KUR ČAKLI ĻAUDIS ZEME NEPIEVIĻ
Daudzi kolhoza «Ādaži» 1 brigādes lauki plešas gar Rīgas—Tallinas šosejas malām. Ļaudis, braucot savu ceļu, labpatikā noraugās uz šiem tīrumiem. Burkāni vairāku hektāru platībā jau krietni lielāki nekā daža laba dārzkopības entuziasta ģimenes dārziņā. Prāvas, sulīgas lapas viļņojas kacenkāpostu laukā. Un kur tad cukurbietes! Spēcīgas, tīras no nezālēm. Katram skaidrs, ka ļaudis, kuri tik rūpīgi kopuši šos laukus, zeme nepievils. Viegli gāzelēdamies, pa cukurbiešu lauku ripo pamazs riteņnieks, vilkdams īpatnēju kultivatoru. Nobraucis vagas galā, mehanizators Oskars Ezeriņš aptur savu traktoru un nokāpj no tā pāris vārdus parunāt un uztaisīt dūmu. Jūsu kultivators nemaz neatgādina standartmašīnu? Pats sameistaroju. Nav jau nekas sarežģīts. Lemešu vietā piemontēju pa trim atsperēm. Katrā rindstarpā pamīšus iet trīs atsperu zari. Pavisam to ir 15, tātad reizē var apstrādāt 5 vagas. Vai šo kultivatoru varat lietot arī kartupeļu lauku kopšanai? Jā. Tikai atsperes tad aizstāju ar lemesīšlem. Kuru reizi tad rušināt cukurbietes? Šī nu ir trešā. Un cik hektāru pa dienu apkopjat? Norma mums noteikta 4 ha, bet parasti iznāk vairāk padarīt, pat līdz 6 hektāriem. Tātad uzdevumu veicat pusotrkārt? Oskars Ezeriņš pasmaida. Tā jau ir, veiksme visvairāk iepriecē pašu darītāju. Kolhoza mehanizatora pārziņā nodoti plaši rušināmo kultūru tīrumi.
Viņš apstrādā 45 ha kukurūzas. Tā divas reizes rušināta. Kartupeļi aizņem 30 ha, cukurbietes 10 ha, kacenkāposti - 18 ha, burkāni — 2 ha. Oskars Ezeriņš diendienā vada savu traktoru pa šiem laukiem. Viņš ir pieredzējis traktorists. Darbu dara rūpīgi un nemēdz sasteigt. Traktora dīzelis iedūcās straujāk. Mašīna sakustas un ripo pa garajām vagām uz lauka otru galu, atstādama aiz sevis tīras, līdzenas zemes strēles. Blakus tīrumā rosās pulks Heinriha Ūdra vadītās I brigādes sieviešu. Viņas kacenkāpostiem dod virsmēlojumu. Marta un Anita Teležas, Natālija Gerasimova, Katrīna Lodka, skolniece Iraida Jančenko un Fedosija Petrova raitu soli mērī vagas, sijājot baltu slāpekļa un kālija «lietu». Viņas šovasar daudz strādājušas rušināmo kultūru tīrumos arī ravējot, kaplējot. Kolhozā «Ādaži» rušināmo kultūru triecienfrontē stāv krietni ļaudis.
Daudzi kolhoza «Ādaži» 1 brigādes lauki plešas gar Rīgas—Tallinas šosejas malām. Ļaudis, braucot savu ceļu, labpatikā noraugās uz šiem tīrumiem. Burkāni vairāku hektāru platībā jau krietni lielāki nekā daža laba dārzkopības entuziasta ģimenes dārziņā. Prāvas, sulīgas lapas viļņojas kacenkāpostu laukā. Un kur tad cukurbietes! Spēcīgas, tīras no nezālēm. Katram skaidrs, ka ļaudis, kuri tik rūpīgi kopuši šos laukus, zeme nepievils. Viegli gāzelēdamies, pa cukurbiešu lauku ripo pamazs riteņnieks, vilkdams īpatnēju kultivatoru. Nobraucis vagas galā, mehanizators Oskars Ezeriņš aptur savu traktoru un nokāpj no tā pāris vārdus parunāt un uztaisīt dūmu. Jūsu kultivators nemaz neatgādina standartmašīnu? Pats sameistaroju. Nav jau nekas sarežģīts. Lemešu vietā piemontēju pa trim atsperēm. Katrā rindstarpā pamīšus iet trīs atsperu zari. Pavisam to ir 15, tātad reizē var apstrādāt 5 vagas. Vai šo kultivatoru varat lietot arī kartupeļu lauku kopšanai? Jā. Tikai atsperes tad aizstāju ar lemesīšlem. Kuru reizi tad rušināt cukurbietes? Šī nu ir trešā. Un cik hektāru pa dienu apkopjat? Norma mums noteikta 4 ha, bet parasti iznāk vairāk padarīt, pat līdz 6 hektāriem. Tātad uzdevumu veicat pusotrkārt? Oskars Ezeriņš pasmaida. Tā jau ir, veiksme visvairāk iepriecē pašu darītāju. Kolhoza mehanizatora pārziņā nodoti plaši rušināmo kultūru tīrumi.
Viņš apstrādā 45 ha kukurūzas. Tā divas reizes rušināta. Kartupeļi aizņem 30 ha, cukurbietes 10 ha, kacenkāposti - 18 ha, burkāni — 2 ha. Oskars Ezeriņš diendienā vada savu traktoru pa šiem laukiem. Viņš ir pieredzējis traktorists. Darbu dara rūpīgi un nemēdz sasteigt. Traktora dīzelis iedūcās straujāk. Mašīna sakustas un ripo pa garajām vagām uz lauka otru galu, atstādama aiz sevis tīras, līdzenas zemes strēles. Blakus tīrumā rosās pulks Heinriha Ūdra vadītās I brigādes sieviešu. Viņas kacenkāpostiem dod virsmēlojumu. Marta un Anita Teležas, Natālija Gerasimova, Katrīna Lodka, skolniece Iraida Jančenko un Fedosija Petrova raitu soli mērī vagas, sijājot baltu slāpekļa un kālija «lietu». Viņas šovasar daudz strādājušas rušināmo kultūru tīrumos arī ravējot, kaplējot. Kolhozā «Ādaži» rušināmo kultūru triecienfrontē stāv krietni ļaudis.
A. Klīves teksts
tālāk bildes no 80-tajiem
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru