Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: septembris 2018

Applūdis autoceļš Ādaži–Garkalne

www.delfi.lv

Plūdu dēļ Gaujā svētdien pēcpusdienā tika ierobežota satiksme uz autoceļa Ādaži–Garkalne, un Valsts policija aicinājusi satiksmes dalībniekus izvēlēties citu braukšanas maršrutu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere portālu "Apriņķis.lv" informēja, ka ūdens appludinājis ceļu trijās vietās. Gabarītos lielākām automašīnām ceļš esot izbraucams, grūtāk pārvietoties ir ar vieglajām automašīnām. Viena kravas automašīna no apledojušā ceļa bija ieslīdējusi grāvī.

Plūdos nedaudz cietušas arī vairākas dārza mājiņas, taču situācija neesot dramatiska.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, pēdējo divu diennakšu laikā ūdens līmenis Gaujā pie Carnikavas bija paaugstinājies par aptuveni 30 centimetriem. Sestdien ūdens līmenis nedaudz paaugstinājies bija arī Lielupē, toties citās upēs Pierīgā līmenis ir krities, Lielajā Juglā – pat vairāk par 20 centimetriem.

06.01.2013 / autors: Apriņķis.lv

***

Reportāža: Plūdi Ādažu novadā lēnām atkāpjas

Krišjānis Grantiņš

Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis apliecināja, ka pirmdien salīdzinājumā ar situāciju diennakti iepriekš ūdens līmenis uz Ādažu–Garkalnes ceļa un sānceļiem bija ievērojami krities un grūti izbraucama bija vairs tikai viena vieta.

7. janvāra rītā apmēram 300 metru garu ceļa posmu klāj 5–7 centimetrus dziļš ūdens, bet par to, kur ūdens bija pirms stundām desmit, liecina apledojušais asfalts vēl vairākās vietās.

"Vietējie iedzīvotāji neko tādu neatceras kopš 70. gadu beigām. Pavasaros ceļš reizēm ir applūdis, taču ne janvārī," stāsta O. Feldmanis. "Galvenais iemesls ir ledus sablīvējums Gaujā pie Strautkalniem. Līdz pat Ādažiem upe ir ciet ar ledu, un Gaujas otrā pusē pļavas ir pamatīgi applūdušas. Kopā ar VUGD pārstāvjiem teritoriju apsekojām. Vairākas mājas tur šobrīd ir kā uz saliņām, taču evakuācija pagaidām nav nepieciešama, elektrība mājās ir."

Neoficiāli izskanējusi informācija, ka pie Ādažu–Garkalnes ceļa applūšanas vainojama nevis Gauja, bet ceļa malā bijušā notekgrāvja aizbēršana. O. Feldmanis par šādu versiju bija dzirdējis, taču atturējās to komentēt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere apstiprināja, ka neviens izsaukums no Ādažu novada saistībā ar plūdiem pirmdien nav saņemts. Svētdien tāds bijis viens – kad dienas vidū no apledojušā ceļa grāvī bija ieslīdējusi kravas automašīna.

Portāla "Apriņķis.lv" video ieskats no notikuma vietas:

07.01.2013 / autors: Apriņķis.lv

***

Ādažos cer uz labāko, taču gatavojas ļaunākajam plūdu gadījumā

Šobrīd Gaujā ledus sanesumi izveidojušies no Ādažiem augšup pa upi aiz Garkalnes ciemataKrišjānis Grantiņš

Ādažu novada pašvaldības iestādes kopīgi ar valsts uzņēmumiem un dienestiem koordinē rīcību prognozēto pavasara plūdu seku operatīvai novēršanai.

Upmalas pie tilta pār Gauju Tallinas šosejas malā ir apdzīvota vieta, kas no pavasara paliem Ādažu novadā cietusi visbiežāk, varētu pat teikt – regulāri. Darba dienas vidū cilvēku tur nav daudz, un no sniega netīrītie pagalmi liek domāt, ka daudzviet dzīvība te pēdējo reizi manīta pasen – turklāt gan pie "pilīm", gan "būdiņām".

Ciematā sastaptajam Aleksandram ar plūdiem ir bēdīga pieredze, kaut arī viņa māja no upes ir vistālāk. "Pirms gadiem diviem ūdens garāžā bija tik tālu (rāda pie ceļgala – aut.). Ar kaimiņu divas dienas rakām un stiepām smilšu maisus uz upes krastu. Labi, ka viņam bija džips, citādi spēka vairs nebija. Vienreiz runājos ar vienu no tiem, kas te dzīvo jau ilgi. Viņš teica: "Redzi to [apmēram metru augsto] sētu? Tā bija zem ūdens! Tas bijis kaut kad 90. gados.""

Turpretī kādam Aleksandra kaimiņam gan viedoklis ir pavisam cits. Dzīvojot te jau sešus gadus, bet nekādus postījumus plūdu dēļ neesot piedzīvojis. Dzirdējis gan esot, ka šogad situācija varētu būt nopietnāka.

Piektdien pašreizējās situācijas izvērtēšanai un kopīgo pasākumu koordinācijai sanāca kopā Ādažu novada civilās aizsardzības komisija, kuras sastāvā ir pašvaldības iestāžu un uzņēmumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts policijas un pašvaldības policijas, "Latvijas Valsts mežu", "Latvenergo", "Latvijas gāzes" un vairāku citu iestāžu pārstāvji.

Meteorologu prognozes liecina, ka nākamās nedēļas sākumā laiks varētu būt silts un saulains, kas noteikti veicinās ūdens līmeņa paaugstināšanos un ledus iešanu Gaujā. Kā situācija attīstīsies, precīzi šobrīd nevar pateikt neviens, taču gadu laikā iekrātā pieredze ādažniekiem liek gatavoties nopietni. "Mēs nevaram stāties pretī dabas spēkiem, taču mums ir jāizdara tas, ko varam izdarīt – jāparūpējas, lai iedzīvotāji būtu informēti par iespējamām briesmām un lai zinātu, kā rīkoties plūdu gadījumā, bet mēs būtu gatavi sniegt viņiem palīdzību," norādīja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Balzāns ("Reģionu alianse").

Pašvaldība jau ir apzinājusi teritorijas, kas varētu būt apdraudētas plūdos, noskaidrots arī aptuvenais skaits iedzīvotāju, kuriem varētu būt nepieciešama evakuācija. Šādā situācijā uzņemt cilvēkus būs gatava Ādažu slimnīca, kur viņiem būs nodrošināta gan pajumte, gan pārtika. Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi vajadzības gadījumā ne tikai palīdzēt ar smago tehniku, bet arī ar darbaspēku, sagatavojot un izkraujot smilšu maisus. Laivas nepieciešamības brīdī nodrošinās VUGD.

Ādažu novada pašvaldības policija, strādājot diennakts režīmā, sekos ūdens līmeņa izmaiņām un jau sākusi iedzīvotājiem izplatīt informāciju par to, kā rīkoties un kur vērsties plūdu gadījumā. Darba gaitā policijas darbinieki arī precizēs, kam varētu būt nepieciešama specifiska palīdzība, piemēram, cilvēku ar kustības traucējumiem vai mazu bērnu, kā arī mājlopu evakuācijā.

Šobrīd pati upe vietām ir brīva, bet vietām to klāj ledus. Sanesumi izveidojušies no Ādažiem augšup pa Gauju uz Garkalnes ciemata pusi – apmēram tajā pašā vietā, kur plūdi izcēlās šāgada janvārī. Jautājums par ledus spridzināšanas nepieciešamību pagaidām ir atklāts. Iepriekšējos gados citviet efektīva bijusi kūdras bēršana uz ledus, taču tā palīdz tikai noteiktos laika apstākļos. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšana būs komisijas pārziņā, kas tālāk vērsīsies pēc palīdzības pie VUGD un NBS vadības.

Ādažu mērs P. Balzāns uzskata, ka daudzu gadu laikā iekrātā pieredze palīdzēs novada iedzīvotājiem pārciest plūdus: "Paretam pašvaldībā kāds ienāk un interesējas par situāciju, taču par lielu uztraukumu vai paniku nav ne runas. Ādaži ir applūstoša teritorija, ir bijuši gadi, kad ar laivām te ir braukuši pa pilsētas centru. Tie, kas šeit dzīvo un plūdus jau ir pārcietuši, zinās, kā rīkoties. Bet, ja būs nepieciešama palīdzība, mēs brauksim un to sniegsim."

12.04.2013 / Ivo Jirgens

***