / 25.01.1975
📚📚📚
Oktobra svētku priekšvakarā. Carnikavas astoņgadīgās skolas skolotāji saņēma lielisku dāvanu — jaunu, labiekārtotu 18 dzīvokļu namu. Vairākām skolotāju ģimenēm svētku prieks divkāršs. Tā mūsu skolas pieredzes bagātajam matemātikas skolotājam A. Sikam vairs nevajadzēs mērot tālo ceļu no Rīgas uz Carnikavu. Viņa ģimene saņēma trīsistabu dzīvokli jaunajā mājā. Patālais celš no iepriekšējās dzīves vietas uz darbu Carnikavas skolā nebūs vairs jāmēro arī mācību pārzinei G. Borodinai, skolotājiem G. Timofejevai, M. Ķiplokai, J. Sīlim. V. Vecozolai un citiem. Partijas un valdības rūpes un gādību par jaunajiem skolotājiem īpaši izjūt Anitas un Jāņa Jēriņu, Maijas un Māra Siliņu ģimenes, skolotājas Valentīna Akimova un Dzelme Kosītē. Savā pirmajā darba vietā viņas saņem jaukus divistabu dzīvokļus.
Divkārši svētki
 |
| Jaunuzceltā māja Carnikavas skolotājiem |
1975.11.11 Darba Balss (Rīgas rajons)
📚📚📚Varoņa vārdu - darbos glabāt
Carnikavas astoņgadīgās skolas ērtajā sporta zālē svinīgajā līnijā nostājušies visi pionieru pulciņi. Trīsdesmit pirmajiem Uzvaras svētkiem veltītā sanāksme pionieru vienībai ir svarīgs notikums: Lielā Tēvijas kara dalībnieka, kaujās par Rīgas atbrīvošanu kritušā Ivana Iļjičova vārda piešķiršana. Kopš pirmā rudens jaunajā skolā arī Carnikavas pionieri sāka meklēt piederīgos Brāļu kapos apglabātajiem cīnītājiem. Meklējumus vadīja skolotāja Zoja Lazdiņa, kas pati pieredzējusi karu, fašistu cietsirdību pret padomju cilvēkiem aplenktajā Leņingradā. Viņas vecākus nošāva, pašu turēja nometnē. Nokļuvusi pie savējiem, Z. Lazdiņa palīdzēja izglābt daudzus ievainotos padomju cīnītājus, dodot asinis pārliešanai. Par pašaizliedzību skolotājai pieķirts Goda donores nosaukums, viņa apbalvota ar medaļu "Par varonīgu darbu" un V. I. Ļeņina piemiņas medaļu. Vēstules ceļoja uz dažādām Padomju zemes malām. Atradās Ivana Iļjičova piederīgie. Pionieriem rakstīja viņa meita Tamāra Buhanova, brālis Jēkabs Iļjičovs, māsa Anna Jegorova. Viņi uzrakstīja atmiņas par Ivanu, brauca ciemos. Kopā ar skolotāju Z. Lazdiņu pionieri devās pārgājienā pa Rīgas atbrīvotāju cīņu vietām. Daudz interesanta pastāstīja Ādažu ciema padomes darbiniece Jekaterina Vasiļjeva. Jaunie ļeņinieši uzzināja par sava varoņa nāvi. Kad padomju karavīri forsēja Gauju, tanku aizsegā pirmie pāri upei devās Ivana Iljičova 
sakarnieku rotas vīri. Fašisti atklāja uguni. Nāvējošās šķembas ievainoja vecāko leitnantu. Viņš nomira. Pēc kaujas karavīri, kas ļoti mīlēja drosmīgo un cilvēcīgo komandieri, apglabāja viņu, Gaujas krastā. Vēlāk I. Iļjičova mirstīgās atliekas pārveda uz Brāļu kapiem Carnikavā. Pionieri stāsta, kā viņi iepazinuši I. Iļjičova dzīvi un cīņu gaitas. Par varonību kaujās viņš apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu «Par drošsirdību». Komjaunatnes rajona komitejas sekretāre Gunta Balode paziņo biroja lēmumu: piešķirt Carnikavas astoņgadīgās skolas pionieru vienībai Ivana Iljičova vārdu. Sārto lentu ar varoņa vārdu viņa piesien vienības karogam. Solām būt Iļjičova cienīgi, iekārtot viņam veltītu stendu, rūpēties par Brāļu kapiem. Solām būt uzticīgi Dzimtenei, partijai, Leņinam - apņemas jaunie ļeņinieši. No Gorkijas apgabala Volodarskas pilsētas uz vienības sanāksmi ieradusies Tamāra Buhanova ar savu dzīves biedru. Viņi ir mīļi viesi. Jaunie ļeņinieši apsien kritušā cīnītāja māsai sārto kaklautu, uzņemot viņu par goda pionieri. Pēc svinīgās sanāksmes skolā pionieri, oktobrēni un komjaunieši kopā ar zvejnieku kolhoza darbiniekiem piedalījās mītiņā Brāļu kapos, kur atdusas vienības varonis Ivans Iļjičovs.
A. Neiburga
* Darba Balss / 18.05.1976
📚📚📚
Carnikavas astoņgadīgā skola
 |
| Carnikavas astoņgadīgā skola |
Carnikavas astoņgadīgā skola aizvadījusi vēl tikai divas gadu mijas, taču pedagogu kolektīvam ir ar ko lepoties. Pirmo mācību gadu carnikavieši beidza ar simtprocentīgu sekmību, šogad no 312 skolēniem 114 mācījās tikai labi un teicami. Astoņgadīgās skolas audzēkņi aktīvi piedalījušies arī visās mācību priekšmetu olimpiādes. Skolā ir 20 mācību kabineti, un katrs skolotājs kabineta vadītājs izstrādājis tā iekārtošanas detalizētu divu gadu plānu. Lai priekšmetu skolotāji ātri orientētos mācību līdzekļos, katrā kabinetā izveidota to uzskaites kartotēka. Arī vasarā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, pedagogi kopā ar skolēniem vēl centīsies pilnveidot kabinetus. Carnikavas astoņgadīgā skola lepojas arī ar labi iekārtoto sporta zāli. Te regulāri nodarbojas gan skolas fizkultūrieši, gan Carnikavas zvejnieku kolhoza un kolhoza «Ādaži» sporta entuziasti,
 |
| Carnikavas astoņgadīga skola lepojas ar labi iekārtoto sporta zāli |
Carnikavas astoņgadīgā skola
1976.07.07 Skolotāju Avīze
📚📚📚
Pumpuri raisās
KOLĒĢIJAS SĒDE CARNIKAVĀ
Apspriežama mūsdienīga problēma KOMPLEKSA MĀCĪBU LĪDZEKĻU IZMANTOŠANA KABINETU SISTĒMAS APSTĀKĻOS
14 februārī Rīgas rajona Carnikavas astoņgadīgajā skolā pulcējās Latvijas PSR Izglītības ministrijas kolēģijas locekļi, pedagoģijas zinātnieki un skolotāju metodiskā darba vadītāji, skolas šefu pārstāvji un Rīgas rajona vadošie darbinieki. It kā svētkiem saposušies gan pieredzes bagāti skolotāji, gan gluži jauni pedagoga gaitu sācēji. Svētdienīgi satraukti arī bērni. Šo noskaņojumu vēl paspilgtina spožā saule, kas izgaismo skolas telpas, piešķir svinīgumu gaiteņiem un mācību kabinetiem. Kas pulcinājis kolēģijas locekļus jaunajā zvejnieku skolā, kura darbojas tikai trešo mācību gadu? Iemesli te varētu būt dažādi. Gan visai veiksmīgi izveidotā mācību materiālā bāze, ko skola sagādājusi, cieši jo cieši sadarbojoties ar zvejnieku kolhozu «Carnikava». Gan meistarīgais un saliedētais pedagogu kolektīvs. Taču šoreiz kolēģijas locekļi iepazīstas Carnikavas skolā ar mācību līdzekļu komplekso izmantošanu kabinetu sistēmas apstākļos, tātad cenšas gūt priekšstatu par to, cik mērķtiecīgi pedagogu kolektīvs mācīšanās un audzināšanas nolūkā izmanto materiālo bāzi, kas sakopota modernajos mācību kabinetos, Pirms jautājuma apspriešanas kolēģijas locekļi atklātajās stundās, kā arī ārpusklases nodarbībās vēro skolā izveidoto sistēmu kompleksā mācību līdzekļu izmantošanā. Vērošanai izvēlētas stundas fizikā VIII klasē, botānikā V klasē, krievu literatūrā III klasē un matemātikā VI klasē, kā arī oktobrēnu sanāksme II klasē un politinformācija V klasē, kur šāda kompleksā mācību līdzekļu izmantošana atbilst mācību un audzināšanas konkrētajiem uzdevumiem.
 |
| Botānikas stunda V klasē. |
FIZIKAS STUNDA VIII KLASĒ. To vada jauns skolotājs Jānis Jēriņš, kas pēc augstskolas beigšanas skolā strādā tikaj trešo gadu. Stundas temats: sakarība starp strāvas stiprumu un spriegumu. Tās mērķis noskaidrot strāvas stipruma atkarību no sprieguma un jēdzienu «pretestība», kā arī veidot skolēniem materiālistisko pasaules uzskatu, attīstīt novērošanas spējas, loģisko domāšanu un prasmi izdarīt secinājumus. Tūdaļ jāsaka, ka stunda savu mērķi sasniedza. Turklāt skolotājs demonstrēja arī savu māku kompleksi izmantot mācību līdzekļus. Stundas sākumā skolotājs atgādina, ka spriegums un strāvas stiprums ir savstarpēji saistīti lielumi. Izmantojot kodoskopu, tiek noskaidrots, no kā sastāv elektriskā ķēde, kā tajā jāieslēdz ampērmetrs un voltmetrs. Audzēkņi salīdzina uz demonstrējumu galda saslēgto elektrisko ķēdi ar ekrānā redzamo shēmu, noskaidro mēraparātu iedaļas vērtību. Skolotājs ieslēdz ķēdi, palielina spriegumu. Skolēni konstatē, ka palielinās arī strāvas stiprums. Uz tāfeles un audzēkņu burtnīcās tiek ierakstīta voltmetra un ampērmetra nolasījumu tabula, uzzīmēts grafiks. Skolotājs grafika konstruēšanai izmanto magnētisko tāfeli, viņam palīdz skolēni. Viņi konstatē, ka starp spriegumu un strāvas stiprumu pastāv tieši proporcionāla sakarība.
Vai šādu secinājumu var izdarīt attiecībā uz visiem vadītājiem? jautā skolotājs. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, ķēdē tiek ieslēgts otrs vadītājs, pierakstīta voltmetra un ampērmetra nolasījumu tabula, konstruēts grafiks. Audzēkņi atkal secina to pašu, ko pirmajā gadījumā. Skolotājs pievērš skolēnu uzmanību abiem grafikiem. Audzēkņi secina, ka strāvas stipruma maiņa atkarībā no sprieguma abos vadītājos nav vienāda: pirmajā gadījumā grafiks ir stāvāks, tātad strāvas stiprums mainās straujāk. Kas nosaka, cik strauji mainās strāvas stiprums atkarībā no sprieguma? jautā skolotājs. Ar viņa palīdzību skolēni secina, ka vadītājs. Audzēkņi pieraksta burtnīcās, ka pretestība ir lielums, kas raksturo pašu vadītāju, un ka tā nav atkarīga no sprieguma un strāvas stipruma. Tiek noskaidrots, kā aprēķina pretestību, un uzrakstīta tās formula. Skolēni mācību grāmatā izlasa, ko sauc par pretestības mērvienību. Uz tāfeles tiek uzrakstīts oma simbols, parādīts, ka to skaitliski aprēķina, pretestības atvasinātās mērvienības un to skaitliskā vērtība. Skolotājs izmanto tabulu ar dažādu vadītāju pretestībām. Nostiprinot stundā apgūto vielu, audzēkņi atbild uz skolotāja jautājumiem, aplūko ar diaprojektoru LETI uz ekrāna demonstrēto elektrisko ķēdi un pēc voltmetra un ampērmetra rādījumiem aprēķina tās pretestību. Pēc tam seko skolēnu patstāvīgais darbs ar mācību kasetēm «Liepāja-13». Viņi izpilda 8 uzdevumus par pretestību. Stundas beigās triju audzēkņu darbs tiek novērtēts ar atzīmi «5». Skolotājs paziņo, ka vēl trim skolēniem izliks atzīmes, kad būs pārbaudījis un novērtējis patstāvīgā darba rezultātus. Tas liecina, ka, kompleksi izmantojot mācību līdzekļus un liekot audzēkņiem strādāt patstāvīgi, skolēni VIII klasē fizikas vielu var apgūt pamatā jau stundā.
POLITINFORMĀCIJAS TEMATS V KLASE noformulēts uz tāfeles Padomju Armijas 59 gadi. Klasē karte, nelielā stendā izkārtoti materiāli par Lielā Tēvijas kara dalībnieku Jāni Rainbergu, pionieriem varoņiem, krāsainos attēlos var apskatīt ordeņus un medaļas, kādus saņēma cīnītāji par drosmi un varonību.
 |
| Oktobrēnu sanāksme II klasē. |
Izvirzot pārdomātus jautājumus, skolotāja M. Ķiploka rosina audzēkņus atcerēties lasīto un dzirdēto par Sarkanas Armijas tapšanas ceļu, tās uzbūvi, cīņu gaitām. Krāsaini attēli, skaņu ieraksti, plakāti liek labāk izprast Padomju Armijas spēka avotus. Atklātas padomju karavīru cildenākās īpašības Dzimtenes mīlestība, naids pret ienaidniekiem, augsta disciplīna, zināšanas, draudzība un biedriskums. Un tikai tad, saka skolotāja, ja mēs Dzimteni mīlēsim tā kā savu māti un tēvu, mēs spēsim to aizstāvēt visgrūtākā brīdī. Pie pionieriem šodien ieradies arī viesis jaunietis, kurš dien mūsu valsts Bruņotajos Spēkos un pašlaik atrodas atvaļinājumā. Viņš stāsta par karavīru savstarpējo draudzību un biedriskumu, kas palīdz apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, aicina pionierus čakli mācīties, būt disciplinētiem, augt stipriem un drošiem.
Politinformācijas gaitā skolēni īpašās burtnīcās ieraksta pārrunāto, atzīmē svarīgākos datumus un notikumus, kas raksturo mūsu armijas noieto kauju un uzvaru ceļus. Politinformācijas iedarbību un emocionalitāti veicināja tajā lietotie mācību līdzekļi. Arī citās kolēģijas locekļu vērtētajās mācību stundās skolotāji prasmīgi lietoja mācību līdzekļus, sekmīgi īstenojot stundai izvirzītos mācīšanas un audzināšanas mērķus. Atsevišķos brīžos, kā to vēlāk sēdē norādīja kolēģijas locekļi, skolotāji mācību stundas pat pārāk piesātināja ar tehnisko mācību līdzekļu lietojumu, kas Izskaidrojams ar vēlēšanos izmantot visas plašās iespējas.
Skolas direktore V. Krauze iepazīstina kolēģijas locekļus ar skolotājiem un viņu iekārtotajiem kabinetiem. Katrā kabinetā ir bagātīgs tehnisko mācību līdzekļu klāsts, tā sagādei daudz enerģijas veltījusi skolas vadība sadarbībā ar šefiem un Rīgas rajona vadošajām organizācijām un iestādēm. Taču kabineta iekārtošana un pilnveide galvenokārt atkarīga no skolotāja, no viņa izdomas, mērķtiecības un enerģijas. To veicinot, skolā izvērsta sociālistiskā sacensība par labāko mācību kabinetu. Šobrīd skolā ir 20 mācību kabineti. Par labākajiem vērtē abus krievu valodas un literatūras kabinetus un latviešu valodas un literatūras kabinetu, kurus veidojušas skolotājas komunistes E. Lazdiņa, E. Timofejeva un V. Titāne. Kabinetu iekārtošanai, uzskates un izdales materiālu gatavošanai un sistematizēšanai veltīts daudz laika, taču ieguldītais darbs jau tagad dod augļus. Lielu darbu veikusi skolas vadība, visus 17 000 mācību līdzekļu pakļaujot vienveidīgai uzskaitei un iekļaujot skolas kartotēkā, tā dodot iespēju tos izmantot visas skolas mērogā, kā arī iekārtojot tehnisko mācību līdzekļu izmantošanas shēmu, kas katru dienu rāda, kādus mācību līdzekļus izmanto skolotāji. Pumpuri raisās, varētu tēlaini teikt, atceroties V klasē vēroto M. Odītes stundu, kur bērni bagātīgi iekārtotajā bioloģijas kabinetā vēroja, kā attīstās vasa, kā pumpuros snauž nākamais zieds vai lapa. Carnikavas skolā jau pumpuri raisās, tā sprieda kolēģijas locekļi, sēzdamies pie sēdes galda skolas aktu zālē.
 |
| Carnikavas astoņgadīgās skolas direktore V. Krauze un zvejnieku kolhoza «Carnikava» valdes priekšsēdētājs M. Filatovs. |
Latvijas PSR izglītības ministre Mirdza Kārkliņa kolēģijas sēdē pirmajai vārdu dod Carnikavas astoņgadīgās skolas direktora vietniecei mācību darbā Gaļinai Borodinat, kas raksturo pedagogu kolektīvu triju gadu veikumu mūsdienīgas mācību bāzes veidošanā, kā arī stāsta par to, ka visi skolotāji šobrīd izstrādā kompleksu pieeju mācību stundai galvenajam mācību un audzināšanas darba posmam. Katrs skolotājs, gatavojoties stundai, paredz, kādus mācību un tehniskos līdzekļus katrā stundas daļā izmantos. Mācību līdzekļu izmantošana aizvien vairāk organiski iekļaujas mācību stundā, zaudējot savu sākotnējo ilustratīvo nozīmi. Aizsāktais metodiskais darbs padziļinās, saka G. Borodina, nākamgad veidosim eksperimentālas stundu kartes, skolotājs aizvien vairāk lieto eksperimentu un pētīšanas metodi, rada mācību procesā problēmiskas situācijas. Līdz ar to stundas kļūst interesantākas, tajās vairāk un labāk iemācām un audzinām. Izglītības ministrijas Mācību metodiskā kabineta direktore Inta Kubliņa pozitīvi novērtēja carnikaviešu darbu: Šīs skolas pieredze ir pamācoša, turklāt tāda, ko var pārņemt un iedzīvināt jebkurā citā skolā. Liels darbs ir mācību līdzekļu uzkrāšana un sistematizēšana, redzēto vērtēja Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūta direktors Umārs Freidenfelds, taču šīs skolas kolektīvs šos uzdevumus risina kā pedagoģiskus uzdevumus. Te izkopj metodes, kas veicina mācīšanās motīvu veidošanos. Pedagogu kolektīvam jādomā, kāds ir mācību līdzekļu izmantošanas visizdevīgākais variants. Vai izmantojam tos galveno uzdevumu risināšanai, vai trāpām mērķī? Kolēģijas sēdē runāja III klases skolotāja Biruta Barona, kolhoza valdes priekšsēdētājs Mihails Filatovs, kā arī kolēģijas locekļi Solveiga Zvirble, Aldonis Bullis un Biruta Kubuliņa, norādot, ka mācību līdzekļi un kabineti izmantojami ārpusklases un ārpusskolas audzināšanas darbā. Kolēģijas sēdes noslēgumā runāja izglītības ministre Mirdza Kārkliņa. uzsverot apspriežamā jautājuma nozīmīgumu būtībā tiek apspriests pedagoģiskā procesa kvalitātes pilnveidošanas jautājums. Ministre izvirzīja uzdevumu mērķtiecīgi izmantot to bagātīgo materiālo bāzi, kas radīta mūsu republikas mācību kabinetos. Visi šie materiāli veiksmīgi jāizmanto jaunā cilvēka veidošanai, to aktuālo audzināšanas jautājumu risināšanai, kas saistās ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienas sagaidīšanu. Carnikavas skolā rit radošs darbs, sacīja ministre, pasniedzot Izglītības ministrijas apbalvojumus vairākiem pedagogiem un kolhoza priekšsēdētājam M. Filatovam. Ir prieks, ka sabiedrība un kolhozs partejiski sniedz atbalstu skolai. Te ir mūsu kadru kalve, kā atbilde kolēģijas sēdē skanēja kolhoza «Carnikava» valdes priekšsēdētāja M. Filatova teiktie vārdi.
1977.02.23 Skolotāju Avīze
Gedrovičs, A.
📚📚📚
 |
| Bioloģijas stundu Carnikavas astoņgadīgās skolas V klasē vada skolotāja M. Odīte |
КО ATKĀRTOT ĶĪMIJĀ
1977.03.30 Skolotāju Avīze
Apinis, A.
📚📚📚
Carnikaviešiem «sudraba» medaļas
Lai sekmētu skolēnu militāri patriotisko audzināšanu un veicinātu daudzdienu pārgājieniem nepieciešamo tūrisma iemaņu apguvi ik pavasari izglītības ministrijas Centrālā bērnu ekskursiju un tūrisma stacija organizē republikas skolēnu sacensības tūrisma tehnikā «Jauno ceļotāju kauss». Šoreiz tās notika Tukuma rajonā un pulcēja dalībnieku rekordskaitu — 168 no desmit rajoniem. Jaunie tūristi startēja trijās vecuma grupās. No Rīgas rajona sacensībās piedalījās tikai Carnikavas astoņgadīgās skolas komanda, kas guva labus panākumus. Startējot B grupā, kurā piedalījās 1961.—1962. gadā dzimušie skolēni, no vienpadsmit komandām carnikavieši bija otrie. Valmieras Viestura 3.vidusskolas audzēkņi distanci veica 23 minūtēs 38 sekundēs. Carnikaviešu laiks — 24:29. Komandā bija Andrs Gabronas, Guntis Teilāns, Igors Redko, Modris Jankevics, Sandra Bumbiere, Antra Rotenberga, Gunita Reide un Iveta Legzdiņa. Tūristus sagatavoja trenere skolotāja Anita Jēriņa. Tas ir carnikaviešu teicams panākums.
 |
| Carnikavas jauno tūristu komanda |
Carnikaviešiem «sudraba» medaļas
1977.05.28 Darba Balss (Rīgas rajons)
Žīgurs, E., sacensību tiesnesis
📚📚📚
KONKURSS
Carnikavas astoņgadīgās skolas 3. klases grāmatu draugi, kas mācās tikai labi un teicami, klausās audzinātājas komjaunietes Gunas Krūkliņas lasījumu.
* Darba Balss / 08.04.1978
📚📚📚
Carnikavas astoņgadīgās skolas sagatavošanas klases audzēkņi savas skolotājas Renātes Rimšas vadībā attīstās un norūdās arī fiziski.
SĀKUMS1979.03.28 Skolotāju Avīze
Šiliņa, Dž.
