Atgadījums Carnikavā / Jānis Rūtiņš ^

Kārtības sarga traģisks gals Carnikavā

Ādažu pag. policijas vec. kārtībnieks Jānis Rūtiņš vakar vēlu vakarā Carnikavas stacijas apkārtnē notvēris kādu jaunu vīrieti ar zagtu divriteni. Kārtībnieks zaglim pavēlējis braukt ar divriteni pa priekšu, bet pats uz motocikla tam sekojis, turēdams rokā šaušanai sagatavotu revolveri. Braucot garām bieziem krūmājiem Carnikavas šosejas malā, zaglis no divriteņa pēkšņi nolēcis un tumsā nozudis. Kārtībnieks ielicis nenoslēgto ieroci kažoka kabatā un steidzīgi braucis mājās, lai pa tālruni izziņotu trauksmi. Meklējot kabatā novietoto dzīvokļa durvju slēdzeni, R. nejauši pieskāries revolvera nolaižamai ierīcei. Atskanējis šāviens, un lode ķērusi kārtībnieku  krūtīs. Viņš vēl paguvis iestreipuļot istabā un sievai pateikt: „Sieviņ, es esmu sašāvies." Pēc tam R. bez dzīvības saļimis. 

* Jaunākās Ziņas / 12.04.1938 

Jānis Rūtiņš

Rīgas apriņķa policijas saime, piedaloties apriņķa priekšniekam M.Treijam un  Carnikavas sabiedriskām organizācijām,  korim un orķestrim, 16. aprīlī no Carnikavas labdarības biedrības uz Bērzmuižas kapiem mūža dusā izvadīja patīkamu darba biedru un centīgu sabiedrisku darbinieku Ādažu pagasta Carnikavas vecāko policijas kārtībnieku Jāni Rūtiņu. Viņu, kā zināms, mūžībā aizsauca tikai 40 gadus vecu, kad 11. aprīlī, noziedznieku gūstot nejauši gāja vaļā steigā kabatā ielikts nenoslēgts revolvers. Sēru procesija Rīgā apstājās pie apriņķa priekšnieka kancelejas, kur 5. Rīgas aizsargu pulka orķestris atskaņoja sēru maršu. Kapos pēdējo sveicienu no Rīgas apriņķa priekšnieka un policijas darba biedriem nodeva Rīgas apriņķa policijas I iecirkņa priekšnieks Upelnieks, noliekot krāšņu ziedu vaiņagu. No Carnikavas labdarības biedrības un zvejas rūpniecības sabiedrības atvadījās Ed. Grantskalns, no Ādažu aizsargu nodaļas — nodaļas priekšnieks Lībtāls, Carnikavas brīvprātīgo ugundzēsēju biedrības — Fimvers u.c. Rūtiņš dzimis 1898. g. 13. februārī, Vestienas pagastā, kā rentnieka dēls. Pirmo izglītību ieguvis Vestienas pagasta un draudzes skolā. 1915. g. beidzis tirdzniecības skolu Valkā, pēc tam tūliņ brīvprātīgi iestājies bij. Krievijas armijā, gvardijas pulkā Pēterpilī. īsi pirms Krievijas revolūcijas paaaugstināts par kara laika ierēdni. 1919. g. 14. jūnijā viņš brīvprātīgi stājās Latvijas armijas dienestā kā kaprālis 4. Valmieras kājnieku pulkā, kur nokalpoja līdz 1921. g. 1. aprīlim. Piedalījies 1919. g. kaujās pret Bermonta karaspēku. Policijas dienestā iestājās 1925. g. 1. decembrī par Saldus pilsētas vecāko policijas kārtībnieku un no 1927. g. 20. novembra kalpoja Rīgas apriņķa policijā kā vecākais policijas kārtībnieks. Savu dienestu vienmēr pildīja rosīgi un kārtīgi. Atstāj sērojam dzīves biedri. Saldu dusu dzimtenes smiltainē. 

Aizsaulē aizgājis

* Policija / 01.05.1938

Bēru gājiena laikā apcietināts noziedznieks, kura dēl nāvīgi sašāvās policijas kārtībnieks

Traģiskam nelaimes gadījumam par upuri š. g. 11. aprīlī, kā jau ziņots, krita Ādažu pag. policijas vec. kārtībnieks Jānis Rūtiņš. Viņam vakarā ziņots, ka kāds jauns vīrietis nozadzis Carnikavas iedzīvotāja Artura Viņķela divriteni, kas bijis atstāts pie labdarības b-bas ,,Ozolaine" restorācijas. Kārtībnieks zagli notvēris un pavēlējis braukt ar divriteni pa priekšu, bet pats uz motocikla tam sekojis. Braucot garām bieziem krūmājiem Carnikavas šosejas malā, zaglis no divriteņa pēkšņi nolēcis un tumsā nozudis. Kārtībnieks, turēdams rokā šaušanai sagatavotu revolveri, pārmeklējis tuvāko apkārtni, bet bēglis nav bijis atrodams. Rūtiņš ielicis nenoslēgto revolveri kažoka kabatā un steidzīgi braucis mājās, lai pa tālruni izziņotu trauksmi. Meklējot kabatā novietoto dzīvokļa durvju slēdzeni, R. nejauši pieskāries revolvera nolaižamai ierīcei. Atskanējis šāviens, un R., lodes ķerts, bez dzīvības saļimis. Rīgas apriņķa policija noskaidrojusi, ka bēglis bijis 24 g. v. Jēkabs Jauģietis. Svētku sestdienā traģiski mirušo kārtības sargu, piedaloties daudziem pavadītājiem, pa Jelgavas šoseju pārveda apbedīšanai Bērzmuižas kapos. Olaines tuvumā bērinieki šosejas malā ieraudzījuši ejam kādu jaunu vīrieti, kurā pazinuši Jauģieti. Viņš apcietināts, līdz ar pārējiem aizvests līdz apbedīšanas vietai un pēc tam nogādāts Rīgā. Pie J. bez viņa paša pases atrasta arī kāda Laimoņa Ezergaiļa pase.

Apcietinātais paskaidrojis, ka pēdējo viņam iedevis pats pases īpašnieks, lai J.  palielinātu E. ģīmetni. Noskaidrojies, ka jaunietis liktenīgajā vakarā ar zagto divriteni aizbraucis Viņķeļa mājās Ādažu muižā, kur nozadzis arī V. žaketi ar pulksteni un pasi. Bēgot viņš laupījumu pametis Gaujas malā, kur gatavojies pārpeldēt upi. Mēģinājums aukstā ūdens dēļ tomēr nav izdevies un J. turpinājis slapstīties mežos un tukšos šķūņos. Apcietināšanas brīdī pie J. atrasts sainis ar ielaušanās zādzībām nepieciešamiem rīkiem: stangām, vīlēm, knaiblēm u. c. Jauģietis paskaidrojis, ka nodarbojies ar fotogrāfiju palielināšanu. Domājams, ka viņš, uzdodamies par fotoaģentu, pieņēmis pasūtījumus, iekasējis iemaksas, bet darbus nav izpildījis. Rīgas apriņķa policija turpina noskaidrot Jauģieša gaitas.

* Jaunākās Ziņas / 20.04.1938

-