*no izdevuma Ādažu vēstis"
 |
| Zīmogi no Alderu muižas laikiem |
📚
Rīgas apriņķa IK sēžu protokolos (1946.g.05. augusta
Lēmuma Nr.420) ir ziņas par bibliotēkas darbības atjaunošanu 1946. gadā. Pirmie
ieraksti fonda grāmatās sākas ar 1950. gadu, telpas bibliotēkai atradās Ādažu
pagasta mājas otrajā stāvā. 1993. gadā bibliotēka tika izvietota vidusskolas
telpās apvienojot skolas un pagasta daiļliteratūras fondus. No 2015.gada jūnija
tā atrodas jaunās, funkcionāli pielāgotās telpās, kuras pašvaldība bibliotēkas
vajadzībām nomā no privātīpašnieka SIA “RIAS”. Bibliotēka apkalpo Ādažu novada
iedzīvotājus un skolēnus, nodrošinot ar bibliotekāro, bibliogrāfisko un
informacionālo apkalpošanu.
Darbība:
Bibliotēka veic pasaules kultūras mantojuma — iespieddarbu,
elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu — uzkrāšanu, sistematizēšanu,
kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu ,kā arī bibliotēkas krājumā
esošās informācijas publiskas pieejamību un izmantošanas nodrošināšanu un
bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu. Bibliotēka ar drukāto un elektronisko mediju
starpniecību informē sabiedrību un lasītājus par iestādē notiekošo, tās
pasākumiem, izstādēm, grāmatu jaunumiem utt.
📚
„Gaujas Straume „ atspoguļo pagasta dzīvi
Ādažu pagasta klubs un biblioteka izdod sienas avīzi «Gaujas Straume», kuru kā atbildīgā redaktore paraksta b. Baumane, bet kā techniskā redaktore — skolas direktore b. Mūrniece. Ādažu pagasts viens no rosīgākajiem mūsu apriņķī. Arī meža darbus ādažnieki jau pavirzījuši pāri pusei. Tāpat politiskā aktivitāte, gatavojoties vēlēšanām, pagastā augsta - par to liecināja kupli apmeklētās sapulces, kur par kandidatu apriņķa Padomei izvirzīja b. Jāni Kalnbērziņu. Tādu sava pagasta dzīvi, kas ik dienu pauž un parāda darbos padomju cilvēka centienus ceļā uz komunismu, plaši atspoguļo arī sienas avīze «Gaujas Straume». Apskatāmais avīzes izdevums gan veltīts Oktobra svētkiem, taču ik rakstā autori prot vispārējās temās ievīt sava pagasta notikums. Tā rakstā par Oktobra svētkiem runāts arī par vēlēšanām, rakstā «Par Padomēm» parādīti lielie darbi un uzdevumi, kas līdz vēlēšanu dienai jāveic. Atsevišķā rakstā apskatīta meža darbu norise pagastā, izcelti krietnākie ļaudis (žēl tikai, ka viņu sniegumi nav parādīti skaitļos). Labs, raksts par pagasta bibliotekas darbu «Meklējam grāmatu». Padomju valsts gādība par tautas izglītību šeit skarta pagasta bibliotekas apjomā — pagasta iedzīvotāji aicināti vairāk lasīt grāmatas, biežāk iegriezties savā bibliotekā. Avīzē vēl ietvietoti J. Plauža un A. Baloža dzejoļi un Oktobra svētkiem piemērotas fotogrāfijas. Raksturīgi, ka sienas avīzēs ar bālu, nabadzīgu saturu parasti iznāk greznā, bieži pat pārāk greznā ārējā ietērpā, sienas avīzei «Gaujas Straume» tas otrādi - saturs bagātīgs, bet ārējais ietērps trūcīgs. Avīzei nav pastāvīgas galvas, nav piemērota pamata. Tas ne tikai padara avīzi neglītāku, bet arī prasa vairāk darba, jo avīzes pamats ikreizes jādarina no jauna. Sienas avīzi saraibina uzrakstu izkārtojums: avīzes galva veidota lokveidīgi, bet slīpi pāri visai avīzei uzraksts «Sveiciens Lielajos svētkos». «Gaujas Straume» iznāk reizi mēnesī. Laikā, kad visa mūsu dzīve tik strauja un bagāta jāvēlas, lai tā parādītos vismaz divas reizes mēnesī. Tad sienas avize kļūs vēl aktuālāka, tā vēl labāk atspoguļos pagasta dzīvi un palīdzēs to veidot augšup.
J. Kalns
* Darba Balss / 14.12.1947
📚
***
* Darba Balss / 25.05.1948
📚
* Darba Balss / 03.04.1949
📚
Leļļu teātris BIBLIOTEKĀ
Garkalnes ciema bibliotēkas leļļu teātra jaunie mākslinieki b.Antules vadībā iestudē jaunu ludziņu.
| Leļļu teātris BIBLIOTEKĀ |
1953.02.01 Zvaigzne P. Kļaviņa teksts un foto |
📚
Pirmrindas bibliotekāri godinot
Jau agrā bērnībā Alīse Emsiņa iemīlēja vienu no cilvēku tuvākajiem draugiem — grāmatu. Tādēļ prieks bija jo sevišķi liels, kad radās iespējas diendienā strādāt tieši šai nozarē. Seko darbs Rīgas pilsētas 3., 13. bibliotekā, Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā, bet no 1951. gada A. Emsiņa ir rajona pārvietojamo biblioteku vadītāja. Un jo sevišķi gribas atcerēties pēdējo laikposmu. Ne jau vienmēr bijušas saules pilnas dienas, kad jāmēro ceļš gan uz Katlakalnu, Rīgas MMS, Baltezera sūkņu staciju, Baložiem.