📚📚📚
Īpaši nepatīkamu pārsteigumu nevienam Carnikavas astoņgadīgās skolas beidzējam nesagādāja dzimtās valodas un literatūras rakstu eksāmena sacerējumu temati
GRŪTI MĀCĪBĀS, VIEGLI EKSĀMENOS...1981.06.10 Skolotāju Avīze
📚📚📚
Skolotāja VeltaTolaik, kad Velta gāja skolā, vēl nebija tādu profesionālās orientācijas kartīšu, kurās bērni ik rudeni ieraksta savas nākotnes ieceres (kosmonauts — ūdenslīdējs — aktieris — izlūks — šoferis...). Bet atšķirība no tikko citētā «sapņotajā» Velta, savu bērnišķīgo rokrakstu aplūkojot, droši vien uzjautrināti nesmaidītu. Uz visām kartītēm viņa redzētu vienu vienīgu akurātu teikumu: «Būšu skolotāja». Četri gadi Madonas pusē, Sarkaņu astoņgadīgajā skolā, šodien sāksies devītais Carnikavā. Jā, Velta skaita — tieši divpadsmit viņa nostrādājusi skolā. Bet Carnikavā bērni reizēm minstinoties, īsti nesaprazdami, kā viņu uzrunāt: skolotāja Pētersone? skolotāja Velta? Jo Velta Pētersone (nesen vēl Vecozola) skolā ir tas cilvēks, kurš kopā ar bērniem aizskrien uz jūrmalu un rotaļu pēcpusdienās arī polku palec. Un tieši viņa lielā mēra nosaka, vai carnikaviešiem skolas laiks būs brāzmainas enerģijas pārpilns vai arī gauži pelēcīgs. Skolotāja Velta (arī man pagrūti teikt — Pētersone) ir Carnikavas astoņgadīgās skolas vecākā pionieru vaītāja. — Draudzenes šad un tad apvaicājas, vai man astoņos gados joprojām nav apnicis strādāt ar pionieriem — diendienā visādas sanāksmes, aktīva apmācības, «iešanas un skriešanas». Turklāt es mācu arī latviešu valodu un literatūru, neklātienē vēl jābeidz Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts. Protams, daudz vienkāršāk ir sagatavoties vienīgi mācību stundām, nevis nepārtraukti pieķert sevi domājam par visiem 500 skolas bērniem Bet, tieši kopā ar viņiem darbojoties, es vislabāk atpūšos Piepilsētas skolēnus gan ir grūtāk «iekustināt» un ieinteresēt, piemēram, ar kādu pašdarbības pulciņu nekā īstos lauciniekus.
Carnikavieši iesēžas vilcienā un pēc pusstundas jau ir Rīgā. Bet tur ir Pionieru pils, kino, Mežaparks, vārdu sakot, simts un viena iespēja atrast piemērotu nodarbošanos. Un, tāpat kā citās skolās, tie bērni, kas labi mācas, pagūst gan dejot tautas deju kolektīvā, dziedāt korī un ansamblī, gan arī ir aktīvākie fotopulciņa dalībnieki. Pārējie jau savos padsmitnieku gados ir saslimuši ar visuvareno «laika trūkumu». Un tāpēc pasākumus un skolēnu pienākumus pēc iespējas vairāk cenšos dažādot. Tā, piemēram, septīto klašu puišiem nekas nebija pa prātam: dejot negrib, korī «mutes vārstīt» nepatīk Toties operācija «Čiekurs», kad palīdzējām mežsaimniecībai lasīt egļu un priežu čiekurus, tieši viņi bija visatsaucīgākie Tāpat es nekad neesmu prasījusi, lai pulciņu dienasgrāmatas būtu pirmklasīgi noformētas, ar kaligrafiskiem un tehniski precīziem virsrakstiem. To, protams, nevar veikt ceturto un piekto klašu bērni. Un kāpēc gan vajadzīga šāda sacensība starp klašu audzinātājiem, kuri ar savu piepalīdzēšanu (lai tikai «manējie» nebūtu tie sliktākie) bieži vien izdara lāča pakalpojumu? Kad gan vēlāk skolēni apgūs noformēšanas iemaņas? Un tad gadās, ka pēc gadiem akurātas vēstules vietā tu saņem apdriskātu papīra stērbeli. Vēl es reizēm domāju — kāpēc pionieru pulciņi un vienības bieži vien izvēlas sev visā valsti pazīstamu varoņu un cīnītāju vārdus, kaut arī viņiem ar pašu pilsētu un republiku nav bijis nekāda sakara. Protams, šo cilvēku piemiņa mums visiem ir svēta, taču katram novadam ir savi varoņi, kurus dažkārt nepelnīti aizmirstam. Mēs savu vienību nosaucām Lielā Tēvijas kara dalībnieka Ivana Iljičova vārdā. Viņš krita, atbrīvojot Carnikavu. Sameklējām viņa māsu, un. kad pēc trīsdesmit neziņas gadiem Tamāra Buhranova stāvēja pie braļa kapa, bērni man teica: «Skolotāj, labi, ka mēs palīdzējām, vai ne?» Protams, mēs necerējām uzreiz atrast Iljičova piederīgos. Kopā ar IDK «Planēta» biedriem un skolotāju Zoju Lazdiņu rakstījām vēstules uz visām malām, meklējām, meklējām... Un — atradām! Daudzi skolēni saprata, ka arī viņi var veikt kaut ko visiem vajadzīgu. Būtībā uz Carnikavu atnācu tikai tāpēc, ka gribējās būt tuvāk Rīgai, tās kultūras dzīvei. Vairāk redzēt, dzirdēt, darboties. Tomēr, tāpat kā bērni, arī viņu vecāki šeit ir inertāki. Kāpēc pašiem spēlēt teātri, ja tepat blakus ir Daile un Drāma? Kāpēc dejot, ja kultūras namā parīt Tautas deju ansambļa koncerts? Arī pati atteicos no savas lielās aizraušanās — agrāk spēlēju Cesvaines un Madonas Tautas teātros. Tagad dziedu saimniecības sieviešu korī. Tomēr vakaros ir ļoti grūti «atslēgties» no skolas: lasu grāmatu, bet pēkšņi atklāju, ka nekā no izlasītā neatceros domāju par pionieru tikšanos ar kubiešu studentiem vai arī gluži sievišķīgi prātoju, ko uzģērbt jauno skolotāju vakarā. Patiešam priecājos, ka Rīgas rajonā ir tik daudz jauno pedagogu. Pagājušajā gadā, kad pie mums, Carnikavā, rīkojām tikšanos ar radioprogrammas «Dzirkstele» veidotājiem, mēs bijām pat ne daudz vairāk par simtu (protams, ar visiem vīriem un draugiem). Vadot rajona jauno skolotāju padomi, dažkārt gan dzirdu sakām — tā jau kārtējā formālā organizācija. Bet «jauniņo» padome ir ļoti, ļoti nepieciešama. Kaut vai tāpēc, lai mēs cits citu iepazītu, uzzinātu, kā sokas kaimiņskolās. (Mūsu sacensības partneri ir Igaunijas PSR Harju rajona jaunie pedagogi.) Un tad arī dažs labs jaunais, kas skolā ir vienīgi gadījuma pēc un obligātos trīs gadus pacieš kā zobu sāpes, redz, ka skolotāji nav nekādi iesīkstējuši, konservatīvi «skolmeistari». Tikai jaunajiem ir jāturas kopā, jo iesācējam lauku skolā dažkārt nav viegli: draugi un paziņas palikuši pilsētā, saimniecībās jauniešu ir pamaz, darbabiedri arī lielākoties pusmūža gados. Un ir briesmīgi, ja lielā vientulība sākas jau divdesmit trīs gadu vecumā. Kolēģi saka, ka skolotājai Pētcrsonei esot apskaužamas darbaspējas. Viņa ir Carnikavas zvejnieku kolhoza kluba kultūras komisijas priekšsēdētāja, rajona pionieru padomes locekle. Viņas veidotā un iekārtotā pionieru istaba ir labākā rajonā — šurp mācīties brauc visi apkārtējo skolu kolēģi. Viņai ir ģimene. Ar skolotāju Pētersoni ir neparasti viegli sarunāties, jo viņai ir savas domas, spriedumi un atziņas. Protams, katru, arī pedagoga darbu var darīt dažādi. No sirds, bez sirds. Ar izdomu, bez tās. Skolotājai Pētersonei visur sirds ir klāt. Un bērni to jūt. Ne velti viņas bijušie audzēkņi vēl tagad nav īsti pārliecināti, kas ir skaistākie — izdaudzinātie studentu vai tomēr pionieru gadi.Skolotāja Velta
1982.09.01 Padomju Jaunatne
B. ŠMITE
📚📚📚
Tēti, brauc vien mājās!
Tēti, brauc vien mājās!
1983.06.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Kārkliņa, A.
 |
| Carnikavas astoņgadīgajā skolā atvērta apvienības darbinieku bērnu pionieru nometne. Pirmoreiz pašiem sava. |
Ir sacīts, ja cilvēks visu dzīvē darītu pirmo reizi, pasaule būtu neatkārtojami skaista. Zinātniskās ražošanas apvienības «Bioķīmiskie reaktīvi» bērniem un vecākiem šovasar svarīgs notikums Carnikavas astoņgadīgajā skolā atvērta apvienības darbinieku bērnu pionieru nometne. Pirmoreiz pašiem sava. Daudz pūļu tā prasījusi nometnes priekšniecei Laimai Apsītei un vecākajai pionieru vadītājai Jeļenai Oļejņikovai. Katra diena prasa nopietnu darbu visam nometnes kolektīvam, kura aprūpē vienā maiņā 125 bērni. Atliek vienīgi vēlēties labu laiku. Nometnes atklāšanas dienā, kad apvienības arodkomitejas priekšsēdētājs Viesturs Mellups un ģenerāldirektora vietnieks Jānis Pavlovičs bērnus iepriecināja ar dāvanu (katram pulciņam piešķirta divu dienu ekskursija pēc izvēles), uz mirkli caur mākoņa malām debesīs paspīdēja pat saulīte. — Tēti, brauc vien mājās, man te pašam pietiek darīšanu, pēc šādiem mazā Edgara vārdiem priekšniecībai atlika tikai pasmaidīt. Tātad nometnē viss kārtībā. Bērni negarlaikojas.
 |
| Nometnes atklāšana. |
1983.06.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Kārkliņa, A.
📚📚📚
SKOLĒNU VASARA FOTOATTĒLOS UN ATMIŅĀS
 |
| Carnikavas astoņgadīgās skolas pionieri, apzaļumošanas brigādes dalībnieki, divas dienas strādāja Miera fondam. |
SKOLĒNU VASARA FOTOATTĒLOS UN ATMIŅĀS
1983.08.04 Darba Balss (Rīgas rajons)
📚📚📚
Carnikavas astoņgadīgās skolas skolēni ir labi palīgi aroniju novākšanā Rīgas rajona kolhozā «Ādaži». Katru dienu talkā ierodas 160 skolēni.
 |
| Vc klases skolēni ar klases audzinātāju Māru Štaueri (pirmā no labās) azaida brīdī. |
Fotokorespondenta sleja
1983.09.21 Skolotāju Avīze
📚📚📚
Noslēgumā jaunie internacionālisti dalījās pieredzē preses konferencē. Ar aktuālu tematiku te piedalījās arī Carnikavas astoņgadīgās skolas Internacionālās draudzības kluba «Planēta» aģitbrigāde.
MŪSU LABIE DARBIARĪ TAS IR MIERS
1983.11.15 Pionieris
📚📚📚
 |
| Attēlā redzam Carnikavas astoņgadīgās skolas skolēnus, kuri čakli gadā par to, lai skolas apkārtne aizvien būtu glīti sakopta, lai katru atnācēju priecētu krāšņi ziedi un labi aprūpēti apstādījumi. |
1984.07.25 Skolotāju Avīze
📚📚📚
Strādāšanas reize
Skolēnu darbs ražošanā vislabāk organizēts dārzniecībā, stāstot par Carnikavas astoņgadīgās skolas audzēkņu piedalīšanos ražīgajā darbā bāzes saimniecībā zvejnieku kolhozā «Carnikava», novērtēja direktore Irita Steģe. Kad ieradāmies dārzniecībā, palīgus skolēnus jau gaidīja agronome Silvija Kokoreviča un puķkopēja Marija Celma. Krāšņajā ziedaugu valstībā darāmā allaž gana. Puķes kopjamas rūpīgi un pastāvīgi. Šajā darbā daudz var palīdzēt bērnu veiklie pirksti. Līgumu ar bāzes saimniecību noslēdza jau pirms 1. septembra. Saskaņojot ar arodkomiteju kolhoza «Carnikava» valde pieņēma lēmumu. Konkrēti saskaņoja reālās darba vietas ar septīto un astoto klašu skolēnu skaitu. Iecirkņu un cehu vadītāju sanāksmē skolēnus sadalīja tā, lai visi būtu nodarbināti. Izveidoja grafiku. Uzrakstīja pavēli par ražīgā darba organizēšanu. Šo jautājumu apsprieda pedagoģiskās padomes sēdē. Carnikavas skolēni strādā jau no pērnā gada 1.oktobra. Zivju apstrādes fabrikā, elektrocehā, kuģu remonta cehā, dārzniecībā. Katrs bērns nedēļā nostrādā trīs stundas. Ik grupai iekārtots darba žurnāls, kurā tāpat kā mācību stundās fiksē padarīto, novērtējumu, atzīmē neieradušos. Arī pašiem strādātājiem ir sava dienasgrāmata, kurā meistars ieraksta novērtējumu par katru strādāšanas reizi. Te gan jāpiebilst, ka tas noteikti darāms saimniecības meistariem, kas strādā ar bērniem, nevis klases audzinātājai, kas aizved skolēnus uz darbavietu. Kā pret bērnu strādāšanu izturas vecāki? Direktore apliecina: sūdzēšanās nav bijis. Jo arī viņiem reformas prasība pamatīgi izskaidrota katrā klasē jau pirms darba iesākuma. Dzirdētas vienīgi dažas iebildes pret darba apstākļiem. Tās novērš audzinātājs kopā ar meistaru. Viņi atbild par nepieciešamo drošības noteikumu ievērošanu. Carnikavas astoņgadīgajā skolā pedagogi meklējuši iespējas strādāt arī pirmo līdz sesto klašu skolēniem. Viņiem darāmā pietiek turpat skolā. Pašapkalpošanās telpu uzpošana, solu marķēšana, celiņu tīrīšana ziemā, tuvējā parka kopšana — šis darbs piemērots tieši bērnu rokām. Pašlaik viņi strādā vienu stundu nedēļā. Padarīto kontrolē skolēnu komiteja. Skolēnu komitejas kontrole tieši veicina pašpārvaldes ieviešanos. Tas ir pirmais noteikums disciplīnas nodrošināšanai, ir pārliecināta I. Steģe. Radušies ierosinājumi. Saimniecībai vajag paredzēt meistariem, kas strādā ar bērniem, materiālas piemaksas. Tā kā šie cilvēki nav pedagogi, viņus pāris reizes gadā vajadzētu aicināt uz semināriem. Pašlaik strādātāji vēl tikai apgūst darba iemaņas, gatavo produkciju nedodot. Apzinoties ražīgā darba nozīmīgumu skolēnu darbaudzināšanā un profesionālajā orientācijā. Liecībās turpmāk paredzama atbilstoša atzīme. Dārzniecībā sastapām audzēknes Sintiju Rikardi un Ingūnu Kokoreviču kopā ar puķkopēju Mariju Celmu (attēlā) aprūpējam ciklamenas. Meitenes vēstīja: strādāt viņām patīkot. Uz siltumnīcām nāk ar prieku. Ieaudzināt šo nepieciešamo prieku katram bērnam reformas uzdevums. Carnikavā tas iesācies pedagogu un bāzes saimniecības darbinieku kopīgi pārdomāts.Strādāšanas reize
1985.04.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.
📚📚📚
Gan ērtu skolu, gan jauku bērnu dārzu carnikavieši uzcēluši savai jaunajai paaudzei.
1985.07.13 Darba Balss (Rīgas rajons)
Līcītis, E.
📚📚📚
Kur mīt mājas gariņš
Ja uz brīdi noticēsim pasakām, ka ir tādi labie mājas gariņi, kas sargā ģimenes pavardu, tad tikpat labi varam pieņemt, ka savi gariņi ir katrai skolai, jo tā ir kopīga māja vēl lielākai saimei. Kad šādu pieņēmumu izsacīju Carnikavas astoņgadīgajā skolā, man uzdeva rēbusu:«Mūsu gariņš ir pieciem burtiem uzrakstāms, vienā elpas vilcienā izrunājams. Tas ir katras labklājības un gudrības pamatā.» Minēju: — Tas laikam ir darbs! Carnikavas skolā darbs nenoliedzami ir goda lieta! Kad pirmais pārbaudījums tā izturēts, paveras vienas durvis pēc otrām un var ielūkoties pasaulē, kas ciešām saitēm savijusies ar apkārtējo — zvejnieku ciemata dzīvi un darbu. ... Ir nedēļas sākums — pirmdiena, otrdiena, varbūt arī trešdiena, kad pēc stundām grupiņās pa trim 7. un 8. klašu skolēni aiziet septiņos vai astoņos virzienos — strādāt sabiedriski ražīgo darbu: uz foreļu audzētavu, uz zivju apstrādes cehu, uz dārzniecību, ambulanci, bērnudārzu, uz transporta cehu, uz mehāniskajām darbnīcām un ir vietas, uz kurām rudenī pieteicās tik daudz gribētāju, ka nācās sarīkot konkursu. — stāsta štāba «Pionieri — Dzimtenei!» vadītāji Viktors Gans un Vilnis Barons, — piemēram, uz mehāniskajām darbnīcām, kur nedēļā var uzņemt tikai 15 zēnus. Carnikaviešiem šefi sākumā baidījušies uzticēt nopietnākus darbus, bet likuši veikt palīgoperācijas — mazgāt, tīrīt, sakopt. Bet nu tas esot pāri, jo paši ar savu attieksmi, ar strādātgribu pierādījuši, ka ar viņiem var rēķinā
ties kā ar nozīmīgiem palīgiem. Beidzot atrasta iespēja arī ar samaksu attiecīgi novērtēt padarīto, un nu tālab ir materiālā ieinteresētība kā īstiem strādniekiem. Tomēr atrodas pa kādam, kam nekur un nekas neliekas pa prātam. «Rudens pusē mūsu pulkā nāca kāds zēns,» stāsta meitenes, kas iet strādāt dārzniecībā, «tad viņš aizgāja uz mehāniskajām darbnīcām, bet tur bijuši pārāk stingri padarītā vērtētāji. Tad Miša devās uz zivju apstrādes cehu, kur savukārt nepatika jēlo zivju aromāts. Tad atkal atnāca atpakaj pie mums. Tā viņš staigā, staigā, meklēdams, kur maizīti pasniegs bez garozas . . . Par laimi, šādu izvēlīgu darba tīkotāju nav daudz un pieminētais Miša jau nav nekāds paraugs ne uzvedībā, ne mācībās. Te nepavisam nav tas gadījums, kad var sacīt. «Ja neklausa galva, klausa rokas un kājas.» . . . Skolā aiz vienām durvīm ir darbmācības skolotāja Jāņa Liepas un viņa zēnu valstība. Vērojot rūpīgi sakopto skolu, zēnu darbošanos metāla un kokapstrādes darbnīcā, aina liekas visai iepriecinoša «Sabiedriski derīgais darbs» Carnikavā stundu sarakstā ir ierakstīts rīta pusē, nevis pēcpusdienā kā daudzās citās skolās, un tālab nevienam netraucē piedalīties savu interešu pulciņos. . .. Pirmais pa ceļam man gadās 7.c klases puisis Guntis Šnore. Viņš remontē pilnīgi jaunu krēslu. Šķendējas: «Nesen skola iegādājusies vese
lus četrus simtus, bet «veseli» tie bija līdz brīdim, kamēr nesākām sēdēt. Tad cits pēc cita sagāzās. Skrūves, izrādījās, mēbeļnieki nav aprēķinājuši vajadzīgajā garumā. Neturas. Un tagad visi četri simti jāpārtaisa ...» Par Gunti dzirdu labas atsauksmes: viņš pagūst visu — allaž ir izmācījies, labi pastrādājis sabiedriskos darbos un vēl paspēj nodarboties ar fotografēšanu — savu vaļasprieku. Tādu zēnu šeit ir daudz. .. . Raimondu Lāci, Jāni Lūriņu, Viktoru Zakrevski un Agri Betkeru sastopu skolas aktu zālē uz skatuves. Viņi vēl un vēlreiz pārlūko savu, lepnumu — grozāmo skatuvi leļļu teātra izrādēm. Tā ir pamatīga konstrukcija, kuras tapšanā savu radošo izdomu ieguldījis gan skolotājs, gan zēni. Darba sabiedriskais nozīmīgums, jaužams visapkārt skolā: puķu podi, puķu paliktņi, plauktiņi, skolas somu statīvi (ko neesmu redzējusi nevienā citā skolā). Arī logi labi virinās un durvis nečīkst. Un tas viss zēnu ziņā. Un kur vēl jaunākajās klasītes darinātie nieciņi māmiņu sveikšanai: virtuves dēlīši, lādītes, tortu paliktņi, arī grābekļu kāti un daudz kas cits, kas veikalos nav tik viegli nopērkams. ... Un tagad esam nonākuši pie durvīm, aiz kurām dūc ratiņš, griežas spolītes, tinas dzijas kamoliņš. Todien ņirbēja arī šujamadatiņas. Par skolotājas Valijas Veinaldes valstību, kurā meitenes iegūst sev derīgas prasmes visai turpmākai dzīvei, pastāstīšu citreiz. Šoreiz pateikšu tikai to, ka meitenes ir iemācījušās daudz daudz vairāk par mācību programmās paredzēto.
 |
| Iespējams, ka pedagoģiskās intereses 8.c Klases meitenes Zani Brazēvicu, Ievu Lielmani un Vēsmu Kārkli atveda uz bērnudārzu. |
 |
| 4.c klasītei sabiedriski derīgā darba stundu saraksta vēl nav,taču spodrības nedēļa viņi slaucīja,grāba, veidoja puķu dobes, stādīja. |
 |
| Zēni kāro vīrišķīgu darbu — ar dzelžiem, mašīnām. Strādā Kaspars Sproģis, Jānis Tomsons, Edgars Krūmiņš un Gunārs Dzenis. |
NEMANĀMS UN TIKUMUS SARGĀJOŠS SKOLĀ DZIVO LABAIS MĀJAS GARINS, BET ZOBI VIŅAM IR ASI, UN VIŅŠ PALĪDZ SKOLĒNIEM PĀRKOST VISCIETĀKO RIEKSTU — TIKT KLĀT DARBA KODOLAM.
1987.05.28 Pionieris
V. DAURE
SKOLNIECISKI JAUTĀJUMI
1988.11.15 Dadzis
B. KRASTIŅŠ
B. KRASTIŅŠ
📚📚📚
📚📚📚
Pretī baznīcai atrodas Carnikavas pamatskola, kurā mācījies rakstnieks V.Eglons (Lāms).
📚📚📚
Moduļu skola Carnikavā
.jpg)
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
=================================
.jpg)
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru