Ādažu un Garkalnes novadi grib paši pārvaldīt ezerus
Likums vēl nav pieņemts, bet pašvaldības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) piesakās ņemt savā valdījumā publiskos ūdeņus.
Kamēr valdības gaiteņos ceļu turpina jaunais Zemes pārvaldības likums, kas regulētu iespējas pašvaldībām savā valdījumā pārņemt publiskos ūdeņus, kas pašlaik ir valsts rokās, VARAM uz galda jau nonākuši divu pašvaldību pieteikumi, vēsta laikraksts "Diena". Eksperti gan ir bažīgi par iespējamu privātu būvniecības projektu lobēšanu tādā veidā, savukārt pašvaldībās to noliedz. Līdz šim VARAM saņemti Ogres un Ādažu pieteikumi ar vēlmi pārvaldīt administratīvajā teritorijā esošus ezerus, stāsta ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta pārstāve Margarita Gorškova.
Bažīgi par Baltezeru
Ādažu novada pašvaldības teritorijā atrodas vairāki ezeri, tostarp Mazais un Lielais Baltezers. Ādažu novada domes lēmumā vēlme pārņemt ezerus savā valdījumā skaidrota lakoniski: personai nav iespējams saskaņot apbūvi Būvniecības likuma noteiktajā kārtībā, ja apbūve plānota īpašumos, kas robežojas ar valstij piekrītošiem publiskiem ūdeņiem. VARAM šāds skaidrojums gan nav šķitis pietiekams, un M. Gorškova uzsver: "Saskaņot privātas ieceres – tas nav labākais pamatojums šādam lēmumam."
Arī eksperti pauž bažas par pašvaldības motivāciju pārņemt Baltezeru savā pārvaldībā, saistot to ar atbalstu privātiem būvniecības projektiem. "Tas, kas tieši šobrīd notiek, izskatās pakārtoti vienam projektam. Galvenā problēma ir līdzšinējā pieredze, kā pašvaldības spēj vai nespēj nodrošināt būvniecību savā administratīvajā teritorijā," skaidro biedrības "Delna" pārstāve Aiga Grišāne.Pašvaldībā noraida pārmetumus par konkrētu projektu lobēšanu. "Šāds apgalvojums ir absolūti greizs. Mums ir vienalga," uzsvēra Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns. Būvvaldē gan norāda, ka novadā katru gadu esot vairākas ieceres, kurām jāizstrādā projekti, bet to nevar izdarīt, jo jāsaskaņo ar īpašnieku, tātad valsti.
Arī otrpus Lielajam Baltezeram esošajā Garkalnes novadā tiek apspriesta ideja pārņemt savā valdījumā novada teritorijā esošo Baltezera daļu, "Dienai" atklāj priekšsēdētāja vietnieks Alvis Zīriņš. Pagaidām dome vēl apkopo tās struktūrvienību redzējumu par šādu ieceri. "Gribam mazliet atraisīt rokas teritorijas uzkopšanai. Radīt pateicīgāku vidi. Jautājums ir par peldvietām, krastu uzlabošanu," saka A. Zīriņš. Taujāts par saistību ar privātajiem būvniecības projektiem Baltezera krastā, pašvaldības pārstāvis noliedz, ka ezera pārņemšana būtu saistīta ar to.
Skaidri nosacījumi
Ādažu pašvaldībā arī uzsver, ka dome par ezera ņemšanu pārvaldījumā lems tad, kad būs skaidri nosacījumi. "Var piekrist tam, ka katram konkrētam ezeram vajadzīgs konkrēts saimnieks, kurš ir ieinteresēts. Tomēr jābūt skaidrai kārtībai, kā un ar kādiem nosacījumiem pašvaldības pārņem savā pārvaldījumā," norāda biotopu eksperte Lelde Eņģele. Tāpat būtiski, lai par šo jomu būtu atbildīga konkrēta ministrija un valstij būtu iespēja kontrolēt pašvaldību saimniekošanu tām nodotajos ūdeņos.Ministrijā gan steidz kliedēt bažas – gadījumos, kad pašvaldība tai nodotos ūdeņus neizmantos rīkojumā norādītajiem mērķiem, valsts ezerus varēs pārņemt atpakaļ savā valdījumā, stāsta M. Gorškova. Tas ļaušot izslēgt ļaunprātīgu rīcību. Ministrijā kā ļoti būtisku uzsvēra likumprojekta punktu, ka attiecībā uz katru būvniecības projektu ikreiz atļauju izsniedz nevis pašvaldība, bet ar valdības rīkojumu. Izņēmums gan ir tās būves, kas atļautas aizsargjoslu likumā.
Oktobra beigās likumprojekts jau bija nonācis līdz valdības komitejas darba galdam, tomēr tā skatīšana valdībā atlikta uz mēnesi, uzdodot ministrijai projektu precizēt. Kā norādīja komitejā, projektā jāparedz – nododot valstij piederošu zemi pašvaldības īpašumā, ikreiz nepieciešams valdības rīkojums.
27.11.2012 / autors: Apriņķis.lv
💧💧💧💧💧
Parastie un "zinātniskie" tīkli Baltezerā
Par Baltezeru parasti iedomājamies tad, kad runa ir par greznām villām Pierīgā, Garkalnes un Ādažu novadā. Taču gan Lielais, gan Mazais Baltezers joprojām ir viena no bagātākajām vietām, kur makšķernieks var cerēt uz labu lomu.
Tāpat ir skaidrs, ka ezera zivju krājumi nav bezgalīgi, turklāt tos ietekmē gan ūdens kvalitāte, gan piekrastes iedzīvotāju ietekme uz ezera krastu ekosistēmu.
Pierīgas makšķernieku magnēts – Baltezeri
Domājot par Pierīgas makšķernieku iecienītajiem ezeriem, redakcijā atcerējāmies Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšsēdētāju Egonu Simsonu, kurš pie Mazā Baltezera dzīvo visu mūžu un, kā pats saka, pēdējos 20 gadus nodarbojos tikai ar ezeru: sadarbībā ar pašvaldību laiž ezerā zivju mazuļus, kopā ar sabiedriskajiem inspektoriem – desmit cilvēku grupu – kontrolē maluzvejnieku aktivitātes un, protams, arī makšķerē.
Taču, pirms doties uz Baltezera krastiem, aprunājamies ar zivju resursu pētnieku, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" iekšējo ūdeņu nodaļas vadītāju Jāni Birzaku. Viņš skaidro, ka Lielais un Mazais Baltezers jau izsenis uzskatīti par ezeriem ar zivsaimniecisku nozīmi. Tas pieminēts pat cara laika tautsaimnieciskajos rakstos, norādot, cik zivju ezeros nozvejots un cik naudas par tām saņēmuši zvejnieki.
Tagad rūpnieciskā zveja šeit nenotiek, bet ezerus iecienījuši makšķernieki. Abi Baltezeri izceļas ar lielāku zivju daudzveidību nekā Latvijas iekšzemes ezeri, jo caur Daugavu ir vienoti ar jūru. Te iepeld, piemēram, vimbas. Turklāt šeit regulāri tiek ielaisti vairāku zivju sugu mazuļi, arī zuši. Iespējams, ka tie šeit jūtas labi, jo niša pēc ekoloģiskās katastrofas 80. gadu beigās, kad Balt¬ezera zuši masveidā aizgāja bojā, tiem bija tukša. Vēl tikai jāpagaida, kamēr zivis pieaugs līdz makšķerēšanai atbilstošam lielumam.
Vēl J. Birzaks atgādina, ka padomju laikā Baltezeros ar velkamo vadu zvejoja Upesciema zivsaimniecības zvejnieki, un, kā liecina tālaika atskaites, loms gadā bija 120 tonnas visu sugu zivju. "Pat tad, ja ņemam vērā, ka daļu zivju izvelk makšķernieki, daļa tiek maluzvejniekiem, bet daļa nomirst dabīgā nāvē vai tās apēd citas zivis, putni un dzīvnieki, nav pamata domāt, ka zivju skaits Baltezeros, salīdzinot ar padomju laiku, būtu samazinājies," viņš uzsver.
Tīklu ezerā kļūst mazāk
Un tā kādu dienu kopā ar Egonu Simsonu sēžam Mazā Baltezera rietumu krastā, vērojam ezeru un pretējā krasta apbūvi, kas iezīmējusies piekrastes kokos.
"Pagāja labs laiks, kamēr "biezo" māju iedzīvotājus pieradinājām, ka ezerā nevar likt tīklus. Bija cilvēki, kuri tos ezerā ielika un atstāja, ļaujot sapūt tur iekļuvušajām zivīm. Bija laiks, kad no ezera vilkām laukā kilometriem garas tur atstātas tīklu virtenes," stāsta E. Simsons.
Viņš atceras arī laiku, kad Baltezerā oficiāli tika atļauts zvejot. "Tad te ūdenī bija 3600 metru legālu tīklu, faktiski divas reizes vairāk, un 2000 naktsāķu. Divas zvejas laivas pa ezeriem valkāja zvejas vadu.
Tad nāca gadi, kad likums atļāva katram Latvijas iedzīvotājam ielikt ezerā vienu līdz 50 metru garu tīklu, un cilvēki ātri saprata, ka tas ir labs peļņas avots. Žēl tikai, ka daudziem šī nauda aizgāja alkohola iegādei. Būtībā lielu izmaiņu šajā ziņā nav arī tagad, un, ja kaut ko var mainīt uz labo pusi, tad tikai ar stingru kontroli."
Lai arī situācija uzlabojoties, cīņa ar nelegālajiem tīkliem turpinās.
E. Simsons ievērojis, ka cilvēki, kas šeit nodarbojas ar nelegālo zvejošanu, pārsvarā brauc no Juglas. Pa nakti ieliek tīklus un līdz ar gaismiņu velk ārā. "Šogad mēs jau esam izņēmuši 1,2 kilometrus tīklu. Tas gan nav pārāk daudz, jo bija gadi, kad no ūdens vilkām ārā pat septiņus un astoņus kilometrus tīklu gadā," viņš piebilst.
"Zinātniskie" tīkli
Katru gadu Lielajā un Mazajā Baltezerā ir atļauts noķert zināmu skaitu zandartu vaislai – ikru un pieņu noslaukšanai, lai Tomē un privātajās zivju audzētavās no tiem iegūtu mazuļus. Parasti tas tiek darīts ar murdiem zivju nārsta laikā. Abos ezeros šogad vajadzēja noķert vairāk nekā 500 zandartu. Mazajā Baltezerā tika ielikti divi murdi, Lielajā – trīs.
Kā stāsta E. Simsons, noteikumi paredz, ka tos zandartus, kuri neatbilst zivju audzētāju prasībām, jālaiž atpakaļ, taču praksē tas izskatījies pavisam citādi. Piemēram, no 85 sākumā noķertajiem zandartiem neviens līdz zivju audzētavām nenonāca, jo visi tika "izbrāķēti". Otrajā reizē murdā bija 185 zandarti, bet derīgi izrādījās tikai divpadsmit. Taču nedz "nederīgie" zandarti, nedz citas ikriem pilnās zivis, kas bija nonākušas murdā, kontroles trūkuma dēļ, visticamāk, atpakaļ ezerā nenonāca, lai arī piezveja šādās reizēs nav atļauta. Iemesls? Par zandartu tirgū maksā 13,6 eiro plus PVN kilogramā.
Vēl E. Simsonam nepatīk, ka zandartu ķeršanai tiek izmantoti jūras murdi. Ja parastajam murdam ir 30 metru plati "spārni", jūras murdam tie ir 100 metru plati. "Arī tādi ezerā stāvēja visu maiju, un tajos gāja iekšā visas zivis ar ikriem, ne tikai zandarti, – līdakas, asari, brekši, līņi, sami, arī par lielu naudu ezerā ielaistie zuši. Šādā situācijā ezermalas iedzīvotājiem šķiet, ka zvejniekiem ir atļauts viss, lai gan zināms, ka par vaislas zandartiem viņiem tiek maksāts vairāk nekā tirgū. Un tās ir tonnas zivju, kamēr makšķerniekam par viena neliela zandartiņa noķeršanu sods ir 70 eiro.
Protams, tad, kad par to, kā tiek ķerti vaislas zandarti, sāka uztraukties Ādažu novada pašvaldības deputāti, kuru teritorijā atrodas Mazais Baltezers un daļa Lielā Baltezera, parādījās kontrole, un ikru un pieņu ieguvei derēja visi 50 vienā reizē noķertie zandarti, bet pārējās zivis atgriezās ezerā."
Bez stingras kontroles neiztikt
Šogad Ādažu novada pašvaldība akceptēja, ka vaislai tiks noķerti 510 zandarti – 110 zivju audzētavas "Tome" vajadzībām, 400 – privātajām zivju audzētavām. Atļauja to darīt konkursa kārtībā tika piešķirta kompānijai SIA "Baltezers". Taču to, cik zandartu tika noķerts patiesībā, neviens nekad neuzzinās, jo līgumā, kuru zvejnieki noslēdza ar zivju audzētājiem, nebija atrunāti kontroles mehānismi.
E. Simsons teic, ka ideāli būtu jau līgumā paredzēt iepriekšēju vienošanos ar zvejnieku, ka, braucot pārbaudīt murdus, klāt ir arī vides inspektors un pašvaldības policijas pārstāvis, kuru klātbūtnē vaislas zandarti tiek reģistrēti žurnālā, bet pārējās zivis – atlaistas atpakaļ ezerā. Tā notiek, piemēram, Dānijā un Zviedrijā. Baltezerā kontrole līdz šim bija atstāta zvejnieku pašu ziņā. "Reāli tas nozīmē ezera izlaupīšanu, un tā notika līdz brīdim, kad iejaucās Ādažu novada domes deputāts Artis Brūvers," teic E. Simsons.
"Tas nebija tik vienkārši," sazvanīts teic A. Brūvers. "Kā, jūsuprāt, pašvaldība var sākt pārbaudīt noteikumu, kuru kontrole ir Valsts vides dienesta ziņā, izpildi?" vaicāts, kā pašvaldība varētu ietekmēt vaislas zušu zvejas kontroli, ar pretjautājumu atbild A. Brūvers. Viņš stāsta, ka pēdējās reizēs zvejnieki sākuši divas stundas pirms murdu pārlūkošanas sūtīt īsziņas kontrolētājiem. Pašvaldības pārstāvji atbraukuši, valsts iestāžu kontrolieri kavējušies.
E. Simsonam mājās pie sienas ir daudz fotogrāfiju, kurās redzams, ka pie viņa kā Makšķernieku asociācijas vadītāja viesojušies daudzi pašreizējie valstsvīri, arī pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Visi kā viens solījuši, ka kontrolei jābūt un ka par piezveju zivju nārsta laikā turpmāk nevar būt ne runas.
Gan E. Simsons, gan A. Brūvers piemin vēl kādu aspektu, proti – šogad Ādažu novada pašvaldība Baltezerā ielaida zandartus par 12 tūkstošiem eiro, bet tie, kuri zvejo vaisliniekus, vietā neielaiž neko.
Egons Simsons pēdējos 20 gadus veltījis tikai Baltezeram. Daļu laika aizņēmusi cīņa ar maluzvejniekiem – savulaik nelegālie tīkli bijuši kilometriem garas virtenes. Tagad skaidrs, ka jāsakārto attiecības ar zvejniekiem, kuri zvejo vaislas zandartus.
18.07.2016. / Ģirts Kondrāts***
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru