Alberts Kauls ļaužu valodās ^

Otras tādas personības, par kuru ir tik pretrunīgi vērtējumi, šobrīd latviešiem, šķiet, nav. To vēlreiz apliecina arī atbildes uz aptauju, ko nopublicējām 5. maijā. Cik dažādi - no tumši melna līdz žilbinoši baltam ir šie uzskati un viedokļi. Kā šajās krustugunīs jutās pats Alberts Kauls, to jūs, godājamie lasītāji, drīzumā uzzināsit intervijā, ko jūsu dievinātais un nicinātais Alberts Kauls sniegs Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam.

Vai Alberts Kauls atgriežas?

Ko jūs teiktu, ja zemnieks Alberts Kauls aktīvi iesaistītos Latvijas politikā?

===== POZITĪVAIS VIEDOKLIS =====

•Tikai apsveiktu!

•Atbalstītu par 100 procentiem. (Strazdiņa Rīgā)

•Tas varētu būt liels ieguvums Latvijai.

•Jau sen to gaidu.

•Obligāti!

•Redzu A. Kaulu zemkopības ministra amatā.

•Paldies Jums, ka Jūs to darīsit!

•Balsoju par to, lai Kauls būtu valdībā.

•Būtu ļoti priecīgs, ja viņš ņemtu savā komandā arī V. Gredzenu, J. Blūmu, I. Bentu, A. Brusu un varbūt arī J. Rubuli.

•Vajadzētu dibināt savu partiju, lai citām netiktu, ko uzlikt uz āķa, kā tas jau ar dažu noticis.

•Apsveiktu, ja A.Kauls pievienotos sev radniecīgajai TPA. Neatbalstītu, ja A.Kauls kopā ar O.Grīgu  Co taisītu kārtējo minipartiju - viendienīti. (P.Miļūns Jelgavā)

•Es teiktu: beidzot! (T.Vītols, 1941. g. politiski represētais, Līgatnē)

•Tikai viņš varētu vēl glābt valsti no pilnīga sabrukuma. (Miķelsone Viesītē)

•Bravo!

•Pateiktos Dievam, lai slavēta tā diena!

•Atbalstītu. Tagad mēs redzam, pie kā lauksaimniecību noveda lāpstas un dakšas teorija, pret kuru cīnījās A.Kauls. Tikai izvēlēties pareizo partiju!!!

•Gribētos viņu redzēt Māra Gaiļa vietā, tad pie valsts varas būtu cilvēks, kurš ievestu valstī kārtību.

•Nu ko zemnieka dvēsele meklēs politikas duļķēs?

•Viņš - zemnieks uz goda!

•... jo sevišķi ar domubiedriem no DP Saimnieks, jo arī Alberts Kauls ir Saimnieks.

•Latvijas zeme izmisusi sauc pēc Jums, cienījamais Albert Kaul!

===== NEGATĪVAIS VIEDOKLIS =====

•Tas būtu ļoti bēdīgi Latvijai. Ziedoņa Čevera - Ivara Ķezbera - Aivara Kreitusa grupai, kas ir klaji prokrieviska, celtos akcijas.

•Latvija var iztikt bez tāda Alberta Kaula!

•Kauls bija un paliek krievu imperiālisma dibenlaiža, Gorbačova sulainis.

•Vai viņam tiešām vēl nebūtu kauna?!

•Latvijas varas spice papildināsies ar vēl vienu bijušo CK locekli.

•To pašu, ko 1991. gadā barikāžu laikā: «Kaulu - suņiem!»

•Latvijas politikā nekad, līdz mūža beigām ne!

•Ķepas nost no Latvijas!

•... ka vēl viens Alfrēda Rubika sabiedrotais grib duļķot ūdeni un nonākt varas ešelonos. Lai pagaida, kamēr Alfrēds Rubiks tiek laukā. Tad varēs pārī ķerties pie glābšanas, kā vienas komitejas locekļiem pieklājas.

•Dievs, glāb latviešu tautu!

•Pasmaidītu! Saimniekā Alberts Kauls atkal kā redīss redīsu buntītē.

•Jāceļ trauksme - Latvijas brīvība briesmās!

•Nevajag! Atkārtota nācijas glābšanas komanda - latviešu tautai kapa zvans.

•Dievs pasargi! Viens ierāvējs un pašlabuma meklētājs būtu vairāk.

•Atkal viens komunistu laika darbonis grib piedalīties brīvās Latvijas veidošanā.

•Man saimnieki nav vajadzīgi. Par kalpu netaisos.

•Neticu, neticu, neticu!

•Kauliņ, stādi kartupeļus!

 

Kā jūs raksturotu Albertu Kaulu?

===== POZITĪVAIS VIEDOKLIS =====

•Zinošs, prasīgs un ar cilvēkmīlestību bagāts mūsu zemes saimnieks. Mēs vasarās dzīvojam Ādažu pagastā, tādēļ redzam, dzirdam un jūtam. (Staņislavs, Lienīte un Mudīte Slišāni) 

•Saredz perspektīvu, labs organizators. (Lidija Brice un vēl 5 cilvēki Krāslavas rajona Ezerniekos.) 

•Mīl kārtību, sakoptību. Enerģisks cilvēks, kuru vienmēr atceros kā padomdevēju. 

•Gudrs saimnieks un uzticams cilvēks. (B. un I. Uzuleņi) 

•Var ieņemt visaugstākos amatus valdībā, sākot no ministra līdz pat valsts prezidentam. 

•Kā gudrs, erudīts cilvēks un zinošs lauksaimniecības vadītājs. 

•Viņam ir visas nepieciešamās īpašības, kas vajadzīgas līderim. 

•Garīgi bagāts, domājošs cilvēks. 

•Ādažos latviešu valodas zināšanas bija nepieciešamas jau pirms 1988. gada. 

•Manās acīs - lauksaimniecības autoritāte Nr. 1. 

•Savējie - sapratīs! Tikai ar savu komandu. 

•Viņa vārdi sakrīt ar darbiem, tie nav tukši solījumi. (Rapertu ģimene, Liepājas rajona Medzes pagastā) 

•Cilvēks ar īstu latvieša zemnieka raksturu. 

•Iejūtīgs, aprunājas ar cilvēkiem, kas iet lūgt padomu. 

•Gorbačovs nebija muļķis, kad Kaulu ņēma par padomdevēju (Z.Vāners Ogrē) 

•Ir cienīgs būt par visas latviešu tautas vēlētu prezidentu. 

•Kaula kungs bija labs Ādažu priekšnieks, tāpat arī zemnieks. (Pāne, Salgrave, Piļuka, Lapiņa, Dāvidsons) 

•Necieš nelikumības un zagšanu. 

•Stiprākais Latvijas ekonomists praktiķis. Runātāju mums pietiek - vajadzīgi darītāji. Tas būs Kauls. 

•Viņam piemīt visvislabākās īpašības. 

•Nekad neatstās vecos un nabagos nelaimē. 

•Viss, ko viņš sasniedzis, panākts tikai ar darbu un prātu. 

•Vēlētos viņu sagaidīt valsts prezidenta amatā - ir spējīgs to pildīt. 

•A. Kauls - 100 berķu un 1000 zīgeristu vērts! 

•Ādažus A. Kaula laikā vienmēr atcerēsimies! 

===== NEGATĪVAIS VIEDOKLIS =====

•Gludi peldēja komunistu laikā, pieslīdēja Gorbačovam, tad nobijies šņaukājās TV ekrānā.

•Talantīgs okupācijas laika kolaboracionists, bet viņa laiks ir pagājis!

•Es viņu raksturotu tāpat kā Alfrēdu Rubiku, Filipu Stroganovu, Tatjanu Ždanoku un citus.

•Alberta Kaula kompānijā labi iejustos Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Sergejs Dīmanis, Tatjana Ždanoka un citi komunisma atjaunotāji.

•Kangars!

•Despots, gudrs divkosis un karjerists.

•Viņš aizrāvies ar komunisma celtniecību, nekā nezina par Latvijas vēsturi.

•Nav smuki tā runāt, arī pierādījumu nav, tomēr intuīcija saka: blēdis un viltnieks.

•Sarkanais (vagars) barons, kam jāsūdz grēki pie mātes Latvijas.

•Pārdos tēvu un māti, aci nepamirkšķinājis.

•Kolaboracionists!

•Viņš diezin vai no savas privātzemes augļiem kādreiz nosūta paciņu Alfrēdam Rubikam, kurš sēž par abiem.

•Alberts Kauls kādu laiku skraidīja ar Kārļa Ulmaņa rakstiem padusē. Katrā runā citēja Kārli Ulmani. Situācijai mainoties, pieslējās Rubikam. Var piemānīt cilvēku uz kādu laiku, var piemānīt tautu uz kādu laiku, var piemānīt pasauli uz kādu laiku, bet nevar piemānīt visus uz visiem laikiem. (Ā.Linkolns)

•Pierādījis, ka Latvijā pat Kauls raud...

•Suns spalvu met, bet tikumu ne.

•Cer, ka cilvēki aizmirsuši biedra Alberta Kaula krokodila asaras televīzijā.

•Cilvēks, kas maina savus politiskos uzskatus atkarībā no situācijas.

•Dzīvo zaļi, kamēr kamiltonis sēž cietumā.

•Bija sarkans, tagad grib būt balts.

•Cilvēks ar divām sejām.

Kāpēc Saeima pieņēma likumu, ar kuru bez tiesas sprieduma atņemtas elementāras pilsoņa tiesības Jurim Bojāram un Albertam Kaulam, neļaujot viņiem balotēties nākamajās vēlēšanās? Kam vajadzīgs šāds likums? Kādus noziegumus pret sabiedrību vai Latviju viņi izdarījuši? Ikviens jāvērtē nevis pēc tā, kas viņš bijis un ko solījis darīt, bet, gan pēc tā, ko viņš patiesi izdarījis. Ir dzirdēta norāde, ka Jura Bojāra apgrēcība - kādreizējā līdzdalība VDK. To viņš godprātīgi nevienam nav slēpis. Tātad viņa sirdsapziņa ir tīra. Vai ir pierādījumi, ka viņa darbība vērsta pret cilvēka tiesībām, sabiedrības interesēm? Mums Juris Bojārs pazīstams kā gudrs, godīgs,

drosmīgs sabiedrības interešu un Latvijas neatkarības aizstāvis. Albertam Kaulam piedēvē lielākus grēkus:

Viņš bija Gorbačova padomnieks. Vai gudrība ir grēks? Par padomniekiem dumjus cilvēkus nepieņēma. Krišjānis Valdemārs bijis ķeizara galma padomnieks. Vai tamdēļ viņš slikts latviešiem? Ir zināms, ka A. Kaula padomi sekmēja Latvijas neatkarības atzīšanu no Gorbačova puses. Vai kādam ir fakti par pretējo? A. Kauls bijis Vislatvijas glābšanas komitejā. Vai ar to viņš latviešiem sliktu nodarījis? Norādījums, ka cilvēks bijis krogā vai baznīcā, nav pierādījums tam, ka viņš ir dzērājs vai ticīgais. Ir zināms, ka Latvijai liktenīgās dienās Boriss Pugo centās apspiest atmodu, norādot: 

«Ādažos tanku ir diezgan.» Tam pretī drosmīgi nostājās A. Kauls, atbildot: «Neviens Ādažu tanks pār tiltu nepāries.» Un nepārgāja. 

A. Kauls, uzturēdams saprātīgas attiecības ar armijas vadību (par to saņēma mietpilsoņu nopēlumu), atturēja armijas iejaukšanos notikumos Latvijā. Vai vēl kāds ir parādījis līdzīgu gudrību, izdarību un drosmi? Ir zināms, ka A. Kauls ir nepārspēts vadītājs. Viņš enerģiski strādā ne tikai pats, bet māk arī citiem likt aktīvi strādāt. Tāpēc viņu varētu likt jebkurā valsts pārvaldes postenī. Bet varas krēsli rūpīgi tiek sargāti, pie tam nejēgām. Ir zināms, ka A. Kauls necieš slaistus, dzērājus, ierāvējus un citus dīkdieņus. Vai tas nav galvenais faktors, kas uztrauc daudzus?

Gadās, ka ar citu dubļiem

Apmētāts tiek goda vīrs.

Tomēr tauta zin un zinās,

Kurš ir netīrs, kurš ir tīrs.'

Ārija Elksne

Godājamie Saeimas deputāti! Ar šo pieņemto likumu jūs sev esat izrakstījuši nabadzības apliecību. Arī jūs tiksiet svērti un vērtēti un varbūt par vieglu atrasti. Kamēr nav par vēlu, pārdomājiet!

Daudzu Latvijas zemnieku vārdā Valdis Sirlaks Cēsu raj. Priekuļos

GATIS ĢERĶIS

NRA / 03.06.1995

Alberts Kauls: "Mana sirdsapziņa Latvijas priekšā ir tīra." Kā zināms, bijušais, slavenās agrofirmas "Ādaži" priekšsēdētājs un bijušais PSRS prezidenta padomnieks atgriezies lielajā politikā: pašreizējais Vienības partijas priekšsēdētājs nolēmis startēt uz 6. Saeimu. Krievu avīze "SM-segodņa" savā 29. jūlija numurā Kaula kungam uzdevusi vairākus jautājumus. — Vēlēšanu likums taču aizliedz balotēties tiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās Vislatvijas glābšanas komitejā. Plaši zināms, ka jūs bijāt tās vadībā. — Likums aizliedz balotēties tiem, kuri ir darbojušies Vislatvijas glābšanas komitejā. Un, pat ja mani tajā ievēlēja par līdzpriekšsēdētaju tik un tā varu teikt, ka neesmu tur darbojies — ne līdz 1991 gada 13. janvārim, ne pēc tam. Mana sirdsapziņa Latvijas priekšā ir tīra. — Bet Rubika lietā redzams, ka jūs esat to vidū, kuri parakstījuši kolektīvo lūgumu M. Gorbačovam ieviest Latvijā prezidenta pārvaldi. Kāds bija jūsu kā parakstītāja statuss? — Šo lūgumu parakstīju tikai kā aktīvists no Latvijas. Mūsu lūgums atspoguļoja toreizējo sabiedriski politisko situāciju valstī. 1990. gada novembrī kāds no Pilsoņu komitejas aktīvistiem publiski izteicās pat tā, ka visu komunistu pakāršanai stabu nepietikšot — Kāpēc jūs tagad tā "mētājaties" savas politiskās platformas izvēlē? — Pēc abu manu dēlu noslepkavošanas, dzirdot politiskos izteikumus, ka vecu ļaužu pie mums esot par daudz, bet daudzbērnu ģimenes esot amorāla parādība, es aptvēru visa notiekošā pazemojošo būtību. Sākumā gribēju balotēties no "Saimnieka", bet mani neapmierināja viņu iecerētās pārmaiņas laukos. Savukārt Tautsaimnieku politiskās apvienības virsotne izrādījās saistīta ar pašreizējo valdošo partiju un rīkojās pēc principa "skaldi un valdi". Tā es nolēmu dibināt savu organizāciju. 

— Kā jūs vērtējat tiesas spriedumu Rubika un Potreki lietā? — Es domāju, ka tas vairāk līdzinās politiskai avantūrai nekā tiesiskam procesam. Viss pārāk baltiem diegiem šūts. Viņi taču darbojās tad, kad bija cita Konstitūcija un citi likumi, bet tagad tiesāt pēc pašreizējiem... Vēl nav pienācis laiks izvērtēt neseno politiķu lomas un mērķus. Taču es neticu, ka Rubiks būtu piedalījies slepkavībās vai citās kriminālās lietās. Un, cik es zinu, valsts apvērsumu viņš tomēr nepanāca. Varbūt kaut kur skaļāk uzstājās... Tas ir cits jautājums. Bet tas, ko viņš teica par trūcīgajiem ļaudīm, tomēr ir taisnība Tagad mēs redzam, ka Latvija ir uz robežas, aiz kuras sāksies ekonomiska okupācija no Rietumiem. Pēc nacionālā pacēluma gaidīto brīvības ideālu vietā mēs esam saņēmuši vien trūkumu un pazemojumus. Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim pateikt tautai, kā novērst šīs šausmīgās sekas un, patīk tas kādam vai ne, tik un tā piedalīsimies jaunās valdības veidošanā. Mēs savu vārdu vēl teiksim. 

Saīsināti no 'SM-segodņa" 

Alberts Kauls: "Mana sirdsapziņa Latvijas priekšā ir tīra."

1995.08.01 Lauku Avīze

VĒSTULES 

Esmu Kaula kunga vienaudze un zinu, ka, tāpat kā visa mūsu paaudze, 

A. Kauls ir dzīvojis, mācījies skolā, pēc tam strādājis padomijas laikos, kas atstājuši lielu iespaidu uz visu dzīvi, jo mēs, kā saka, esam mucā auguši, pa spundi baroti. Nekā patiesa mūsu paaudze nav mācījusies. Tas mazumiņš, ko par Latviju, tās attīstību centās iemācīt normāli skolotāji, taču neatsver to, ko par Latviju, tās vēsturi centās ieskaidrot tā laika vēstures grāmatas. Tagad, kad jau krietni pāri 50 gadiem, kā badā tveru katru jaunu ziņu par kādreizējo Latviju, tās vēsturi, lai gan skolas gados vēsture bija viens no nemīļākajiem priekšmetiem. Lūdzu piedodiet manu garo monologu, bet, tā kā es visu laiku esmu cienījusi Kaula kungu par viņa enerģiju, drosmi, izturību, tad nevarēju nerakstīt!

Ar cieņu - Ruta Vīnberga Kandavā

 

=======================================

Alberts Kauls tika izvirzīts sakarā ar kolhozu Ādaži. Tas bija parauga kolhozs, kuram valsts naudu nežēloja, lai būtu ko parādīt ārzemju viesiem. Tikpat slavens šis kolhozs būtu, ja Kaula vietā par priekšsēdētāju būtu kāds Bērziņš, Kalniņš vai Ozoliņš. Atmodas sākuma laikā pats Kauls stāstīja, kā piedalījies izsūtīšanās (gan aizvesto cilvēku mājās palikušo mantu uzskaitē utt.). A. Kauls ir šeftmanis, nenosvērts. Nav pat pietiekami tālredzīgs. Pārsteidzās, iestādamies Rubika komitejā, pēc tam televīzijā raudāja un taisnojās. Tautu ir viegli apmuļķot. Daudzi nezina un nesajēdz vēl šodien, ka Kauls tika mākslīgi propagandēts kā izcils kolhoza vadītājs, un Latvijā daudzi domā, ka viņš ir apveltīts ar izcilām saimnieciska darbinieka spējām. Būtu liela kļūda no NC puses veicināt Kaula atgriešanos politikā. Kritiskā brīdī viņš Latviju nodos, aci nepamirkšķinot.

 J.Freimanis Rīgā 

 

===========================

Visā savā dzīvē Kauls sevi apliecinājis kā ļoti enerģisku, ekonomiku izprotošu vadītāju. Domāju, ka principā nav svarīgi, ka Kauls savus labākos saimnieciskos panākumus guva tieši Ādažos. To viņš būtu iespējis izdarīt jebkurā Latvijas kolhozā. Galvenais viņa darba panākums, neatlaidība, saimnieciska attieksme pret ikvienu uzsākto darbu. Kolhozu iekārtas laikā viņš bija kā bāka pārējo saimniecību vadītājiem. Patīk viņa tiešums, lietu izpratne. Un viņš nav vainīgs, ka viņa reālā darbība ar izciliem panākumiem saimniecības dzīvē virzīja viņu arī kā politiķi. Bet nevienu savas dzīves brīdi viņš nav bijis tukšs muldētājs, kā tas šobrīd ir ar daudziem mūsdienu politiķiem. Es personīgi par nevienu viņa darbības soli politikas laukā nevaru teikt, ka tas būtu kaitējis latviešu tautai. Ja būtu paklausījuši saprāta balsij un pašā sākumā nebūtu atstūmuši no politiski saimnieciskās darbības tādu vīru kā Kauls, tad droši varu teikt, ka lauksaimniecība jau nu sagrauta nebūtu. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai jau nākamajā 6. Saeimā Kauls tiktu izvirzīts kandidātos, par ievēlēšanu šaubu nav. Viņam uzticos kā īstam latviešu vīram. Viņa plejādei vēl pieskaitu tādus gudrus cilvēkus kā Bojārs, Grinovskis, Peters un Eizāns. Lai Dievs dod mūsu tautai vairāk tādu cilvēku!

O. Junkarēns Tukumā 

===============================

Ja zemnieks Alberts Kauls aktīvi iesaistītos Latvijas politikā, tad viņš ar saviem domubiedriem turpinātu Latvijas iznīcināšanas procesu, ko viņš bija ļoti aktīvi uzsācis kopā ar Rubiku Latvijai kritiskajās 1991. gada janvāra dienās. To apliecina viņa darbība tai glābšanas komitejā un Gorbačova konsultēšana par visu notiekošo Latvijā. Veco patiesību, ka vilks met spalvu, bet ne tikumu, neviens nevar apstrīdēt. A. Kauls ir un paliek latviešu tautas nodevējs. Nospēlētais teātris TV pārraidē, slaukot asaras, nespēj izpirkt nodevēja grēkus. Latviešu tautai viņš ir un paliek kangars, kas nostājies barikāžu pretējā pusē. Kas attiecas uz viņa ģimenes traģēdiju, tas nav vis mans ļauns prieks, bet gan Dieva sods. Es domāju, ka tādas ir trauksmaini barikāžu dienu dalībnieku lielākā vairuma domas par šo cilvēciņu. Viņa vieta ir Rubikam blakus kamerā. Manas domas par šo zemnieku cienījamā redakcija tāpat nepublicēs, tātad nav jēgas uzrādīt uzvārdu un adresi.

===============================

God. A. Kaula kgs! 

Esmu ticīgā un tāpēc šī kartīte. Ticu, ka Jūsu dēli - Jūsu prieks un lepnums - nav pilnīgi miruši un aprakti. Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jūsu bēdās, zinu Jūsu bēdu dziļumu un arī asaras. Vienīgais mierinājums, kas var nākt darbs un intensīvs darbs. Un to Jūs pats esat sapratis, ja tagad nolēmāt iziet ļaudīs. Nekas nevar cilvēku nospiest zemē, ja vien viņš atkal saņemas un tic savai varēšanai. Veiksmi turpmākajā! Mana līdzjūtība arī Jūsu dzīvesbiedrei un visiem Jūsu mājās. 

Jaunzeme 

***

 

Māte, Dzimtene, Latvija, latviešu tauta - man svēti jēdzieni, tādēļ nevaru par A.Kaulu balsot, kaut arī ir notikusi grēku nožēlošana visas latviešu tautas priekšā. Gudrs, enerģisks, izdarīgs, apsviedīgs. Tas viss, darbojoties Rīgas pievārtē. Diezin vai būtu labi darba sasniegumi, ja nāktos strādāt, piemēram, Alūksnes rajona Veclaicenē bez Latvijas CK un Maskavas atbalsta. 

O. Gulbis 

NRA /03.06.1995

Sagādnieks Kauls ar cepuri rokā uz Maskavu

DIENAS VIEDOKLIS

Dienas komentētājs Alberta Kaula politiskās ākstības, pasaules kārtības kaktu skaidrotāja un tautas asaraina glābēja un sauļup vedēja pašpasludinātā misija, un pat šīssaules «īsto saimnieku», to skaitā arī Ādolfa Hitlera cieņpilnā piesaukšana līdz šim bija bijusi ironijas vai labākajā gadījumā nožēlas un līdzjūtības vērta. Viņa amorālais mēģinājums ar meliem par savu darbošanos kompartijā iekļūt Saeimā, pārkāpjot likumu, un tikšana par ministru, ko likums viņam dīvainā kārtā neliedz, vieniem var aizdot sašutumu. Citiem pirmkārt, tādiem pašiem revanša alkstošiem bijušajiem komunistu nomenklatūras lutekļiem, taču arī tai daļai «vienkāršās tautas», kura cer uz stingras vadoņa rokas brīnumiem, tīk redzēt Kaulu kā paraugsaimnieku, kas sakārtotu visu Latviju pēc padomjlaiku Ādažu modeļa. Sak, lai kungs bargs, taču taisnīgs, un kalpi paēduši. Taču Kaula padomiskie kūleņi Latvijas Republikas valdības ministra amatā vairs nav tikai viņa paša notirpušās sirdsapziņas un līdzpilsoņu sabiedriskā vērtējuma jautājums. Kauls var uz nebēdu iedomāties «šo zemīti» Latviju par savu smilšukasti, taču viņa «spēlītēs» likme nu jau ir valdības principu un tās īstenotās politikas konsekventums un valsts prestižs. Līdzko ticis zemkopības ministra amatā, Kauls, rādīdams pilnīgu imunitāti pret valstsvīra ētikas pamatnormām, steidza piedabūt valdību par nesamērīgi augstām cenām iepirkties no viņa draugiem un biznesa partneriem ārzemēs vai vismaz garantēt šādus pirkumus privātfirmām. 

Tas neizdevās. Nu Kauls grasās likt lietā Ādažu priekšsēdētāja, Vislatvijas glābšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja un Gorbačova padomnieka praksē iegūtās iemaņas, kuru būtiskākā sastāvdaļa ir lietu kārtošana ar braukāšanu uz Maskavu pie «saviem cilvēkiem» un sarunāšanu «pa draugam». Iedoma aizbraukt pie Krievijas premjera Černomirdina un čomiski nokārtot jautājumus par materiāli tehnisko resursu piegādi Latvijai ir tikai viens liecinājums tam, ka bijušais «sarkanais barons» joprojām dzīvo, iecistējies kādā padomju īstenības atlūzā, kur saimniekošanas pamatā ir korporatīvas priekšnieku attiecības, draugu būšana, «fondu un resursu izsišana» un pirmatnēji naturālā saimniecība, ko dēvē iespaidīgā svešvārdā «bārters». Kauls izliekas neredzam vai varbūt tiešam traģiski neredz, ka Krievijā vairs nav Gossnab un ka «materiāli tehniskos resursus» pat krievi tagad pārdod, nevis «piegādā». Viņa priekšstati par brīvā tirgus saimniecību satilpst ģeniāli aplamajā frāzē, ka «piedāvājums nosaka pieprasījumu» (L4, 20.febr.). (Te nu pat Markss būtu zārkā apgriezies uz otriem sāniem, jo galu galā viņa un epigoņa Ļeņina plauktus liecošie sacerējumi ilgus gadus tika vairumā piedāvāti, taču ne pieprasīti, visās grāmatnīcās starp Prāgu un Primorsku.) Kaula iecerētais brauciens nav apspriests valdībā; ar premjerministru un Ārlietu ministriju tas arī nav saskaņots; par to neviens nezina neko pateikt nedz Latvijas vēstniecībā Maskavā, nedz Krievijas vēstniecībā Rīgā; no Zemkopības ministrijas, kas līdz ar Kaula atnākšanu ir kļuvusi par visslepenāko valdības ministriju, nāk pretrunīgas un nepilnīgas ziņas. Sākumā tikusi gatavota personīgi Kaula vēstule personīgi Černomirdinam sak, dārgais Viķa, kā pats zini, esam maza nabagu zemīte, bet nāk pavasaris, jāsēj rudzi, vai tu nevarētu piesviest mums kādus mēslus, gan jau norēķināsimies. Tagad jau dzird par kādu «dokumentu paketi», ko ministrijas ierēdņi, pildot priekšnieka rīkojumu, vismaz astoņas reizes mēģinājuši sagatavot, taču neveiksmīgi, jo Kauls pats īsti nejēdzot, kādiem ir jābūt tiem dokumentiem, tāpēc padoto sagatavotie viņam nepatīkot. Jebkura valstsvīra vizīte jebkurā valstī ir politisks, valstisks solis, kas rūpīgi jāsagatavo. Kauls otrdien televīzijā paziņoja, ka braukšot kā «vienkārši zemnieks». Laikam viņš nu Latvijā ir vienīgais zemnieks, jo diezin vai kādam citam pat ienāktu prātā aizbraukt tā vienkārši pie Krievijas premjera parunāties. Tikai nav saprotams, kā «vienkāršs zemnieks» var dīdīt ministrijas ierēdņus, liekot gatavot dokumentus, un kāpēc viņam kā vienkāršam zemniekam šie dokumenti vispār vajadzīgi. Jo kurš tad šo «zemnieku» būs pilnvarojis runāt ar kaimiņvalsts valdību par, piemēram, īpaši atvieglotiem muitas nodokļiem un kā viņš ir iecerējis garantēt solīto barteru, un ko var solīt pretī? Ja nu Maskavā no viņa pieprasa, teiksim, īpašus atvieglojumus Krievijas naftas tranzītam caur Ventspili vai izcilas labvēlības statusu, piemēram, Lukoil kompānijai? Kā zemnieks Kauls varētu braukāt un par paša naudu sniegt āksta priekšnesumus, kur un kad sirds tīko. Kā ministrs viņš ar šādu rīcību diskreditē Latvijas valdības politiku un valsts tēlu. Lasot un klausoties Kaulu, šķiet, ka sevis dēvēšana par zemnieku ir tikai koķetēšana ar «mīļajiem lauku cilvēkiem», bet patiesībā viņš sevi redz tautas vadoņa lomā. «Latvieši, tautieši, mums jābūt kā vienam veselam,» Kauls aicina un kā ideālu min «Ulmaņlaikus» un visas tautas vēlētu prezidentu droši vien sevi.

Sprīdītis spēlē, Lutausis danco...
Kauls cer sastapt Maskavā Černomirdinu
un vienoties par fantastiskām lietām

 Nav nejauša viņa replika «tas, ka viņš (K.Ulmanis A.0.) ...parakstīja to līgumu un Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks, ...liecina par viņa gara pilnību». Par Kaula ambīciju mērogu un reizē par viņa pačākstējušo īstenības sajūtu liecina paziņojums, ka «robeža būs slēgta un atslēgu paņems Zemkopības ministrija», ka viņš un viņa ieceltie «savi cilvēki» virinās robežu vaļā un ciet pēc saviem ieskatiem, diktēs lauksaimniecības ražojumu cenas (kuras esot «grūti ietekmēt ar ekonomiskām svirām»), rudenī nopirks visu ražu, «novirzīs līdzekļus» minerālmēslu ražotājiem, atlaidīs ierēdņus, kuri «nebija pieraduši, ka ministrs sāk komandēt», veidos sakarus arī ar Rietumiem, taču pirmkārt un galvenokārt, protams, ar Austrumiem, kur, bez šaubām, pats personīgi visu sarunās un sagādās, jo ir tik ietekmīga persona, ka tiklab Černomirdins, kā arī pārējie «resursu» saimnieki acumirklī metīsies apmierināt ikvienu Kaula kunga vajadzību. Laikam, viņaprāt, tā ir «realitāte, pēc kuras mums jātiecas». Neatkarīgā Latvijas valsts nevar atļauties ministru, kas strādā ar padomjlaiku sagādnieka metodēm. «Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls,» savulaik paslepus dziedāja tautieši. «Uz Maskavu traucas Kauls itin sārts,» skan aktuālāk. Jo kas tur ko bālēt—pats brauc, ne aicināts, ne izsaukts. Ar lūdzoši pastieptu roku un tukšiem solījumiem pilnu portfeli.

Sagādnieks Kauls ar cepuri rokā uz Maskavu

1996.02.22 Diena Aivars Ozoliņš

-