Viena kolhoza komunisti
 |
| Vera Volāne panākusi savas ieceres piepildījumu — viņa kļuvusi par traktoristi |
Partijas sapulces dienas kartības pirmais punkts bija jaunu biedru uzņemšana. Pieceļas neliela meitene, vēja un skopās rudens saules iebrūninātu seju, un sāka stāstīt biogrāfiju. Daudz jau tur nekā nebija. Skola, darbs, komjaunatne ... Mūžs vēl īss un tas pats noritējis kolhoznieku acu priekšā. Daudz atzinīgu vārdu sapulcē runāja par Veru, par pirmo sievieti traktoristi šai kolhozā. Viņas mazais riteņnieks augu vasaru tekalēja pa tīrumiem. Agronome un briqadiere zināja: tur, kur strādājusi Vera, nav ko pārbaudīt — darbs būs padarīts teicami. — Kas par to, lai Veru Volāni uzņemtu partijas biedru kandidātos, lūdzu pacelt roku. — ierosināja sapulces vadītājs. Balsoja visi. Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" komunistu saime atkal bija kļuvusi bagātāka par vienu jaunu biedru Vera šogad ir trešā, kas stājusies partijas rindās.
 |
| Partijas pirmorganizācijas sekretārs Arnolds Turins sarunā ar dārza strādnieci komjaunieti Leontīni Babuli. |
Partijas pirmorganizācija augusi gadu no gada, un tagad tā savās rindās apvieno 21 kolhoznieku. Arteļa biedri turpat uz vietas diendienā redz komunistos tos paraugus, kuru darbs un dzīve ir atdarināšanas cienīga. Ziemeļrietumu zonas lauksaimniecības mašīnu konstruktoru birojs kolhoza «Ādaži» centra fermā ierīkojis jauna veida slaukšanas agregātu. Pienu tieši no slaucenēm pa stikla caurulēm sūknē uz pieņemšanas telpu. Izplūdis cauri dzesētājam un filtriem, tas satek cisternās. Visā pagarajā ceļā tas nekur nesaskaras ar ārējo vidi, iegūst pilnīgi tīru pienu un atkrīt slauceņu nēsāšana, piena laistīšana, kannu cilāšana. Darbs kļuvis vieglāks un ražīgāks. Uzstādīta virkne sarežģītu ierīču un mehānismu. Ir vajadzīga prasme, lai ar tiem tiktu galā. Valde gudroja, vai nevajadzētu pieņemt kādu speciālistu. Tad ierunājās agrākā slaucēja tagadējā kūts brigadiere komuniste Zinaīda Beitere. Mums lieka cilvēka nevajag. Iztiksim pašas. Zinaida bija uzmanīgi vērojusi konstruktoru darbu, ko pati nebija izpratusi, un tadā veidā pamazām vien iemācījusies apieties ar šīm ierīcēm Korektori vēl arī pēc tam bieži ieradās fermā, izdarīja jaunus uzlabojumus un papildinājumus. Taču tagad viņi jau apspriedās ar Zinaidu kā ar sev līdzīgu jaunrades cilvēku. Pārējās slaucējas šodien ne bez lepnuma saka: — Mūsu inženiere! Zinaida ar padomju cilvēkam raksturīgo izziņas kāri uztver jauno un pakļauj to savai gribai. Vispār kolhozā tas jau kļuvis par paradumu: tur, kur smagāk, kur vajadzīga jaunrades uguns, iet komunisti. "Katlāpās" ierīkoja kombinētu jaunlopu uzbarošanas punktu. No turienes uz sagādes organizācijām ceļo bekoni un labi baroti bullēni. Kolhozā šāda apvienota uzbarotava ierīkota ar gudru ziņu: spēkbarību, vājpienu, dažādu sulīgo barību patērē kā vieni, tā otri, tāpēc iznāk lētāks transports un barība vieglāk saglabājama.
Darbs tur vēl pagaidām smags. Barības sagatavošanas ierīces gan sagādātas, bet transformators atrodas tālu, vadi tievi — elektrībai trūkst sprieguma, lai darbinātu mehānismus. Uzbarotavā vajadzēja enerģisku cilvēku, kas nebaidās grūtību.
 |
| Justīnes Daģes saime ir liela. Viņa apkopj 38OO vistas. |
Un tāds atradās. Tas bija komunists Vitālijs Kolodinskis. Pašlaik «Katlapās» barojas 255 bekoni un 150 teļu. Tas nav pārāk daudz. Bet, kad darbosies mehānismi, uzbarošanas punkts iegūs pavisam citu vērienu.
 |
| Pirmās kompleksās brigādes brigadieris Heinrihs Ūdris (no kreisās) ar traktoristu Staņislavu Litiņu un traktoristu brigādes brigadieri Valdi Libertu. Viņiem ir par ko pārrunāt. Līdz Oktobra revolūcijas svētkiem rugainēm jābūt apartām. |
 |
| Vai tikai citas slaucējas neaizsteigsies priekšā ? — to pie sacensības norises rādītāja noskaidro Centra kūts labākā slaucēja Genoveva Pigožne. |
 |
| Mūsu inženiere — tā slaucējas iesaukušas kūts brigadieri Zinaīdu Beiteri. |
Par to domā arī Vitālijs: — Ja visi agregāti strādās, es varētu nobarot arī 5000 bekonu. Pašu Bārtuli izsaukšu uz sacensību. Tagad mašīnas stāv un rūsē. Taisni sirds sāp uz tām skatoties. Sekretārs A. Turins mierinādams ierunājas, ka nupat priekšsēdētājs bijis Rīgā un viņam apsolīti resnāki vadi. Lai tik tā arī būtu. Padarīt visu ar rokām ir grūti, un mūsu laikā tā iznāk tikai tāda ķēpāšanās. Lopkopība kolhozā «Ādaži» ir galvenā saimniecības nozare, tāpēc arī partijas organizācija tai velta vislielāko uzmanību, sūta tur strādāt savus labākos cilvēkus. Daudz laba kolhoznieki stāsta par slaucēju komunisti Genovevu Pīgožni, vistu kopēju komunisti Justīni Daģi un citiem. Komunisti pašaizliedzīgi strādā ne tikai lopkopībā, bet arī citās saimniecības nozarēs. No agra rīta līdz vēlam vakaram kolhoza tīrumos rūc komunistu Volānes un Pīgožna traktori, skraida šofera Fjodorova vadītā automašīna. Lielu cieņu ar savu taisnīgumu iemantojusi grāmatvede komuniste Anna Kokareviča. Cilvēku izaugsmi rosina pati mūsu dzīve. Tā veidojas un aug augumā acīm redzami. Ādažniekiem piemēri tālu nav jāmeklē. Kolhozs ar katru gadu top spēcīgāks, kolhoznieku dzīve pilnskanīgāka un turīgāka. Rīgas un Carnikavas šosejas malā izaudzis prāvs ciemats ar labiekārtotām mājām. Turpat trīsdesmit kolhoznieku ģimeņu uzcēlušas sev glītas pilsētas tipa savrupmājas ar vairākām istabām, vannu, gaumīgu iekšējo apdari. Modernas mēbeles, radio, televizors, motociklets pat vieglās automašīnas — tās jau kļuvušas par ikdienišķu parādību. Drīz ādažnieces arī veļu vairs nemazgās pašas, viņas to aiznesīs uz veļas mazgātavu, kas top reizē ar pirti. Vēl šogad būs gatava moderna veikala ēka. Nākamajā gadā uzcels ēdnīcu un iekārtos bērnudārzu. Pilsētā vēl tikai gudro par kooperatīvo māju celšanu, bet Ādažos kooperatīvās celtniecības iedīgļi skatāmi jau tagad. Pagaidām gan vēl tādas kopējas mājas būvē uz radniecības pamatiem. Divstāvu ēku ceļ brāļi Iesalnieki un Daģu ģimene. Bet partijas pirmorganizācija jau ir padomājusi, lai šo pasākumu veidotu uz plašākiem pamatiem, ar vairāku ģimeņu piedalīšanos. Arī kolhozs jau nākamgad centrā cels vairāku dzīvokļu mājas. Pret trīs un četrstāvu ēkām vēl diezgan bieži dzird kolhoznieku iebildumus: — Kā varēs izstaigāt ar visiem cūkēdieniem un govju dzirām pa trepēm augšā un lejā, arī pienu ja zeme nebūs pie pašam durvīm. Ādažniekus šāda problēma nebaida. Jau tagad 35 ģimenes ir atteikušās no piemājas zemēm, nākamgad vēl pārdesmit ģimenes gatavojas to darīt. Tas viss notiek bez kādas speciālas aģitācijas. Cilvēki paši grib dzīvot brīvāk, vairāk laika veltīt interesantākām nodarbībām. Izpeļņa kolhozā pietiekami laba, lai varētu dzīvot bez liekajām rūpēm par piemājas zemi un paša lopiem. To vislabāk pateikusi «Eimuru» novietnes slaucēja — Dzīve mūsu kolhozā pēdējos gados strauji virzījusies uz priekšu. Pirms četriem pieciem gadiem darbs bija smags un darba diena gara.
 |
| Vitālijs Kolodinskis pats piegādā barību bekoniem un telēm. Šoreiz viņi atbraucis uz dzirnavām, lai pārvestu mājās pašu tīrumos audzēto spēkbarību. |
Tagad mēs strādājam tikai septiņas stundas dienā un saņemam divas līdz trīs reizes vairāk. Mūsu izpeļņa pilnīgi nodrošina vajadzību apmierināšanu un nav nepieciešams vēl uzņemties klapatas ar piemājas zemi un lopiem. Kolhoznieks "Ādažos" nopelna ne mazāk kā 50 rubļu mēnesī. Ja ģimenei ir vairāk cilvēku, kas iziet kolhoza darbā, tad arī ģimenes budžets iznāk tīri paprāvs. Lai cilvēki dzīvotu arvien labāk, lai viņiem katrs gads būtu jauns pakāpiens uz augšu, par to cīnās mūsu partija, tas ir zelta burtiem ierakstīts Komunistiskās partijas programmā. Visas mūsu lielās valsts mērogā to panāks jo drīzāk, ja ikviena pirmorganizācija savā darba vietā rūpēsies par cilvēkiem, par viņu labklājību. To allaž patur prātā kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācija. Daudzos kolhozos vēl ir tā, ka vadošie darbinieki, mehanizatori, lopkopēji saņem samērā labu un garantētu apmaksu, bet laukkopēji atstāti pabērnu lomā. Tā tas bija arī «Ādažos». Pavasarī kolhozā sasauca atklātu partijas sapulci. Izvēlēja komisiju, kas sīki izpētīja līdzšinējo apmaksas kārtību un izstrādāja ieteikumus kolhoza valdei. Apmaksu laukkopējiem par normas izpildi palielināja. Partijas organizācija te nopietni rūpējas par cilvēku materiālo ieinteresētību, un tas ir liels spēks kolhoza ražošanas līmeņa celšanā. Ādažos ir dzīves augšupeju apliecinoši fakti, daudz lielisku cilvēku. Tas viss nav radies pats no sevis. To veidojusi partijas pirmorganizācija rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Kolhozā ir pašdarbība, lekcijas, politpulciņi, kino - visi tie cilvēku audzināšanas līdzekļi, kas ir daudzos kolhozos.
 |
| Kas saskaitīs tos kilometru tūkstošus, ko nobraucis šoferis Nikolajs Fjodorovs |
Brigādēs, mehāniskajās darbnīcās, fermās, dārzniecībās notiek tā sauktās ražošanas apspriedes, kurās vienmēr iztirzā panākumus vai kļūdas darbā, vēršas pret nedisciplinētiem un nosprauž konkrētus uzdevumus ko darīt turpmāk.
 |
| Bērzu pavadīta, tālumā aiziet jaunā ciemata iela |
| Viena Kolhoza Komunisti |
1962.11.05 Zvaigzne P. SŪNA |
|
.jpg){kind=small}
 |
| Valdes priekšsēdētājs lauksaimniecības zinātņu kandidēts Alberts Kauls. |
🍀 🍀 🍀
 |
| Elza Mitriķe ir viena no veiksmīgākajām slaukšanas meistarēm ne tikai «Ādažos», bet arī republikā. |
 |
Valdes sēdē. Zīmīgi, ka fonā ir Nopelniem bagāto kolhoznieku portreti. |
| PILNĀKAM GALDAM |
1983.10.01 Zvaigzne ILGONIS BITE aa.jpg){kind=small} |
🍀🍀🍀     |
Kopsaimniecības «Ādaži» skaitļošanas centrā.
Briljantu fermas ziemas dārzā šoziem jumtu pacēla četrus metrus augstāk,
augiem bija kļuvis par šauru.
«Ādažu» govju piens tiek sadalīts Rīgas bērnudārziem.
Jaunie ādažnieki.
Palīgnozare. Polietilēna ražošanas iecirknis Podniekos.
|
a.jpg)
🍀 🍀 🍀
PSKP 27. kongress: darba un dzīves virzieni
«ĀDAŽU» neparastie ritmi
Atbraucējiem katrs šīs Rīgas rajona agrofirmas apmeklējums atklāj vienmēr ko jaunu, neparastu. Dzīve te nav "iestāvējusies". Veco drosmīgi nomaina dažādi nestandarta risinājumi, kas balstīti uz zinātnes jaunākajām atziņām, uz kolhoza ļaužu ierosmēm un iniciatīvu. Ir darbs, ļoti nopietns, apzinīgs, atbildīgs. Par to visu varēja pārliecināties astoņu rajona redakciju darbinieki. Rīgas radošās apvienības kārtējās sanāksmes dienu pavadot kopā ar agrofirmas ģenerāldirektoru Sociālistiskā Darba Varoni A. Kaulu, speciālistiem, tiekoties ar agrofirmas ļaudīm dažādās ražotnēs, atpūtas un sporta kompleksos.
UZ MĒRĶI - BEZ NOLAIDĒM
Agrofirmas "Ādaži" īpatnība ir tā, ka ne tikai jāpaplašina lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde pašiem, bet arī ar pie sevis aprobētām tehnoloģijām jāsekmē zinātniski tehniskais progress citās saimniecībās. Nākamgad sāksim, bet 1989. gadā masveidā slēgsim līgumus ar kolhoziem un sovhoziem par tādu strādāšanas sistēmu ieviešanu, lai ražas varētu programmēt un garantēti tās iegūt - par šī uzdevuma risināšanas ceļiem stāstīja A. Kauls. Līdz šim zinātniskās iestādes aprobežojās galvenokārt ar ieteikumiem. Mūsu variants citāds - agrofirmas darbinieku brigādes izbrauks uz līgumsaimniecībām un tur praksē īstenos augstu ražu tehnoloģijas. Var apskaust to mērķtiecību un neatlaidību ar kādu tiek iets uz šo mērķi! Progresīvi aizsākumi bijuši arī mūsu rajonā, tomēr vairākumā tie dziļāk par pelēcīgo ikdienu neiesniedzās. «Ādažos» pavisam cita pieeja. Lai tehnoloģiju izstrādnēm būtu līmenis. A. Kauls ieceru īstenošanai sev palīgos darbā pieņēmis piecus zinātņu kandidātus. Izveidots zinatniskais centrs, agrokīmiskā laboratorija, eksperimentālais cehs tehnikas pilnveidošanai un jaunu mašīnu radīšanai, kādas vajadzīgas, lai lauksaimniecībā vārda vistiešākajā nozīmē nodrošinātu komplekso mehanizāciju. Visās apakšvienībās uzstādīta skaitļošanas tehnika; ar kuru ātri un precīzi no daudziem variantiem izskaitļo racionālāko. Protams, lai mācītu citus, jābūt galvas tiesu «augstākiem» par šiem citiem. Jāteic, ka arī šis nosacījums pildīts godam. Uz zemes, kuras dabiskā auglība 38 balles, graudu raža ir 50 c no ha, divtūkstoš divsimt govju ganāmpulkā vidējais izslaukums no katras - gandrīz 5100 kg piena. Arī pērngadējais 45 miljoni rubļu realizācijas ieņēmums (ieskaitot palīgražošanu) uz šīs zemes. Lai pašu saimniecībā, kā arī citās, ar kurām nolemts sadarboties uz kooperācijas pamatiem, sekmes kartupeļu audzēšanā būtu vēl labākas kopā ar igauņu zinātniekiem ierīkota meristēmu laboratorija, kurā izaudzē no slimībām atveseļotu sēklu. Līdz 2000. gadam izslaukumu paredzēts palielināt līdz 8 tūkstoši kg piena no govs. Straujai ražīgāko govju pavairošanai sākta embriju transplantācija. Šo progresīvo metodi ādažniekiem palīdzēja ieviest Čehoslovākijas kolēģis.
CELTNIEKS - NĀKOŠAIS ĪRNIEKS
Ceļ "Ādažos" ātri un kvalitatīvi. Ilustrācijai, piemēram, minēja tādu faktu. Janvārī valde pieņēma lēmumu par savas ceptuves un maizes veikala "Kukulītis" celtniecību, 9. maijā ādažnieki varēja jau pirkt savas firmas pirmā cepuma baltmaizi. Gada laikā uzcelts sporta nams. Praktiski astoņos mēnešos vidusskolas pirmā kārta 900 skolēniem. Par skolas celtniecību gribas stāstīt īpaši, jo te aizsākās ierosme, kas tagad iemantojusi neparastu turpinājumu. Vidusskola paredzēta 1300 skolēniem. Tāmes kopvērtība - 4.5 miljoni rubļu; Būve sadalīta trijās kārtās. Pirmajā bija divi mācību un savienojošais korpuss, otrajā - trešais mācību korpuss, sporta un aktu zāles, kurās, sapludinot kopā, vietas būs divi tūkstoši skatītājiem (nodos ekspluatācijā līdz šī mācību gada sākumam). Trešajā kārtā, ko turpinās celt nākamgad, ir peldbaseins un korpuss darbmācības kabinetiem. Kad bijām skolā, gide - viena no pedagoģēm, pastāstīja: - Pērn pavasarī te bija pamati un visur neizbrienami dubļi. Darba apjoms milzīgs, ja tā godīgi teikt, ticības nebija, ka l. septembrī skola varētu būt gatava. Tad valde pieņēma lēmumu - katram ādažniekam no darba brīvajā laikā skolas celtniecībā jānostrādā trīs dienas. Strādāja visi, arī mēs - skolotāji. Tas bija liels atspaids un palīdzība būvniekam. Tā, kopīgiem spēkiem, tapa šī celtne, un 29. augustā notika skolas svinīga atklāšana. Ādažniekiem iepatikās šāda strādāšana. Pie vidusskolas aizsāktais tagad turpinās 80 dzīvokļu dzīvojamās mājas būvē. Nauda un materiāli - saimniecības, celtnieki - paši nākamie īrnieki. Strādā brīvajā laikā - pēc darba, sestdienās un svētdienās, arī tad, kad maiņa aizvadīta kolhoza darbā. Lai izpildītu programmu «Dzīvoklis - 2000», saimniecībā izmanto visas pieejamās formas. Tāpēc ik gadu jurģus svin 50-60 ģimenes.
NAUDAS MAKA BIEZUMS UN ATBILDĪBA
Šie jēdzieni «Ādažos» savstarpēji saistīti cieši jo cieši. Strādnieks saņem par sava darba galarezultātu. Bet kā ar dažāda ranga vadītājiem, kuru atalgojums nestimulē censties, lai uzticētajā iecirknī ražošanai būtu augšupejoša līkne? Patiesi, cik arī pie mums nav dzirdēts, ka vidējais posms "nevelk", kas tomēr ir viens no galvenajiem visā pārvaldes ķēdē, jo ir vistuvāks ražotājam. "Ādažos" rasts risinājums. Alga viņiem tagad ir tik liela, kāda iznāk vidēji uz vienu strādājošo vienībā, kuru konkrētais vadītājs vada. Pilnā apjomā, ja viss izkārtots kā nākas, darbi sokas un plāni pildās, ja ne - jāver vaļā maks. Kāds procents par neizdarību atrēķināms, to nosaka pastāvīgi darbojošās atestācijas komisija. Vienkārši, bet efektīvi.
1987.07.04 Komunisma Ceļš (Bauska)
BULLE, V.
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru