Parka sakopšana Alderos <>

Ādažu novada pašvaldība dalībai Eiropas kultūras mantojuma dienām pieteikusi Alderu parku, pilsētas informācijas portālu Saulkrasti24.lv informēja Ādažu novada pašvaldībā.

9.septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Ādažu novadā, Alderos notiks Alderu parka informatīvā stenda atklāšana, bijušo plostnieku godināšana, ekskursija pa Alderu parku, bet no plkst.13.00 – Alderu parka un kanāla malas sakopšanas talka, pēc tās – garda zupa!

"Alderu parks ir mazs gabaliņš no iepriekšējo paaudžu dzīves liecībām, kaut arī maz vairs palicis no kādreizējās godības, tā ir vieta ar kultūrvēsturisku vērtību, kuru ādažnieki vēlas saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm," stāsta Ādažu muzeja vadītāja Elita Pētersone.

Alderu parka veidošanās pirmsākumi meklējami vēl pirms laika, kad 1903. gadā sāka darboties Alderiem cauri ejošā unikālā inženiertehniskā būve Gaujas-Daugavas kanāls. Objekts, kurš radās līdz ar saimnieciskās rosības uzplaukšanu, Rīgai kļūstot par Krievijas lielāko koku eksporta ostu. ’’Vidzemes zelts’’ jeb vērtīgais kokmateriāls no Gaujas pa jaunradīto kanālu tika pludināts uz Rīgu.

Gaujas - Daugavas kanāls, savā ceļā šķērsojot Ādažu pagasta teritoriju un Mazo Baltezeru, deva peļņas iespējas gan ādažniekiem, gan apkārtnes ļaudīm, kuri, izvēloties bīstamo plostnieka arodu, apmetās uz dzīvi Alderos. Savu vietas vārdu Alderi ieguva no populārās muižas alus darītavas, kas 19.gadsimtā ar savu produkciju spēja veiksmīgi konkurēt ar lielajām vācu alus darītavām.

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir starptautiska iniciatīva, kas katru gadu septembrī aicina kultūras pieminekļu saimniekus uzņemt ieinteresētus ciemiņus, lai dalītos zināšanās un veidotu saikni ar kultūras mantojumu, iepazīstot to iespējams neikdienišķā veidā. Šogad šī tradīcija visā Eiropā notiks jau 25. reizi.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016.gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā velta kultūrvēsturiskajai ainavai, lai akcentētu tās īpašo lomu cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā un ceļā uz Latvijas simtgadi aicinātu pievērst uzmanību kultūrvēsturiskajai ainavai. 

==============================

Ādažu novads Kultūras mantojuma dienu projektā bija pieteicis Alderu parku, vietu, kura gadsimtu garumā bijusi nozīmīga mūsu novada kultūrvēsturē. Alderieši izsenis bijuši rosīgi un aktīvi ļaudis. Alus darītavas „ziedu laikos” nelielas upītes ieskauto pussaliņu Alderos ļaudis nodēvēja par „Saliņu”. Svētdienās te tika spēlēts teātris, rīkotas kopdziedāšanas vai vingrošanas nodarbības deju harmonikas pavadījumā. Divas reizes vasarā pūtēju orķestris „Saliņā” obligāti ieskandināja lielās zaļumballes.

Aktīvā dzīve Alderos neapstājās arī padomju gados. Populāri bija airēšanas maratoni, un kad kanālā tika ierīkota straujūdens slaloma trase, plostniekiem te bija īstā vieta, lai mērotos savā izveicībā.

Parka kalniņā, kuru varam uzskatīt par Alderu „Saliņas” tradīciju turpinātāju, apkārtnes ļaudis visos laikos ne tikai krāšņi  svinēja Lieldienas un Līgo svētkus, bet arī ballējās pūtēju orķestra pavadījumā pēc ikgadējiem Alderu plostnieku svētkiem. Aktīvā dzīve Alderu parkā turpinājās līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Ādažu dome, piesakot Alderu parka kultūrvēsturisko ainavu kā projektu šajās Kultūras mantojuma dienās, izvēlējās sarīkot sakopšanas talku un novietot te informatīvo planšeti, kā arī organizēt tikšanās pasākumu ar sirmajiem Alderu plostniekiem. Trīs no četriem sirmajiem Alderu plostniekiem bija klāt talkā un dalījās atmiņās par plostnieku darbu – vecākajam no viņiem šobrīd 95, pārējiem 90 un 85 gadi. 

 

Plostnieks Ēriks Kārlis Gumbelis

Savu vietvārdu Alderi ieguva no populārās muižas alus darītavas, kas 19. gadsimtā Rīgā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs ar savu produkciju spēja veiksmīgi konkurēt ar lielajām vācu alus darītavām.

Aldermuižas ( agrāk saukta – Hollershof ) alus darītavas ēkas bija celtas no sarkanajiem ķieģeļiem un atradās uzkalnā, tās divi augstie dūmeņi, līdzīgi kā Ādažu baznīcas tornis, bija tālu saredzami visā plašā apkārtnē.

19./20. gs. mijā, līdz ar saimnieciskās rosības uzplaukšanu Rīgai kļūstot par lielāko koku eksporta ostu Baltijas provincēs, Alderiem cauri tika izbūvēta unikāla inženiertehniskā būve – Gaujas-Baltezera-Daugavas  kanāls ( celts laika posmā no 1901-1903.gadam ).

Starp Gauju un Mazo Baltezeru ūdens līmeņa starpība bija apmēram 2,5 m, tāpēc krituma regulēšanai tika izbūvētas 2 pusslūžas, 1 slūžas un 6 mākslīgās krāces.

Kanāls no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram bija 3,1 km garš un 10 m plats. Liela daļa gultnes bija veidota no dēļiem un kanāla krasti stiprināti ar vertikālām dēļu sienām.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Gaujas – Daugavas kanāls kļuva par iecienītu tūrisma objektu, kuģīši no Rīgas uz Alderiem kursēja līdz pat  20.gs. 60. gadiem.

Statistika liecina, ka laika posmā no 1903.-1905.gadam cauri Alderiem izbrauca ap 1000 plostu, bet 1911. gadā jau 2522 plosti. Lai spētu turpināt savu pēdējo posmu līdz Rīgai, plosti nereti bija jāpārsien. Alderi tam izrādījās vispiemērotākā vieta. Plostnieki te atvilka elpu, sadzēra līkopus ar savu darba devēju. Ātri vien Alderos izveidojās plostnieku ciems ar savām tradīcijām.

Satversmes tiesas kolektīvs piedalīsies 
Alderu parka sakopšanā

18.04.2017. 

Sestdien, 22. aprīlī, Satversmes tiesas kolektīvs piedalīsies Lielajā talkā un dosies uz Ādažu novada Alderiem, lai piedalītos Alderu parka sakopšanā. 1888. gada 7. februārī Alderu muižā dzimis viens no Satversmes tēviem, izcils jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Fēlikss Cielēns. Turpinot Satversmes pieņemšanas 95. gadadienas godināšanu, Alderu parka sakopšana būs simbolisks cildinājums Fēliksam Cielēnam, viņa ģimenei, kā arī skaistajai vietai, no kuras viņš ir nācis.

“Prieks, ka mums izdevies īstenot ideju un atrast talkošanas vietu ar īpašu stāstu, kas tieši saistās ar vienu no Satversmes tēviem Fēliksu Cielēnu. Vēstures materiālos atklājas šī valstsvīra milzīgais intelektuālais devums Satversmes normu formulēšanā. Būtiski, ka atceramies cilvēkus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts veidošanās pirmsākumos. Šādi mēs atdzīvinām vēsturi un neļaujam aizmirst vērtības, kas jānodod mantojumā no paaudzes paaudzē,” pauž Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Alderu parka sakopšana plānota no plkst. 10.00 līdz 13.00. Pulcēšanās Alderu parkā sākot no plkst. 9.30. Ap plkst. 12.00 dalībnieki tiks stiprināti ar uz ugunskura gatavotu zupu un aicināti iepazīties ar Fēliksu Cielēnu atmiņu stāstījumos. Uz talkošanu Alderu parkā aicināts ikviens interesents, kas vēlas piedalīties kopīgā dabas sakopšanā.

* Materiālu sagatavojusi mag.hist. Elita Pētersone, Ādažu Kultūras centra muzeja projektu vadītāja.

===

Vīzija par jauno Gaujas ielu <>

Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas vadītājs un Gaujas ielas rekonstrukcijas projekta vadītājs Valdis Ligers skaidro, 

ka ielas rekonstrukcijas rezultātā novada iedzīvotāji "iegūs jaunu un mūsdienīgu Ādažu centru ar pārbūvētām lietus ūdens kanalizācijas komunikācijām, kas pašlaik ir ļoti bēdīgā stāvoklī, energoefektīvu ielas apgaismojumu, estētiski pievilcīgu pilsētvidi ar funkcionāli ērtu, sakārtotu satiksmes organizāciju, stāvvietām, drošu vairāku krustojumu šķērsošanu, ērtus trotuārus gājējiem un celiņus velobraucējiem". 

"Jaunā Gaujas iela būs lieliska iezīme Ādažu novada centra nākotnes sejā," pārliecināts Ligers.

Jaunie arhitekti Gaujas ielu Ādažos vēlas pārvērst par novada vizītkarti 

Aizvadītājā nedēļā jaunie arhitekti no četrām augstskolām bija sabraukuši Ādažos uz desmito Latvijas Arhitektūras skolu plenēru. Piecu dienu garumā intensīvi strādājot, jaunie speciālisti meklēja risinājumus tam, kā Gaujas ielu padarīt par novada centra vizītkarti.
Kā portālam "Aprinķis.lv" pavēstīja novada domē, plenērs pulcēja arhitektūras studentus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Celtniecības koledžas un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas.  

Piecu dienu garumā jauno speciālistu uzdevums bija domāt par to, kā Ādažu centrālā iela – Gaujas iela – var kļūt par populāru promenādi, kas būtu jādara, lai uzlabotu gājēju, riteņbraucēju un autotransporta plūsmu centrā, kā nākotnē būtu veidojami Gaujas ielas apstādījumi un citi jautājumi.
"Plenēra risinājumi ir ideju kopums. Katra arhitektu grupa uz Ādažiem skatījās caur citu prizmu," stāsta Sergejs Ņikiforovs, arhitekts un arhitektūras skolu plenēra idejas autors un izveidotājs. "Tas, ko studenti plenēra laikā radīja, ir vairāk nekā nopietni. Gaujas iela ir īpaša, tai jākļūst par Ādažu centra vizītkarti," piebilst S. Ņikiforovs.
Arī paši jaunieši atzīst, ka strādāt pie Ādažu centra attīstības vīzijas esot bijis ļoti interesanti. "Ļoti interesanti. Pirmo reizi sadarbojos ar topošajiem arhitektiem arī no citām skolām. Tas bija lietderīgi, jo katrai skolai ir nedaudz cita specifika. Varējām viens no otra mācīties," klāsta Kitija Naika no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. 

Līdzīgi domā arī Rīgas Tehniskās universitātes trešā kursa students Matijs Babris: "Man ir ļoti liels prieks, ka ir iespēja strādāt ar reāliem projektiem. Ļoti vērtīgi, ka šajā plenērā bija iespēja sadarboties ar studentiem no dažādām skolām, jo katrai skolai ir sava specifika."
Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka šis plenērs ir cieši saistīts ar šā gada pavasarī Ādažus notikušo plenēru, kurā profesionāli arhitekti strādāja pie šī paša jautājuma risināšanas. Pašvaldības mērķis attīstīt Ādažu novada centru ir ne vien tāpēc, lai meklētu labākus risinājumus infrastruktūras attīstībai, bet arī tāpēc, lai Ādaži būtu ērta un estētiski pievilcīga vieta gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan viesiem.
Šī gada Latvijas Arhitektūras skolu plenēru atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Ādažu novada dome. Plenērs tika rīkots, sadarbojoties ar Latvijas Arhitektu savienību.

Plenērā Ādažos arhitekti, vēsturnieki un iedzīvotāji izstrādās novada centra attīstības vīziju
Autors Apriņķis.lv
28.09.2015

 

 

 Sāksies vērienīga Ādažu centra pārbūve, slēgs satiksmi Gaujas ielā

 

Gaujas ielas vizuālais veidols pēc rekonstrukcijas Ādažu novada pašvaldībā 

Ādažu novada dome uzsākusi projekta "Gaujas ielas A pārbūve" īstenošanu, kura ietvaros tiek pārbūvēts Gaujas ielas posms no Rīgas gatves līdz vecajai domes ēkai (Gaujas ielā 16), iebrauktuvei uz Gaujas ielu 25 (korpuss 2).

Novada pašvaldība informē, ka no 9. marta līdz augustam satiksmei slēgta Gaujas iela posmā no Rīgas gatves līdz Attekas ielai, galveno satiksmes plūsmu novirzot pa Draudzības un Attekas ielu. Piekļuve pie Ādažu slimnīcas (poliklīnikas) tiks nodrošināta ar jaunizbūvētu pagaidu grants ceļu, šķērsojot zemes gabalu Attekas ielā 16, ar iebraukšanu no Pirmās ielas puses gar namīpašumu Pirmajā ielā 38 un no Gaujas ielas puses gar namīpašumu Gaujas ielā 25, korpuss 2.

Būvniecības laikā tiks mainīts sabiedriskā transporta maršruts. Virzienā no Baltezera uz Ādažiem, pirms pirmā rotācijas apļa Rīgas gatvē, tiks izveidota pagaidu autobusa pieturvieta Rīgas gatves ceļa malā. Pēc tam, turpinot kustību, pirmajā rotācijas aplī autobuss nogriezīsies uz Draudzības ielu tālākai kustībai līdz pagriezienam uz Attekas ielu virzienā uz Gaujas ielas pusi.

Esošā pieturvieta Podnieku ceļa malā "Siltumnīca" uz laiku tiek slēgta, tuvākās pieejamās pieturvietas ir "Krastupes iela" un "Attekas iela". Sabiedriskā transporta kustība virzienā no Rīgas uz Garkalni un Alderiem tiek virzīta: Draudzības iela – Attekas iela – Gaujas iela – Dadzīšu iela – Krastupes iela – Podnieku ceļš. Virzienā uz Rīgu no Alderiem un Garkalnes: Podnieku ceļš – Krastupes iela – Dadzīšu iela – Gaujas iela – Attekas iela – Draudzības iela – Rīga.

Abas pieturvietas iepretim Ādažu slimnīcai (poliklīnikai) tiks pārvietotas uz Attekas ielu pie vecās domes ēkas (Gaujas ielā 16). Pieturvieta "Maxima" un "Apelsīns" uz remontdarbu laiku tiks izmantota tikai maršrutā uz un no Carnikavas.

Autors Apriņķis.lv
06.03.2017

===