Estrādes ansamblis "Ādaži" <>

Dziesmotas dienas pie Dzintara jūras

Piecas dienas Liepājas kultūras un atpūtas parka koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» notika padomju estrādes mūzikas festivāls, kas veltīts Latvijas ĻKJS 60. gadadienai. Dzintarjūras krastā festivāls notika desmito reizi, pulcējot 19 kolektīvus no septiņām republikām. Festivāla konkursā piedalījās 16 ansambļi un orķestri, to vidū arī trīs no Rīgas. Ādažu kultūras nama estrādes ansambļa «Ādaži» biogrāfijā šī gada Liepājas festivāls paliks kā svarīgs pārbaudījums. Ansamblis ir jauns. Šogad ir sagatavota pirmā koncertprogramma. Izcīnīta pirmā vieta Rīgas rajona estrādes kolektīvu skatē un tagad arī pirmā vieta estrādes ansambļu grupā Liepājas festivālā. Ansambļa «Ādaži» mākslinieciskais vadītājs ir Gunārs Freidenfelds. Liepājā ādažnieki izpildīja Gunāra Freldenfelda latviešu tautas dziesmas apdari «Tēvs man taisa ošu laivu», kuru žūrijas komisija atzina par labāko festivāla tautas dziesmas apdari. Viens no savdabīgākajiem kolektīviem bija P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes ansamblis «Inversija». Tas izveidojās 1973. gadā universitātes ķīmijas fakultātē, un to 1975. gadā atzina par labāko LVU ansambli. Tagad blakus «Inversijas» vārdam jāraksta konkursu «Ko tu proti?» un «Mežaparka ritmi», kā arī Erevānas politisko dziesmu festivāla uzvarētāju tituli. Liepājā «Inversija» ieguva vairākas balvas un diplomus. Visnozīmīgākais panākums otrā vieta instrumentālo ansambļu grupā. Tad skatītāju aplausu vētra un žūrijas diploms par orģinālu sniegumu, jo daļa programmas bija retro stilā, kur spilgti skanēja Olgas Pīrāgas dziedātās I. Dunajevska dziesmas. Olga Pīrāga ir Rīgas III politiskās dziesmas festivāla un 1978. gada republikas estrādes kolektīvu skates laureāte un tagad 1979. gada Liepājas padomju estrādes mūzikas festivāla labākā soliste. Ansambļa «Inversija» vadītājs Harijs Bašs guva skatītāju ievērību kā pianists un saņēma festivāla diplomu. Pavisam īsa vēl ir instrumentālā ansambļa «Arka» vēsture, taču trīs puišu muzicēšana saistīja liepājnieku un viesu uzmanību. Festivālā «Arka» atskaņoja deju «Jandāls» no Jurjānu Andreja «Latvju dejām» un Jura Kulakova roksimfoniju «Gadalaiki», kas izcēlās ar roka stila un klasiskās mūzikas elementu sintēzi. Pašreiz «Arkas» mūziķi un vadītājs Juris Kulakovs ir sava daiļrades ceļa sākumā. Ārpus konkursa Liepājā uzstājās trīs kolektīvi: Igaunijas Valsts filharmonijas ansamblis «Kalev» un solists Vello Orumets, ansamblis «Ariel» no Čeļabinskas 1972. gada «Liepājas dzintara» uzvarētājs vokāli instrumentālo ansambļu grupā, un Latvijas Valsts filharmonijas vokāli instrumentālais ansamblis Ulda Stabulnieka vadībā. Šo kolektīvu koncerti sagādāja simtiem skatītāju daudz patīkamu brīžu un mūziķiem deva ierosmes turpmākajam darbam. Bet kas ieguva Lielo balvu? Skatītāji. Protams, simboliski. Tā, festivālu slēdzot, teica žūrijas komisijas priekšsēdētājs Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks komponists Raimonds Pauls. Tik tiešām, festivāla galveno balvu ieguva skatītāji, jo piecas dienas viņi uzmanīgi klausījās un vērtēja ar saviem aplausiem gan mājiniekus, gan viesus.

Dziesmotas dienas pie Dzintara jūras

1979.08.25 Rīgas Balss Krauja, I.

🎼🎼🎼🎼🎼🎼🎼🎼

Festivāla noslēgumā skan: uz redzēšanos!

.. .Un, lūk, pienāk visai saviļņojošs bridis. Svinīgi skan fanfaras, un žūrijas priekšsēdētājs, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks komponists Raimonds Pauls dara zināmus padomju estrādes mūzikas festivāla rezultātus. Pirmās vietas savās grupās šogad Liepājas koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» izcīnīja: orķestris no Moldāvijas «Kadran Solaris», Erevānas «Talvoriks» un divi mūsu republikas kolektīvi estrādes ansamblis «Ādaži» un Liepājas «Credo». Jāatzīmē «Talvorika» lielie panākumi vēl trīs Armēnijas mūziķi atzīti par labākajiem instrumentālistiem. Atzīmēti arī Ļeņingradas «Zemļanu», Rīgas «Inversijas» (P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes ansambļa), Jelgavas «Salves», Moldāvijas «Kadran-Solara», Kauņas «Versmes» mūziķi. Apbalvots arī Liepājas ansambļa «Credo» ērģelnieks Aldis Langbaums. Mazāk meistarības festivālā bija vokālistiem. Žūrija rada par iespējamu atzīmēt tikai divus - rīdzinieci Olgu Pīrāgu («Inversija») un Birutu Petrikiti no «Versmes». Par saviem festivāla iespaidiem sarunā ar mūsu korespondentu pastāstīja Raimonds Pauls: Vispirms labi, ka festivāls notika. Šādu radošu sacensību labums ir ļoti liels var noskaidrot estrādes mūzikas pakāpi mūsu republikā, salīdzināt to ar mūsu viesu sasniegumiem. Visumā festivāla radošais līmenis apmierina, mūziķi iet kopsolī ar laiku. Ja runājam par mūsu republikas kolektīvu priekšnesumiem, neesmu sevišķi apmierināts ar visiem domāju, ka dažam labam piedalīšanās festivālā nebija visai nepieciešama. Un kā ar talantu atklāšanu? Manuprāt, šis mērķis daudzējādā ziņā sasniegts. Man šķita interesanti un spilgti armēņu «Talvorika» priekšnesumi. Tas ir saliedēts, mūsdienīgs instrumentālais ansamblis. Patika «Ādažu» solīdā programma, Liepājas «Credo» ekspansīvie priekšnesumi. Festivālam labi sagatavots bija moldāvu orķestris «Kadran-Solaris» šķiet, tā programma visvairāk atbilda festivāla prasībām. Un tomēr, ja salīdzinām šo festivālu ar iepriekšējo ... Tas nav viegli, jo pēdējais festivāls notika pirms trim gadiem. Mainījies stils, priekšnesumu maniere. Un tomēr mūziķi pēc iespējas cenšas neatpalikt no laika prasībām. Bez šaubām, par klasi augstāk kļuva instrumentālistu priekšnesumi. Es atzīmētu «Talvorika» ritmiķi un pianistu, «Salves» ritmiķi, Liepajas ērģelnieku un vēl citus spējīgus muziķus. Kādi ir jūsu lespaidi par Liepājas kolektīvu priekšnesumiem? Liepājnieki parasti sagādā pārsteigumus. .. Šoreiz ļoti spilgtu pārsteigumu nebija, bet nebija arī neizdevušos priekšnesumu. Pirms deviņiem gadiem Imants Kalniņš šādi novērtēja 1970. gada festivāla rezultātus: «Kas meklē, tas atrod». Un «atrada» tie vokāli instrumentālie ansambļi, kuri balstās uz pašu kolektīva mūziķu skaņdarbiem. Tikai šādu ansambļu pagaidām ir pārāk maz. Apritējuši deviņi gadi, un daudz kas mainījies. Šajā festivālā vairums dalībnieku atskaņoja pašu kompozīcijas. Vai tas nav pārāk daudz? Protams, ne vienmēr der «pārslēgties» pilnīgi uz pašu skaņdarbiem. Šeit viss atkarīgs no komponista talanta, spējām, bet tās ir ne katram.  Un beidzot par klausītājiem ... Šeit jāpateicas Liepājas publikai. Tās nopietnā attieksme daudzējādā ziņā noteica festivāla panākumus. Kamēr runājam, mūziķi uz skatuves skaņo instrumentus tūlīt sāksies noslēguma koncerts. Paies nedaudz laika, un Liepājas desmitais festivāls piederēs vēsturei. Cerēsim, ka tas kļūs arī par piepildījušos cerību festivālu, tādēļ katram gadījumam atcerēsimies šos nosaukumus: «Kadran-Solaris», «Ādaži», «Talvoriks», «Credo». 

Festivālā savu māku rādīja arī mūsu rajona darbaļaužu draugu- Gruzijas PSR Gegečkori rajona- instrumentālais ansamblis

Uzvarētāji savās grupās- «Kadran-Solaris»

... un "Ādaži" Fotografējis V. Šķila

Festivāla noslēgumā skan: uz redzēšanos!

1979.08.21 Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.) Vogmans, L.

🎵🎵🎵🎵🎵🎵🎵🎵

Klausītāji un vērtējums

Mūzika tuvojas un attālinās, drumstalojas un cementējas. Koncertzālē sēdošie klausās daudzus pirmatskaņojumus. Pirmajā rindā daži raksta un liek ķeksīšus pie svešvārdiem, kuru nozīme jāmeklē svešvārdu vārdnīcā. Kad mūzikas plūdums apstājas, grand aplausi. Skatītājiem un ansamblim pateicas vadītājs. Uzrakstītā mūzika iegūst dzīvotspēju. Tiek izcīnīta pirmā vieta republikā. Tas bija pērn. Šajā brīdī dzima jautājums: kā strādā komponists? Ansambļu kļūst vairāk un vairāk. Klausītājs prasa un gaida katram ansamblim savu vaigu, apģērbu un programmu. Tādēļ rīko skates un konkursus, salīdzina varēšanu un prasmi. Liepājā festivālā «Jūras pērle-82» ar panākumiem koncertēja carnikaviešu «Sono».

Tā varētu būt, piekrīt mūsu labākā pašdarbības estrādes ansambļa «Ādaži» vadītājs un komponists, Goda kolhoznieks Gunārs Freidenfelds. Pēc mirkļa viņš turpina:

Šogad estrādes ansambļu grupā mums rajona skatē pirmā vieta. Žūrija uzteica skaņdarbu aranžējumus un solistu skatuvisko sniegumu. Noteiktā laikā jāatjauno ansambļa koncertprogramma publikai. Ar konkursiem un festivāliem ir citādāk tur prasības ir augstas un ar publikas atzinību vien nepietiek. Lai rastos dziesma, lasu dzeju. un gadās tāds brīdis, kad teksts iekrīt mūzikā. Mēdz būt arī otrādi. 

Kāds  ir Jūsu viedoklis par klausītāja izglītošanu? 

Koncerta laikā diez vai kādu izdosies izglītot. Viss atkarīgs no paša un cenšanās uzzināt, salīdzināt, atklāt un vērot. Tie, kas zina ansambļa repertuāru, centīsies dzirdēt tieši savu ansambli, jo mūs dienās katram ansamblim jābut savai sejai, attīstības līnijai un klausītājiem. Mūsu pašreizējā programma ieturēta un orientēta tieši jaunatnei. 

Kāda ir jūsu attieksme pret džezu? 

Ar džeza mūziku esmu sācis un izaudzis. 

Šā gada «Padomju Jaunatnes» 21. numurā Māris Papēdis ansambli «Ādaži» pielīdzina eksprofesionāļu kolektīvam. Vai jums šai ziņā nebūtu kas sakāms? 

Vispirms mēs visi esam pašdarbnieki. Vai tādēļ kāds ir eksprofesionālis, ja ir muzikālā izglītība un stāžs. Saksofonists Valdis Zirnis strādā pie apzaļumotājiem, ģitārists Vitālijs Terentjevs un gaismotājs Andris Bužs strādāja Jaunkūlu palīgražošanas cehā. Tagad abi studē. Soliste Aina Pūcīte ir bibliotekāre. Uzskatu, ka par eksprofesionāli var saukt mūziķi ar cienījamu darba stāžu filharmonijā, bet tādu starp mums nav. 

Pašlaik mēs atskaņojam savu mūziku. To sacerējuši ansambļa «Ādaži» dalībnieki Edvīns Zālītis, Vitālijs Terentjevs, Edijs Gņedovskis un Eriks Mednis. Nākamgad mūsu ansamblis atzīmēs pirmo piecgadi. Domājam par atbilstošu koncertprogrammu, televīzijas ierakstiem un konkursu «Liepājas dzintars». 

Kādēļ ansamblis nepiedalās "Muzikālajā parādē"

Pašlaik radio ir pieņemtas dažas mūsu dziesmas, un drīzumā ceram tās ierakstīt. 

Materiālu sagatavoja _ H. Jurčenoks

* Darba Balss / 21.08.1982

 Ausma Leščinska, Juris Leimanis

===============

estrādes ansamblis «Ādaži»

1982.02.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

🎧 🎧 🎧 🎧 🎧 🎧 🎧 🎧

 Margita Freidenfelde

Gunāra Freidenfelda dzīvesbiedres, dziedātājas un mūzikas pedagoģes Margitas, meitas uzvārdā – Urķes dzīves gājums aizsācies 1946. gada 16. oktobrī. Viņas vecāki bija vienkārši strādnieku cilvēki, tētis strādāja uz dzelzceļa, mamma bija mājsaimniece, toties liela dziedātāja ar dabas dotu balsi, savulaik pat galvenā soliste Jelgavas katoļu baznīcā. Urķu ģimenē auga trīs muzikāli bērni – brālis Leons arī bijis liels dziedātājs, bet Margitas vecākā māsa Ruta Urķe jaunībā bija aktīva džeza pianiste, spēlēja kopā ar slaveno Gunāru Kušķi un pat Raimondu Paulu, vairākus gadus strādāja koncertbrigādē Doņeckā. Taču muzikālo izglītību ieguva tikai Margita, kas pēc Jelgavas 1. vidusskolas 10. klases iestājās Jelgavas mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. Tur laimīgā kārtā par viņas skolotāju kļuva pirmā latviešu pēckara laika estrādes dīva Valentīna Butāne.

Tieši Butāne pamanīja meitenes soprānā kādu vieglās mūzikas dzirksti un sarunāja Margitai noklausīšanos Valsts Filharmonijā. Abas kopā vilcienā devās uz Rīgu, kur jauniņās dziedātājas sniegumu vērīgi noklausījās profesionālā kolektīva Rīgas Estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs Raimonds Pauls un viņa palīgs, diriģents un muzikālais vadītājs Alnis Zaķis. Un Margita Urķe tika pieņemta par dziedātāju REO slavenajā sieviešu vokālajā ansamblī. Tā kā Margitai pa spēkam bija arī ļoti augstas notis, tieši viņa iedziedāja pašas augstākās vokālās partijas, piemēram, skaisto solo Dziesma nenosalst ievadā. 

Un tā 1967. gadā, vēl nebeigusi Jelgavas mūzikas vidusskolu, Margita sāka strādāt Rīgas Estrādes orķestra sieviešu vokālajā ansamblī, kur arī satika savu dzīvesdraugu, komponistu un trompetistu Gunāru Freidenfeldu – abi apprecējās 1974. gadā. Diemžēl pēc Raimonda Paula aiziešanas no orķestra vadītāja amata kolektīvā iesākās juku laiki – mainījās diriģenti, sastāvs, līdz orķestris izjuka pavisam. Vēl REO laikos Margita Freidenfelde sāka dziedāt arī Jāņa Sildega vadītajā vokālajā ansamblī, dubultkvartetā 4 + 4, taču tas bija tikai studijas kolektīvs. 

Par nākošo nopietno ansambli Freidenfeldei kļuva Vecmīlgrāvja kolhoza 9.maijs ansamblis Ceļavējš, jo tā vadību uzticēja Gunāram Freidenfeldam. 1978. gadā Freidenfeldu ģimene pārcēlās uz Ādažiem, jo tur tika piedāvāta mājvieta – ģimenē tikko bija piedzimusi meita Sandra, un uz brīdi Margita pārtrauca dziedāt. Toties, kad Gunārs Freidenfelds kļuva par Ādažu estrādes ansambļa vadītāju, viņš sauca sievu atkal muzicēt – sacerēja Margitai dziesmas vienu pēc otras.

Kad Freidenfeldiem 1981. gadā piedzima dēls, Gunārs jaunākais, Margitas estrādes dziedātājas karjera faktiski beidzās, un Ādažu ansambļa vadību pārņēma Adrians Kukuvass. Tad Freidenfeldi 1983. gadā izveidoja Ādažu bērnu vokālo ansambli, kas vēlāk ieguva Vējupītes vārdus. Margita mazajiem mācīja dziedāšanu, Gunārs izdomāja un aranžēja repertuāru, strādāja arī par koncertmeistaru, Margita mācījusi dziedāšanu arī Ādažu vidusskolā un bērnudārzā.

Pēdējoreiz uz lielās estrādes Margita Freidenfelde kāpa Mikrofona aptaujas 25. gadu jubilejas koncertā, piepalīdzot arī Zigfrīdam Račiņam slavenajā Mežrozītē. Viņas dziedātājas karjera sakrita ar laiku, kad kārtīga dziesma nebija iedomājama bez pavadoša vokālā ansambļa. Tā nu Margitas Freidenfeldes devums mūsu mūzikas kultūrā lielākoties palicis tikai kā fons, uz kura izcēlās lielās un spožās zvaigznes, tomēr viņas nedaudzās solodziesmas ir ļoti pievilcīgas, un ne jau tikai pašas vīrs dziedātājai komponēja. Taču, sveicot Margitu 70. jubilejas reizē, protams, lai skan tieši Gunāra Freidenfelda sacerējums, kas tapis ar Mirdzas Ķempes dzeju – tā būs 1978. gadā ieskaņotā dziesma Es esmu sieviete pirmoreiz.

🎼  🎼  🎼

Ausma Leščinska,   Margita Freidenfelde,  Aina Pūcīte

 Aina Pūcīte (Poiša)

LABĀKIE ESTRĀDES ŽANRĀ 

Ādažu kultūras namā notika mūsu rajona gadskārtējā  estrādes ansambļu skate. Tajā piedalījās kolhozu «Ādaži» un «Camikava, Bulduru sovhoztehnikuma, rajona kultūras nama un republikāniskās Neredzīgo biedrības estrādes kolektīvi. Katrs no viņiem sniedza klausītājiem pusstundu ilgu programmu. Par labāko žūrijas komisija atzina estrādes ansambļa «Ādaži» sniegumu. Otro vietu piešķīra zvejnieku kolhoza "Carnikava" ansamblim "Sono", trešo - Neredzīgo biedrības ansamblim «Rondo». Par iejūtīgu dziedājumu pirmo Diplomu izpelnījās carnikaviete Māra Krievkalne. otro bulduriete Gundega Rudzīte un ādažniece Antra Ozola, trešo— bulduriete Ilze Dimdiņa. Labākie solisti — Ēriks Kamerūts, Andrians Kukuvass, Valdis Hmeļevskis. Par veiksmīgu muzikālo sniegumu apbalvoja saksofonistu Valdi Zirni, par radošu programmas izveidi - rajona kultūras nama estrādes ansambļa vadītāju Ivaru Krauci.

L. Pavasara

* Darba Balss / 13.03.1980

 Gunārs Freidenfelds,  Visvaldis Eglītis,  Valdis Zirnis

 

 Margita Freidenfelde, Ausma Leščinska, Aina Pūcīte (Poiša)

Dziesmiņa par rūķiem / estrādes ansamblis "Ādaži"

Par labskanīgumu 

Rajona koncertējošo estrādes ansambļu skatē piedalījās pieci kolektīvi. Četri no tiem: «Rondo», sovhoztehnikuma «Bulduri» «BST», zvejnieku kolhoza «Carnikava» kultūras nama «Sono» un «Ādaži» pazīstami jau gadiem. Rajona kultūras nama ansamblis «Suvenīrs» bijušā ādažnieka Ivara Krauča vadībā izveidojies pirms pāris gadiem. Šodien ir atpūtas diena, tāpēc piedāvājam jums latviešu padomju estrādes komponistu skaņdarbus, pieteicot konkursa koncertu, uzsvēra sovhoztehnikuma «Bulduri» kultūras nama direktors Visvaldis Tilibs. Repertuārs izvēlēts veiksmīgāk nekā citkārt. Tajā ietvertas populārās Raimonda Paula, Ulda Savicka un citas dziesmas. Estrādes dziesma ir jauniešu daļa. Ivara Krauča vadītajā «Suvenīrā» patīkami dzirdēt jauno solistu Zaigas Gailes un Jāņa Zandberga dziedājumu. Mākslinieciskais vadītājs centies ieviest nianses orķestra muzicēšanā, kas patīkami dažādo priekšnesumu. «Sono» muzikālais rokraksts palicis nemainīgs — liriska estrādes dziesma korektā izpildījumā. Ar pārliecības pilnu atdevi dziesmā izteicās vokālais kvartets: Māra Krievkalne, Ilze Dimdiņa-Circene. Linards Avots, Eriks Kamarūts. Ar labskanību raksturojas ansambļa mākslinieciskā vadītāja Jāņa Sildega kompozīcijas. Gunāra Freidenfelda vadītā ansambļa «Ādaži» māksliniecisko spēku ceļ saliedētā instrumentālā grupa. Skaņu režisors Aigars Semevics pratis veiksmīgi saskaņot dziedātāju un instrumentālistu priekšnesumu. Simpātijas izraisa jaunā solista Jura Leimaņa dziedājums. Ansamblim raksturīgi mākslinieciskie meklējumi. Žūrijas komisijas, ko vadīja Rīgas televīzijas estrādes orķestra mākslinieks Ivars Mazurs vērtējums: pirmo vietu piešķirt estrādes ansamblim «Ādaži», otro — «Suvenīram» un «Sono». Par  veiksmīgu māksliniecisko sniegumu ar Goda rakstiem apbalvoja solistus Māru Krievkalni, Zaigu Gaili, Linardu Avotu, Jāni Zandbergu, par profesionāli labu skaņu režisora darbu —Aigaru Semevicu.

A. Neiburga

* Darba Balss / 14.02.1981

 

stāv no kreisās: gitārists - Edijs Gņedovskis, bundzinieks - Jānis Rullis, komponists un taustiņinstrumentālists - Edvīns Zālītis, komponists, trompetists, mākslinieciskais vadītājs - Gunārs Freidenfelds, basģitārists - Vitālijs Terentjevs, tenorsaksofonists - Valdis Zirnis, altsaksofonists - Visvaldis Eglītis, otrajā rindā no kreisās: solistes - Margita Freidenfelde, Ausma Leščinska, Aina Pūcīte (Poiša), pirmajā rindā no kreisās: solisti - Ēriks Mednis, Juris Leimanis. / 1981.gads. 

===