* Nedēļa / 12.06.1925.jpg)
* Nedēļa / 12.06.1925🐟🐟🐟
* Jaunā Nedēļa / 10.09.1926 
Nēģu tači Carnikavā
1930.10.01 Jaunais Cīrulītis
Mārtiņš Sams
Carnikavas nēģi 1937.01.22 Brīvā Zeme
Nēģu izņemšana no murdiem. Augšgaliešu tacis Gaujā. Ap 1930.gadu.
Sākas nēģu zvejas sezona 
Carnikavas zvejas māja
Sākas nēģu zvejas sezona 1937.07.01 Zvejniecības Mēnešraksts
Nēģu pārstrādes fabrika Carnikavas ciemā. 30.gadi.
🐟🐟🐟FotoreportāžaNēģi nāk...
Lielākā daļa murdu jau izcelti. No palikušajiem J. Pētersons dažus paceļ.
Šim būs tā kilogrami četrarpus, pieci, — saka brigadieris A. Kīns,
rādīdams vienu no izceltajiem lašiem, kamēr otrs spurojas J. Pētersona ķeselē.
J. Grūbe un J. Bendiņš pārcilā murdus, kuriem mutes uz jūras pusi.
Nēģi nāk... / 1957.09.15 Darba Balss (Rīgas rajons) / Akmeņkalna, A.
Zvejnieku arteļa «Sarkanais daugavietis» zvejnieki iepazīstas ar zvejniekuarteļa «Carnikava» nēģu taci Gaujā
NĀK LIELI LOMI
Nēģu tacis Gaujā pie Carnikavas
Nāk lieli lomi 20.10.1966 / Zvaigzne / A.Lignara tekstsNēģi nāk krastā
Posminieks Mārtiņš Krūmiņš apmierināts par lielo lomu
Ar neērtajiem un smagajiem maisiem ir tīrā ķēpa!
Nēģi nāk krastā / 1967.12.07 Cīņa / A. Urālietis
Āliņģus cirst bija vērts Zvejnieku kolhozam «Carnikava» par teicamiem sasniegumiem socialistiskajā sacensībā un par nozvejas plāna pārsniegšanu 1971. gada ceturtajā ceturksnī piešķirts PSRS Ministru Padomes un VACP ceļojošais Sarkanais karogs un pirmā naudas prēmija. Pašlaik četri kolhoza kuģi atrodas tālu no dzimtajiem krastiem, Zvejas vīri dara visu, lai arī piecgades otrā gada plānu izpildītu ar uzviju. Šā gada pirmā ceturkšņa plāns jau izpildīts par 65 procentiem. Kaut arī jūras līci un Gauju sedz ledus kārta, krasta zvejnieku brigādes cērt Gaujas ledū āliņģus un gremdē murdus zem ledus, lai turpinātu nēģu zveju.
Vecais zvejnieks Jānis Grūbe saka tā:
«Pamazāk ir, bet gluži velti biezie ledi nav cirsti.»
Āliņģus cirst bija vērts / 1972.02.16 Cīņa / B. Tiknusa
Nēģu tacis Gaujā pie Carnikavas
Padomju laika atklātne. Tacis uz Gaujas upes. 20.gs. 60.gadi
🐟🐟🐟Kā palielināt nēģu populāciju
Vēl pavisam nesen nēģu nozveja Latvijā strauji palielinājās. Bet pēdējos gados tā krasi samazinājusies. Tālab īpaši nozīmīgi ir mūsu zinātnieku pētījumi, kā palielināt nēģu populāciju un līdz ar to arī nozveju Latvijas upēs. Šai nolūkā ļoti svarīgi ir ieviest nēģu ikru inkubāciju republikas zivjaudzētavās. Nēģi nav zivis, kā bieži domā, bet pieder pie īpašas klases apaļmutniekiem Cyciostomata. Mūsu republikas ūdeņos sastopamas trīs nēģu sugas: jūras nēģis Petromyzon marinus (L.), Eiropas strautu nēģis Lampetra planeri (Bloch) un Eiropas upju nēģis Lampelra fluvlatllls (L ). Jūras nēģi Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir reti sastopami. To garums var sasniegt vienu metru. Nārstot tie ieceļo upju lejtecēs. Tā kā šie nēģi reti sastopami, to bioloģija ir maz izpētīta. Eiropas strautu nēģi dzīvo saldūdeņos un ir plaši izplatīti mūsu republikas upēs un strautos. Dzimumgatavību sasniegušo īpatņu garums nav lielāks par 16 cm. Tie nārsto maijā un jūnijā, vienlaicīgi ar Eiropas upju nēģiem. Strautu nēģiem vidējiļ ir 1500 ikru vienā olnīcā. Ikru inkubācija ilgst 3—4 dienas. No ikriem izšķīlušies kāpuri dzīvo kāpuru stadijā līdz 5 gadiem. Tie uzturas sanesumiem bagātās upju un strautu attekās, kur tie aktīvi barojas ar detrītu. Kāpuru garums ir vidēji 20 cm. Ziemā notiek metamorfoze, un nēģu izmēri samazinās. Interesanti, ka jau kāpuriem sāk attīstīties dzimumprodukti. Metamorfoze notiek ziemā. Pēc metamorfozes strautu nēģu izmēri samazinās. Nēģi pārtrauc baroties, un tiem deģenerējas barības trakts. Pēc nārsta tie nobeidzas. Nelielo izmēru dēļ šiem nēģiem nav rūpnieciskas nozīmes. Rūpnieciska nozīme ir Eiropas upju nēģiem. To svars svārstās no 25 līdz 145 g, bet garums no 20 līdz 43 cm.
Tie ieceļo visās mūsu republikas upēs, kas saistītas ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Ieceļošana sākas augusta beigās un turpinās līdz nākamā gada aprīlim, maijam Nārsts notiek maijā un jūnijā, kad noskrējuši lielie pavasara palu ūdeņi un ūdens temperatūra sasniedz vidēji +9°C. Nēģu nārsts nesākas visās LPSR upēs vienlaicīgi. Ventas baseinā, kur pavasaris iestājas agrāk nekā Daugavas, Gaujas un Salacas baseinā, arī nēģu nārsts sākas agrāk. Tā, piemēram, Ventā pie Kuldīgas nēģu nārsts sākas ap 15. aprīli, Gaujā ap 1- maiju, bet Salacā tikai ap 10. maiju. Nārsta vajadzībām nēģi uzmeklē vietas upē, kur straumes ātrums ir 1,5—2 m sekundē, dziļums svārstās no 0,20 līdz 1,20 m, upes pamatu klāj oļi un smalka grants. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi, kuri ar asti izrok nārsta bedri vidēji 30X30 cm platībā un līdz 10 cm dziļumā. Šādu nārsta bedri sagatavo viens tēviņš, dažreiz arī divi, bet nārsta brīdī atsevišķās vietās var konstatēt vienu mātīti un pat 7 tēviņus. Nēģu tēviņš, kurš gatavo nārsta bedri, sagaida mātīti, bet, ja tā neapstājas nārstot sagatavotajā bedrē, tēviņš pamet to un dodas līdzi mātītei. Mātīte nērš ikrus porcijām, tos apaugļo vairāki tēviņi, pēc tam tēviņi un mātīte kopīgi ar astes vēzieniem ierušina apaugļotos ikrus smiltīs. Mātītēm ir no 15 000 līdz 25 000 ikriem vienā olnīcā. Pēc nārsta nēģi nobeidzas. Ikru inkubācijas ilgums atkarīgs no ūdens temperatūras. Piemēram, ja ūdens temperatūra ir + 15,5°C, ikru attīstība ilgst 13 diennaktis Pirmās 3 dienas pēc izšķilšanās nēģu kāpuri «ņurņiki» guļ nekustīgi turpat, kur inkubācijas periodā atradās ikri, ierušināti upes smiltīs. Pēc tam nēģu kāpurus, kuri šai laikā ir ļoti sīki ap 5—6 mm gari, straume nes uz leju, uz barības vietām. Nokļuvuši atvaru malās, kur straume lēnāka un upes dibens bagāts ar sanesumiem un trūdvielām, tie ierokas un sāk aktīvi baroties ar detrītu. Kāpuri dzīvo upēs 4—5 gadus. Pēc metamorfozes, kas notiek ziemas mēnešos, jaunie nēģīši dodas uz jūru. Šeit tie sāk aktīvi baroties, piesūcoties siļķveidīgajām (reņģēm, brētliņām) un lašveidīgajām (salakām) zivīm. 
bioloģijas zinātņu kandidāte docente R. Eglīte.
Ar ragvielas «zobiņiem» nēģi grauž zivju muskuļaudus, kā arī iekšējos orgānus un iesūc sasmalcināto masu zarnu traktā. Ir jāatsakās no plaši izplatītā uzskata, ka nēģi barojas, izsūcot saviem upuriem asinis. Jūras dzīve ilgst apmēram 2 gadus, pēc tam nēģi sāk ieceļot upēs uz nārstu. Jau migrācijas sākumā tie pārtrauc barošanos, zarnu trakts reducējas. Nēģu rūpnieciskā nozveja notiek, tiem ieceļojot upēs, pie tam jāatzīmē, ka pēc nēģu nozvejas apmēriem mūsu republika ieņem pirmo vietu pasaulē. Rūpnieciskā nozveja galvenokārt notiek Gaujā, Salacā, Daugavā un Ventā. Pēc nozvejas apmēriem pirmo vietu ieņem Gauja. Nēģu nozvejas apmēru un dinamikas pētījumiem jau 1912. gadā pievērsies P. Borisovs, kurš savācis datus par nēģu nozveju Gaujā un Daugavā Salīdzinot datus par nozveju Gaujā laika posmā no 1896. līdz 1912. gadam ar datiem par nozveju laika posmā no 1951.* līdz 1973. gadam, redzam, ka nēģu nozveja Gaujā līdz 1960. gadam bijusi aptuveni līdzīga nozvejai no 1896. līdz 1912 gadam, bet, sākot ar 1961. gadu, vērojama strauja nozvejas palielināšanās. Šis nozvejas pieaugums atkarīgs gan no nozvejas intensifikācijas, gan arī no ieceļojošo nēģu pieauguma. Nēģi līdzīgi lašiem ceļo uz nārstu tajās pašās upēs, no kurām tie devušies uz jūru baroties. Tāpēc Ķeguma hidroaizsprosta izbūve samazināja nēģu nozveju Daugavā par 30—50%, bet Rīgas hidroaizsprosts praktiski likvidē nēģu nārsta iespējas Daugavā. Straujās ūdens līmeņa svārstības Daugavas ūdenskrātuvēs rada nelabvēlīgus apstākļus kāpuru attīstībai, līdz ar to par mazefektīvu jāatzīst lejpus Rīgas HES nozvejoto nēģu transportēšana uz upes augšteces nārsta vietām. Kā nēģu populācijas palielināšanas un līdz ar to nozvejas kāpināšanas iespējas jāmin: 1) nēģu migrācijas ceļu pagarināšana, 2) nēģu nārsta migrācijas un kāpuru aizsardzība ar likumdošanu, 3) nēģu ikru inkubācija zivjaudzētavās. 
Latvijas ūdeņos sastopamo nēģu sugas.
No kreisās: Eiropas strauta, jūras un Eiropas upes nēģi.
Kā nēģu un zivju migrācijas ceļu pagarināšanas pasākums jāmin hidroaizsprosta uzspridzināšana Salacā pie Mērnieku dzirnavām, kā arī nēģu rūpnieciska nozveja Ventā pie Kuldīgas Rumbas ar noteikumu, ka viena trešā dala nozvejoto nēģu jāielaiž atpakaļ augšpus ūdenskrituma. Šādā ceļā nēģiem radusies iespēja nokļūt labākās nārsta un kāpuru barošanās vietās upes augštecē, un tādējādi palielinājušās nēģu bagātības Ventas baseinā Pastiprinot nēģu nārsta vietu apsardzību un iesaistot šai darbā sabiedriskos zivju aizsardzības inspektorus, kā arī palielinot soda naudu par neatļauti nozvejotiem nēģiem, iespējams nodrošināt labākus nēģu nārsta apstākļus, kas arī ir viens no priekšnoteikumiem nēģu nozvejas apmēru pieaugumam. Nēģu nozvejas palielināšanas iespējas mūsu republikas upēs vēl ir lielas, jo var plaši izvērst nēģu ikru inkubāciju zivjaudzētavās. Laikā no 1968. līdz 1974. gadam Kārļu zivjaudzētavā izdarīti nēģu ikru inkubēšanas mēģinājumi. Iegūtie rezultāti paver plašas perspektīvas nēģu nozvejas kāpināšanā 1972. gadā pirmos eksperimentāli iegūtos 530 000 nēģu kāpurus ielaida Gaujas pietekā Amatā, bet 1974. gadā turpat ielaida 800 000 kāpuru Dabīgos nārsta apstākļos upē apaugļojas 5—10% nēģu ikru, bet no nārsta vietās iegūtajiem nēģiem, tos apaugļojot zivjaudzētavā, iegūst 90—95% apaugļotu ikru. Tas dod iespēju no mazāka nēģu skaita iegūt tādu kāpuru daudzumu, kas nepieciešams nēģu populāciju atražošanai un palielināšanai. Nēģu ikru inkubācijas ieviešana mūsu republikas zivjaudzētavās jāuzskata par svarīgu priekšnoteikumu to nozvejas palielināšanai. Šīs tehnoloģiskās iekārtas projektējuši un izgatavojuši mūsu republikas zivjrūpniecības speciālisti. Katras krāsns jauda ir 500 kg gatavās produkcijas maiņā, un to apkalpo viens cilvēks. Carnikavas zvejnieku kolhoza kulinārijas un prezervu iecirknī pavisam uzstādītas septiņas šādas krāsnis. Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas un ģenētikas katedrā noskaidro iespējas, kā palielināt nēģu populāciju mūsu republikas ūdeņos. Patlaban zinātnieki pēta nēģu parazīto faunu un kā tā varētu iespaidot nēģu daudzumu. Kulinārijas un prezervu iecirknī Carnikavas zvejnieku nozvejotos nēģus rūpīgi mazgā, un tad, uz īpaša konveijera āķīšiem uzdurti, tie «iepeld» nepārtrauktas darbības elektriskajās cepšanas krāsnīs. Apbrūnējuši 300—400° C lielā svelmē, nēģi pēc 7—8 minūtēm «izlien» no krāsns un nokrīt uz savākšanas konveijera, kurš tos aiznes uz citām tehnoloģiskajām operācijām - tvaicēšanu, buljona gatavošanu, atvēsināšanu, pakošanu speciālos koka kubliņos.
O. Ružkovska un V.Živeca fotoKā palielināt nēģu populāciju1979.01.01 Zinātne un Tehnika / EGLĪTE, RITA🐟🐟🐟
Rītausmā pie nēģu tača Carnikavā
🐟🐟🐟
Zvejnieki – brāļi Augusts un Kārlis Rozenbergi laivā ar nēģu murdu
pie Gaujas ietekas. 70.gadi
1989.11.10 Lauku AvīzeD. Sedlenieks
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Zem kuplā ozola žūst nēģu murds.
* Nedēļa / 12.06.1925
.jpg){kind=small}
* Nedēļa / 12.06.1925
🐟🐟🐟
* Jaunā Nedēļa / 10.09.1926
|
| Nēģu tači Carnikavā |
1930.10.01 Jaunais Cīrulītis
Mārtiņš Sams
Mārtiņš Sams
Carnikavas nēģi
1937.01.22 Brīvā Zeme
 |
| Nēģu izņemšana no murdiem. Augšgaliešu tacis Gaujā. Ap 1930.gadu. |
Sākas nēģu zvejas sezona
|
| Carnikavas zvejas māja |
|
 |
| Nēģu pārstrādes fabrika Carnikavas ciemā. 30.gadi. |
🐟🐟🐟
Fotoreportāža
Nēģi nāk...
 |
| Lielākā daļa murdu jau izcelti. No palikušajiem J. Pētersons dažus paceļ. |
 |
| Šim būs tā kilogrami četrarpus, pieci, — saka brigadieris A. Kīns, rādīdams vienu no izceltajiem lašiem, kamēr otrs spurojas J. Pētersona ķeselē. |
 |
| J. Grūbe un J. Bendiņš pārcilā murdus, kuriem mutes uz jūras pusi. |
Nēģi nāk... / 1957.09.15 Darba Balss (Rīgas rajons) / Akmeņkalna, A.
|
 |
| Nēģu tacis Gaujā pie Carnikavas |
Nēģi nāk krastā
 |
| Posminieks Mārtiņš Krūmiņš apmierināts par lielo lomu |
 |
| Ar neērtajiem un smagajiem maisiem ir tīrā ķēpa! |
Nēģi nāk krastā / 1967.12.07 Cīņa / A. Urālietis
Āliņģus cirst bija vērts
Zvejnieku kolhozam «Carnikava» par teicamiem sasniegumiem socialistiskajā sacensībā un par nozvejas plāna pārsniegšanu 1971. gada ceturtajā ceturksnī piešķirts PSRS Ministru Padomes un VACP ceļojošais Sarkanais karogs un pirmā naudas prēmija. Pašlaik četri kolhoza kuģi atrodas tālu no dzimtajiem krastiem, Zvejas vīri dara visu, lai arī piecgades otrā gada plānu izpildītu ar uzviju. Šā gada pirmā ceturkšņa plāns jau izpildīts par 65 procentiem. Kaut arī jūras līci un Gauju sedz ledus kārta, krasta zvejnieku brigādes cērt Gaujas ledū āliņģus un gremdē murdus zem ledus, lai turpinātu nēģu zveju.
 |
| Vecais zvejnieks Jānis Grūbe saka tā: «Pamazāk ir, bet gluži velti biezie ledi nav cirsti.» |
Āliņģus cirst bija vērts / 1972.02.16 Cīņa / B. Tiknusa
🐟🐟🐟Vēl pavisam nesen nēģu nozveja Latvijā strauji palielinājās. Bet pēdējos gados tā krasi samazinājusies. Tālab īpaši nozīmīgi ir mūsu zinātnieku pētījumi, kā palielināt nēģu populāciju un līdz ar to arī nozveju Latvijas upēs. Šai nolūkā ļoti svarīgi ir ieviest nēģu ikru inkubāciju republikas zivjaudzētavās. Nēģi nav zivis, kā bieži domā, bet pieder pie īpašas klases apaļmutniekiem Cyciostomata. Mūsu republikas ūdeņos sastopamas trīs nēģu sugas: jūras nēģis Petromyzon marinus (L.), Eiropas strautu nēģis Lampetra planeri (Bloch) un Eiropas upju nēģis Lampelra fluvlatllls (L ). Jūras nēģi Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir reti sastopami. To garums var sasniegt vienu metru. Nārstot tie ieceļo upju lejtecēs. Tā kā šie nēģi reti sastopami, to bioloģija ir maz izpētīta. Eiropas strautu nēģi dzīvo saldūdeņos un ir plaši izplatīti mūsu republikas upēs un strautos. Dzimumgatavību sasniegušo īpatņu garums nav lielāks par 16 cm. Tie nārsto maijā un jūnijā, vienlaicīgi ar Eiropas upju nēģiem. Strautu nēģiem vidējiļ ir 1500 ikru vienā olnīcā. Ikru inkubācija ilgst 3—4 dienas. No ikriem izšķīlušies kāpuri dzīvo kāpuru stadijā līdz 5 gadiem. Tie uzturas sanesumiem bagātās upju un strautu attekās, kur tie aktīvi barojas ar detrītu. Kāpuru garums ir vidēji 20 cm. Ziemā notiek metamorfoze, un nēģu izmēri samazinās. Interesanti, ka jau kāpuriem sāk attīstīties dzimumprodukti. Metamorfoze notiek ziemā. Pēc metamorfozes strautu nēģu izmēri samazinās. Nēģi pārtrauc baroties, un tiem deģenerējas barības trakts. Pēc nārsta tie nobeidzas. Nelielo izmēru dēļ šiem nēģiem nav rūpnieciskas nozīmes. Rūpnieciska nozīme ir Eiropas upju nēģiem. To svars svārstās no 25 līdz 145 g, bet garums no 20 līdz 43 cm.Tie ieceļo visās mūsu republikas upēs, kas saistītas ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Ieceļošana sākas augusta beigās un turpinās līdz nākamā gada aprīlim, maijam Nārsts notiek maijā un jūnijā, kad noskrējuši lielie pavasara palu ūdeņi un ūdens temperatūra sasniedz vidēji +9°C. Nēģu nārsts nesākas visās LPSR upēs vienlaicīgi. Ventas baseinā, kur pavasaris iestājas agrāk nekā Daugavas, Gaujas un Salacas baseinā, arī nēģu nārsts sākas agrāk. Tā, piemēram, Ventā pie Kuldīgas nēģu nārsts sākas ap 15. aprīli, Gaujā ap 1- maiju, bet Salacā tikai ap 10. maiju. Nārsta vajadzībām nēģi uzmeklē vietas upē, kur straumes ātrums ir 1,5—2 m sekundē, dziļums svārstās no 0,20 līdz 1,20 m, upes pamatu klāj oļi un smalka grants. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi, kuri ar asti izrok nārsta bedri vidēji 30X30 cm platībā un līdz 10 cm dziļumā. Šādu nārsta bedri sagatavo viens tēviņš, dažreiz arī divi, bet nārsta brīdī atsevišķās vietās var konstatēt vienu mātīti un pat 7 tēviņus. Nēģu tēviņš, kurš gatavo nārsta bedri, sagaida mātīti, bet, ja tā neapstājas nārstot sagatavotajā bedrē, tēviņš pamet to un dodas līdzi mātītei. Mātīte nērš ikrus porcijām, tos apaugļo vairāki tēviņi, pēc tam tēviņi un mātīte kopīgi ar astes vēzieniem ierušina apaugļotos ikrus smiltīs. Mātītēm ir no 15 000 līdz 25 000 ikriem vienā olnīcā. Pēc nārsta nēģi nobeidzas. Ikru inkubācijas ilgums atkarīgs no ūdens temperatūras. Piemēram, ja ūdens temperatūra ir + 15,5°C, ikru attīstība ilgst 13 diennaktis Pirmās 3 dienas pēc izšķilšanās nēģu kāpuri «ņurņiki» guļ nekustīgi turpat, kur inkubācijas periodā atradās ikri, ierušināti upes smiltīs. Pēc tam nēģu kāpurus, kuri šai laikā ir ļoti sīki ap 5—6 mm gari, straume nes uz leju, uz barības vietām. Nokļuvuši atvaru malās, kur straume lēnāka un upes dibens bagāts ar sanesumiem un trūdvielām, tie ierokas un sāk aktīvi baroties ar detrītu. Kāpuri dzīvo upēs 4—5 gadus. Pēc metamorfozes, kas notiek ziemas mēnešos, jaunie nēģīši dodas uz jūru. Šeit tie sāk aktīvi baroties, piesūcoties siļķveidīgajām (reņģēm, brētliņām) un lašveidīgajām (salakām) zivīm.
Ar ragvielas «zobiņiem» nēģi grauž zivju muskuļaudus, kā arī iekšējos orgānus un iesūc sasmalcināto masu zarnu traktā. Ir jāatsakās no plaši izplatītā uzskata, ka nēģi barojas, izsūcot saviem upuriem asinis. Jūras dzīve ilgst apmēram 2 gadus, pēc tam nēģi sāk ieceļot upēs uz nārstu. Jau migrācijas sākumā tie pārtrauc barošanos, zarnu trakts reducējas. Nēģu rūpnieciskā nozveja notiek, tiem ieceļojot upēs, pie tam jāatzīmē, ka pēc nēģu nozvejas apmēriem mūsu republika ieņem pirmo vietu pasaulē. Rūpnieciskā nozveja galvenokārt notiek Gaujā, Salacā, Daugavā un Ventā. Pēc nozvejas apmēriem pirmo vietu ieņem Gauja. Nēģu nozvejas apmēru un dinamikas pētījumiem jau 1912. gadā pievērsies P. Borisovs, kurš savācis datus par nēģu nozveju Gaujā un Daugavā Salīdzinot datus par nozveju Gaujā laika posmā no 1896. līdz 1912. gadam ar datiem par nozveju laika posmā no 1951.* līdz 1973. gadam, redzam, ka nēģu nozveja Gaujā līdz 1960. gadam bijusi aptuveni līdzīga nozvejai no 1896. līdz 1912 gadam, bet, sākot ar 1961. gadu, vērojama strauja nozvejas palielināšanās. Šis nozvejas pieaugums atkarīgs gan no nozvejas intensifikācijas, gan arī no ieceļojošo nēģu pieauguma. Nēģi līdzīgi lašiem ceļo uz nārstu tajās pašās upēs, no kurām tie devušies uz jūru baroties. Tāpēc Ķeguma hidroaizsprosta izbūve samazināja nēģu nozveju Daugavā par 30—50%, bet Rīgas hidroaizsprosts praktiski likvidē nēģu nārsta iespējas Daugavā. Straujās ūdens līmeņa svārstības Daugavas ūdenskrātuvēs rada nelabvēlīgus apstākļus kāpuru attīstībai, līdz ar to par mazefektīvu jāatzīst lejpus Rīgas HES nozvejoto nēģu transportēšana uz upes augšteces nārsta vietām. Kā nēģu populācijas palielināšanas un līdz ar to nozvejas kāpināšanas iespējas jāmin: 1) nēģu migrācijas ceļu pagarināšana, 2) nēģu nārsta migrācijas un kāpuru aizsardzība ar likumdošanu, 3) nēģu ikru inkubācija zivjaudzētavās.
|
| Nēģu tacis Gaujā pie Carnikavas |
 |
| Padomju laika atklātne. Tacis uz Gaujas upes. 20.gs. 60.gadi |
Kā palielināt nēģu populāciju
 |
| bioloģijas zinātņu kandidāte docente R. Eglīte. |
 |
| Latvijas ūdeņos sastopamo nēģu sugas. No kreisās: Eiropas strauta, jūras un Eiropas upes nēģi. |
Kā nēģu un zivju migrācijas ceļu pagarināšanas pasākums jāmin hidroaizsprosta uzspridzināšana Salacā pie Mērnieku dzirnavām, kā arī nēģu rūpnieciska nozveja Ventā pie Kuldīgas Rumbas ar noteikumu, ka viena trešā dala nozvejoto nēģu jāielaiž atpakaļ augšpus ūdenskrituma. Šādā ceļā nēģiem radusies iespēja nokļūt labākās nārsta un kāpuru barošanās vietās upes augštecē, un tādējādi palielinājušās nēģu bagātības Ventas baseinā Pastiprinot nēģu nārsta vietu apsardzību un iesaistot šai darbā sabiedriskos zivju aizsardzības inspektorus, kā arī palielinot soda naudu par neatļauti nozvejotiem nēģiem, iespējams nodrošināt labākus nēģu nārsta apstākļus, kas arī ir viens no priekšnoteikumiem nēģu nozvejas apmēru pieaugumam. Nēģu nozvejas palielināšanas iespējas mūsu republikas upēs vēl ir lielas, jo var plaši izvērst nēģu ikru inkubāciju zivjaudzētavās. Laikā no 1968. līdz 1974. gadam Kārļu zivjaudzētavā izdarīti nēģu ikru inkubēšanas mēģinājumi. Iegūtie rezultāti paver plašas perspektīvas nēģu nozvejas kāpināšanā 1972. gadā pirmos eksperimentāli iegūtos 530 000 nēģu kāpurus ielaida Gaujas pietekā Amatā, bet 1974. gadā turpat ielaida 800 000 kāpuru Dabīgos nārsta apstākļos upē apaugļojas 5—10% nēģu ikru, bet no nārsta vietās iegūtajiem nēģiem, tos apaugļojot zivjaudzētavā, iegūst 90—95% apaugļotu ikru. Tas dod iespēju no mazāka nēģu skaita iegūt tādu kāpuru daudzumu, kas nepieciešams nēģu populāciju atražošanai un palielināšanai. Nēģu ikru inkubācijas ieviešana mūsu republikas zivjaudzētavās jāuzskata par svarīgu priekšnoteikumu to nozvejas palielināšanai. Šīs tehnoloģiskās iekārtas projektējuši un izgatavojuši mūsu republikas zivjrūpniecības speciālisti. Katras krāsns jauda ir 500 kg gatavās produkcijas maiņā, un to apkalpo viens cilvēks. Carnikavas zvejnieku kolhoza kulinārijas un prezervu iecirknī pavisam uzstādītas septiņas šādas krāsnis. Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas un ģenētikas katedrā noskaidro iespējas, kā palielināt nēģu populāciju mūsu republikas ūdeņos. Patlaban zinātnieki pēta nēģu parazīto faunu un kā tā varētu iespaidot nēģu daudzumu. Kulinārijas un prezervu iecirknī Carnikavas zvejnieku nozvejotos nēģus rūpīgi mazgā, un tad, uz īpaša konveijera āķīšiem uzdurti, tie «iepeld» nepārtrauktas darbības elektriskajās cepšanas krāsnīs. Apbrūnējuši 300—400° C lielā svelmē, nēģi pēc 7—8 minūtēm «izlien» no krāsns un nokrīt uz savākšanas konveijera, kurš tos aiznes uz citām tehnoloģiskajām operācijām - tvaicēšanu, buljona gatavošanu, atvēsināšanu, pakošanu speciālos koka kubliņos.
O. Ružkovska un V.Živeca foto
Kā palielināt nēģu populāciju
1979.01.01 Zinātne un Tehnika / EGLĪTE, RITA
🐟🐟🐟
Rītausmā pie nēģu tača Carnikavā
🐟🐟🐟
Zvejnieki – brāļi Augusts un Kārlis Rozenbergi laivā ar nēģu murdu
pie Gaujas ietekas. 70.gadi
Zem kuplā ozola žūst nēģu murds.
Rītausmā pie nēģu tača Carnikavā
🐟🐟🐟
Zvejnieki – brāļi Augusts un Kārlis Rozenbergi laivā ar nēģu murdu
pie Gaujas ietekas. 70.gadi
1989.11.10 Lauku Avīze
D. Sedlenieks
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Zem kuplā ozola žūst nēģu murds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru