1823.g. |
Liborijs fon Bergmanis
( Liborius von Bergmann )
( Liborius von Bergmann )
luterāņu mācītājs. Apgaismības darbinieks un vēsturnieks
* info Vikipēdijas lapas
* info Vikipēdijas lapas
|
***
Liborija
Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas).
Liborijs
fon Bergmanis (vācu: Liborius von Bergmann; 1754. gada 5. septembrī — 1823. gada 14. jūlijā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks,
rakstnieks, masons. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas dibinājis
„Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ (Literärisch-Praktische
Bürgerverbindung), bijis tās goda loceklis (1821).
Dzīvesgājums
Liborijs
fon Bergmanis dzimis 1754. gada 5. septembrī Ādažos. No 1768. līdz 1774. gadam mācījās Rīgas licejā. No 1774. līdz 1784. gadam
studēja teoloģiju Leipcigas universitātē, ieguva filozofijas doktora
grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja Vāciju, Šveici, Franciju, Angliju, Nīderlandi, pēc atgriešanās dzimtenē bija barona
fon Budberga
ģimenes skolotājs Strazdumuižā (1779-1780). 1785.gada ceļojumā
pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu.
No 1790. gada Sv. Pētera
draudzes
(arī Doma) mācītājs un virsmācītājs (1800),
konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibinājis Vidzemes mākslas muzeju. Izdevis
Vecākās atskaņu
hronikas
fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris 1823. gada 14. jūlijā Rīgā.
Vecākās Atskaņu hronikas izdošana
Liborijs
Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās Nikolausa Himzeļa muzeja izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu
tirgotāja starpniecību viņam no Ļvovā dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās
iegādāties agrāk Livonijas ordeņa bruņinieku īpašumā bijušu Vecākās
atskaņu hronikas norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz
166 lappusēm.
Par
saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un
izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar
Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas
vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums
modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru
valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem.
Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums (glosārijs)
uz deviņām lappusēm.
Darbošanās kā masonam
Rīgas
ložas Zum Schwerdt krēsla meistars (1779-1790),
ieguvis 4.grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas
"Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem
bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai
Rīgas un Vidzemes ložās".
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru