Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: No Kultūras nama dzīves ^

VAIRĀK UZZINĀT
Rajona grāmatnīcā iesteidzās sprigana meitene - Elvīra, priecīgi viņu saņēma Anita Grūbe. Esmu uztraukusies, pusstundu autobusu nogaidījos. Kā tad atbrauci? Ar «taksi» atskrēju. Skriet vajadzēja tāpēc, ka Elvīra Priedīte; kolhoza «Ādaži» sabiedriskā grāmatu izplatītāja, bija apsolījusies līdz pusdienas pārtraukumam ierasties pēc kārtējā pasūtījuma. Tas jau sagatavots. Uz galda stāv divi paprāvi saiņi. Kā aizgādāsit mājās? Painteresējos. Šoreiz partijas kolhoza komitejas sekretāre Daina Dzirkale solīja aizvest. Viņa drīz ieradīsies ar mašīnu. Citreiz stiepju pati. Grāmatas pasmagas. Autobuss bieži pārpildīts. Grūti. Vai nevar nokārtot, ka grāmatas atved šoferis. Var gan, bet šoferis aizbrauca kaut kur uz kolhoza viņu malu; Dabūju rokā savus saiņus tikai pēc nedēļas. Tā Elvīra stiepj smagās pakas pati. Dažreiz uz autobusu atskrien pretī draudzenes no dārzniecībąs, citreiz neērti prasīt. Ja šoferi būtu atsaucīgāki un pa ceļam iegrieztos dārzniecībā. Man nemaz nav sevišķi jācenšas pierunāt, - stāsta komjauniete. - Cilvēki nāk paši. Labprāt pērk arī lauksaimniecības un sabiedriski politisko literatūru. Dažs pat sagaidot sabiedrisko izplatītāju jau uz ceļa, lai dabūtu kāroto izdevumu. Viņa tā arī darot - kurš pirmais atnāk, tas dabū. nekādas «draugu būšanas». Visi taču mani darbabiedri. Kuram tad grāmatu nedošu, kuram speciali glabā. Rajona grāmatnīca par Elvīru Priedīti saka atzinīgus vārdus. Ja visi grāmatu izplatītāji būtu tik čakli. Viņa nekad neprasa tikai daiļliteratūru kā dažs cits, pārdod visu. Kas strādā, tam veicas. El
Elvīra Priedīte (otrā no labās) atvedusi jaunas grāmatas
vīrai šis sabiedriskais pienākums pa prātam, jo viņa pati ir liels grāmatu draugs. zinātkāra, darbīga. Komjaunietes istabā pašā vidū stāv liels grāmatu plaukts, Tas pilnum pilns. Kā sevišķus dārgumus Elvīra glabā mākslas grāmatas. Ja dabū kādu jaunu, tas ir neizsakāms prieks. Jaunietei ļoti patīk arī ceļot un daudz redzēt. Pērnā vasara bija bagāta. Kopā ar saimniecības ļaudīm Elvīra Priedīte devās uz Ļeņingradu, trešās grāmatnīcas darbinieces paņēma līdzi uz Kauņu, dabūja ceļazīmi uz VTSSI Maskavā. Mūsu zemes galvaspilsētā viņa bija pirmo reizi. Pats skaistākais, ko tur redzēja bija teātra izrāde Kongresu pilī. Arī ieroču palātā Elvīra tika. Aizgāja viena, prasīja, meklēja, līdz dabūja biļeti. Tur gan bija ko redzēt. Tāpat kā Ermitāžas zelta un dārglietu glabātavā. Elvīra Priedīte strādā dārzniecībā. Pērn viņai uzticēta gurķu māja. Komjaunietei ir vidējā speciālā lauksaimniecības izglītība. Taču viņa netiecas citus vadīt. Labāk patīk strādāt pašai. Pati zina darba smagumu un var iemācīties vairāk.

VAIRĀK UZZINĀT 1972.03.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.