 |
| Biškopības speciāliste Jadviga Kukele |
Attīstoties dārzkopībai un puķkopībai, paralēli attīstījās arī biškopība. Šai nozarē kolhozam labas tradīcijas ir jau kopš dibināšanas dienām. Kā 1950. gadā informēja laikraksts "Saulkrastu Stars": rajona 1.lauksaimniecības izstādē atzīmēja: "Kolhozā izveidotas spēcīgas saimniecības palīgnozares - dārzkopība un biškopība." Taču biškopji savu darba prasmi ik gadus papildināja. Kolhoza bišu drava bija viena no raženākajām rajonā. Rajona laikraksts atzīmēja: "Kolhozā "Ādaži" dravnieki J.Emsiņš un J.Kukele panākuši prāvu medus ienesumu - 30 kg no saimes. Pēc bišu ieziemošanas pāri paliks vairāk nekā tonna medus, kas kolhozam dos ap 30 tūkstoš rubļu ienākumu".
1971.gadā kolhozā bija jau 92 bišu saimes. No vienas saimes ieguva 40 kg medus. Gadā no šīs nozares ieguva 8000 rbļ.
***
* Darba Balss / 28.08.1975
***
Kādēļ vienā saimniecībā biškopība
ir ienesīga, bet otrā nē?
Dažu rajona saimniecību vadītāji un speciālisti vēl arvien uzskata, ka biškopība ir nerentabla nozare un tādeļ no tās jātiek vaļā. Prakse rāda, ka šāds uzskats ir nepareizs. Mūsu rajonā ir daudz tādu saimniecību, kur gadu no gada biškopība sevi attaisno, jo dravnieki iegūst labas medus ražas un katru gadu arvien vairāk palielina saimju skaitu. Labākās bišu dravas ir kolhozos "Ādaži", «Komunārs», «Boļševiks», «Spilve» un vēl dažos citos. Un tās nebūt nav mazas dravas. «Ādažos» dravā ietilpst 90 saimes. Pērn katra no tām devusi 32.8 kg bruto medus un 0,5 kg vaska. Izaudzētas 7 jaunas saimes. Prasmīgi un mērķtiecīgi organizējot dravnieku darbu, 1 kilograma medus pašizmaksa samazināta līdz 1.09 rubļiem, izdevumi uz vienu saimi 38,55 rubļiem. Ja runājām tieši par izdevumiem, tad lietderīgi atzīmēt, ka ādažnieki šajā ziņā nebūt nav sasnieguši pašus labākos rādītājus un viņu rīcībā vēl samēra daudz lietā liekamu rezervju. Lielāku produkciju nekā kolhozā «Ādaži» katra bišu saime devusi «Komunārā», kur iepūts 35,1 kg medus un 0,98 kg vaska. No 100 bišu saimēm noliktavā nodots 1839 kg medus ar pašizmaksu 2.20 rubļi kilogramā. Runājot par ienākumiem biškopībā nepareizi vērtēt tikai medus un vaska produkciju. Tā ir tikai daļa produkcijas. Neatvietojams ir bišu paveiktais kultūraugu apputeksnēšanā un reizē to ražības palielināšanā. Lai biškopība kļūtu par ienesīgu nozari, mūsu rajonā vēl daudz jādara. Kolhozā «Saurieši» dravā ir 93 saimes. Pērn no katras, iegūts tikai 15 kg medus. Turpretī izdevumi biškopībā saimniecībai ir tiešām kolosāli 1 kg medus pašizmaksa ir 6,94 rubļi, izdevumi uz vienu saimi 116 rubļi. Kolhozos «Ādaži» un «Saurieši» ir vienāds dravnieku skaits. Pirmajā to darba algām izlietoti tikai 1543 rubļi, turpretī otrajā 6243 rubļi. Arī barība stropos un kopējie izdevumi «Sauriešos» vairākkārtīgi pārsniedz ādažnieku izlietotos. Rodas pārliecība, ka uzskaites darbs nav kārtībā.
LIELIE IZDEVUMI UN AUGSTĀ PAŠIZMAKSA PARĀDĀS ARĪ TĀDĒĻ, KA VISUS IZDEVUMUS, ARĪ AR LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRU APPUTEKSNĒŠANU SAISTĪTOS, ATTIECINA TIKAI UZ MEDUS UN VASKA RAŽOŠANU.
Šādu kļūdu turpmāk nedrīkst pieļaut. Speciālisti labi zina, ka bišu darbs kultūru apputeksnēšanā palielina to ražas un kvalitāti. Tādēļ arī zināma daļa izdevumu jāattiecina uz šīm kultūrām. Praksē pierādījies, ka nerentablas ir mazas dravas Tas izskaidrojams ar to, ka dravnieku nepilnas darba slodzes dēļ viņiem uzliek citus pienākumus. Rezultātā darbs dravā paliek novārtā un sāk nīkuļot. Kādēļ kolhozu «Komunārs», «Ādaži», «Spilve», «Boļševiks» un dažās citās dravās ik gadus gūst labus rezultātus?
Pirmkārt, ŠAJĀS DRAVĀS DRAVNIEKIEM NODROŠINĀTA PILNA DARBA SLODZE UN VIŅI STRĀDĀ ILGUS GADUS.
Otrkārt, SAIMES VASARĀ IZVIETO PA VISU SAIMNIECĪBAS TERITORIJU, TĀDEJĀDI LABĀK IZMANTOJOT DABĪGOS MEDUS AUGUS. PĀRVED UZ GANĪBĀM PIEMĒROTĀKO MEDUS AUGU ZIEDĒŠANAS LAIKĀ. KĀ ARĪ DRAVU NOVIETŅU TUVUMĀ NODROŠINA SĒTOS MEDUSAUGUS.
Minētajās saimniecībās dravniekiem nekad neliedz transportu saimju pārvadāšanai. Bieži vien īstais iemesls zemajiem ienesumiem ir barības trūkums. Tas vēlreiz pārliecinoši pierāda, ka nepieciešams saskaņot biškopju un speciālistu darbu. Tikai tad zinās kādus medus augus un kurā laikā piesēt kultūraugiem.
BIŠKOPIM OBLIGĀTI JĀIZDARA MEDUSAUGU TAKSĀCIJA DABĀ.
Biškopības attīstību kavē un tai daudz ļauna nodara ķimikāliju pielietošana augu aizsardzībā. Par ķimikāliju pielietošanu jādara zināms dravniekiem un arī individuālajiem bišu īpašniekiem vairāku kilometru attālumā no to pielietošanas vietas, tai laikus spētu bites ieslodzīt. Un beidzot, daudz kas atkarīgs no pašiem dravniekiem, no viņu darba prasmes un enerģijas.
V. PURISĶE, biškopības agronome
* Darba Balss / 13.04.1966
***
Ar aktīva palīdzību
I.abi kartupeļu iepirkšana no individuālā sektora sokas Ādažu ciemā. Līdz sestdienai te valsts tirdzniecības organizācijām pārdots ap 70 tonnu otrās maizes. Lūdzam ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju JADVIGU KUKELI dalīties šī darba organizācijas pieredzē. Lūk, ko viņa pastāstīja: - Kartupeļu iepirkšanu no individuālajiem audzētājiem uzskatām par valstiski svarīgu uzdevumu. Tā izpildei organizējam visus deputātus un ciema aktīvu. Deputāti katrs savā vēlēšanu apgabalā runāja ar ciema iedzīvotājiem. Viņi izpildu komiteju sīki informēja, kurās mājās individuālie dārziņi jau nokopti un cik daudz kartuneļu to iedzīvotāji vēlas pārdot. Vadoties no šīm ziņām sastādījām maršrutu. Pa to tagad brauc divas smagās automašīnas un tirdzniecības darbinieks, kurš katrā mājā bumbuļus nosver iekrauj automašīnā un tūliņ arī izmaksā naudu. Mūsu ciemā ir trīs kartupeļu iepirkšanas punkti. Baltijas augu aizsardzības stacijas darbinieki savus kartupeļu ražas pārpalikumus piegādāja organizēti gan uz Saulkrastu tirdzniecības uzņēmuma 8. veikalu Carnikavā gan arī uz 20. veikalu Ādažu centrā. Lielu atsaucību saņemam no kolhoza "Ādaži" vadošajiem darbiniekiem, kas rādīja labu personisko piemēru. Vairāk nekā tonnu bumbuļu katrs pārdeva 1. un 2. brigādes brigadieris H. Ūdris un B.Jānītis, kolhoza partijas komitejas sekretāre D. Dzirkale un citi. Kad pēc produkcijas piebrauc majās, ļoti priecīgi ir gados vecākie kolhoznieki. Un jāatzīst, ka tieši viniem arī ir vislielākie kartupeļu pārpalikumi, ko ar prieku pārdod. Tā, Eduards Siakste pārdeva 2000 kg. Jānis Emsiņš - 1000 kg bumbuļu. Mūsu ļaudis patiešām atsaucīgi. Kam paaugusi lielāka raža, tas arī lielākus daudzumus pārdod. Nepatīk tikai, ka sagādes darbinieki laikus nenodrošina iepirkto bumbuļu aizvešanu. Mums tagad šķūņos stāv apmēram 40 tonnu kartupeļu. Visas iespējamās vietas jau piebērtas. Nemaz nezinām, kur likt tos, kas vēl būs.
D. Zīle
* Darba Balss / 03.10.1972
=========
|
***
Ādažu militāro poligonu "piezuminās" 60 miljoni bišu
Ādažu militārā poligona teritorijā "saimniekos" 60 miljoni bišu No J.Šteiseļa personīgā arhīva
No 26. jūlija līdz septembra vidum Ādažu militārajā poligonā karavīriem būs jauni kaimiņi – aptuveni 60 miljoni bišu. Tās vairāk nekā divus mēnešus čakli vāks viršu ziedu nektāru.
Militārais poligons – unikāla viršu augšanas vieta
Jau otro gadu biškopji no visas Latvijas savus mazos "darbarūķus" ved uz Ādažu poligonu. Nē, bites nepiedalās militārajās mācībās! Tās čakli vāc nektāru no tur augošajiem viršiem. Kā zina stāstīt Latvijas Biškopības biedrības vadošais pētnieks Juris Šteiselis, tagadējā militārā poligona teritorija kā unikāla viršu augšanas vieta tika atklāta jau pagājušā gadsimta 20. gados. "Padomju gados, ja varēja sarunāt, bišu stropus lika "pa kluso". Pēc neatkarības atgūšanas šajā vietā ilgus gadus saimnieciskā darbība nenotika, bet pagājušajā gadā mums izdevās vienoties par stropu izvietošanu," tā J.Šteiselis. Savukārt tie bišu audzētāji, kuri nevēlas "ķēpāties" ar formalitātēm, savus stropus izvieto perimetrā ap militāro poligonu.
Biškopis atklāj, ka interese no biškopjiem esot ļoti liela, taču limits ir 1000 bišu saimes. Ja to būtu vairāk, visām tāpat viršu nepietiktu, kas nozīmē, ka pietiekami daudz medus nebūtu nevienā saimē. Vidēji vienā spēcīgā saimē ir 60 tūkstoši bišu, kas nozīmē, ka pa Ādažu militāro poligonu kopā varētu lidot aptuveni 60 miljoni bišu.
"Nekādu konkursu nerīkojām. Lielākā daļa no tiem biškopjiem, kuri savas bišu saimes izvietoja pērn, to darīs arī šogad. Uz Ādažiem savas bites vedīs cilvēki no visas Latvijas – Limbažiem, Jelgavas, Bauskas un citām vietām, " tā Biškopības biedrības pārstāvis. Iemesls tam ir unikālā vide, kurā viršiem tik labi patīk augt.
Lietainā vasara sola labu ražu Militārā poligona teritorijā ir divu veidu augsnes, kurā ar nektāru bagātais augs var stiept pretim saulei savus ziedus. Ja vasara ir lietaina, tad tam labi klājas gan purvainajā, gan citkārt sausajā augsnē. Augam pietiek barības vielas un ūdens, savukārt bitēm ir ko vākt. "Viss liecina, ka šogad varētu būt daudz medus, jo virši labi aug abās augsnēs, jo citkārt, kad vasarā ir maz lietus, sausajā augsnē tie izkalst, tādēļ bites vāc ražu tikai no purvā esošajiem augiem," tā J. Šteiselis.Daļa viršu jau paspējusi noziedēt, tādēļ čaklajām bitēm bija mazāk iespēju savākt no augiem saldo nektāru.
"Bumbošana" viršiem netraucē
Biškopis zina teikt, ka Ādažu militārais poligons ir pateicīga vieta medus ievākšanai arī tādēļ, ka vide ir nepiesārņota, jo šoseja un apdzīvotas vietas ir salīdzinoši tālu. Savukārt militāristu aktivitātes medus kvalitāti neietekmējot, tieši otrādi – pat nākot pa labu. " Teritorijas "bumbošana" viršiem, atšķirībā no jebkura cita auga, nāk tikai par labu," uzsver Biškopju biedrības pārstāvis.
Savs labums no šādiem kaimiņiem tiekot arī militārā poligona apsaimniekotājiem, proti, karavīriem. Pērnajā gadā, kā pateicību par labo sadzīvošanu, biškopji mūsu misijās esošajiem militāristiem uz Afganistānu un Irāku neesmu pārliecināts, ka uz Irāku, šķiet tikai uz Afganistānu nosūtījuši tepat Ādažos ievākto medu.
"Mēs labi sadzīvojam. Vismaz es neesmu dzirdējis, ka kādu karavīru būtu sakodušas mūsu bites. Arī viņi mums netraucē. Protams, tā kā tas ir militārais poligons, zināmi noteikumi ir jāievēro, piemēram, iekļūt tajā var tikai ar īpašu atļauju un savu ierašanos pirms tam saskaņojot, bet citādāk nekādu problēmu nav," atzīst J. Šteiselis.
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru