|
💢💢💢
Aucei
Jānis Jirgensons
Ne zeltu manu upe nes.
Ne pērlenītes audzē,
Tik krastmalā zeļ purenes
Un balto alkšņu audze.
Tai skaistu klinšu krastu nav
Ar atvariem pie kājām.
Tik straumē dzidra dziesma skan.
Kas aicina uz mājām.
Aucei
1994.07.23 Latvija Amerikā
Jānis Jirgensons
💢💢💢
ZVAIGŽŅU BĒRNI
Jānis Jirgensons
Mēs esam zvaigžņu bērni —
Mūsu dvēseles zvaigznēs klīst.
Jo bezgalības dzīlēs
Mums rīta gaisma svīst.
Bet dusmojas Zemes māte:
Mēs nodevēji esot,
Jo savas dzimtenes zemi
Mēs tikai pastalās nesot.
No pastalām izauguši,
Mēs pasaulē izklīduši,
Bet dzimtenes pelēko smilti
Mēs mūžīgi mīlējuši.
Krievzemē, 1993
ZVAIGŽŅU BĒRNI
1994.02.12 Latvija Amerikā
Jānis Jirgensons
💢💢💢
Vorkutā 1991. VIII.
Jānis Jirgensons
Polārās ziemas
krēslā baltā
lēni dziest zvaigznes
viena pēc otras.
Nometņu ugunis
spīguļo salti
līdz pašam apvārsnim,
līdz pašām zvaigznēm.
Cilvēku ēnas
slīd virknē pār tundru,
dūmo kur šachtu
kurgāni* melnie.
Dzeloņu aplokiem
ielenktas šachtas,
līdz ar kūpošiem,
smirdošiem kalniem.
Brīvi var lidot
tikai suņu rejas,
lamu vārdi
un aprauti vaidi.
Pazemē nogrimst
cilvēku ēnas,
pazemē nogrimst
sirdis un prāts.
Cilvēcība
pazemē nogrimst.
Atmiņu dzīpars
pārrauts tiek tavs.
1947.
• — kapu kalni.
Vorkutā
1991.11.13 Laiks
Jānis Jirgensons
💢💢💢
VORKUTA
Jānis Jirgensons
Jau tundrā strauti sapņu dzirnaviņas griež,
Uz dzeloņdrātīm sadurstītas sirdis plivinājās, —
Te tukšās debesīs vien bālas zvaigznes vizinājās,
Te nav ko meklēt brīviem gāju putniem.
Te klusums:
Tik šachtu ventilatori kā kuļmašīnas īd,
Un šad tad dzirdamas ir suņu balsis
Un lamas, ļaunākas par suņu balsīm.
Te zemes smaržu nokož ieteikumu tvans
Un sanēsāto kājlupatu dvaka.
Par zvaignēm spožāk mirgo zonu ugunis
Visapkārt apvārsnim,
Un dzeloņdrātis — visapkārt apvārsnim.
VORKUTA
1993.06.12 Latvija Amerikā
Jānis Jirgensons
💢💢💢
Krievzemē
Jānis Jirgensons
Pie kā tik ilgi turas dzīvība mana?
Vai tad tiešām vēl nava gana
Asaru dūksnāju brist
Un uz akmeņiem ceļos krist?
Tur tālumā esot Uldis — mans dēls,
Bet varbūt tas tikai sapņu tēls
Un kā lai sapnim vēstuli sūtu?
Tas pat eņģelim par grūtu būtu.
Vecie sapņi sen izsapņoti,
Logi uz nākotni aiznagloti.
Un varbūt tikai dziesmiņa tura
Vēl sildīties pie dzīves ugunskura?
Neskan — čab un grab dziesma mana,
Bet neviens jau to nekārs pie lielā zvana.
Tai nāksies tepat atvilknē sapelēt,
Velti pie tiesnešiem apelēt.
Krievzemē
1995.11.01 Daugavas Vanagu Mēnešraksts
Jānis Jirgensons
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru