Svētki darbu vidū
Kolhozam «Ādaži» 35. Daudziem dažādu valstu tūristiem, arī svešatnes latviešiem nav svešs Latvijas kolhoza «Ādaži» vārds. Gan savas viesmīlības dēļ, gan arī tāpēc, ka tur bijusi iespēja daudz ko redzēt, piemēram, moderno lielfermu «Briljanti» 1000 govīm vai saimniecības ciematu. Vecākās paaudzes ārzemju tautieši droši vien vēl atceras vienu no saimniecības pamatlicējiem un bijušo vadītāju J. Kukeli, tieši viņa laikā arī sākās tikšanās miera, tautu draudzības un saprašanās garā, ko turpina tagadējais priekšsēdētājs A. Kauls. Šajās dienās «Ādažiem» bija lieli svētki, maza atelpa pēc spraiga darba cēliena — saimniecības 35 gadu jubileja. Svinīgajā sanāksmē kolhoza dibinātāji, darba un kara veterāni, labākie jaunie darba darītāji sanāca skaisti uzpostā zālē, lai atcerētos, kas bijis, lai pārrunātu, kas būs. Saimniecības valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls pateica paldies pirmajiem par darbu un uzticību kopsaimniekošanas idejām J.Kukelim, R.Birzem, H.Ūdrim, A.Upmalei, E.Akmentiņai, vēl daudziem citiem. Pašlaik kolhoza lietošana ir 12 613 hektāri zemes, no tiem 7 146 — lauksaimniecībā izmantojamās. Strādā vairāk nekā 4000 kolhoznieki, pamatlīdzekļi sastāda 48 miljonus rubļu, no tiem lauksaimnieciskas nozīmes — pāri par 30 miljoniem, ir plašs tehnikas parks ar 280 traktoriem, 320 automašīnām, ap 50 kombainiem graudu un kartupeļu novākšanai. Kolhozs ir plaša daudznozaru saimniecība, kurā harmoniski apvienojas augkopība, lopkopība un palīgražošana, viss nemitīgi aug un pilnveidojas. Par kolhoza līdzekļiem uzbūvētas daudzas labiekārtotas dzīvojamās mājas (pēdējos astoņos gados vien ekspluatācijā nodoti 450 dzīvokļi), ēdnīca, bērnudārzs, sadzīves pakalpojumu paviljons, pasts, bērnu poliklīnika un slimnīca. Uzcelti jauni lopkopības kompleksi, fermas, noliktavas un citas būves. Augot saimniecības ekonomiskajam potenciālam, paplašinās arī gādība par darba darītāju. Kultūras un sadzīves vajadzību fondam kolhoza valde ik gadu atvēl ap 600 tūkstošus rubļu, bet 1982. gadā sociālās nodrošināšanas un materiālās palīdzības fondam izlietots 650 tūkstoši rubļu. Nodibinoties jaunajai ģimenei, izsniedz pabalstus, veselu gadu pēc bērna piedzimšanas mātēm nodrošina apmaksātu atvaļinājumu: daudzbērnu ģimenēm piešķir audzināšanas pabalstu. Apmaksā arī ārstēšanās izdevumus sanatorijās, piešķir ceļazīmes tūrisma braucieniem. Sanāksmē kolhoza veterāni uzzināja, kādi «Ādaži» būs nākotnē — cik piena slauks, cik gaļas ražos, ko cels. Arvien lielākus līdzekļus atvēl gādībai par cilvēku darba un sadzīves apstakļiem. Sanāksmē paziņoja valdes lēmumu paaugstinot darba veterānu pensijas no šī gada 1. septembra. Par sasniegumiem lauksaimnieciskajā ražošanā un sakarā ar 35 gadu jubileju saimniecība apbalvota ar Latvijas Lauksaimniecības ministrijas Goda rakstu. Lauksaimniecības ministrs K.Špoģis savā runā izteicās, ka ādažnieku paveiktajā viņš saskatot sākumu vēl ražīgākam darba cēlienam. Lauku cilvēks vienmēr ir darbā, jo viņš grib darba vidū baltu brīdi - svētkus. Piepildītus un svētus.
 |
| Kolhoza "Ādaži" 35 gadu jubileja / 1982.gads |
 |
| sveiciens no šefiem - Dailes teātra (no kreisās: Ē.Valters, V.Vecumniece, O.Dreģe) |
N.Laukmanes raksts "Kolhozam "Ādaži"-35" laikrakstā "Darba Balss" / 27.08.1983
* N.Laukmanes raksts "Kolhozam "Ādaži"-35" laikrakstā "Darba Balss" / 27.08.1983
«ĀDAŽIEM»-TRĪSDESMIT PIEKTĀ GADSKĀRTA
Daudziem mūsu un kaimiņu republiku lauksaimniecības speciālistiem, kā arī dažādu valstu tūristiem nav svešs Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» vārds. Te visiem bijusi iespēja redzēt daudz interesanta. Minēsim kaut vai moderno lielfermu «Briljanti» 1000 govīm. Šajās dienās «Ādažiem» bija svētki — saimniecības 35 gadu jubileja. Svinīgajā sanāksmē kolhoza dibinātāji, darba un Lielā Tēvijas kara veterāni, pirmrindnieki atcerējās sava kolektīva pirmos soļus, spilgtākos pagātnes notikumus. «Ādažu» priekšsēdētājs Alberts Kauls pateicās darba veterāniem Josifam Kukelim, Reinholdam Birzem, Heinriham Ūdrim, Austrai Upmalei, Elzai Akmentiņai un daudziem citiem. Pašlaik kolhozam ir 12 613 hektāri zemes. Saimniecībā strādā vairāk nekā 4000 kolhoznieku. Plašs ir tehnikas parks ar 280 traktoriem, 320 automašīnām, 50 kombainiem graudu un kartupeļu novākšanai. Kolhozs ir plaša daudznozaru saimniecība, kurā harmoniski apvienojas augkopība, lopkopība un palīgražošana, tā nemitīgi aug un pilnveidojas. Par saimniecības līdzekļiem uzbūvētas daudzas labiekārtotas dzīvojamās mājas, ēdnīca, bērnudārzs, sadzīves pakalpojumu paviljons, pasts, kopmītnes, bērnu poliklīnika un pat slimnīca. Lauksaimniecības ražošanas attīstībai uzcelti lopkopības kompleksi, fermas, glabātavas un citi objekti. Attīstoties saimniecības ekonomiskajam potenciālam, palielinās arī rūpes par darba darītāju. Tā kolhoza kultūras un sadzīves vajadzībām valde ik gadu atvēl apmēram 600 tūkstošus rubļu, bet pērn sociālās nodrošināšanas un materiālās palīdzības vajadzībām izlietoti 650 tūkstoši rubļu. Katrai jaunajai ģimenei izsniedz pabalstus, vienu gadu pēc bērna piedzimšanas mātei piešķir apmaksātu atvaļinājumu, daudzbērnu ģimenes saņem papildu pabalstu. Apmaksā arī ārstēšanās izdevumus sanatorijās, piešķir ceļazīmes tūrisma braucieniem. Sanāksmes dalībnieki uzzināja, kādi «Ādaži» būs rīt, cik piena slauks, cik gaļas ražos, ko cels. Arvien lielākus līdzekļus atvēlēs rūpēm par cilvēka darba un sadzīves apstākļiem. Sanāksmē paziņoja valdes lēmumu — darba veterānu pensijas no šā gada 1. septembra būs vēl par 10 rubļiem lielākas. Latvijas PSR lauksaimniecības ministrs Kazimirs Špoģis «Ādažu» kolektīvam pa sniedza ministrijas Goda rakstu. Dažādas balvas par teicamu darbu saņēma daudzi kolhoznieki.
|
| «ĀDAŽIEM»-TRĪSDESMIT PIEKTĀ GADSKĀRTA |
1983.09.15 Cīņa
J. Čapiņš | |
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru