Uldis Ernests Biders ( 05.09.1934 - 31.07.2017 ) / Pirmo darba vadītāju pieminot <>

Skaitļošanas centra vadītājs - Uldis Ernests Biders

Šefības klases pasākumā

Par sevi Ingunas Baueres grāmatā „Ādaži Novads un ļaudis” Uldis Biders raksta „Esmu straupēnietis, tikām izsūtīti 1949. gada martā. 1956. gadā, kad mana māte un jaunākais brālis devās mājup uz Latviju, es studēju Tomskas universitātē. Vasarā pēc ceturtā kursa atbraucu šurp, taču nevarēja atstāt mācības pusratā un es atgriezos Tomskā. Latvijā ierados, kad pabeidzu augstskolu, tas bija 1958. gada jūlijs. Strādāju Cēsu kolonijā par pasniedzēju, tad Rīgā par inženieri, vēlāk jau Zinātņu akadēmijā Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā. Kad Ādažos izveidojās skaitļošanas centrs, mani uzaicināja par centra vadītāju. Tas bija kolhoza uzplaukuma laiks.

Uldis pirmais no kreisās

Mani pārsteidz Kaula milzīgā enerģija, līdz šai dienai brīnos, kur viņš to ņēma, bet savus speciālistus viņš izdzenāja ne pa jokam. Un darbi veicās, lai arī speciālisti mainījās viens pēc otra. Esmu viens no retajiem, kas visus gadus noturējās vienā amatā, kurš gan nebija no pašiem augstākajiem. Mums, tiem „šaubīgajiem”, kas Sibīriju izgājuši, uz augstākiem amatiem jau cerību nebija. Skaitļošanas centram gāja ļoti labi, darbs bija interesants un man patika. Tagad esmu pensionārs un rēķinu, ka Ādažos esmu aizvadījis jau 27 gadus”

U.Biders darba gaitas beidza kā galvenais speciālists skaitļošanas tehnikas pielietošanā VEF Iespiedplašu rūpnīcā.

Uldis Biders bija Ādažu novada Politiski represēto kluba priekšsēdētājs.  Jautāts par novada Represēto kluba biedru sastāvu , Bidera kungs izvelk sarakstus, kuros pāri par septiņdesmit piereģistrēto dalībnieku. Aktīvi gan esot labi, ja pārdesmit. „Kādas tur lielas aktivitātes? Katru gadu 14 jūnijā salasāmies kopā un ar ziediem braucam uz Baltezera kapiem, kur notiek piemiņas brīdis. Pēc tam pulcējamies kopā un pasēžam, iedzeram pa vīna glāzei, parunājamies. Otrs svarīgākais pasākums – ikgadējais represēto saiets Ikšķilē, kuru regulāri apmeklējam. Pagasta sociālais dienests un pagasta padome divreiz gadā Ziemassvētkos un uz Lieldienām rīko pensionāru un represēto vakarus, kur varam sanākt kopā un atpūsties. Lielākie optimisti piedalās pensionāru kluba darbā. Sevišķam optimismam gan nav pamata, jo kļūstam veci, katram ir savas problēmas, kuras tikšanās reizēs priekšplānā neizvirzām”

Brīvajā laikā aktīvi nodarbojies ar medībām, spiningošanu, kalnu slēpošanu, fotografēšanu, videofilmēšanu un dārzniecību. Daudz ceļojis. Precējies. Ir dēls un četri mazbērni.

U.Biders ir vairāku desmitu zinātnisko publikāciju autors .

Izmēģinājis roku literārā darba radīšanā. SIA „Drukātava” 2014.gadā izdod viņa pirmo grāmatu „Grēksūdze kokā”. Tajā ir ainiņas iz medībām un dzīves. Ilmārs Tīrmanis par grāmatu raksta: ”Šī grāmata pierāda, ka cilvēks bez literāta pieredzes spēj radīt ļoti augstvērtīgu lasāmvielu.

Autors pats par savu stāstu krājumu saka, ka tā ir grāmata vīriem. Uzdrošinos viņam oponēt. Manuprāt, tā ir grāmata jebkuram, kurš nebaidās no nestandarta pozīcijām palūkoties uz norisēm dabā, attiecībām starp cilvēkiem, attiecībām starp cilvēkiem un dabu. Visvērtīgāk, manuprāt, ir ar dzīvi pieredzējušā rakstnieka acīm ieraudzīt tieši cilvēku savstarpējo attiecību plašo spektru.

Nedrīkst neuzsvērt, ka „Grēksūdze kokā” daudzkrāsaini atspoguļo arī latviešu tautas vēsturi – stāstus caurvij atmiņas par autora paša bērnību, par izsūtījumu un pēc izsūtījuma gados pieredzēto un pārdomas par to.”

 

represēto piemiņas pasākumā Baltezera kapos

=