Lietus, sniegputeņi, sals nekad nebija šķērslis šīm iemītajām pazīstamajām takām. Ar lepnumu un prieku b. Emsiņa atceras turpat 20 biblioteku darbā pavadītos gadus. Pirms dažām dienām rajona kultūras namā beidzās kultūras darbinieku seminārs. Tā dalībnieki, kā citkārt, nedevās vis katrs uz savu pusi, bet gaidīja savu šīsdienas jubilāri Alīsi Emsiņu. Aizvadot pelnītā atpūtā, no viņas atvadīties ieradies krietni liels darba biedru, kā arī draugu skaits. Atmiņās par rajonā kopīgi nostrādātajiem gadiem dalījās Mārupes ciema bibliotekāre b. Milliņa un Stopiņu ciema bibliotekārs b. Danis. Apsveicēju vidū arī Rīgas pilsētas 14. bibliotekas vadītāja b. Dombrovska, no pārvietojamās bibliotekas Baložos —b. Emsiņas pēdējās darba vietas b. Millere un citi. Sirsnīga, vienmēr atsaucīga un laipna pret darba biedriem, kārtīga savus uzdevumus pildot, šādus un vēl daudz daudz citus siltus vārdus dzirdēja no ikviena apsveicēja. Krāšnie ziedi, grāmatas un citas veltes tā bija pateicība Alīsei Emsiņai par lielo darba mīlestību, kas ieguldīģa ilggadīgajā kultūras darbā. Vakaru noslēdza jubilārei veltīts rajona kultūras nama pašdarbnieku koncerts.
V. Straumes teksts
* Darba Balss / 19.02.1960
📚
Daudzveidību bibliotēku darbā
Izpildot PSKP XXI kongresa un PSKP norādījumus, rajona bibliotēkas ar grāmatu propagandas palīdzību veic ievērojamu masu politiskās audzināšanas darbu. Tomēr bibliotēku darba saturs vēl neatbilst komunistiskās sabiedrības celtniecības uzdevumiem. Uz 1960. gada 1. janvāri Kultūras ministrijas sistēmā esošo rajona bibliotēku grāmatu fonds ir 208 012 eksemplāru. No tām sabiedriski politiskās 47 332 grāmatas, dabas zinātniskās — 6636, tehniskās 5678, lauksaimnieciskā literatūra 19 762 eksemplāru. Kopējais grāmatu izsniegums 1959. gadā 368 967 grāmatas. No tām, sabiedriski politiskās 25750 eksemplāru. No rajonā esošajām sabiedriski-politiskajām grāmatām izsniegta tikai puse. Tas nozīmē, pirmkārt, to, ka mūsu biblioteku fondos atrodas daudz novecojušas literatūras un, otrkārt, pārāk maz vērības veltījam sabiedriski-politiskās literatūras propagandai. No ciemu bibliotekām aktīvākais grāmatu izsniegums ir Ādažu ciema bibliotekai (vadītāja b. Guģe). 1959. gadā tā izsniegusi 12795 grāmatas. No tām 951 sabiedriski politisko grāmatu. Labi ar grāmatām strādājusi Berģu ciema biblioteka (vadītāja b. Purmale) un Mārupes ciema biblioteka (vadītāja b. Milliņa). Niecīgs grāmatu izsniegums ir Skultes ciema Straumes ciema bibliotekai 3971 grāmata. No sabiedriski-politiskās literatūras izsniegtas tikai 87 grāmatas, lai gan šīs literatūras fonds bibliotekā ir 1133 eksemplāru.
 |
| bibliotekas vadītāja Z. Zibrova reģistrē tikko saņemtās jaunās grāmatas |
Sakarā ar Kultūras ministrijas rīkoto zinātniski-tehniskās literatūras nedēļu palielinājies tehnisko grāmatu izsniegums. Piemēram: Saulkrastu strādnieku ciemata biblioteka pagājušajā gadā izsniegusi 1988 eksemplārus zinātniski—tehniskās grāmatas, Salas ciema biblioteka 404 grāmatas. Diemžēl, to nevar teikt par visām bibliotekām. Atsevišķos ciemos maz propagandēta lauksaimniecības literatūra. Piemēram, Ziemeļu ciema biblioteka pagājušajā gadā izsniegusi tikai 121 lauksaimniecības literatūras grāmatu, bet dzīvo šeit galvenokārt lauku ļaudis, kolhoznieki. Vai viņi nelasa grāmatas? Lasa. Diemžēl, neviens viņiem neieteica labas pieredzes grāmatas un brošūras. Vairākas mūsu rajona bibliotekas, piemēram, Saulkrastu strādnieku ciematā, jau pārgājušas uz augstāku lasītāju apkalpošanas formu - brīvu pieeju grāmatu fondiem. Tuvākās dienās savus fondus atvērs Ķekavas ciema biblioteka. Daļēji brīva pieeja ir gandrīz katrā ciema bibliotekā, tomēr izvērst plašāk šo pasākumu kavē telpu trūkums. Ja literatūras izsniegums visumā apmierina, tad to ne var teikt par tehnisko darbu. Vairākās ciemu bibliotekās nav nemaz vai ir nepilnīgi katalogi. Tāds stāvoklis, piemēram, Stopiņu ciema bibliotekā (vadītājs b. Danis) un Skultes ciema bibliotekā (vadītāja b. Sniķere). Nevar labi apkalpot lasītājus, ja nav pietiekošu katalogu un kartotēku. Kā trūkums jāatzīmē arī tas, ka rajonā nepilnīgi noorganizēts pārvietojamo biblioteku tīkls. Labi darbs ar pārvietojamām bibliotekām organizēts Katlakalna, Mežinieku un Ķekavas bibliotekās. Neapmierinošs ir arī masu darbs. Pagājušajā gadā visas bibliotekas noorganizējušas tikai 128 masu pasākumus. Tās galvenokārt ir lasītāju konferences par daiļliteratūras tēmām, piemēram, M. Birzes grāmatu «Visiem rozes dārzā ziedi...»( Berģu, Stopiņu bibliotekās), par L. Pura grāmatu «Apsūdzēto sols» un citām. Saulkrastu strādnieku ciemata biblioteka noorganizējusi tikšanos ar rakstniekiem I.Melderi, J. Aneraudu un L. Vāczemnieku. Bet abas Skultes ciema bibliotekas, tā pat Pabažos un Ziemeļu ciemā šajā ziņā nedara neko. Maz ievieš dzīvē jaunas masu pasākumu formas, maz organizē pinmrindnieku pieredzes lopkopju vakarus, mutvārdu žurnālus, jautājumu un atbilžu, tematiskos vakarus, bērnu rītus un citus masu pasākumus.
A. Avinska / rajona bibliotekas vadītāja
* Darba Balss / 02.03.1960📚
Vārdi, kas audzina
(No Ādažu kolhoza lektoru grupas“ pieredzes)
Ādažu. kolhoza lektoru A grupa nav skaitā liela- tikai pāri par 10 cilvēku, taču tā veikusi ievērojamu darbu ne tikai kolhoznieku, bet visa Ādažu ciema iedzīvotāju vidū. Grupas lektori pagājušajā gadā nolasījuši 143 referātu un lekcijas, kuras noklausījušies vairāk nekā 8000 cilvēku. Ādažu priekšsēdētājs J. Kukelis vien nolasījis vairāk nekā 40 lekciju. Aktīvs lasītājs bijis arī A.Turins - pāri par 30 - un citi: Tarvida, Leviuss, Turina, Biķerniece. Referāti nolasīti par dažādām tēmām, piemēram, par mehanizācijas efektivitāti, pirmrindnieku pieredzes popularizēšanu, materiālās ieinteresētības nozīmi, darba ražīguma celšanas iespējām, par saimniecības perspektīvām, partijas un valdības jaunākiem lēmumiem, par starptautisko stāvokli, tautu draudzību, padomju varas demokrātismu, audzināšanas un veselības aizsardzības tēmām, kosmosa iekarošanu, morāles kodeksu utt. Bez tam kolhozā organizēti un samērā labi izdevušies bērnības svētki, jaunības svētki, mirušo piemiņas dienas, sabiedriskās kāzas, veco ļaužu izvadīšana pensijā, pirmrindnieku godināšana, deputātu diena, lopkopju diena un citi pasākumi. Notikušas vairākas lasītāju konferences un organizēti disputi par morāles kodeksa tēmām u.c. Lektori vienmēr ir aktīvi aģitatori, regulāri raksta sienas avīzei, izdod zibeņus. Aktīvu darbu pašreiz lektoru grupa veic, popularizējot masās decembra Plēnuma lēmumus un mobilizējot darbaļaudis to izpildei. Decembra beigās un janvārī vien nolasīti 8 referāti par decembra Plēnumu, par ķīmijas nozīmi lauksaimniecībā un citi. Tos noklausījušies pāri par 700 cilvēku. Jāatzīmē, ka aktīvu pedagoģiskās propagandas darbu sākuši Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāji. Skolas mikrorajons sadalīts 6 mikroiecirkņos, kur bērnu vecāku sanāksmēs nolasa referātus par decembra Plēnuma lēmumiem ,un vecāku uzdevumiem bērnu audzināšanā un mācīšanā. Šādas sanāksmes ar labām sekmēm jau notikušas Ādažos un Baltezerā. Tur referātus nolasīja biedres Turina un Tarvida. Jau nākošās dienās šādas sanāksmes notiks «Siguļos», «Razvedkā» un «Aldarī». Sanāksmes labi apmeklē. Atzīstamu pasākumu pēdējā laikā veic Ādažu astoņgadīgās skolas 7.a klases audzinātāja b. Krūma kopā ar ciema bibliotekāri b. Guģi, noorganizējot mutvārdu žurnālu: «Mazliet no visa». Tas ļoti atdzīvina un ieinteresē apmeklētājus kolhoza ražošanas apspriedēs, brigādēs. dārzniecībā un citur. Mutvārdu žurnālā ir ne tikai lappuses par ķīmijas nozīmi, tautu draudzību, veselības, aizsardzības jautājumiem u.c., bet arī mākslinieciskās pašdarbības priekšnesumi, kurus sniedz 7.a klases audzēkni. Grupas lektori lasa lekcijas ne tikai lielām auditorijām, bet visur, kur vien sapulcējas cilvēki, kā ražošanas apspriedēs, paplašinātās valdes sēdēs, sanāksmēs, darba vietās un tamlīdzīgi. Lai lektori celtu savu kvalifikāciju pērn tiem organizēja pārrunas par E. Falkoviča grāmatu «Lektora māksla». Daudzi studē šo grāmatu un tur norādīto pieredzi apgūst lasot lekcijas un referātus. Grupas lektori lasa referātus un lekcijas par tām tēmām, kuras viņi labi pārzina un var brīvi par tām stāstīt, skatoties auditorijā, un nevis noliektu galvu, lasot uzrakstīto. Piemēram, lauksaimniecības speciālisti lasa par lauksaimniecības tēmām; skolotāji par audzināšanu un pārējie savās specialitātēs. Pēc iespējas visi grupas lektori cenšas runāt izteiksmīgi un dzīvi. Referātus un lekcljas, ko kāds grupas lektors lasa, noklausās arī viens vai vairāki citi grupas locekļi un izteic par to savus atzinumus, gan novērtējot saturu, gan pasniegšanas veidu un prasmi. Viss lektoru grupas veiktais darbs sekmē, saimniecības augšupeju. Turpmāk jārūpējas, lai lekcijas tiktu lasītas arī par antireliģiskām tēmām, lai vairāk par savu pieredzi pastāstītu paši darba darītāji, lai grupai vienmēr būtu darba plāns.
J . Priednieks Ādažos
* Darba Balss / 14.02.1964
📚
Lai grāmatas iet tautā
A. Poņņa teksts un foto
* Darba Balss / 21.10.1966
📚
Ādažu ciema bibliotekāre b. Guģe pratusi piesaistīt vairāk nekā 400 lasītāju. Bibliotekā lielā izvēlē dažāda literatūra.
Ādažnieki skrietin skrēja
Gudrībiņas palasīt,
Lai plauktiņi nenolīka
No lielās bagātības.
📚
 |
| Bibliotēka ir viens no kolhoza kultūras centriem. Tās fondā ir ap 10 000 grāmatu. Pa labi bibliotekāre Irma Guģe 📚 |
📚
Caur grāmatu ielūkoties pasaulē!
Redzot drūzmu pie grāmatu tirgotāja parka celiņa malā vai kultūras nama gaitenī, pavērosim pircējus. Dažs aiznes līdzi vienu grāmatiņu, cits trīs, četras. Katrs grāmatmīlis cenšas iegūt vēlamo drukātā teksta krājumiņu. Tad acīs mirdz veiksmes prieks. Gadās arī pretēja aina, izdevumu lapo, pagroza un noliek, kur bijis. Pēkšņi mūsu skatieni sastopas un pircējs nopūzdamies taisnojas: labprāt pirktu vienu tekošo metru gadā (domāts plaukts). Dzīvoju mazgabarīta dzīvoklī. Grāmatām nepietiek rūmes. Sakrājies lērums tādu, ko otrreizējai pārdošanai nepieņem. Pārstrādei žēl atdot. Nauda ieguldīta. Es tāds neesmu vienīgais. Pasakiet izeju! Nākas noklausīties gandrīz zinātnisku lekciju par mājas bibliotēkām, kas veidotas stihiski un pēc būtības ir apbedītas. Iegriezīsimies ādažnieku Ritas un Jāņa Zeibotu ģimenē, kas vienmēr ar grāmatu bijusi uz Tu. Mūsmājās daudz lasa arī avīzes un žurnālus. Kaudzītēs krājas «Liesma», «Zvaigzne», «Junostj» un "Inostrannaja literatura". Avīzēs un žurnālos pirms nodrukāšanas grāmatā var iepazīt daudzus autorus un pieņemt vai noliegt. Mēs lasām visi, interesantāko iesakām cits citam. Avīzēs «Cīņa» un «Darba Balss» jūtam līdzi spontānām autoru izjūtām, kas bagātina un dod spēku, liek domāt un salīdzināt, —mājasmāte pieklust. Domāju par Ritas Zeibotes pieredzi, gadsimta trešdaļu strādājot grūto un atbildīgo skolotājas un audzinātājas darbu. Blakām piesēžas mājastēvs Jānis. Viņš atbraucis no Rīgas, kur veido pievilcību veikalu skatlogiem. Meita Māra vairākus gadus jau pilntiesīga ģeogrāfe. Andrejs studē gudrības Rīgas Politehniskajā institūtā, Ilze mācās vidusskolā. Varbūt tādēļ kautrējas piedalīties sarunā un klusām aizslīd uz savu istabu. Ģimene dzīvo personiskā mājā. Vai jums atliek laika lasīšanai? —pasprūk jautājums, akurāto pagalmu un priekšnamu vērojot. Kamēr būvējāmies, pagāja desmit gadi, saka Jānis ar uzsvaru. Tad izbrīvēt mirkļus lasīšanai bija grūtāk un tomēr nelasīt nevar. Labāk neieslēgt televizoru un laiku veltīt lasīšanai. Blakus minētajam laika kavēklim avīzīte «Rīgas Viļņi». Uz malām pie raidījumu sadales gan jautājuma, gan izsaukuma zīmes. Tā šajā mājā izceļ kopējās un atšķirīgās intereses, jo televizors tikai viens. Dzirdu pārmetumu. Reizēm ar visu nevaļu nostāvi vairākas stundas rindā pēc parakstāmās literatūras. Kad tā sadilst, nāk izziņa: šodien vairāk neparakstīs. Sirds sāp, ka nevar dabūt iecerēto grāmatu. Kādēļ pieteikumus nevar nosūtīt pa pastu? Bibliotēkā tāpat: gaidi rindā! Paiet nedēļa, otrā, trešā, te pēkšņi atklājas, ka grāmata pazudusi un bibliotekāre atvainojas: — žēl, bet tiešām nevaru jums neko līdzēt. Lasīšanas tikums ģimenē ienācis no iepriekšējās paaudzes. Vectēvs — grāmatvedis - revidents lasītkāri atstājis mantojumā. Tādā pat veidā bērnu pūru turpina pildīt abi Zeiboti. Katrai atvasei istabā iekārtota personiskā bibliotēka, kopā ap pusotra tūkstoša grāmatu. Kā tās tiek sakopotas? Vai ir kādi pamatnoteikumi? Grāmatu izvēlē valda vienprātība. Par pamatu pēc kura vajadzētu orientēties, uzskata profesiju. Vispasaules klasiķu bibliotēkas, kam liela autoritāte modes un simpātiskā iesējuma dēļ šajās mājās nav. Toties daudz vārdnīcu, enciklopēdiju, daiļliteratūras, piedzīvojumu tematikas, kriminālromānu. Ja moka bezmiegs, jālasa izklaidējošāki «gabali», domā Jānis. Vienā plauktā krājas ceļojumu aprakstu izdevumi un jaunie, neiepazītie autori, par kuriem klusē kritika un trūkst informācijas. Skatiens aizslīd citā plauktā. Aitmatovs, Lācis, Pikulis, Rasputins, Remarks. Acis apstājas pie Rūdolfa Blaumaņa portreta. Viņš mums pēc kopējā atzinuma tuvākais rakstnieks. No viņa tiek gan sirdij, gan dvēselei. Vecmāmiņa mazbērniem bieži lasīja Blaumaņa darbus. Tā viņš iekaroja piekrišanu. Daudz tika skaitītas tautasdziesmas, un tā mēs piekļuvām grāmatu dvašai jeb elpai, kā jums labāk tīk, stāsta Rita. Ģimenes mūsdienās ir samērā labi situētas. Atsevišķiem bērniem mājās plašas bibliotekas, bet skolotājiem to nav. Protams. nedomāju sevi. Ritas skatiens pauž līdzjūtību. Žēl jaunās skolotājas, kam jāaudzina klase. Kur pasmelt valgmi? Dzert gribas, ūdens pazemē, savākt spēciņa pamaz. Bibliotēku popularitāte mīdās uz vietas. Atcerējos šīsvasaras uguns nelaimi Vangažos. Sadega grāmatas, īpašnieki taisnojās: Piedāvājām ciema bibliotēkai. Atteicās ņemt. Teica, telpas par mazām. Paši norakstām to, kas vēl būtu lietojams, lai iegūtu jaunāko. Tā attaisnojas grāmatu tirdziņa nepieciešamība. Tajā grāmatnieki atrastu sev vēlamo un meklēto pašreizējā situācijā. Ne visi grāmatu lasītāji var ģimenes lokā izstrīdēties par jauniem, maz pazīstamiem autoriem, kam pirmās grāmatas iznāk nelielos metienos, un viņu varoņiem. Ja baida tirgus, derētu klubs. Rajona kultūras nama zālē svētdienu pirmspusdienās. Kādēļ par šādu darbošanos kā ūdeni mutē ieņēmusi klusē Grāmatu draugu biedrība? Caur grāmatu ikdienā veidojas saikne ar pasauli un ģimenes saskaņa, mijiedarbība. Apskates stendi un mutvārdu žurnāli, ko veido kultūras darbinieki telpu trūkuma dēļ bieži neaizsniedz dzirdīgas ausis un gaidošas sirdis. Kādēļ nemeklēt jaunas formas? Apziņas pētījumi liecina: «Grāmatas atšķiras no visiem citiem masu propagandas līdzekļiem pirmām kārtām ar to, ka pat viena grāmata var ievērojami mainīt lasītāja attieksmi un liecību tādā pakāpē līdz kurai nevar pacelties ne laikraksts, ne radio, ne televīzija vai kino. Tā tas, protams nav ar visām grāmatām, nav vienmēr un nav attiecībā uz visiem lasītājiem, taču tas notiek pietiekami bieži. Tāpēc grāmatas ir vissvarīgākais ilglaicīgas propagandas ierocis! Nesteidzoties paanalizēsim jautājumu par grāmatu tirdziņu no idejiskā un ekonomiskā viedokļa. Iegūtu kultūras nams (ieejas maksu). Iedzīvotāji atbrīvotos no «balasta» literatūras. Grāmatnieki atrastu meklēto un papildinātu personiskās bibliotēkas.
H. Jurčenoks
📚
Ciema «gaismas pilī»
Iegriezīsimies mūsu ciema «gaismas pilī» pie bibliotekāres Maigas Pētersones.
Sakiet, lūdzu, kas atbild par ciema bibliotēku?
Par telpām, inventāru, apkuri un_remontu rajona izpildkomitejas Kultūras nodaļa. Grāmatu klāstu nodrošina un par lasītāju estētisko audzināšanu gādā Centrālā bibliotēka. Katru gada ceturksni es saņemu metodiskos norādījumus. Pēc to izlasīšanas kopā ar aktīvistēm gatavojam izstādes ievērojamu cilvēku jubilejām vai atceres dienām. Pēc jaunāko grāmatu saņemšanas veidojam apskates stendu un reizēm arī mutvārdu žurnālus. Telpu trūkuma dēļ gan tikai bērniem.
Kļūst skaidrs, kādēļ vecāka gadagājuma kinoapmeklētāji pirms kinoseansa sēž uz bibliotēkas kāpnēm, jo kā var nojaust, grāmatas izvietotas kinozāles kases un uzgaidāmā telpā. Pašā bibliotēkā seši apmelētāji rudens pusē virsdrēbēs jau ir par daudz. Tādēļ jāpiekrīt vien ir, ka lielākus pasākumus īstenot neizdodas savu telpu trūkuma dēļ. Bet kolhoza klubs? Ja apvienotu pūliņus ar bibliotēku, varbūt neveidotos grāmatu «apbedītāji», kas ir savairojušies kā usnes burkānu laukā.
Kā notiek grāmatu restaurācija?
Ar restaurāciju ir bēdīgi. Pašlaik nekur republikā nekāda grāmatu labošana nenotiek. Cik bibliotekārs ar aktīvistiem (parasti skolniekiem) var salīmēt, tik ir. Ja nevar salīmēt, to noraksta.
Kā nosaka grāmatas vērtību?
Tiek ņemta vērā grāmatas idejiskuma pakāpe un mākslinieciskais noformējums. Daiļliteratūras klasiķi, piemēram, nenoveco, tādēļ būtu vēlams, lai izdevniecības domātu par bibliotēkām un izdotu iesietas grāmatas. Brošētā iesējumā darbi, dabiski. ātri nolietojas.
Kā noraksta grāmatas?
Parasti mūsu literatūra nav vecāka par 15 gadiem. Speciālo literatūru nozaru speciālistiem jānoraksta jau pēc pieciem gadiem. Tādēļ vecāki izdevumi, ja viņi arī nav idejiski novecojuši, fiziski vairs nav lietojami un ir jānoraksta. Izlemju par norakstīšanu vienpersoniski saskaņā ar sirdsapziņu. Protams, instrukcijas arī ir.
Un tālāk?
Tālāk viss nonāk makulatūrā. To pieprasa skola. Tad kādā vietā viss savāktais gaida transporta un pieņemšanas saskaņošanu. Transportu parasti ir jādiedelē no kolhoza. Šo grūtību dēļ mēs netiekam pie tiem izdevumiem, ko var saņemt tikai uz taloniem par nodoto makulatūru un kas caur bibliotēku komplektēšanas daļu pie mums vispār nenāk.
Cik liels ir Ādažu ciema lasītāju skaits?
Man ir reģistrēti ap 600 lasītāji, 80% kolhoznieki un viņu bērni, 20% pārējie. Pēdējie ir ciema iedzīvotāji, kas strādā Rīgā, vai otrādāk rīdzinieki, kas strādā ciemā, bet nav kolhoznieki. Šurp brauc arī no Carnikavas un Garkalnes.
Skolas obligātā literatūra nemainās jau 20 gadus, un mums vairs nav grāmatu. Te būtu vajadzīga kāda saskaņotība, bet kur man atrast A. Upīša «Zaļo zemi», ja vecais izdevums sen kļuvis par makulatūru?
Kas jūs visvairāk sarūgtina?
Parādnieki, kas neatsaucas uz aicinājumiem un ko mājās arī neiespējams sameklēt. Iepriecina skolotāji, kas ņem grāmatas no bibliotēku vienotā fonda un fundamentālās bibilotēkas Rīgā (viena no vecākajām Eiropā). Šādu grāmatu sameklēšana un sagāde gan prasa laiku, un tad uz bibliotēkas durvīm jāuzkarina zīme «Slēgts». Pretējā gadījumā darbam jāveltī personīgais laiks. Uz 700 lasītājiem standarts paredz tikai vienu darbinieku. Arī saslimšanas reizē nav neviena, kas varētu mani atvietot.
H. Jurčenoks, kolhoza «Ādaži» preses grupas loceklis
* Darba Balss / 03.09.1983
📚
* Darba Balss / 24.03.1984
📚
Sākusies bibliotēku tīrīšana Latvijā
Vispirms cietīs skolēni. Savukārt pieprasījums pēc autoriem, kuri netiek aktuālizēti skolā un kurus nereklamē presē, esot niecīgs. Visbeidzot - par saturiski novecojušām, stingri ņemot, iespējams uzskatīt lielum lielāko daļu no padomju laikā sarakstītajām grāmatām. Jo tiešāk vai netiešāk - tur atspoguļotas gan tā laika domāšana, gan sadzīve un priekšstati ko bibliotekāru saiešanas reizēs izvirza kā galvenos elementus, pēc kuriem atpazīt saturiski novecojušas grāmatas. Tātad vienīgie, kas iztur visus kritērijus, esot pēdējā desmitgadē izdotie Mariņinas un Stīlas tipa romāni. Bet vislielākā cietēja šajā situācijā izrādoties tieši latviešu literatūra, man stāsta bibliotekāre. Vecie rakstnieki aizmirsti. Jaunos lasa ļoti maz un bez īpašas sajūsmas. Un ja vēl tagad paši bibliotekāri to visu norakstīs kā nevajadzīgu! Kur gan citur būs latviešu literatūra, ja ne bibliotēkās Latvijā, saka mana sarunu biedrene. „Kaut arī pašlaik daudzi no šiem darbiem, kas reiz bija populāri, tagad ir aizmirsti, bet citi nav pat iepazīti, bibliotēka varbūt ir vienīgā vieta, kur viņus vēl var atrast".
Jātausta padomju laika sacerējumi. Bibliotekāres teikto apstiprina arī fakts, ka Ādažu Brīvā Valdorfa skola pašlaik meklē un vāc savai bibliotēkai padomju laika literatūru. „Kā gan citādi lai skolēni izprot to laiku un iepriekšējās paaudzes", nepieciešamību to darīt pamato Valdorfskolas latviešu valodas skolotāja Inga Zemīte. „Mēs esam pārāk aizrāvušies ar vēsturi un domājam, ka ar to pilnīgi pietiek, lai radītu izpratni par pagātni. Nepietiek!". Grozi, kā gribi, par to, ka vajadzētu likvidēt grāmatas vai kā citādi pārvētīt bibliotēku grāmatu fondus, noteikumos nav minēts ne ar pušplēstu vārdu. Tāpat kā nav minēts par rotaļu stūrīšiem bērniem, kuri paredzēti akreditējamās vietējās nozīmes bibliotēkās un kuri arī ļoti uztrauc bibliotekārus. It sevišķi Ņinu. Kā nu tas būšot, kad jau tā šaurajās telpās, kur tikko grāmatām pietiekot vietas, vēl nākšot un spēlēšoties bērni. Lai gan, iespējams, pēc tam, kad visas likvidējamās grāmatas būs atdotas makulatūrā, arī tukšos plauktus varēs saskaldīt malkā, lai sadedzinātu, un beigu beigās bērniem būs vietas cik uziet. Gan jau redzēsim. Pagaidām skaidrs ir tikai viens iespējams, labi domātās Latvijas Bibliotēku padomes rekomendācijas un ieteikumi akreditācijai, ceļojot no speciālistiem pie ierēdņiem, no ierēdņiem atpakaļ pie speciālistiem, no speciālistiem uz rajoniem, no rajoniem līdz vietējo bibliotēku bibliotekāriem, acīmredzot ir deformējušies līdz nepazīšanai. Līdz ar to lielākā bibliotēku tīrīšana pēdējā pusgadsimtā ir sākusies! Apturiet, ja kāds vēl to var!»
Latvijā lielākā tīrīšana kopš padomju laikiem. Kā jau nereti līdzīgās reizēs, teorētiski viss izskatā pareizi. Pat loģiski. Bet praksē tas izrādās daudz savādāk, lai neteiktu pilnīgi ačgārni. Teorētiski to sauc par Latvijas bibliotēku akreditāciju. Praktiski tā izvēršas par bibliotēku lielāko tīrīšanu kopš padomju laikiem. It sevišķi mazajās pašvaldību bibliotēkās, kur daži tūkstoši grāmatu, viens vai divi datori, vairāki populārākie preses izdevumi un savs, lai arī neliels, tomēr pēdējā laikā nostabilizējies lasītāju loks. Ko norakstīt? Bibliotekāre Ņina krauj grāmatas kartona kastēs. Poruks, Vilis Lācis, Dripe, Sudrabu Edžus, Dagnija Zigmonte, Stendāls, Kolbergs, Visvaldis Lāms, Daina Avotiņa... Pēc izglītības Ņina ir agronome, nevis bibliotekāre, tāpēc uztraucas, ka var zaudēt darbu. Kaut arī profesionālu bibliotekāru šajā nostūrī nav. Ņu tomēr uztraucas. Nāks komisija, un ja nu bibliotēku neakreditē? Tāpēc viņa precīzi ievēro kritērijus, par kuriem runāja rajonā un kuri jāņem vērā, norakstot grāmatas. Raugi, viņai tie pat atzīmēti uz atsevišķas lapas: 1. Fiziski nolietojušās grāmatas. 2. Grāmatas, kas novecojušas pēc satura (kurās rakstīts par kolhoziem, komjaunatni u.tml. lietām). 3. Lasītāju mazpieprasītas grāmatas (tādas, kuras neviens nav lasījis vairākus gadus). Un Ņina liek grāmatas kartona kastē. Poruks - lasītāju mazpieprasīts. Vilis Lācis - fiziski nolietojies un pēdējā laikā arī lasītāju mazpieprasīts. Dripe -nolietojies tā, ka vairs nav lietojams. Sudrabu Edžus - saturiski novecojis. Dagnija Zigmonte - tas pats. Stendāls - mazpieprasīts. Kolbergs - galīgi nolietojies. Ejam tālāk. Visvaldis Lāms - par karu un padomju laiku. Ej nu saproti. Arī lasījis neviens nav gadus piecus. Rakstīs abus divus - saturiski novecojis un lasītāju mazpieprasīts. Daina Avotiņa - arī saturiski novecojusi, plaukti tukšāki. Cik gadu ar to finansējumu, ko piešķir pagasts, vajadzēs, lai tos atkal piepildītu, Ņinai nav iznācis parēķināt. Toties kāda cita bibliotekāre kāda cita pagasta bibliotēkā gan parēķinājusi. Vadoties pēc jau minētajiem kritērijiem, no 7000 bibliotēkā esošajām grāmatām viņai būtu jānoraksta vismaz 1000. Jaunu grāmatu iegādei pašvaldība piešķir ap 700 latu gadā. Par 700 latiem gadā iespējams nopirkt 100-200 grāmatu. Ja pērk arī enciklopēdijas, tad mazāk. Tātad, lai atjaunotu to grāmatu fonda daļu, kas tiks iznīcināta par godu bibliotēkas akreditācijai, būs nepieciešami gandrīz 10 gadi. Turklāt daudzas no šīm grāmatām, visticamāk, nevarēs atgūt nekad. Tāpēc bibliotekāre saka - viņa makulatūrā nodošot tikai tās, kuras patiesi fiziski nolietojušās tā, ka vairs nav lasāmas. Vairāk nolietojās lasītās grāmatas, savukārt no pārējām akreditācijas laikā viņa daļu, mīļā miera labad, iespējams tiešām izņemšot no plauktiem, bet pēc tam likšot atkal atpakaļ. Jo pedantiski ievērot šīs prasības vai ieteikumus neviena no bibliotekārēm, ar kurām tikos, nespēja pateikt, kas tie īsti ir. Vārdu sakot, pedantiski ievērojot prasības vai ieteikumus, situācija vispār izskatoties paradoksāla. Visvairāk taču nolietojoties grāmatas, kuras visvairāk lasa. It sevišķi, ja autors vai viņa darbs ir skolu mācību programmā. Tomēr atkārtotu izdevumu šīm grāmatām tikpat kā nav.
Aivars Kļavis, "Diena"
* Latvija Amerikā / 12.05.2007
📚
Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieki gada
noslēguma pasākumā tiekas Ādažos
9. decembrī
Ādažu Kultūras centrā pulcējās Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieki, lai
atskatītos uz aizvadīto gadu un godinātu tos bibliotekārus, kuri šogad snieguši
ieguldījumu savas bibliotēkas attīstībā. Viesiem bija iespēja aplūkot
Ādažu novada no jauna atvērto bibliotēku Gaujas ielā 27B, kas šogad no Ādažu
vidusskolas pārcēlās uz jaunām telpām Ādažu centrā, iepazīt Ādažu Kultūras
centru tuvāk, īpaši - ekspozīciju Ādažu Vēstures un Mākslas galerijā, kā
arī aplūkot izstādi „Mazās gaismas pilis Latvijā”. Visiem bija patīkami iepazīt
Ādažus no putna lidojuma, skatot filmu. Ar koncertu priecēja Ādažu Mākslas un
mūzikas skolas audzēkņi – Dmitrijs Tarasovs un Kitija Blūma, pedagogi – Uģis
Roze, Māris Pūris un Kristīne Savicka. Ar Ādažu un bibliotēkas vēsturi
iepazīstināja vēsturniece Elita Pētersone. Par Kultūras dzīves aktivitātēm
Ādažu novadā iepazīstināja Kultūras centra vadītāja Linda Tiļuga.
Klātesošos uzrunāja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks,
Pierīgas reģiona galvenās bibliotēkas vadītāja Daiga Orbidāne, Ādažu
bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece un citi. Pasākuma svinīgajā daļā
tika sveikta darba jubilāre Ilmāra Biteniece, kura Siguldas novada bibliotēkā
nostrādājusi 25 gadus, un jaunie darbinieki. Atzinība par pašizaugsmi un
pilnveidošanos tika izteikta Diānai Straumei (Baldones novada bibliotēka),
Dainai Auziņai (Babītes novada pašvaldības filiālbibliotēka Salas pagastā) un
Lienei Reniņai (Sējas novada bibliotēka). Īpašs paldies par darbu tika
teikts kolēģēm, kuras 2015.gadā pārtraukušas darba attiecības Agnesei Jakovelei
no Olaines novada Jaunolaines bibliotēkas un Inārai Ancikēvičai no Olaines
bibliotēkas.
Pateicība no
Ādažu bibliotēkas Ādažu novada domei, Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim
Sprindžukam, Sabiedrisko attiecību speciālistei Monikai Grieznei, Kultūras
centra vadītājai Lindai Tiļugai un darbiniekiem, Ādažu mākslas un mūzikas
skolas vadītājai un pedagogiem, Ādažu vēstures un mākslas galerijas vadītājai
Elitai Pētersonei, Port Hotel un Ivetai Līdumai-Mullai, Ādažu čipsiem.
Patiess prieks par kopā būšanu un pavadīto
dienu Ādažos!
Bibliotēkā notiek dažādi pasākumi
Ādažu bibliotēkas ēka ( vecā domes ēka)
 |
| 2024.g. |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru