Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Fotoamatieris - Augusts Ludvigs Otomārs Ludis Drēziņš ^

💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Ludviga Drēziņa māte Amālija "Līdumniekos".

Ludviga Drēziņa tēvs Kārlis "Līdumniekos"

Brīvvalsts laiku latviešu zemnieku sadzīve.

Gaujas pļavas muižai jeb Aahof blakus upes lokos cēlās skaistas, koptas un krietna darba cauraustas Drēziņu dzimtas mājas «Līdumnieki», kurās saimniekoja Kārļonkulis.

Ādažu novadā 1932. gada 27. novembrī. Luda foto.

( no Ilmāra Drēziņa ģimenes albuma)

Kārlis Drēziņš-Reiks

Ādažnieks Kārlis Drēziņš-Reiks dzimis 1872. gada 13. maijā Mārtiņa Drēziņa-Reika (dz. 1831. gada 27. augustā) un Marijas (dz. Balode 1835. gada 10. aprīlī) ģimenē.

1889. gadā Mangaļu jūrskolā kļuva tāļbraucējs stūrmanis.

Kārļonkulis bija Ādažu Drēziņu māju saimnieks un Luda paps.

(Ilmāra Drēziņa ģimenes albums)

💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Pirmoreiz Ādažu un Carnikavas vienotībā piedalījos pirms 89 vasarām kā bērns.

Kāzās. Papa māsīca, Ādažu «Līdumnieku» saimnieka Kārļa Drēziņa meita Elvīra precēja Carnikavas «Rūpnieku» saimnieka Bernharda Augusta Līdiga dēlu Jāni.

Luda Drēziņa foto 1932. gadā.

(Ilmāra Drēziņa ģimenes albums)

Carnikavas «Rūpnieku» goda vārti jaunajam pārim 1932. gadā vēlēja: «Lai laime smaidošā Kā rozes ziedošās Jums dzīvi pušķotu!» Ulmaņlaikā dzima Guntis un Lilita. Elvīra aizgāja agri. Jāni okupācijas vara aizveda 1944. gadā 31. oktobrī. Viņš atgriezās, mira 1977. gadā Carnikavā. (Ilmāra Drēziņa ģimenes albums)

Vienotība starp carnikaviešiem un ādažniekiem valda austošās saulītes staros kāzu otrā rītā. Luda jeb papa brālēna Augusta Ludviga Otomāra Drēziņa foto Carnikavas «Rūpniekos». (Ilmāra Drēziņa ģimenes albums)

Carnikavas «Rūpnieku» kāzās līgavas Elvīras Drēziņas brālēni un māsīca. Formā mans paps Jānis Drēziņš ar manu mammu Alīdu Alvīni Drēziņu. Vidū mana krustmāte Albertīne Natālija Drēziņa, tolaik viņa apprecēja Indriksonu. Garākais frakā mans krusttēvs Mārtiņš Fēlikss Bruno Drēziņš. (Ilmāra Drēziņa ģimenes albums) 💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Ludis jeb Augusts Ludvigs Otomārs

Ludvigs Drēziņš

Fotoamatiera Drēziņa zīmogs, ko lietoja uzspiežot bildēm otrā pusē

Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš

Ādažu fotoamatieris Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš ar sievu Martu - vijolnieci un Ādažu skolas mūzikas skolotāju. / 1930.g.

Augustu Ludvigu Otomāru un Martu Drēziņus salaulāja Artūrs Bīlmanis, Jaunās Svētās Ģertrūdes I draudzes mācītājs 1926. gada 5. septembrī.
Zelta kāzas Drēziņi 1976. gadā svinēja Džanalī (Jannali) priekšpilsētā Sidnejā vairāk nekā 15 tūkstošus kilometru no Carnikavas un Ādažiem.

Noras Dailas Pržialgovskas [Przialgovskis] un Aivara Leonīda Drēziņa vecāki

Marta Drēziņa

Papa brālēna dzīvesdraugs Marta Drēziņa (dz. Aulis 1897. gadā Alsviķos — 1987. gadā Jannali, Sidnejā) vijolniece, Ādažu skolas skolotāja, direktore. Ludis gleznoja.

Pēc bēgļu gaitām Vācijā «Svalbard» 1949. gada 22. martā Drēziņus ar abiem bērniem no Neapoles aizveda uz Melburnu.

💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Augusts Ludvigs Otomārs Ludis Drēziņš / Kārļa Drēziņa dēls / 1920.g.25.janvārī

* no adazuvidusskola.lv

Latvijas armijas karavīrs Ludis 1920. gada 25. janvārī pēc Brīvības cīņām.

Augusts Ludvigs Otomārs Ludis Drēziņš

(August Ludvig Ottomar Drehsin)

( 1899. gada 17. jūnijs - 1983. gada 31. Decembris )

Kārlis Drēziņš ( tēvs ) / ap 1900.g.

Amālija Drēziņa ( māte )

Ādažnieks Ludis jeb Augusts Ludvigs Otomārs dzima Carnikavā «Drunkas Nagaiņos» 1899. gada 17. jūnijā Kārļa un Amālijas Drēziņu saimē. Gleznotāja Drēziņa mūžs slēdzās Austrālijā 1983. gadā (Rookwood, Cumberland Council, New South Wales, Australia).

Viņam bija māsa Elvīra Lidiga un brālis Mārtiņš Voldemārs Drēziņš.

Pirmā Lieldienu atklātne, ko mūžā saņēmu. Nordeķu muižā, dzimtajā Kreišmaņu mājā Bolderājas ielā. Sveicieni no tēva brālēna Augusta Ludviga Otomāra Drēziņa jeb Luda, vecpapa brāļa Kārļonkuļa dēla mūsu Drēziņu dzimtas mājās Ādažu novadā.

1931. gads. Priecīgas Trešās Lieldienas!

(Ilmāra Drēziņa ģimenes albums)

💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Daži no L.Drēziņa darbiem

Ādažu skola 1931.g. palu laikā

Baltezerā ceļš pār kanālu

Uz lauka

Svētku reizē Ādažu pagasta Venču mājās.
Ludviga Drēziņa foto no Dainas Kraukles arhīva.

M.Drēziņa ar skolēniem Ādažu skolā
💢💢💢💢💢💢💢💢💢

Latvija un Austrālija

AUGUSTA DRĒZIŅA AINAVU IZSTĀDE SIDNEJĀ

Pēc turpat vai gada pārtraukuma, kurā notika pārbūves darbi, Sidnejas latviešu namā atkal atjaunota jauka tradīcija — regulāras gleznu izstādes. Pārbūves darbi gan nav skāruši izstāžu telpu. Tās vēl arvien notiek vecā nama foajē telpā, ko derētu drusku atsvaidzināt, sevišķi sienu apvilkuma audumu. Mainījusies gan ir izstāžu vadība. No SLT literārās sekcijas to pārņēmusi jaunās Latviešu mākslinieku apvienības Austrālijā Sidnejas nozare ar enerģisko un saimnieciski apdāvināto G. Krūmiņu galerijas direktora amatā. Kaut gan galerijā jau notikušas pāris mazāka apmēra īslaicīgas izstādes, pirmo regulāro izstādi 17. augustā tur atklāja Otto Kārkliņš. Tā ir Augusta Drēziņa 25 darbu parāde ar nosaukumu "Latvijas un Austrālijas ainavas gleznās". A. Drēziņa vārds labi pazīstams tai Sidnejas latviešu publikas daļai, kura nevar vai negrib orientēties šodienas modernās mākslas dažādo novirzienu mudžeklī. Ir jau tā, ka šodien nav viegli definēt, kas ir māksla, un kas ir mākslinieks. Ja man būtu jāvērtē salīdzinājums starp A. Drēziņa labāko darbu un kādu ultramodernu, radikālu avangarda mākslas veidojumu, es drīzāk būtu A. Drēziņa pusē. Ja, turpretī, Drēziņš būtu jāsalīdzina ar kaut vai vidusmēra profesionālu gleznotāju, mans vērtējums nebūtu Drēziņam labvēlīgs. A. Drēziņš ir amatieris ar teicamu amata prasmi, 18. g. s. stilu un gleznošanas manieri.

Tanī pašā laikā es neteiktu, ka Drēziņš ir diletants. Viņa techniskā gatavība un prasme panākt zināmus gleznieciskus efektus savos darbos tālu pārsniedz diletanta līmeni. A. Drēziņš glezno reāli, sīki izstrādātās, rūpīgi nogludinātās un precīzās detaļās. Tā rodas saldi romantiskas ainavas, kas pieder laikmetam, kad krāsu fotogrāfija vēl nebija izgudrota, un galvenais satiksmes līdzeklis bija zirgs un rati. Tur ir viss, ko prasām no labas bet maz vai pat nekā no tā, kas veido mākslinieka gleznu. To_teikdams, negribu un ar nevaru Drēziņu noliegt. A.Drēziņš glezno, viņa darbi dažkārt redzami austrāliešu grupu skatēs, viņa pārdoto darbu skaits esot pāri divi simtiem. Viņa vizionarās Latvijas ainavas ir tīkamas mūsu vecās paaudzes ļaudīm. Negribu arī Drēziņam ieteikt pārtraukt gleznošanu. Viņš nenoliedzami ziedo daudz laika savu darbu veidošanā, un sasniegtie rezultāti ir viņa spēju līmenī. Varētu gan vēlēties vairāk paškritikas un rūpīgāku izlasi, rīkojot patstāvīgu izstādi. No A. Drēziņa skates darbiem tikai pieci manā vērtējumā bija mākslas izstādes līmenī. Labākie to skaitā ir - Brūnā ainava un Kvīhslendas jūrmala. Pieņemams arī Putnu lidojums. Izstāde būs atvērta līdz 12. septembrim.

Latvija un Austrālija

1974.09.06 Austrālijas Latvietis
M. Gauja

💢💢💢💢💢💢💢💢💢

LATVIETE SAŅEM AUSTRĀLIJAS DIENĀ

ATZINĪBAS RAKSTU

Nora Daila Prizalgovska, nelaiķa gleznotāja Augusta Drēziņa meita, šogad saņēma Šolhaivenas (Shoalhaven) pilsētas valdes atzinības rakstu (Certificate of Nomination for the Australia Day Citizen Award) sakarā ar viņas 11 gadu aktīvu darbību, no kuriem trīs gadus bija Jaundienvidvelsas lauku sieviešu biedrības (NSW Countrv Women's Association) Miltonas nodaļas prezidente un divus gadus šīs organizācijas saimniecības vadītāja. Kā saimniecības vadītājai, viņas kompetencē bijis sarīkot cienastu pat līdz 120 viesiem. Pirms pārcelšanās uz dzīvi Leik Kondžolā (Lake Conjola) 1985. gadā, Daila, kā viņu pazīst latviešu draugi, bija Sidnejā aktīva Sv. Jura (St.George) fotokluba biedre, savu laiku arī kluba prezidente un vairākkārt tiesnese labāko darbu izvērtēšanā. Pati laba fotografe, ir Sidnejas Lieldienu izstādē ieguvusi uzslavu par Dienvidamerikā uzņemtu portretu. Daila ir ļoti aktīva un enerģiska un savus pienākumus veic pirmklasīgi. Viņa visur uzsver savu latvisko izcelsmi. Tā, pirms pāris gadiem, pēc ceļojuma uz Latviju, Miltonas klubā sarīkoja filmu vakaru, kurā tērpusies tautas tērpā, stāstīja par Latviju, rādīja diapozitīvus un bija sakārtojusi latvisku izstādes galdu. Apmeklētājus cienāja ar pašceptiem pīrāgiem. Novēlam Dailai vēl ilgi darboties sabiedriskā laukā un veicināt austrāliešos interesi par Latviju.