 |
Rīgas rajona lauksaimniecības izstāde 1934.gada 25. augustā pie Ādažu 6 klašu pamatskolas. Plašā laukumā pie skolas rindojās stadula pie stadulas ar izstādītiem liellopiem, aitām, cūkām; bija izvietoti vēja rotori ūdens pumpēšanai, rokas sūkņi. Skolas ēkas divos stāvos tika demonstrēti labākie lauksaimniecības ražojumi. Izstādi atklāja zemkopības ministrs un Rīgas pilsētas galva. Ministrs slavēja ādažniekus - rīdzinieku apgādātājus ar lielisku lauksaimniecības produkciju. Fotogrāfijā-diplomēts lauksaimnieks Ādažu pagasta "Zeduļu" māju saimnieks Rūdolfs Kalniņš ar ģimeni izstādē. |
🍀🍀🍀🍀🍀🍀🍀
LOPKOPĪBA RĪGAS RAJONA IZSTĀDĒ ĀDAŽOS 25. un 26. AUGUSTĀ. Instr. H. Adamsons.
Līdz šim Ādažos bija rīkotas vienīgi lopu apskates, bet plašāka rajona izstāde te notika pirmo reizi. Tās rīkošanā jo dzīvu dalību ņēmušas visas vietējās sabiedriskās organizācijas, kamdēļ arī izstāde jo kupla izstādījumiem. Kā jau parasts, arī te dominē lopi. Izstādi atklāja zemkopības ministris Kauliņš. Personīgi to sveicina Rīgas pilsētas galva agr. H. Celmiņš, pamudinādams ādažniekus ražot vēl vairāk un labāk, kā līdz šim. Ādaži atrodās Rīgas pavārtē. Ka šejienes lopkopji ir lieli piena ražotāji, to zināja daudzi, jo kurš gan nepazīst viņu rakstūrīgos atsperu ratus, ar kuriem tie savus ražojumus ik pārdienas nogādā Rīgas tirgos. Bet, ka reizē ar to ādažnieki ir arī nopietni sugas lopu audzētāji, to zināja tikai nedaudzi. Rīkotai izstādei tad nu vajadzēja rādīt plašākai sabiedrībai ādažnieku un viņu tuvākās apkārtnes audzētāju sasniegumus sugas lopu izkopšanā. Lielākā daļa izstādītāju ir vietējie lopkopji, bet daži sevišķi ar buļļiem, nākuši no tālākas apkārtnes Ropāžiem, Tīnūžiem, Jumpravas un Salaspils; pavisam piedalās 28 izstādītāji ar 14 buļļiem, 69 slaucamām govīm un 39 jaunlopiem. Izstādīto lopu skaits tātad pietiekoši liels un dod pārskatāmu ainu par sasniegumiem kā lopu ražības pacelšanā, tā sugas veidošanā. Runājot par sasniegumiem ražības pacelšanā jāatzīst, ka šajā virzienā panākumi ir spīdoši. Raksturojuma dēļ pievedīsim to saimniecību govju ražības skaitļus, kuras izstādē piedalās ar vairāk par 5 slaucamām govīm. Tā J. Lapiņa, Ādažu Jaunkūlās, izstādītās 7 slaucamās govis caurmērā ražojušas 5444 kg piena ar 4,25 proc. tauku un 267 kg sviesta. Saimniecības ražīgākā govs 14. Cilla, LB 1358 (ievesta no Kraukļu apkārtnes) ražojusi 7045 kg piena ar 4,18 proc. t. un 339 kg sviesta. Ed. Saulīša, Ādažu Ledoņos, izstādītās 8 slaucamās govis ražojušas caurmērā 5592 kg piena ar 4,16 proc. tauku un 268 kg sviesta. Saimniecības ražīgākā govs 15. Birstaļiņa, KB 11638 (Burtnieku Kangara- LB 272 meita) ražojusi 7419 kg piena ar 3,98 proc. tauku un 339 kg sviesta. Ed. Briezes, Ādažu Žagaros, izstādītās 5 slauc, govis caurmērā ražojušas 5643 kg piena ar 3,84 proc. tauku un 249 kg sviesta. Ražīgākā govs 12. Gauja, KB 20581 111. (Burtnieku Kangara meita) ar 7833 kg piena, 3,67 proc. tauku un 330 kg sviesta. E. Graudiņa, Ādažu Kalndoras, 6 slaucamās govis ražojušas caurmērā 5201 kg piena ar 3,90 proc. tauku un 233 kg sviesta. P. Tomsona, Ādažu Lipstos, izstādītās 7 slauc, govis ražojušas caurmērā 4432 kg piena ar 4,20 proc. tauku un 214 kg sviesta. M. Zandbergs, Ropāžu Liģeros, 7 govis ražojušas caurmērā 5161 kg piena ar 3,63 proc. tauku un 215 kg sviesta. Ievērojami augstus ražības skaitļus uzrāda arī pārējo, mazāko izstādītāju govis. Visu izstādīto 69 slaucamo govju, to starpā 15 pirmpienu, caurmēra ražība ir 4900 kg piena ar 4,08 proc. tauku un 230 kg sviesta. Jāatzīst, ka tik augstu caurmēra ražību, tik liels govju skaits, reti kādā izstādē var uzstādīt. Lielie sasniegumi ražības pacelšanā liecina par to lielo nopietnību, ar kādu ādažnieki ķērušies pie lopu ēdināšanas jautājuma atrisināšanas. Un ja reiz tik liela, nopietnība redzama vienā pusē, tad sagaidāms, ka ar tādu pat nopietnību tie centīsies atrisināt arī otru sugas lopu ieaudzēšanas jautājumu. Darīts šajā ziņā jau ļoti daudz. Vispirms kristalizējusies noteiktība sugu izvēlē: lielākā daļa saimniecību audzē brūnos un nedaudz saimniecības melnraibos lopus. Visai intensīvs darbs redzams brūno lopu izkopšanā un viņa ātrākai sekmēšanai spēcīgākās saimniecības iegādājušās dažas tīrsugas LB govis no ārienes. Starp iegādāto tīrsugas govju tēviem sastopam tādas slavenības, kā Dzintaru, TA 429, imp., Kristoforu Tranegaardu, LB 115 imp., Delfu Rislingu, LB 118, imp., Tirzmalieti, LB 25, imp., Pramšānu, LB 342, Karmeni Tranegaardu, LB 742 un citus. Kā lētākais sugas lopu ieaudzēšanas ceļš izvēlēts ar staciju buļļiem. Pirmie staciju buļļi te sākuši darboties ap 1926. gadu. Veco buļļu starpā, kurš ādažnieku ganāmpulkos licis pirmos stiprās sugas pamatus, mināms Burtnieks Kangars, LB 272. Cēlies viņš no Kraukļu Daugstēm, P. Gaiguļa kūts un ir slavenā Kangara, LB 27 imp. un Katrīnas, LB 178 dēls. No Burtnieka Kangara izstādē redzāmas 8 meitas, kuras nāk no dažādām saimniecībām, cēlušās no dažādām, ražības, sugas ziņā mātēm. Neraugoties uz tādu dažādību visām meitām tomēr iet līdzi viņu tēva tēva Kangara raksturīgā pazīme: lielās ražošanas spējas, spilgti izteiktais piena govju tips. No Burtnieka Kangara ražīgākām meitām atzīmējamas šādas:
 |
| Ādažu rajona izstādes izstādītāju - lopkopju grupa. |
Eksterjērs visām meitām labs un novērtēts no 2,4 —2,8 punktiem, caurmērā ar 2,64 punktiem. Kā raksturīgākās (Kangara tips) ir 17. Ruta un 12. Gauja. Burtnieks Kangars, šis, ar zeltu sveramais bulllis, kā tas pie mums tik parasts, likvidēts nelaikā, nezinot kādas tajā bija slēptas vērtības .. . Nopietnie ādažnieku audzētāji savu nepārdomāto soli vēl tagad rūgti nožēlo. Otrs bijušais stacijas bullis, no kura izstādē redzamas 8 meitas, ir Majors Potrimps, LB 361, cēlies no Praulienas Auziņu, P. Maltas kūts (ievērojamā Potrimps, TA 455 imp., dēls). Ražīgākā meita 7. Palma, KB ar otro pienu ražojusi 5120 kg piena ar 4,03 proc. tauku un 237 kg sviesta. 8 meitu caurmēra ražība 4180 kg piena ar 4,26 proc. tauku un 205,2 kg sviesta. Dažas meitas izceļas ar augstu tauku proc. (4,74). Eksterjērs visām labs un novērtēts ar 2,59 punktiem. No jaunākā gājuma buļļiem atzīmējamas Ikara Mirdzāņa, LB 830 izstādītās 7 meitas, no tām 2 pirmpienes, pārējās 5 teles. Meitu pirmpienu ražība mērena un labākā no tām 22. Mirdzone, KB 22458 uzrāda 3975 kg p. ar 4,13 proc. tauku un 189 kg sviesta. Eksterjērs labs caurmērā 2,49 punkti. No buļļiem, kuri patreiz darbojās Ādažu apkārtnē un izstādē uzrādīja lielāku pēcnācēju skaitu, atzīmējams Jurģis Varis, LB 984, cēlies no Ļaudonas Glāznieku, A. Brēmera kūts, no Varisa LB 28, imp. un Rituļas, LB 978 (arī Varisa meita). Jurģim Varisam izstādē 11 meitas un tās visas kā pirmpienes uzrāda ļoti labu ražību. Ar pilna gada pārraudzības skaitļiem ir meita 20 Delfa, KB 22450 11. ar 4357 kg piena, 3,84 proc. tauku un 192 kg sviesta. Eksterjērs meitām masīvs un spēcīgs, novērtēts ar 2,49 punktiem. Redzot Jurģa Varisa pēcnācēju teicamo eksterjēru un labās ražošanas spējas, šim bulllim liekās, būs lemts te darboties vēl ilgāku laiku un tāda atziņa no audzēšanas viedokļa tikai apsveicama. Kā īpatnis Jurģis Varis godalgots 111. klasē ... I.godalgu, bet par iedzemdēšanas spējām pēcnācējiem I. klasē ar 11. godalg : tikai tamdēļ, ka maz vēl tādu meitu, kuras uzrāda pārraudzības skaitļus par veselu gadu. Lielāko pēcnācēju skaitu 12 meitas izstādē uzrāda stacijas bulllis Uģis Odins, LB. 1112 kurš cēlies no Lizuma Viņķelēm, A. Leitis kdzes kūts, no Tjalfa Odina, LB 87 imp. un 3. Irma TA 504. Meitas vēl jaunas, lielāko daļu pirmpienes, uzrāda lielu dižciltību un atzīstāmas ražošanas spējas (līdz 20 un vairak kg dienas izslaukumus). Eksterjērs labs caurmērā 2,33 punkti. No pārējiem Ādažu apkārtnes buļļiem atzīmējami Radagaiss, LB 1113, Gunārs Delfs, LB 1486 un Hamlets Karmens, LB 1552, H. Liepiņa audzētavas, no Karmena Tranegaarda LB 742 un Karmenes LB 279 imp. No tālākās Ādažu apkārtnes brūnājiem buļļiem ievērību pelna Salaspils lopk. pārraudz. b-bas stacijas Irens Elstis, LB 1740 (no Elsta Rozenlunda LB 838 imp. un Irinas LB 3277 ar 5306 kg piena, 4,80 proc. tauku, 295 kg sviesta) un Tīnužu piens, s-bas stacijas bullis Dainis Hejagers LB 1741. Raksturodami īsumā Ādažu apkārtnes tagadējo brūno lopu kvalitāti un nākamos ciltstēvus varam būt pārliecināti, ka šīs sugas sekmīga attīstība te nodrošināta. To nevar teikt par otru apkārtnē izvēlēto sugu melnraibajiem lopiem. Ar melnraibajiem lopiem izstādē piedalās divas samniecības: M. Zandbergs kdze no Ropažu Liģeriem ar 7 govīm un E. Graudiņš no Ādažu Kalndoriem ar 5 govīm un 1 bulli. Kā lopi mūsu apstākļiem piemēroti, kā tie pietiekoši ēdinot uzrāda labas ražošanas spējas, gandrīz lieki būtu atkārtot. Sacīto labi pierāda arī izstādītie divi ganāmpulki. Tā M. Zandberģes 7 govis caurmērā ražojušas 5161 kg piena ar, 3,63 proc. tauku un 215 kg sviesta, bet E. Graudiņa 5 govis caurmērā 5529 kg piena ar 3,83 proc. tauku un 243 kg sviesta.
Bet te rodas jautājums: kāds gan ir minēto saimniecību ganāmpulku tālākās attīstības liktenis? Jautājums uzstādams tamdēļ, ka šīm saimniecībām nav piemērotu melnraibo buļļu. Viņas ir kā nelielas saliņas plašajā brūno lopu jūrā un veidot savu ganāmpulku attīstību ar labu stacijas buļļu palīdzību pie līdzšinējā stāvokļa tām tikpat, ka neiespējami. Te jaatrod izeja un centrālai organizācijai, tāpat valstij, te jāsniedz palīdzīga roka. Atstāt tādus ganāmpulkus viņu pašu spēkiem, pašu liktenim, būtu smags noziegums. Zirgkopība ādažniekiem tāda pavājāka, jo izstādē izcilu vaislas īpatņu nav. Labas cūkas izstādījis J. Lapiņš no Ādažu Jaunkūlām, bet šropšīru aitas M. Zandbergs kdze no Ropažu Liģeriem. Godalgu birums 8 šāds: Ādažu 111. 1. p. b. par bulli Hamlets - Karmens 1552 I. god.: L. L. C. diploms. Berģu lauks, b-bai par bulli Gunārs-Delfs 1486 I. god.: Izst. kom. dipi. Melior. s-bai „Podlejs“ par bulli Uģis-Odins 1112 I. god. Izst. kom. diploms, Ādažu lauks, b-bai par bulli Radagaiss 1113. I. god. L. L. C diploms. Ādažu lauks, b-bai par bulli Jurģis-Varis 984 I. god.: 111. klasē un 11. god. I. klasē L. L. C. dipl. Tīnužu piens, s-bai par bulli Dainis Hejagers 1741 I. god.: Izst. kom. dipl. J. Kalniņam, Ādažu Podniekos, par bulli Eris-Potrimps 1922. ll. god.: Izst. kom. dipl. J. Grotiņam, Ādažu Grotkaltiņos, par bulli Vilnis-Rex ll. god.: Izst. kom. dipl. J. Rundelim, Jumpravas Zvirgzdos, par bulli Figaro-Delfs I. god.: Izst. kom. dipl. K. Zālītim, Jumpravas Austrumos, par bulli Kronis-Alk s _— 111. god.: Izst. kom. dipl. E. Graudiņam, Ādažu Kalndoros par bulli Ciklons-Gijs, LM ll. god. Izst. kom. dipl. Salaspils I. 1. p. b. par bulli Ireks-Elstis, 1740 I. god.: Ls 10, — no Izst. kom. Salaspils I. 1. p. b. par bulli Pikols-iTogo 1742. I. god.: Ls 10.— no Izst. kom. A. Drunkam, Ādažu Dzidrumos, par govīm 3 I. god.: Z. M. vid. br. med. un trīs 11. god.: Ls 30, — no Izst. kom. E. Graudiņam, Ādažu Kalndoros, par govīm vienu I. god., Izst. kom. dipl, un piecas 11. god., Ls 25 no Zemk. m-jas. 1. Lapiņam, Ādažu Jaunkūlās, par govīm trīs I. god.: Zemk. m-jas lielais br. med., deviņas I- god.: Ls 30. un trīs II god.: Ls 20. no Izst. kom. B. Saulītim, Ādažu Ledoņos, par govīm trīs I. god.: Z. M. lielais bronza med., divas I. god. un piecas 11. god.: Ls 40, no Izst. komitejas. B. Briezem, Ādažu Žagaros, par govīm pie cas I. god.: Zemk. m-jas vid. bronza med. un trīs 11. god.: Ls 35, — no Izst. kom. I. Mitriķim, Ādažu Ceros, par govīm— vien I. god.: Ls 20. no Z. M un vienu 11. un 111. god.: Izst. kom. dipl. I. Pūriņam, Ādažu Piparos, par govīm: vien I. god.: Z. M. mazais br. med. un trīs 11. god.: Ls 20, — no Izst. kom. R. Kalniņam, Ādažu Zeduļos 11., par govīm viena I. god.: Z. M. maz. br. med., trīs I god.: Ls 25. no Izst. kom., djvas 11. god. Izst. kom. dipl. J. Kalniņam, Ādažu Zeduļos L, par govīm viena I. god.: Ls 30. no Z. M. un trīs 11. god.: Izst. kom. dipl. J. Kaulam, Ādažu Kraukļos, par govīm— divas I. god.: Izst. kom. dipl, un viena 11. god.: Ls 15. no Izst. kom. J. Krēsliņam, Ādažu Lēļos, par govīm diva- I. god.: Izst. kom. dipl, un trīs 11. god.: Ls 20,- no Izst. komitejas. E. Lācim, Ropažu Dravniekos, par govīm trīs I. god.: Z. M. vid. bronza med. un trīs 11. god.: Ls 25. no Izst. kom. P. Tomsonam, Ādažu Lipstos, par govīm— septiņas I. god.: Z, M. lielais br. med. un divas 11. god.: Ls 30, — no Izst. kom. M. Pētersonam, Ādažu Zābakos, pār govīm divas 11. god.: Ls 15. no Izst. kom. P. Kalniņam, Ādažu Abzaļos, par govīm viena I. god.: Z. M. maz. br. med. un divas 11. god.: Ls 15, — no Izst. kom. K. Zalcmanim, Ropažu Vecskujniekos, par govīm trīs I. god.: Z. M. vid. br. med. un četras 11. god.: Ls 30. no Izst. kom. M. Zandbergam, Ropāžu Liģeros, par govīm viena I. god.: Izst. kom dipl., četras 11. god.: Ls 30, — no Izst. kom. un viena 111. god.: Izst. kom. dipl. K. Pīlādzim, Salaspils Vieķēžos, par ķēvi Roma, oldk. I. god.: Z. M. br. med. J. Lapiņam Ādažu Jaunkūlās, par cūkām un M. Zandberģei, Ropāžu Liģeros, par aitām I. godalgas diplomi.
Izstāde izdevās teicāmi; apmeklētāju gan varēja būt vairāk.
Ādažu rajona izstādes izstādītāju - lopkopju grupa.
Stac. bullis Uģis-Odins, LB 1112. Tēvs Tjaīfe- Odins, LB 87., imp. īpašn. Meliorāc. s-ba „Podlejs“. Novērt, ar 9,3 p. un godalgots ar I. god.
Stac. bullis Jurģis-Varis, LB 984. (T. Varis, LB 29., imp.) īpašn. Ādažu lauksaimn. b-ba. Novērt, ar 9,2 p. un godalg. ar 1. god. III. kl. un otro godalgu I. kl.
Stac. bullis Radagaiss, LB 1113. Imp. mātes miesās no Dānijas. īpašn. Ādažu I. 1. p. b-ba. Novērt, ar 8,7 p. un godalg. ar I. godalgu.
Stac. bullis Dainis Hejagers, LB 1741. īpašn. Tīnužu piens, sab-ba. Novērt, ar 8,9 p. un godalgots ar I. god.
14. Cilla, LB 1358. (tēvs Dafnis Koknesis, LB 394). īpašn. J. un A. Lapiņi. Ādažu Jaunkūlās Ražība: 7045 kg p. X 4,18% t = 339 kg sv. Godalg. ar I. god.
12. Gauja, KB 20581-111, (tēvs Burtnieks Kangars, LB 272). Audz, un īpašn. Ed. Brieze Ādažu Žagaros. Ražība: 7833 kg p X 3,67% •t. = 330 kg sv. Godalg. ar I. god.
17. Rieta, KB 20583-111., tēvs Burtnieks-Kangars, LB 272. Audz, un īpašn. Ed. un N. Saulīte, Ādažu Ledoņos. Ražība: 5898 kg piena 4,09% t. = 278 kg sviesta. Godalg. ar I. godalgu.
9. Daina, KB. īpašn. R. Kalniņš, Ādažu Zeduļos 11. Ražība: 6062 kg piena X 3,74% t, = 260 kg sv. Godalg. ar I. god.
6. Spurne, KB H625-111., (t. Sams Petronijs, LB 127). īpašn. P. Tomsons, Ādažu Lipstos. Ražība: 5146 kg p. X 4,13% t. = 244 kg sv. Godalg. ar I. god.
24. Idra, KM 3000-11. Audz, un īpašn. M. Zandbergs, Ropažu Liģeros. Ražība: 6692 kg p. X 3,22% t. = 245 kg sv. Godalg. ar I. god.
4. Krustaļa, KM 3354-1. īpašn. E. Graudiņš, Ādažu Kalndorās. Ražība: 5157 kg p. X 3,31 t. = 195 kg sv. Godalg. ar II. god.
LOPKOPĪBA RĪGAS RAJONA IZSTĀDĒ ĀDAŽOS 25. UN 26. AUGUSTĀ.
1934.10.05 Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks
Adamsons, Instr. H.
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru