* Darba Balss / Vēstis no Ādažiem / J.Čapiņš / 14.02.1981
🍁 🍁 🍁
🍁 🍁 🍁
A t b i l d ī b a s l i e l a i s s v a r s
🍁 🍁 🍁
Brigadieris J. Liberts
Brigadieris J. Liberts un viņa brigāde
🍁 🍁 🍁
TAUPOT LAIKU UN ENERĢIJU
Līdz šim laikam kolhoza «Ādaži» Pabažu iecirkņa tehnikas saimniekiem pēc degvielas nācās mērot ceļu uz Saulkrastiem. Traks skrējiens, laika, cilvēkenerģijas un cisternvedēju benzīna patēriņš. Tuvākajā laikā šīs neērtības izzudīs. Pabažos sāks darboties degvielas uzpildes stacija. Saimniecības tehniku nodrošinās četras benzīna tvertnes ar 76. un 72. oktānskaitļa benzīnu, divās tvertnēs glabāsies dīzeļdegviela. Trīs cisternas izveidotas eļļas glabāšanai. Padomā vēl tehnikas mazgātava - netālu no jaunās degvielas stacijas. Līdzšinējā tehnikas apkopšanas un spodrināšanas prakse, kad mehanizatori savus traktorus mazgāja kur kurais, bieži radīja konfliktus ar dabu. Mazgāšana uz speciāli iekārtotas estakādes, zem kuras 2 metru dziļumā nosēdtvertne eļļas daļiņu, piesārņojuma uztveršanai, draudus apkārtējai videi novērsīs.
Pabažnieki par nevajadzīgo mašīnskrējienu likvidēšanu, operativitātes iegūšanu mehanizatoru darbā vispirms var pateikties kolhoza celtniecības un komplektācijas pārvaldei A.Peiča vadībā. Ar īpatno tehnoloģiju saistītos darbus veica V.Kudabas brigāde, apdarnieki strādāja J.Mačukāna virsvadībā, savukārt par santehniskajiem darbiem un elektrifikāciju atbildīgas L.Senča un J.Krūmiņa brigādes. Labiekārtošanas darbus veica M. Ulberta vīri.
Skats uz jauno objektu.
1985.11.12 Darba Balss (Rīgas rajons)
Olte, G.
Olte, G.
🍁 🍁 🍁
UZ STARTA CELTNIEKS
Izdevība apliecināt sevi
Divu ziņkārīgo interesi piesaista neparastums. Četrstāvu mājas kārba ar divdesmit četriem dzīvokļiem uzbūvēta piecos ziemas mēnešos.
 |
| Četrstāvu mājas kārba ar divdesmit četriem dzīvokļiem |
 |
| P. Burlaka |
Ar balkoniem un jumtu. Edz, kā raujas mūrnieki! Lielo rubli pelna. Ne katrs to var atļauties maksāt, uzrunātais atbild ar neslēptu skaudību. Es arī vairākkārt skatījos, kā tas notiek: pievestos materiālus torņceltnis ar mašīnista P. Burlaka starpniecību uzreiz liek mūrniekiem pie kājām. Tiek izmantota metode: no automašīnas uz jaunbūvi. Pirms dažiem gadiem par tādu darba organizāciju sapņoja tīklgrafikas sastādītāji. Varbūt šogad sagāde kļuvusi labāka? Neraugoties uz vajadzību mūsu agrofirma nesaņem visu celtniecībai apsolīto un tieši šajā brīdī visnepieciešamāko. Arvien nākas izmantot to, kas pie rokas. Sagādniekiem jāprot izraut un izplēst nepieciešamo.
Kāda te var būt runa par apgādes disciplīnu? Jūs apgalvosiet vakardienas filozofija. Nē, jāaug ir vēl straujāk, tāda ir laikmeta prasība. Iesim pie celtniecības pārvaldes galvenā inženiera Aivara Smildziņa un paklausīsimies, ko viņš saka par ekonomiskiem jautājumiem. Vai mājas celtnieku brigādes darba samaksa šajā gadījumā neveido pretrunas ar ekonomikas prasībām? Galvenais inženieris, noklausījies mani, groza galvu. Tas nozīmē liegumu. Un viņš skaidro: _ Darba algā brigāde par katru mūrēto kubikmetru saņem desmit līdz piecpadsmit rubļu. Kopējās izmaksas? Pēc procentēšanas parādās zaudējums. Minētais kubikmetrs pārmaksāts par pieciem rubļiem. _ Atgriezīsimies jaunceltnē. Kas te vada darbus? Iepazīsimies. Celtnieks kopš 1951. gada. Mūrnieks un saliekamo detaļu montētājs Jānis Zunda
 |
| Jānis Žunda |
Viņa pirksts pielikts daudzās agrofirmas būvēs, arī sporta kompleksā un jaunajā vidusskolā. Diendienā braukā no Rīgas uz darbu jau vairāk nekā desmit gadus. _ Pie jums strādā mūrnieki ar dažādu amata prasmi? Es sāku ar jautājumu. Jā, brigadieris apstiprina. Daži jaunieši atnākuši pie mums apliecināt varēšanu un pārbaudīt sevi.? Viegluma te nav. Arī dažs, kam aiz muguras profesionāli tehniskā skola, vēl mācās. Ko viņi cenšas atdarināt? Es domāju, ka nosaukšanas cienīgi ir Pēteris Liberts un Staņislavs Zažeckis, saruna apraujas, un brigadieris jau ir kājās. Būvlaukumā viņu kāds sauc. Celtnie
ku vagoniņš, kurā mēs sarunājāmies, tiek pamests. Torņceltņa tuvumā pievesti Līvānu ķieģeļi starpsienām. Brigadieris nemeklē celtņa saišu kabinātāju, rīkojas pats. Lielpiekabes veikli tukšojas, īss brītiņš, un brigadieris atgriežas pie vagoniņa. Pārtrauktā saruna var turpināties. Šito, viņš pamāj uz jaunceltni, iesākām pērnā gada desmitajā novembrī. Ar būvbedres sagatavošanu. Mūsu temps stāvs mēnesī. Parēķiniet paši! Te uz būves veidojas biogrāfijas. Ar sviedriem vaigā, vējā un salā pelna godu, slavu, ērtības, tiesības un visu pārējo. Visi ir pārliecināti, vienpadsmit mēnešos būvēt paredzētā māja tiks nodota deviņos.
 |
| Oskars Svenčs |
Aiz muguras aukstums, ūdens sildīšana javai, garās darba stundas, dažreiz arī prožektoru gaismā. Skaudra romantika. Kas to neiztur, aiziet uz neatgriešanos! Oskars Svenčs ir to starpā, kuri izturēja. Ir iegūts laiks, tātad arī nauda. Bet kā ir ar kvalitāti? Saruna turpinās ar darbu vadītāju Jāni Butkānu. Ziema, paši ziniet, kāda. Visi centās, kā var un prot. Kvalitātes pārbaudītāji brāķi neatklāja. Es tomēr rezultātu, kādu gaida, garantēt neuzdrošinos. Rīt vai parīt savu tiesu sāks apdarnieki un santehniķi. Mēs pašlaik beidzam jumtu. Tad sāksim celtniekiem paredzēto astoņdesmit dzīvokļu māju. Atgriezīsimies pie galvenā inženiera un turpināsim ekonomikas jautājumu apspriešanu. Kad būvējam dzīvojamās mājas, pārvaldei praktiski nekādas peļņas nav. Uz dzīvokļiem ir rinda. Tātad tie ir nepieciešami, un mēs būvējam. Cenu, izcenojumu un izmaksu summa beigu beigās nonāk pie nullītes. Tāda ir šodienas realitāte. Taču, kā jau sākumā minēju, mūrniekiem tiek pārmaksāts, lai citur pārmaksāto ietaupītu. Taisnības principi pārkāpti netiek. Vērtības likums darbojas. Iegūts ir laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru