Nēģi / ražošana ^

Pār Gaujas leju tumst vakars. No pelēkajiem, zemajiem mākoņiem lielām lāsēm krīt lietus. — Šonakt kāps nēģi, — priecīgi saka vecs Gaujas zvejnieks, vērodams pieaugošo vēju un lietu, — tāds laiciņš nēģim patīk. Ceptuves krāsnī jautri sprēgā malkas šķilas, sviezdamas telpā mājīgu siltumu un sarkanīgu gaismu. 

Zvejnieks
Kārlis Kalnabērziņš pārcilā murdus.

Vecais zvejnieks, apsēdies uz ķeblīša krāsns priekšā, pakšķina pīpīti un klausās vētras auros. — Daudz nēģu esmu savā garajā mūžā nozvejojis, — viņš domīgi saka. — Esmu tos ķēris slotiņās, tačos, laižamos tīklos. Kā mazs zēns ķēru nēģus ar slotiņām, jo murdus vēl nepratu izgatavot. Tas gluži vienkārši: sasien alkšņu zarus slotiņā, piesien akmeni un laiž dibenā. Virs ūdens paliek tikai auklā piesietais pludiņš. Austot dienai, nēģis pārtrauc ceļošanu un meklē paslēptuvi. Gadās, ka kāds ielien arī nogremdētajā slotiņā. Tad uzmanīgi jāceļ uz augšu un izveicīgi jārauj laivā. Sprakšķ ogles krāsnī, svelpj vējš gar mājas stūri, un netālu drūmi šalc Gauja. Nakts. Kad pamostamies, lietus ir pārstājis un vēja auri kļuvuši klusāki. Svīst pelēks rīts. Uguns krāsnī izdzisusi. 

Kubliņi pamatīgi jānopresē

Vecais zvejnieks vēl arvien sēž uz ķeblīša un pakšķina pīpīti. — Iesim nu, — viņš saka celdamies un salūkodams krietnu kuli. Viens pēc otra no melnajiem Gaujas ūdeņiem ceļas murdi. Pirmais tukšs. — Par tuvu krastam, — teic zvejnieks celdams nākošo. Veikls rokas tvēriens, un kulē pazūd pirmais desmits nēģu. Arī nākošais murds nav tukšs, un turpmākie tāpat. Kad visi murdi izcilāti, ir jau gaišs rīts. Nēģu kule kļuvusi krietni smaga. Šīs nakts loms nav mazais, tepat 30 kāļu. — Nezinu, kas ir, — saka zvejnieks, — bet pēdējos gados nēģi nenāk kā agrāk. Simts kāļu vienā naktī bija parastais loms. Nēģu meistariene Zelma Rozenberģe pārlūko brango lomu. Svaigi izceptos nēģus novieto kubliņā. Gaujas straume kļuvusi rāmāka un nēģiem vairs labi nepatīk. Tikmēr ceptuvē viss jau sagatavots. Krāsnis izkurinātas un priekšpusē saraustas kvēlošu ogļu kaudzītes. — Nēģu cepšana ir liela māksla, — saka cepējs, kas savā arodā strādājis daudzus gadus. — Siltums nedrīkst būt ne par stipru, ne par vāju, lai nēģi nezaudētu īpašo garšu un aromu. 

Cepējs Oskars Krustiņš iešauj lomu krāsnī

Labs pazinējs jau pēc smaržas vien var pateikt, vai nēģi pareizi sagatavoti vai ne. Sagatavošanas māksla ir katra cepēja noslēpums, kuru ne labprāt izpauž citiem. Pēc krietnas pusstundas pirmais cepums jau gulstas kubliņos. Ceptuvi pilda smarža, kas spēj iekārdināt visizlepušāko gardēdi. Pilnais kubliņš pēc tam ceļo uz presi. Brūni tauki ceļas vāka virspusē un rāda, ka nelielais nēģis ir visai trekns upju iemītnieks. — Silti nēģi ir visgaršīgākie, — saka cepējs un noliek galdā kūpošus nēģus un rupjas maizes šķēli. — Vienai maltītei parasti pietiek ar 5 —6 nēģiem, bet esmu redzējis arī tādus cilvēkus, kas derībās noloka trīs kāļus.

Nēģi kāpj / 1940.09.13 Atpūta
H. APSE

Gaujas nēģi 

Galvenais Gaujas nēģu zvejošanas centrs ir ap Carnikavu. Ik rudeni te nēģu zvejniekiem liela darba rosme. Šoruden carnikavieši nozvejojuši vairāk neka 15 tonnas nēģu. Ne mazāka darba rosme ir Carnikavas nēģu ceptuvē. Nēģu cepējs R.Markevics, šķirotaja A.Vārava un saiņotājas M.Šiliņa un S.Leilande pašaizliedzīgi strādā, lai patērētāji saņemtu labas kvalitātes Carnikavas nēģus.

Nēģu cepējs R. Markevics darbā

Nēģu šķirotāja A.Vārava

Gaujas nēģi 1955.10.15 Zvaigzne

Fotoreportāža

Kam gan negaršo nēģi un spēcīgs, mazliet piparots siļķu filejs? Man noteikti! Un es domāju, arī jums, biedri lasītāji. Tādēļ šajā reportažā pastāstīsim, kā top šīs garšīgās delikateses.

Carnikavas zvejnieki velk labus nēģu lomus. Pa tonnai, pusotras un pat vairāk spožo lokano zivju automašīnas ik dienas nogādā uz Skultes zivju apstrādāšanas fabrikas Carnikavas nodaļu. Arī tajā dienā, kad mēs ar fotogrāfu tur ieradāmies, tika atvestas gandrīz divas tonnas nēģu. — Patlaban nevaram sūdzēties, — saka nodaļas vadītājs Arvids Sildedzis un, mazliet parēķinājis, ziņo, ka ceturkšņa plāns nēģu ražošanā jau izpildīts. Par to apmierināts arī Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrs Kārlis Bude un republikas zvejnieku kolchozu un motorizēto zvejas staciju lietu pārvaldes priekšnieks Pēteris Briedis, kuri šodien šeit iegriezušies. Jā, nēģi nāk! Par to priecājas ne tikai zvejnieki, bet arī Carnikavas zivju fabrikas laudis. Viņiem nēģu ražošana palīdz izpildīt plānu naudas izteiksmē, jo, kā zināms, ļoti nesekmīga ir reņģu un brētliņu zveja. Nēģi nāk un tas patlaban ir svarīgākais. Pirmais attēls rāda, ka Kazimira Benkovska un Elvira Tretjaka tos nogulda taisnās, vienmērīgās rindās uz restēm.

Par to, cik ilgi restēm jāatrodas uz sarkani kvēlojošām oglēm, atbild cepēji. Otrajā attēlā redzams Reinholds Markevics, kas šajā arodā strādā jau desmito gadu. Viņa skats ir tik ass un vērīgs, ka nekļūdīgi noteiks, kad restotā panna jāizņem no krāsns, lai cepumu apgrozītu, vai arī tas jau gatavs. No cepējiem lielā mērā atkarīga šīs garšīgās delikateses kvalitāte. Svarīgs faktors ir arī kurināmais. Laba priežu malka dod lielas, karstas ogles. Uz tām tad novieto restes ar nēģiem. Pāris minutes, un apakšpuse tiem jau apcepusi.

 Cepējs izņem režģi no krāsns, un Aina Vārava ar diviem kociņiem apgriež abas rindas. Lai visu rindu saņemtu un uz reizi apgrieztu, vajag krietni veiklu roku. Šis moments parādīts trešajā attēlā. No krāsns izvilktie nēģi nokļūst parastajos aluminija katlos, kur laiciņu pasūt sāls ūdenī. Pēc tam tos novieto uz caurumota skārda platēm un iestumj īpašā atdzesēšanas kamerā, kur ar ventilatora palīdzību pastāvīgi ieplūst auksts gaiss, Uzturēšanās šeit nav ilga un iebrūnā, garšīgā delikatese drīz vien jau ir uz garā galda pie Marijas Siliņas, kas to rūpīgi ievieto kubliņos. Šo momentu rāda ceturtais uzņēmums. Šajā pašā attēlā redzam Skaidrīti Leilandi. Viņas uzdevums rūpēties par to, lai kubliņā būtu tieši desmit kilogramu un ne grama vairāk, vai mazāk. Pēc tam kubliņus ar nēģiem paliek zem īpašas preses, uzlej sālsūdenī ar želatīna šķīdumu un garšīgā delikatese gatava! Šodien, kad publicējam šo reportāžu, nēģu cechs jau izpildījis pusgada plānu. 

Konservu cehā patlaban «dienas kārtībā» siļķes. Tās šurp atceļojušas no Atlantijas okeāna, lai palīdzētu Skultes zivju apstrādāšanas fabrikas kolektīvam izpildīt plānu produkcijas kopvērtībā. Pērn viņiem tas izdevās. Tādēļ arī šogad jau no pašām pirmajām janvāra dienām carnikavieši izgatavo siļķu fileju. Pirmais uzņēmums rāda siļķu tīrīšanu. 

To dara rūpīgi, jo strādnieces zina, ka asakas nevienam negaršo. Veikli kustas viņu pirksti un no asakām atbrīvotās siļķes ātri nokļūst pie Asjas Ungures, Skaidrītes Ozoliņas un citām strādniecēm, kas redzamas otrajā attēlā, Te siļķes sagriež gabaliņos un ievieto mazās kārbiņās.

 Cik daudz? To uzzinām, piegājuši Astrai un Sarmītei Zonnēm, kuras kārbiņas nosver un pārbauda (trešais uzņēmums). Katrā trauciņā ir 140 gramu siļķu fileja un, 30 grami mērce ar garšvielām.

Kad kārbiņas nosvērtas un sakrājušās kaudzītēs, pie darba stājas aizvākotājs Jāzeps Geroickas. Viņu fotografs parāda pēdējā uzņēmumā. Darba temps ir straujš, un aizvākotās kārbiņas gandrīz nepārtraukti slīd pa koka renīti lielā vannā. Mašīna spēj aizvākot 2000 kārbiņu stundā. Skultes zivju apstrādāšanas fabrikas Carnikavas nodaļas kolektīvs sekmīgi cīnās, lai dotu aizvien vairāk garšīgu zivju izstrādājumu.

Top delikateses . . .

1957.01.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Liedes, A.

Fotoreportāža 

Ne visai mīlīgi izskatās šī delikatese augšējā attēlā tikko izcelta no Gaujas ūdeņiem. «Dzelmju ložņas» — tā viņus arī sauc, jo ar savu izskatu un locīšanos nēģi tiešām līdzīgi čūskulēniem. Taču redzot tos uz veikala letes brūni saceptus un kubliņos iesālītus, katram saskries siekalas mutē. Bet vai jūs zināt, kā notiek šī pārvērtība, kamēr nēģi kļūst par mūsu iecienīto gardumu? Nē? Nu, tad apciemosim Skultes zivju apstrādāšanas fabrikas Carnikavas nodaļu, kur «nēģu sezona» pašlaik pilnā sparā. Plašajā nēģu cehā, kura vienā pusē rindā stāv vairākas krāsnis, pie gariem galdiem strādā sievietes baltos virsvalkos un stūros sakrauti gan tukšie, gan jau pilnie kubliņi, valda neciešams karstums. Tas plūst no krāšņu sarkani zvērojošām mutēm, gar kurām locās cepēji. Šobrīd cehā strādā arī ļaudis kam parasti cits darbs, jo labi sekmējies nevien Carnikavas zvejnickiem, bet atsūtīti arī vairāki arteļa «Sarkanais daugavietis» nēģu lomi no Doles. 

Vispirms «dzelmju ložņas» taisnā ceļā no kastēm, kur tie sabērti nokļūst uz cepjamām restēm. Dažs labs vēl spārdās, negribēdams

gulties tam, paredzētajā vietā, bet tur nu darīt vairs nekā nevar un M. Trapānes (1. attēls) un A. Gordons rokas tās tomēr piespiež novietoties kā nākas. Pilnās restes noliek pie krāsnīm. cepējiem pa rokai, jo te nokavēšanās nedrīkst būt kā vienas restes ārā tā otras iekšā, lai darbs iet ātrāk uz priekšu. Daudz labu vārdu sakāms par cepējiem R. Markēvicu un P. Raiku (2. attēlā). Pašlaik, kad viņi divi vien netiek galā, tiem blakus stājies arī mūrnieks V. Cinis, kurš pats šīs krāsnis iekārtojis. Protams. ka viņam nav pirmā reize šai darbā un tādēl viņš visus cepšanas «amata noslēpumus» pārzina tikpat labi. Tīri jāapbrīno, cik šie vīri izturīgi pret karstumu. Protams, sviedri jau plūst, bet ilgstošā uzturēšanās šādā svelmē prasa krietni vien stipras sirdis. Tālāk karstos nēģus katlos apsutina,  tad   skapī  strauji

atdzesē. Nemaz nepaiet ilgs laiks, līdz tie jau nokļuvuši pakotāju rokās. No viņām atkarīgs, lai nēģi būtu pareizi sapresēti, iesālīti un kubliņos glīti salikti kārtās. Bet M. Siliņai, tāpat A. Kalniņai (3. attēlā pa labi) šīs prasmes netrūkst. Nemaz sliktāk neveicas arī kūpinātājām A. Liepai un M. Bērziņai (3. attēlā pa kreisi), kuras šobrīd atnākušas palīgā pakotājām. Un galu galā tik nelielā uzņēmumā, kāda ir Carnikavas nodaļa katram jāprot viss, jo darāmais te atkarīgs no lomiem un tātad stipri dažāds. Gala vārdu visā nēģu pārvērtības procesā saka pieredzējusī pakotāja S. Leilande, kura kubliņus nosver, lai katrā būtu tieši lO kilogrami (4.attēlā), un uzliek vāciņus. Lūdzu, gardumu cienītāji! Jūsu iecienītā delikatese ir gatava! 

A. Rubeža teksts 

Delikatese

1958.11.16 Darba Balss (Rīgas rajons)

Skultes zivju fabrikas Carnikavas nodaļas strādniece Marija Siliņa

iepilda nēģus kubliņos.

1959.10.10 Dzimtenes Balss

H. Vecvagars

Nēģu fabrika Carnikavā, iekšskats

Cepti Carnikavas nēģi 

Cepti Carnikavas nēģi ir īsta delikatese. To plaši pieprasa nevien mūsu republikas pilsētās, bet arī Maskavā un citās mūsu zemes pilsētas. Kopš 15. augusta, kad sākās sezona, Skultes zivju konservu fabrikas Carnikavas nodaļa patērētājiem jau nosūtījusi gandrīz 4 tūkstošus kilogramu augstvērtīgu nēģu. 

Olga Simena sagatavo nēģus cepšanai.

Cepti Carnikavas nēģi 

1963.09.21 Padomju Venta (Ventspils)

  * Darba Balss / 04.03.1966;  1926.09.10 Jaunā Nedēļa