Jaunumi par Ādažu tilta spridzināšanu
Līga Krapāne
Noskaidrots arī, ka 5.martā apmēram piecos pēcpusdienā automašīna, kuru vadījis šoferis armijas formā, pirms Ādažu tilta uzņēmusi divus privātās drēbēs tērptus pasažierus, uzbraukusi uz tilta un apstājusies, atpakaļgaitā no tilta nobraukusi, pēc tam apgriezusies un aizbraukusi. Šo faktu redzējuši vairāki cilvēki, kas tobrīd stāvējuši autobusa pieturā Ādaži-2. LR Prokuratūra ļoti gaida pilsoņus, kas varētu liecināt par spridzinātāju atkāpšanās virzienu laika posmā starp plkst 4.15 un 4.30 no rīta, kā arī ievērojuši minētās automašīnas numuru.
* Diena / 12.04.1991
Vēl trīs sprādzieni
Līga Krapāne
Rīga, 6. marts. Naktī no 5. uz 6. martu apmēram pulksten 4.00 no rīta notika trīs sprādzieni — Rīgas pilsētas Ickšlietu pārvaldes kopmītnēs Koku ielā 10, daudzstāvu dzīvojamās ēkas liftā Ezermalas ielā 2/2 un Ādažos uz tilta, kas ved uz armijas daļu. Cilvēki nav cietuši. Domāju, ka sprādzieni izdarīti, lai destabilizētu situāciju republikā, it īpaši Rīgā, pirms 17. marta PSRS referenduma, Dienai teica LR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Rita Aksenoka, piebilstot, ka šajos trijos sprādzienos tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nav bijuši cilvēku upuri. Koku ielā 10 spridzeklis bijis novietots pie kopmītnes sardzes durvīm. Sprādziena rezultātā saārdīta sardzes istabiņa un ārsiena. Ezermalas ielā 2/2 sprādziens noticis liftā, kas tobrīd atradies ēkas desmitajā stāvā. Rezultātā stipri bojātas dzīvokļu sienas un lifta šahta. Ādažu tiltam sprādziena rezultātā bojāts segums, nesošās konstrukcijas nav cietušas. Ādažu vidusskolai izbiruši vairāki logi. R.Aksenoka informēja, ka kopš pagājušā gada rudens, kad sākās sprādzienu sērija Latvijā, līdz šim ir 22 neatklātas spridzināšanas, 18 no tām — līdzīgas pēc izvēlētajiem objektiem (galvenokārt — kreiso spēku iestāžu un armijas ēkas). Vienādas ir arī izmantotās sprāgstvielas, tehniskais izpildījums un faktiski visos gadījumos fiksēts vienāds autotransports, kas vienu līdz piecas minūtes pirms sprādziena no izvelētā objekta aizbrauc. Pagājušās nakts sprādzienu izmeklēšanu veic VDK, IeM un LR Prokuratūras izmeklētāji.
* Diena / 07.03.1991
| Vēl trīs sprādzieni |
1991.03.07 Diena Līga Krapāne  |
Atkal tuvāk bezdibenim
"CĪŅAS" komentārs
Masu informācijas līdzekļi jau ir ziņojuši par trijiem sprādzieniem, kas notika naktī no otrdienas uz trešdienu. Acīmredzami, ka terora akti kļūst mērķtiecīgāki un vairs neizraisa nekādas šaubas par to, kam tie adresēti un pret ko vērsti. Atcerēsimies, ar kādu informāciju sabiedrību baroja gan pazīstamāki, gan nepazīstamāki masu mediji: komunisti un armijnieki to vien tīko, lai šeit ieviestu Prezidenta pārvaldi. Vai arī uz Latviju attiecinātu likumu par ārkārtējo stāvokli. "Platformisti" un "okupanti" ir gatavi uz jebkuru nelietību, lai tikai atkal sagrābtu varu. Viņi, bez šaubām, paši nosvieda kādu "plaukšķi" pie savām ēkām, nav izslēgts, ka paši sašāva arī Preses nama durvis. Un, protams, aizdedzināja "Volgu", kurā brauca Ņevzorovs. Vārdu sakot - šie briesmoņi ir gatavi uz visu. Presē publicētie materiāli, televīzijā parādīto sižetu videoieraksti, radioraidījumu skaņu ieraksti vairāk nekā pārliecinoši liecina: nav žēlots pūļu, lai radītu ienaidnieka tēlu. Ja tāda nav, tad jāizdomā. Diemžēl šīs līdz slimīgumam sakāpinātās fantāzijas augļu žultainā sula iepilējusi arī daža vienkārša cilvēka apziņā. Un viņš ir gatavs noticēt, ka tā ir svēta patiesība, jo "tas taču ir uzrakstīts", vai arī "es to redzēju televīzijā un dzirdēju pa radio". Gatavs un spiests uzklausīt, jo kur tu glābsies, ja no visām pusēm apstrādā dienu un nakti. Beidzot arī pat prātīgam cilvēkam sāk rādīties baltās pelītes un šķiet, ka aiz muguras dzirdami soļi, kaut arī tur neviena nav...
Kad mēs pēcpusdienā piebraucām pie Ādažos uzspridzinātā tilta, tas jau bija gandrīz salabots; jā, tieši tilta, kaut gan trešdienas rītā pa radio dzirdējām par sprādzienu, kas noticis "uz Ādažu ceļa". Protams, tilts jau arī ir ceļa sastāvdaļa, un tomēr... Varētu sacīt tā - kaut arī tilts ir ceļš, tad ceļš gan vēl nav tilts. Tik tās atšķirības. Šis sprādziens bija noticis, kā fiksēts netālu dislocētajā karaspēka daļā, pulksten 4.13 minūtēs. Ceļa otrā pusē, dažus simtus metru no tilta, atrodas skola. Šai ēkai laimējies. Sprādziena izraisīto gaisa vilni daļēji aizkavēja neliels paugurs starp tiltu un ceļu. Izbira "tikai" 18 logi. Dzirdējām uzskatu - ja pa horizontāli sprādziena vilni neaizkavētu šis pauguriņš, tad diezin vai skolas atklātajā, ceļa pusē, vispār paliktu kāda neskarta loga rūts. Atbildi uz jautājumu - kāpēc? - šodien meklē visa sabiedrība. Protams, atskaitot tos, kuri zina vairāk. Taču dažas neapstrīdamas patiesības jau šodien ir redzamas ar neapbruņotu aci. Starp citu, vienā no attēliem, kurā redzams Ādažu tilta fragments ar "patriotiskiem" saukļiem, neprasa īpašus komentārus. Tādi redzēti gan piketos, masu pasākumos, apšaubāmas gaumes sacerējumos, par masu mēdijiem jau nu nemaz nerunājot. Pat aklais un kurlais šādos apstākļos sajēgs - kaut kas jādara!
Kad mēs pēcpusdienā piebraucām pie Ādažos uzspridzinātā tilta, tas jau bija gandrīz salabots; jā, tieši tilta, kaut gan trešdienas rītā pa radio dzirdējām par sprādzienu, kas noticis "uz Ādažu ceļa". Protams, tilts jau arī ir ceļa sastāvdaļa, un tomēr... Varētu sacīt tā - kaut arī tilts ir ceļš, tad ceļš gan vēl nav tilts. Tik tās atšķirības. Šis sprādziens bija noticis, kā fiksēts netālu dislocētajā karaspēka daļā, pulksten 4.13 minūtēs. Ceļa otrā pusē, dažus simtus metru no tilta, atrodas skola. Šai ēkai laimējies. Sprādziena izraisīto gaisa vilni daļēji aizkavēja neliels paugurs starp tiltu un ceļu. Izbira "tikai" 18 logi. Dzirdējām uzskatu - ja pa horizontāli sprādziena vilni neaizkavētu šis pauguriņš, tad diezin vai skolas atklātajā, ceļa pusē, vispār paliktu kāda neskarta loga rūts. Atbildi uz jautājumu - kāpēc? - šodien meklē visa sabiedrība. Protams, atskaitot tos, kuri zina vairāk. Taču dažas neapstrīdamas patiesības jau šodien ir redzamas ar neapbruņotu aci. Starp citu, vienā no attēliem, kurā redzams Ādažu tilta fragments ar "patriotiskiem" saukļiem, neprasa īpašus komentārus. Tādi redzēti gan piketos, masu pasākumos, apšaubāmas gaumes sacerējumos, par masu mēdijiem jau nu nemaz nerunājot. Pat aklais un kurlais šādos apstākļos sajēgs - kaut kas jādara!
Ar katru nākamo sprādzienu teroristi kautrējas mazāk un mazāk. Posts, ar ko pirms kāda laika tikai draudēja, ienācis laužu mājās. Kurš var būt drošs, ka kuru katru brīdi nāve nepieklauvēs arī pie jūsu durvīm? Pie tam te vairs neglābs ne politiskie uzskati, ne tautiskā ideja. Nāves izkapts sprādzienā visus pļauj vienādi. Tikai laimīga gadījuma pēc Ezermalas ielas 12 stāvu namā terora aktā cilvēki palika dzīvi. Tikai par mata platumu no bojāejas atradās kā armijas personālsastāva ļaudis, tā arī iedzīvotāji, kurus mēs esam paraduši saukt par pamattautības pārstāvjiem. Jāizdara vēl viens bēdīgs secinājums. Dzīvokļu celtniecība Rīgā jāuzskata par praktiski pārtrauktu. Cik ir, tik ir, vairāk klāt diezin vai kas nāks. Toties mazumā gan iet, jā,par to varam nešaubīties.
Bez jau pieminētā nama teroristi paciemojās arī milicijas skolas kopmītnē un arī tur atstāja savu vizītkarti. Visi trīs sprādzieni - Ādažos, Ezermalas ielas namā un pieminētajā kopmītnē demonstratīvi notika ar nelielu laika atstarpi, intervāls bija tikai nedaudzas minūtes. Kā saka - pazīsti mūsējos! Mēs varētu izteikt pārdomas par to, kāpēc terorisms iet plašumā un kāpēc līdz šai baltai dienai neviens noziedznieks nav notverts. Bet tad laikam būtu jāsāk prātot, kas īsti notiek: vai ķērēji skrien pārāk lēni, vai spridzinātājiem ir pārāk ātras kājas? Vai var būt kā viens, tā otrs? Taču atturēsimies no tālākām pārdomām. Tās varētu mest ēnu uz ministra Važņa kunga uzplečiem. Ne jau velti kādā preses izdevumā bija ievietots sarkastisks aizrādījums, ka Iekšlietu ministrijai vajadzīgi apsardzes ļaudis. Pensionāri var strādāt amatu apvienošanas kārtībā, sievietes, kas vecākas par 60 gadiem, darbā nepieņem... Kas zina, kurā brīdī sabiedrība nonāks līdz bezdibeņa malai, kur ir tikai viens solis līdz pašiznīcībai. Kā vecu vecajā padomā peldētājam: atceries, jo tālāk no krasta, jo tuvāk jūras dibens... | Atkal tuvāk bezdibenim |
1991.03.12 Cīņa L. R-s |
B. Koļesņikova foto (LETA)
I. Znotiņa foto (LETA)
M. Gleizera foto
 |
| Saspridzinātais Kadagas dzelzs tilts pār Gauju uz PSRS armijas kara bāzi Ādažos. Atjaunošanas darbus veic Padomju Armijas karavīri. / ( 06.03.1991 - 31.03.1991 ) |
UZVARAS 40. GADADIENA
BRĪVĪBAS CEĻA TURPINĀTĀJS
Sapieru bataljona rindās Aleksandru Kravčenko iesauca uzvaras gadā. Mūsu reaktīvo mīnmetēju «Katjušu» atbalsis jau aizskanēja Berlīnes virzienā. Jā. arī vēl tagad, sanākot kopā kara laika pusaudžiem, viņi ar sajūsmu runā par šīm kaujas mašīnām ar mīļo nosaukumu. Reizēm pastrīdas, kas gan devis tām tādu nosaukumu. Aleksandrs Kravčenko zina divus variantus. Šis nosaukums radies Blantera pazīstamās dziesmas iespaidā vai arī uz to pamudināja iekārtai piestiprinātā fabrikas zīme. (Mīnmetēju kara laikā ražoja Kominternes rūpnīcā Voroņezā. Bet ir zināms, ka sākumā kaujas mašinu BM-13 sērijveidā sāka ražot Maskavas rūpnīca «Kompresors». Hitleriešus Katjuša pirmo reizi «pacienāja» 1941. gada 14. jūlijā pie Oršas.) Bet sapierim Aleksandram Kravčenko nācās sekot pa pēdām uzvarai. Viņa bataljona karavīri atjaunoja saspridzinātās slūžas un tiltu Ulbrokā. Vēlāk pavasara palos, vajadzēja rūpēties par pontonu tiltu pāri Gaujai pie Ādažiem. Atjaunojot karā sagrauto, Ludzas apriņķa zēnam Aleksandram Kravčenko Padomju Armijas rindās pagāja 26 gadi. Arī pēdējie piecpadsmit daudz neatšķiras no iepriekšējiem. Tikai tos viņš aizvadījis kolhozā «Ādaži», strādādams par būvmateriālu sagādnieku. Celtniecības vēriens kļūst arvien lielāks, nāk klāt arvien jauna tehnika un būvmateriāli. Taču, tāpat kā pēckara gados, arī tagad nemainīga paliek cilvēka godprātīgā attieksme pret darbu. Rūpība ar kādu bijušie karavīri ceļ nākotni.
H. Jurčenoks
* Darba Balss / 25.08.1984
 | |
|
Terrora akti Latvijā
Latvijā naktī uz 6.martu starp pl. 2:15 un 3:00 pēc pusnakts, kā zināms, sprāga trīs bumbas, nodarot ap 100.000 rubļu zaudējumu. Tās atgādināja pagājušā gada beigās un šogad janvāra sākumā Rīgā notikušo bumbu sprādzienu sēriju, kas ietilpa kopīgā akcijā sagatavot Latvijā bruņotu apvērsumu latviešu valdības gāšanai un okupācijas režīma pastiprināšanai. Dažādu iemeslu dēļ apvērsums toreiz apstājās pusceļā, bet rodas jautājums, vai 6.marta bumbu sērija neievada jaunu terrora akciju ar nolūku sagraut pastāvošo nedrošo līdzsvaru un radīt chaosu, ar kuru varētu attaisnot valdības gāšanu un varas pārņemšanu "stingrākās" rokās. Pagājušā gadā notikušās bumbošanas rīkotājus uzraudzības iestādes līdz šim nav atklājušas, par spīti tam, ka Rīgā ir skaitliski liela milicija un vispārējai drošībai īsti prāvi Valsts drošības komitejas spēki. Ar ziņkāri jāgaida, kas notiks šoreiz — vai atkal vainīgie paliks neatklāti, kaut trijās vietās paveiktā bumbošana prasīja prāvu personu skaitu tās sagatavošanai un īstenošanai un arī daudzas automašīnas, no kurām dažas ir redzētas. Loģiski apsvērumi liek pieņemt, ka tik plaša akcija nav noslēpjama liecinieku acīm ne sagatavošanas laikā, ne īstenošanas brīdī. Ja uzraudzības iestāžu atbilde atkal būs parastā, ka vainīgie nav zināmi, tad dabīgi rodas aizdomas, ka šīs terrora akcijas sākumi un sagatavošana sniedzas augstākos slāņos nekā dažu apmātu huligānu smadzenēs. Latvija vēl arvien ir okupēta zeme, un atbildīga par pilsoņu drošību tajā ir okupācijas varas nelegālā turētāja — padomju valdība Maskavā. Iepriekšējās Baltijā notikušās terrora akcijas — 13. janvārī Viļņā un 20.janvārī Rīgā — sākuma pavedieni aizsniedzās līdz Kremļa sliekšņiem. Ja šoreiz notiek tas pats, tad jākonstatē, ka Baltijas republikas, kas Eiropā patlaban ir vienīgās okupētās valstis — ir padotas varai, kas grib tās apspiest, pārvaldīt un savu interešu dēļ arī iznīcināt ar terrora palīdzību. Šāds konstatējums, kuram ir daudz pierādījumu, tad uzliek baltiešiem Rietumos pienākumu to padarīt par starptautiski zināmu jautājumu un saukt talkā visas piekritīgās instances šīs kriminālās nejēdzības novēršanai. Baltiešiem ir apnicis klausīties, ka viņi nespējot savās zemēs uzturēt kārtību, katru reizi pēc tam, kad Maskavas darboņi vai viņu pakalpiņi tur paveic kādus zemiskus terrora soļus. Baltieši nav bijuši iesaistīti nekādos konfliktos savā starpā, ne sadursmēs ar citām tautībām. Ārzemju novērotāji ir atzinuši, ka baltieši savās zemēs dzīvo priekšzīmīgā mierā un uzvedībā. Baltiešiem tāpēc nav vajadzības mierīgi noskatīties, kā soli pa solim pazemo un iznīcina viņu tautas. Ir jāmobilizē visi pozitīvie spēki pret šo starptautisko noziegumu. Zināšanai sniedzam te vēlreiz datus par 6.martā notikušo bumbošanu:
1. Rīgā, Ezermalas ielā, Ķīšezera krastā, kur dzīvo padomju armijas virsnieku ģimenes.
2. Pie milicijas darbinieku kopmītnēm, Torņakalnā, kur šķiras Jelgavas un Zasulauka dzelzceļi. Tur izkaisītas krievu valodā rakstītas skrejlapas, kas apvaino krievu tautības iedzīvotājus. Pēdu jaukšanai tām dots paraksts: Daugavas Vanagi. 3. Uz tilta pār Gauju pie Ādažiem pie armijas poligona (6.marta naktī tur novērotas 2 Volgas un 1 Žigulis).
Vērotājs
* Brīvā Latvija / 18.03.1991
 |
| 1991.g. marts |
| Draudi un apjukums LKP Centrālkomitejā |
1988.06.29 Laiks |
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru