 |
| Nēģu svētki Carnikavā |
 |
| 2017.g. augusts |
Svētkos Carnikavā nēģu pietikšot visiem
Sestdien Carnikavā 15. reizi svinēs Nēģu svētkus
"Gan jau uz svētkiem ko uzcept būs, bet tik maz nēģu kā šoreiz nekad nav bijis," toreiz sprieda nēģu cepēji.
Nekas lētāks nepaliek
Šogad aprunājāmies ar SIA "Krupis" īpašnieci Zigrīdu Skavenecu. Carnikavieši Zigrīda un Eduards Skaveneci ar nēģu apstrādi nodarbojas jau kopš 1993. gada, bet plašāku atpazīstamību ieguva, kad uz oglēm izcepa Gaujas nēģus Rīgas 800. gadadienas svinēšanas laikā. Jau nākamajā – 2002. gadā – pirmie Nēģu svētki ar nēģu cepšanu un ēšanu notika Carnikavā. Ar laiku tie gājuši tikai plašumā.
"Jau pērn Gaujā nēģu bija maz, šogad to ir vēl mazāk. It kā vajadzētu būt vairāk, jo visu laiku līst lietus un upē ūdens turas pietiekami augsts, arī vējš ir pareizais, bet nēģu maz," saka Zigrīdas kundze. Tiesa, viņa piebilst, ka ar zivīm zvejniekiem esot tāpat kā ar naudu – vienmēr tā kā par maz.
Vēl viņa teic, ka parasti nēģu cepēji, lai pietiktu visiem, uz svētkiem iet ar 50 kilogramiem nēģu. Zināms taču, ka uz svētkiem no Rīgas un citām vietām sabrauc aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
Vēl viņa teic, ka parasti nēģu cepēji, lai pietiktu visiem, uz svētkiem iet ar 50 kilogramiem nēģu. Zināms taču, ka uz svētkiem no Rīgas un citām vietām sabrauc aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
Z. Skaveneca nesola, ka SIA "Krupis" šogad būšot redzams pilsētas parkā starp citiem nēģu cepējiem. Viņu ģimenes uzņēmums esot pietiekami labi atpazīstams, lai Carnikavas iedzīvotāji un pat tālāki viesi zinātu, kur viņus atrast. Piemēram, pagājušajos Nēģu svētkos pie viņiem viesojušies ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no Grieķijas, un Skavenecu pagalmā iegriezusies arī kāda motociklistu kluba delegācija.
Ja kādus svētkus svin jau 15. reizi, tad skaidrs, ka tā ir tradīcija, bet Zigrīda atzīst, ka svētki arvien vairāk komercializējas. Ja sākumā svētku tirdziņā bijuši vietējie amatnieki, piemēram, grozu pinēji, kāds rotkalis ar saviem darinājumiem, tad tagad pārdodot visu, kas tiek saražots, ieskaitot gatavos apģērbus.
"Ēdinātāji svētku viesiem piedāvā desiņas, kāpostus un frī kartupeļus, kurus tie ēd, klausoties pārsvarā no citurienes atbraukušus dziedātājus. Arī paši nēģi patiesībā paliek tādā kā otrajā plānā, jo to cenas ar gadiem zemākas nekļūst. Tāpēc ar cenām jāuzmanās – vienu dienu var iznākt tā, ka cilvēki nēģiem pagriezīs muguru un paliks tikai svētki bez ceptiem Carnikavas nēģiem," uzsver Zigrīdas kundze.
Svētkos nēģu pietiks visiem
Ja kādus svētkus svin jau 15. reizi, tad skaidrs, ka tā ir tradīcija, bet Zigrīda atzīst, ka svētki arvien vairāk komercializējas. Ja sākumā svētku tirdziņā bijuši vietējie amatnieki, piemēram, grozu pinēji, kāds rotkalis ar saviem darinājumiem, tad tagad pārdodot visu, kas tiek saražots, ieskaitot gatavos apģērbus.
"Ēdinātāji svētku viesiem piedāvā desiņas, kāpostus un frī kartupeļus, kurus tie ēd, klausoties pārsvarā no citurienes atbraukušus dziedātājus. Arī paši nēģi patiesībā paliek tādā kā otrajā plānā, jo to cenas ar gadiem zemākas nekļūst. Tāpēc ar cenām jāuzmanās – vienu dienu var iznākt tā, ka cilvēki nēģiem pagriezīs muguru un paliks tikai svētki bez ceptiem Carnikavas nēģiem," uzsver Zigrīdas kundze.
Svētkos nēģu pietiks visiem
Viens no Carnikavas pieredzējušākajiem nēģu zvejniekiem ir Aldonis Lūkins, kurš par sevi teic, ka ir zvejnieks trešajā paaudzē, lai gan oficiāli zvejot sācis tikai 1992. gadā, kad beidzis dienestu armijā.
Jautāts, vai uz Nēģu svētkiem nēģu pietiks, viņš atteic, ka pietikšot. Esot gan viens, bet... Gaujā ūdens līmenis esot labs, un esot arī pareizais ziemeļrietumu vējš, taču nēģi kustoties tikai tumsā, un tuvojoties pilnmēness laiks. Nēģi to jūtot pat tad, ja debesis esot apmākušās.
Kā jau parasti, nēģu zvejas sezonas sākumā lomi ir mazāki, un tas ietekmē cenas. A. Lūkins nedz apstiprina, nedz noliedz "Apriņķis.lv" novērojumus, ka svaigu nēģu cena pašlaik ir no 18 līdz 20 eiro kilogramā, tātad apstrādātiem – vēl augstāka. Zvejnieks vienīgi piekrīt tam, ka visu nosaka tirgus, un, ja kāds ir gatavs maksāt šādu cenu, atliek tikai izmantot iespēju. Vēlāk, kad tirgu piepilda arī nēģi no Igaunijas un Lietuvas, cenas krītas vairākkārt.
Kā jau parasti, nēģu zvejas sezonas sākumā lomi ir mazāki, un tas ietekmē cenas. A. Lūkins nedz apstiprina, nedz noliedz "Apriņķis.lv" novērojumus, ka svaigu nēģu cena pašlaik ir no 18 līdz 20 eiro kilogramā, tātad apstrādātiem – vēl augstāka. Zvejnieks vienīgi piekrīt tam, ka visu nosaka tirgus, un, ja kāds ir gatavs maksāt šādu cenu, atliek tikai izmantot iespēju. Vēlāk, kad tirgu piepilda arī nēģi no Igaunijas un Lietuvas, cenas krītas vairākkārt.
Uz jautājumu – kā noteikt, kurš ir Carnikavas vai Gaujas nēģis, kurš uz tirgu atvests no citurienes – A. Lūkins atbild, ka nēģi uz ziemeļiem no Gaujas līdz pat Igaunijai esot sīkāki par Gaujas nēģiem, reizēm tie esot pilni ar smiltīm. Savukārt nēģi uz dienvidiem no Gaujas, piemēram, Ventspils un Pāvilostas apkaimes, esot lielāki.
"Taču ar "Carnikavas nēģiem" tirgū ir tāpat kā ar "Ķekavas vistām". Vienkārši ir zīmoli, zem kuriem mēdz paslēpties pavisam citas izcelsmes gan nēģi, gan vistas, jo īsto preci pazīst tikai zinātājs, tāpēc reizēm gadās tirgū redzēt Carnikavas nēģus arī tad, ja Gaujā pavisam nav bijis nozvejas," viņš piebilst.
Kas ir mainījies, kopš arī Briseles ierēdņi ir atzinuši, ka nēģis ir latviešu nacionālais ēdiens?
"Ir augusi interese par nēģiem. Šie ūdens iemītnieki ir bez asakām, nav jātīra zvīņas un ir pavisam vienkārši grilējami. Tagad to ir atklājuši cilvēki, kam agrāk nēģi nemaz neinteresēja, taču tas nav iemesls, lai Nēģu svētki paietu bez nēģiem. Gan jau pietiks visiem, kas vēlēsies pagaršot ceptu Carnikavas nēģi," teic A. Lūkins.
"Taču ar "Carnikavas nēģiem" tirgū ir tāpat kā ar "Ķekavas vistām". Vienkārši ir zīmoli, zem kuriem mēdz paslēpties pavisam citas izcelsmes gan nēģi, gan vistas, jo īsto preci pazīst tikai zinātājs, tāpēc reizēm gadās tirgū redzēt Carnikavas nēģus arī tad, ja Gaujā pavisam nav bijis nozvejas," viņš piebilst.
Kas ir mainījies, kopš arī Briseles ierēdņi ir atzinuši, ka nēģis ir latviešu nacionālais ēdiens?
"Ir augusi interese par nēģiem. Šie ūdens iemītnieki ir bez asakām, nav jātīra zvīņas un ir pavisam vienkārši grilējami. Tagad to ir atklājuši cilvēki, kam agrāk nēģi nemaz neinteresēja, taču tas nav iemesls, lai Nēģu svētki paietu bez nēģiem. Gan jau pietiks visiem, kas vēlēsies pagaršot ceptu Carnikavas nēģi," teic A. Lūkins.
19.08.2016
Autors Ģirts Kondrāts
Sestdien Carnikavā 15. reizi svinēs Nēģu svētkus
Kā informēja Carnikavas pašvaldībā, arī šā gada svētkos neizpaliks dažādi nēģu gardumi, amatnieku tirdziņš, sporta turnīri, izjādes ar zirgiem, kā arī citas atrakcijas lieliem un maziem. Gaujmalā varēs vērot ūdens akrobātu šovu, peldlīdzekļu parādi un sagaidīt Nēģu karali, lai kopā ar viņu dotos tradicionālajā gājienā uz Nēģu svētku atklāšanas ceremoniju un nēģu zupas baudīšanu Carnikavas parkā.
Šogad jaunums – īpaši jauniešiem veidota sporta un muzikālā programma "Mad port" Carnikavas stadionā, bet, turpinot pagājušā gadā iesākto tradīciju, sadarbībā ar "Muusu" restorāna šefpavāru Kasparu Jansonu un Igaunijas prezidenta šefpavāru Taigo Lepiku noritēs nēģu kulinārijas meistarklase.
Pašā vakarā – svētku uguņošana pie Gaujas dūdu un bungu grupas "Auļi" pavadījumā, bet noslēgumā, kā allaž, zaļumballe līdz pat rīta gaismai, kurā šogad spēlēs grupa "Keksi".
16.08.2016
Autors Apriņķis.lv
Plašāku pasākuma programmu skatiet šeit
Ar plašu izklaides programmu nosvin Carnikavas Nēģu svētkus
Ar plašu izklaides programmu 20. augustā nosvinēti Carnikavas XV Nēģu svētki, kuros ar devīzi "mmm... māksla dzīvot!" novadniekiem un viesiem trīs "ostās" tika piedāvāti dažādi izklaidējoši, gastronomiski, sportiski un muzikāli pārsteigumi.
Jau no rīta starts tika dots Nēģu svētku sporta turnīriem, bet svētku izklaides programma uz centrālās skatuves "Muižas ostā" Carnikavas parkā iesākās ar Nēģu kulinārijas meistarklasi, kurā savas receptes šogad piedāvāja "Muusu" restorāna šefpavārs Kaspars Jansons un Igaunijas prezidenta šefpavārs Taigo Lepiks.
Gaujmalas "Miera ostā" svētku viesi visas dienas garumā varēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un meistarklasēs, kā arī baudīt mūziķu priekšnesumus. Elpu aizraujošu ūdens akrobātu šovu pirmo reizi Gaujas ūdeņos demonstrēja kluba "Partizāņu Ugunskurs" sportisti, pēc tā norisinājās tradicionālā laivu parāde, Nēģu karaļa sagaidīšana, svētku gājiens un svinīgā atklāšana. Pusdienlaikā, ziedojot Carnikavas baznīcas atjaunošanai, viesi varēja baudīt gardo nēģu zupu, turpat parkā varēja nogaršot gan uz oglēm ceptos apaļmutniekus, gan citus nēģu gardumus.
Savukārt "Mad port" jauniešu skatuvē uzstājās Latvijā populāri dīdžeji, bet ekstrēmajā velo šovā neticamus trikus demonstrēja "Green Trials" sportisti.
Programmas beigu daļu ievadīja dūdu un bungu grupa "Auļi", kuras varenais skanējums papildināja arī iespaidīgo uguns šovu Gaujmalā. Svētku programma noslēdzās ar uguņošanu par godu Nēģu svētku 15. jubilejai.
21.08.2016
Autors Apriņķis.lv/Carnikava.lv
Carnikavai novēl raženus Nēģu svētkus arī pēc 800 gadiem
Savas pašvaldības pastāvēšanas 20 gadus carnikavieši kinoteātrī "Splendid Palace" 2. aprīlī svinēja, skatoties filmu, baudot atzītu mākslinieku muzikālus priekšnesumus un godinot novadniekus.
"20 gadi nav daudz, bet esam pierādījuši, ka mazs novads var sekmīgi saimniekot," uzrunā svētku ieskaņā teica Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, aicinot novada ļaudis būt lepniem par paveikto.
1992. gada 2. aprīlī Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs parakstīja lēmumu par Carnikavas pagasta izveidošanu. Toreizējās Ādažu pagasta padomes deputāti, kas bija no Carnikavas puses, atceras – par atdalīšanos bija jāizcīna sīva kauja: vispirms AP nobalsoja pret, un liela nozīme bija carnikavietes Raitas Karnītes izstrādātajam jaunveidojamā pagasta pastāvēšanas ekonomiskajam pamatojumam, spējai pārliecināt AP priekšsēdētāju un panākt labvēlīgu lēmumu prezidijā.
Svinību reizē pašvaldība sumināja visu sešu Carnikavas Domes sasaukumu deputātus, ilggadējos darbiniekus un saņēma apsveikumus no citām pašvaldībām, iedzīvotājiem, sadarbības partneriem, draugiem.
Par muzikāliem priekšnesumiem gādāja vietējais koris, operdziedātājs Nauris Puntulis un vijolnieks carnikavietis Raimonds Ozols.
Pērn Carnikava svinēja 800 gadus kopš pieminēšanas "Indriķa Hronikā". Vakara noslēgumā varēja noskatīties Askolda Saulīša dokumentālo filmu "Carnikavas etīdes", kurā iemūžināti gan pagājušās vasaras svētku sarīkojumi, gan carnikaviešu stāsti par dzīvi un darbu savā novadā. Lentē iestrādāti arī septiņdesmitajos gados tapuši kadri no kinožurnāla "Padomju Latvija", kas vēsta par toreizējās zvejnieku saimniecības darbu. Pēc filmas, kuras beigas skatītāji sveica ar vētrainiem aplausiem, režisors, citējot no ekrāna izskanējušu aicinājumu, novēlēja novadam arī pēc nākamajiem 800 gadiem piedzīvot tikpat raženus Nēģu svētkus kā filmā redzētie.
"20 gadi nav daudz, bet esam pierādījuši, ka mazs novads var sekmīgi saimniekot," uzrunā svētku ieskaņā teica Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, aicinot novada ļaudis būt lepniem par paveikto.
1992. gada 2. aprīlī Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs parakstīja lēmumu par Carnikavas pagasta izveidošanu. Toreizējās Ādažu pagasta padomes deputāti, kas bija no Carnikavas puses, atceras – par atdalīšanos bija jāizcīna sīva kauja: vispirms AP nobalsoja pret, un liela nozīme bija carnikavietes Raitas Karnītes izstrādātajam jaunveidojamā pagasta pastāvēšanas ekonomiskajam pamatojumam, spējai pārliecināt AP priekšsēdētāju un panākt labvēlīgu lēmumu prezidijā.
Svinību reizē pašvaldība sumināja visu sešu Carnikavas Domes sasaukumu deputātus, ilggadējos darbiniekus un saņēma apsveikumus no citām pašvaldībām, iedzīvotājiem, sadarbības partneriem, draugiem.
Par muzikāliem priekšnesumiem gādāja vietējais koris, operdziedātājs Nauris Puntulis un vijolnieks carnikavietis Raimonds Ozols.
03.04.2012
Autors Mārtiņš Zviedris
Autors Mārtiņš Zviedris
🐟 🐟 🐟 🐟 🐟
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru