Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Remberģu muiža

Remberģu muiža / 1928.g.

Remberģes muiža (Ringenberg) atradās Rīgas apriņķī Ādažu pagastā (pēc 1940. gada administratīvā iedalījuma), bet cieši saistīta ar Garkalnes novadu, jo senās muižas teritorijas ietilpst Garkalnes novada teritorijā. LR zemes reformas gaitā sadalīta 47 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām (kopplatība 761 ha). Muižas sākumi meklējami 16.gs. otrajā pusē, kad Rīgas rātskungs Gerhards Ringenbergs saņēma 10 zemnieku sētas kā dāvinājumu par pakalpojumu poļu varai un izveidoja nelielu muižiņu, vēlāk tā mantota, reducēta, taču saglabāja pirmā īpašnieka vārdu. Ar laiku muižai piederēja arī Garkalnes krogs, kas atradās triju ceļu krustcelēs (Alūksnes ceļš, kas tālāk gāja caur Mālpili, Nītauri, Vecpiebalgu, nogriezās šeit no Cēsu ceļa austrumu virziena. Rietumu virzienā Pēterburgas ceļš, kas pie Iļķenes nogriezās uz Valmieru un tālāk uz Tērbatu, šķērsojot Gauju pie Iļķenes pārceltuves. Netālu atradās arī Garkalnes baznīca, kas celta 1848.gadā, šī teritorija bija aktīvi apdzīvota un tuvumā bez Remberģes muižas atradās vēl Vestoretes un Iļķenes muižas, blakus baznīcai atradās skola, kur mācījās visu triju muižu zemnieku bērni. Arī garām baznīcai veda Rīgas – Pēterburgas lielceļš, saukts arī par Rīgas –Tērbatas ceļu. Tas šķērsoja Gauju pie Iļķenes muižas (tagadējām „Āņu” mājām) un šo vietu dēvēja par „Iļķenes pārceltuvi”, jo pāri upei cēlās ar prāmi. Pēc Vidzemes šosejas izbūves, ap 1863.gadu, Rīgas-Pēterburgas ceļš pamazām zaudēja savu nozīmi. Garkalnes baznīcai blakus atrodas kapi, kuri ir Garkalnes pašvaldības pakļautībā. Vesterotes muiža piederējā Rīgas namniekam Hermanim Vesterotam. Muiža veidojās no 4 zemnieku sētām, ko viņam piešķira Stefans Batorijs. 1596.gadā muižu nopirka pazīstamais Rīgas notārs Dāvids Hilfens. Šīs dzimtas rokās muiža palika līdz 1731.gadam. Remberģes un Vesterotes muižas 1755.gadā nopirka grāfs Andreass Manteifels. Remberģes vārds saglabājās muižas nosaukumā, baznīcu vācu valodā turpināja saukt par Vesterotes kapelu, gan latviešu, gan vācu valodā šo nelielo centru turpināja saukt par Garkalni. Par kroga celšanu Remberģes muižā saglabājušies šādi ieraksti: pēc 1765.gada landtāga, kurā carienes Katrīnas II uzdevumā Vidzemes bruņniecībai vajadzēja lemt, kā uzlabot zemnieku stāvokli, ģenerālgubernatora G.Brauna publicētajā patentā muižniekiem tika uzdots par skolu celšanu zemnieku bērniem. Remberģes muižas zemnieki saveda muižas atvēlētos kokus skolas būvei, bet kad „no augšas” neviens nekontrolēja, muižnieks šos kokus izlietoja kroga būvniecībai.

*Izmantotā literatūra: www.letonika.lv, arhīva materiāli „Par muižu sadalīšanu”.