Sākums
bija laikā, kad kolhozs "Ādaži" 1968.gadā tika aicināts sūtīt
mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus uz Maskavu, lai sniegtu koncertus
Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē.
* bildes no 1965.gada
Dejotājus
apņēmās vadīt Ārija Zēberga. Sākās gatavošanās, bet kā tas dzīvē gadās,
tālais un gaidītais brauciens izpalika. Tomēr veidojoties aktīvai
kultūras un sabiedriskajai dzīvei tepat Ādažos, notika arī dažādu nozaru
pasākumi, kuros atraktīvie ādažnieki sniedza priekšnesumus. Šie
priekšnesumi tika rādīti darba vietās - mehānisko darbnīcu placī vai
vienkārši lauka malā, lai uzmundrinātu un priecētu strādājošos. Viena no
iemīļotākajām un kolorītākajām tā laika dejām - "Buļba".
 |
| pirmā no labās Emīlija Podziņa |
* deja "Buļba" / 1965.gads
* Darba Balss / 23.07.1970
*** *** ***
krastā.
| Cīņa |
1976.07.21 Cīņa
|
Ar dancīti piecēlos
Vai kāds var pasacīt, kur rodas dejas prieks? Tā skaistā aizrautība, kuras dēļ pēc darba dienas vakaros var tik ilgi ilgi mēģināt dažādus soļus. Tik ilgi, kamēr ciema ielas pagalam satumsušas un krekls pielipis mugurai, kā siena pļavā lokoties. Atbildi vaicāju kolhoza «Ādaži» Tautas ansambļa «Sprigulītis» trīs puišiem, dejotājiem ar dažādu stāžu. PSKP biedrs Aivars Dzirkalis dejot sāka komjaunieša gados, dejo astoņas sezonas. Komjaunietim, PSKP biedra kandidātam Jānim Ostrovskim kolektīvā aizritējusi otrā sezona, LĻKJS biedram Jāzepam Stahovskim tikai pirmā.
Aivars: - Mani pašu pirmā reizē gandrīz pie rokas atveda. Pāris dejas pamēģināju, iepatikās. Sākumā kuram katram iet grūti. Tāds kā sapīts jūties. Taču vajag tikai gribēt un nebīties darba.
Jānis: Ar mani trīs gadus runāja, kamēr pierunāja. Tāpēc, ka mācījos vakarskolā. Neiznāca laika. Kad pabeidzu, piekritu. Grūti bija, bet ar laiku «piešāvos». Ziema paiet, kamēr tā īsti iejūtas šajā mākslā, divas, trīs sezonas, kamēr var labi dejot. Jāiegūst skatuves izjūta.
Jāzeps: Dejoju no bērna gadiem. Skolā arī. Dzimtajā pusē Jēkabpilī. Pēc karadienesta atbraucu paciemoties pie drauga uz Ādažiem. Iepatikās šejienes plašums, kultūras dzīve, iestājos darbā. Uzzinājuši, ka esmu dejojis, Aivars un komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre nedeva miera. Pašam arī patīk.
Kā strādājat mēģinājumos! Kuras uzstāšanās prasījušas visvairāk sviedru!
Aivars: Mēģinājumus sākam septiņos vakarā. Dejojam līdz pusvienpadsmitiem. Sevišķi pirms skatēm un koncertiem grūti. Tā ir otra darba diena. Taču, ja ir labi gājis, mājup dodos ar lielu apmierinājumu. Vislielāko piepūli laikam gan izjutām Valmieras zonālajos svētkos. Mēģinājumi ilga no 6 rītā līdz 2 naktī. Kad uzzinājām, ka mums piešķirta pirmā vieta, pat priecāties vairs lāgā nejaudājām. Tāda spēku pārbaude tomēr ir derīga.
Jānis: Pērnajā pavasarī notika pirmā skate kopā ar citiem Tautas kolektīviem. Pie tam jaunrades dejās. Arī tai cītīgi gatavojāmies un bažījāmies. Mūsu «Ar dancīti piecēlos» dabūja pirmo vietu.
Aivars: Liekas, ka mēģinājumos vienmēr dejojam labāk, šī pavasara koncertā skatē Operas un baleta teātrī arī varējām labāk nodejot. Uztraucāmies, jo startēt kopā ar Nopelniem bagātajiem kolektīviem «Dancis» un «Liesma» nav pa jokam.
Piecos gados, kopš «Sprigulīti» vada Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Imants Magone, jūs esat kāpuši tikai kalnā. Kā to palīdzējis darīt jūsu vadītājs!
Aivars: Mēģinājumos viņš ir ļoti prasīgs. Izdzen līdz pēdējam. Tas ir nepieciešami, citādi panākumu nebūtu. Esam kopā ar viņu daudz braukuši, redzējuši. Ar Imantu ir interesanti: daudz zina, ļoti sabiedrisks, jautrs. Marga Apsīte arī prasmīga vadītāja. Mums šai ziņā ļoti paveicies. ...
Pēc atpūtas dienvidos, ko «Sprigulītim» piešķīrusi saimniecības arodbiedrības vietējā komiteja, Tautas ansamblis piedalīsies Dziesmu un deju svētku koncertos Rīgā. «Sprigulīša» jauniešu panākumus veidojusi centība un darba mīlestība. Un rezultātā deja viņiem kļuvusi par dzīvesprieka apliecinājumu.
A. Neiburga
* Darba Balss / 28.06.1977
 |
| mēģinājumi vecajā pagastmājā / 1968.g. |
Neskatoties
uz nenotikušo braucienu, deju kolektīvs turpināja darboties. Mēģinājumi
notika Tautas namā, kas atradās vecajā pagastmājā. 1968.gadā ar
"Meiteņu deju" kolektīvs piedalījās skatē Berģu kultūras namā, iegūstot
atzinību un tiesības šūt tautas tērpus. Ar labiem panākumiem kolektīvs
gan Rīgas rajona deju kolektīvu skatēs, gan savos pirmajos Dziesmu
svētkos 1970.gadā.
 |
| Meiteņu deja / 1968.gads |
Čaklajiem Ādažu kolhoza darba darītājiem arī dejā solis viegls un raits.
* 1971.10.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
* Darba Balss / 28.04.1975
* * *
LABĀ APSĒSTĪBA
Ar tradicionālo latviešu tautas deju «Es mācēju danci vest» sakās kolhoza «Ādaži» jauniešu deju kolektīva koncerts. Tas liecināja par lielu dejas prieku un neatlaidīgu darbu. Dejoja 18 pāru. Programmā ietilpa 17 dejas. To skaitā arī «Vismāras kadriļa», poļu tautas deja «Krakovjaks» un mūsdienu jaunatnes deja «Vēju stundā» Imanta Magones horeogrāfija (R. Paula mūzika), kuras dejo Tautas ansambļi. Ar pienācīgu temperamentu un vieglumu nodejoja «Krievu deju». Koncerts bija liels pārbaudījums Ādažu jauniešiem. Sniegt tik dažādu programmu, vairākas reizes pārģērbties nav viegli. Ādažnieku izpildījums ir tuvu Tautas ansambļu mākai. Tas panākts divos gados, kopš kolektīvu vada Imants Magone. Tik labi sagatavoties var tikai tad, ja visi deg par vienu mērķi. Tāda laba apsēstība, kā tautā mēdz teikt. Un arī vērtīga brīvā laika izmantošana. Gatavojās ar patiesu entuziasmu. Uz mēģinājumiem nāca trīs reizes nedēļā. Neviens nekavēja. Tas mūsu Imanta Magones nopelns. Viņa lielā pieredze un prasme aizraut jauniešus ir neatsverama. Mēģinājumos viņš ir labs pedagogs, bet pēc tiem labākais biedrs, - pastāstīja kultūras nama vadītājs Aivars Dzirķalis, kas pats dejo no kolektīva pirmajām dienām. Tikpat ilgi dejo arī_putnu kopējs Valdis Ozoliņš, celtnieks Pēteris Liberts, kokapstrādes ceha strādnieks 'l'alivaldis Māliņš, pavāre Skaidrīte Dzirkale, vidusskolniece Lija Bindere. Pavisam Ādažos dejo 18 pāri, divtik kā pārējos jauniešu kolektīvos. Par dejotājiem atsaucīgi rūpējas saimniecības vadība un sabiedriskās organizācijas. Mēģinājumos bieži piedalās partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale. Dejotāji apģērbti gods godam. Koncerts bija arī Intas Strazdiņas diplomdarbs, kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu beidzot. Jauniete strādā ar degsmi. Liela darba griba un nopietnība. I. Strazdiņa strādā Poligrāfiķu centrālajā klubā par bērnu sektora vadītāju, pati dejo Tautas ansamblī «Liesma». Intai sokas darbs ne tikai ar jauniešiem, viņai mīļi arī bērni. Pārskata koncertā bija ietvertas divas viņas horeogrāfijas mazajiem - rotaļa «Lācītis ir bēdīgs» un «Krievu deja». Diplomdarbu novērtēja teicami. Koncerta muzikālo ietērpu veidoja Tautas ansambļa «Liesma» orķestris. Brīžus starp dejām patīkami dažādoja «Liesmas» instrumentālās grupas uzstāšanās un Ādažu kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa dziesmas. Darbs turpinās. Reizē ar citiem deju kolektīviem arī ādažniekus gaida rajona skate un zonas deju svētki. Valmierā «Vēju stundā» viņi dejos kopā ar Tautas ansambļiem.
L. Bērziņa.- rajona deju kolektīvu virsvadītāja
* Darba Balss / 19.04.1975
 |
| Cēsis / 1972.gads |
Pienāca
1973.gads, kad pateicoties uzņēmīgam un mākslu mīlošajam toreizējam
kolhoza priekšsēdētājam Kukelim uz Ādažiem deju kolektīvu vadīt tika
uzaicināts horeogrāfs Imants Magone.
Imants
Magone piekrita ar vienu noteikumu - centība un vismaz divdesmit pāri.
Sākās spraigs, interesants un ārkārtīgi radošs darbs 17 gadu garumā. Par
to, ka vadītāja izvēle ir bijusi pareiza, apliecina jau pirmā skate
1973.gadā, kurā tika iegūta 1.vieta. Tika apgūts jauns repertuārs,
sarežģītas horeogrāfijas un nebūt ne tik viegli izdejojamie cittautu
deju soļi. 
 |
| Cittautu dejas / 60 - 70. gadi |
Vēl jo vairāk, ja tos māca profesionāļi no Ukrainas, Dagestānas un Igaunijas. Vadītājs, kurš bija radis strādāt ar profesionālajiem "Liesmas" dejotājiem, ādažniekiem nedeva nekādas atlaides. Arī vadītāja asistente Inta Virza ( Strazdiņa ), kura pati bija "Liesmas" dejotāja, bija gana prasīga. Ādažniekiem vajadzēja mācīties un turēt līdzi.
 |
| Lēmums par goda nosaukuma piešķiršanu |
Strādājot tik intensīvi arī rezultāti neizpaliek. Pirmās vietas, goda raksti un pat ceļojošais Sarkanais karogs ir balvas, kuras tiek izcīnītas skatēs, koncertos, rajona un zonālajos deju svētkos. Tikai likumsakarīgs bija 1975.gada rudenī Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas un Republikas arodbiedrību padomes prezidija lēmums Ādažu jauniešu deju kolektīvam piešķirt Tautas kolektīva goda nosaukumu un turpmāk saukt to par kolhoza "Ādaži" Tautas deju ansambli "Sprigulītis".
 |
| "Sprigulītis" mēģinājumā uz estrādes / 1975.gads / "Dvieļu deja" |
Līdz ar jaunā nosaukuma iegūšanu, klāt ir nākuši arī jauni uzdevumi. Nu vajadzēja piedalīties Tautas deju ansambļu skatēs un pierādīt, ka "Sprigulīša"vārdu nes talantīgi un spējīgi dejotāji.
 |
| 1975.gads / I.Strazdiņa un I.Magone |
 |
| Skate Baložos / 1975.gads / Dejotāji "Vēju stundā" tērpos |
 |
| TDA "Sprigulītis" un Imants Magone svētku gājienā / 1975.gads |
 |
| kolektīvs Polijā |
 |
| kolektīvs Vjetnamā |
1991.gadā
Sprigulītis piedalījās Latviešu 9.Dziesmu un deju svētkos Kanādā
Toronto. Neaizmirstamas un neaprakstāmas bija Latvijas jauniešu sajūtas
ne tikai iet zem Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga, bet arī pašiem to
turēt augsti paceltu. Kanādā Sprigulītis ieguva I vietu ar deju "Ģērbies
saule sudrabota".
Pienāca
1992.gads ar lielo pārmaiņu laiku Latvijā, pārmaiņas piedzīvoja arī
Tautas deju ansamblis "Sprigulītis", jo pie tā vadības grožiem ķērās
citi vadītāji - Modris Vanags un Ginta Actiņa (Graviņa). Šai laikā
dejotāji piedalījās starptautiskā folkloras festivālā Vismārā, Vācijā.
Vēlāk kolektīvu vada Jānis Ērglis. 1988.gada Dziesmusvētku koncertprogrammā "Solis laikā"Jānis Ērglis piedalās kā horeogrāfs, arī "Sprigulīša" dejotāji velk mugurā pavisam citus tērpus un metas neaizmirstamā piedzīvojumā.
Lielākā balva, ko dejotāji var saņemt no sava vadītāja-horeogrāfa ir DEJA. Deja, kura patīk dejotājiem un deja, kuru mīl skatītāji. Jāņa Ērgļa pūrā tādu nav mazums. Un tā ir milzu bagātība.
Kopš 2005.gada kolektīvu vada Jānis Kalašinskis. Kopā pabūts Lietuvā un Ungārijā. Kolektīvs piedalījies Dziesmusvētkos.
Tas īsumā par notikumiem no 1968.gada līdz 2009.gadam.
*apraksts sagatavots izmantojot "Sprigulīša" 40 gadu jubilejas koncerta scenāriju.
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru