Juristu kongress Ādažos <>

Pasaules latviešu juristu 2. kongress

Ādažos Latvijas Juristu biedrības izkārtojumā un vadībā Ādažu kultūras namā 30. jūnijā notika Pasaules latviešu juristu 2. kongress. Kongress noritēja dažas dienas pirms Saeimas sanākšanas, un tā mērķis bija pārrunāt juristu ieteikumus parlamentam. Kongresā piedalījās ap 200 juristu, galvenokārt no Latvijas, bet bija arī dalībnieki no Amerikas, Austrālijas, Vācijas. Kongresā tika nolasīti vairāki referāti. Kā viens no galvenajiem bija Latvijas Juristu biedrības prezidenta Valda Birkava referāts. Referāta ievadā viņš izteica domu, ka šis ir pēdējais pasaules latviešu juristu kongress, jo nu ir brīva Latvija un laiks latviešu juristiem un visiem pārējiem (ārstiem, virsniekiem, rakstniekiem v.c), kuri pulcējas Latvijā uz saviem pasaules saietiem un kongresiem, atgriezties mājās vai ari būt viesiem Latvijā rīkotajos starptautiskajos vai vietējos pasākumos. Pašlaik situācija ir tāda, ka galvenais veicamais darbs ir Latvijā, jo nav vairs trimdas šī vārda līdzšinējā izpratnē. Tika izteikts aicinājums kollēgām no ārzemēm iestāties Latvijas Juristu biedrībā (LJB) un aktīvāk iesaistīties Latvijas juridiskajā darbā. Pirmajās 100 dienās pieņemtie likumi apliecinās Saeimas galvenās politiski-ekonomiskās nostādnes un virzību. Latvijas tiesiskās un saimnieciskās reformas īstenošanai nepieciešami likumi. Valdis Birkavs referāta pamatdomu — likumdošana Saeimā un juristu ieteikumi — iekļāva trīs virzienos: 

1 ) Satversmes darbības atjaunošana un tiesiskās kārtības pilnveidošana; 

2) Cilvēka un pilsoņu konstitucionālo tiesību nostiprināšana; 

3) Saimnieciskās attīstības priekšnoteikumu radīšana. 

1. Satversmes darbības atjaunošana un tiesiskās kārtības pilnveidošana 

1.1 Līdz ar Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos nepieciešams nodrošināt, lai Saeima darbotos atbilstoši Satversmei. To paziņos Saeima. Lai dotu iespēju Saeimai pilnvērtīgi strādāt, Latvijas Ceļš (LC) uzskata par nepieciešamu atjaunot 1929. gadā pieņemto Saeimas kārtības rulli, kas ļaus ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju, valsts prezidentu un citas amatpersonas atbilstoši LR Satversmes prasībām. 

1.2 Par nākošo svarīgāko Saeimas uzdevumu jāuzskata 1925. gadā pieņemto ministru kabineta (MK) iekārtas likuma atjaunošanu jaunā redakcijā, kas dos iespēju sastādīt MK, kā arī tiesisku pamatu jau pašiem pirmajiem valdības soļiem. Konkrēta likuma esamība ļaus izvairīties arī no grūtībām. MK izveidošanā. 

1.3 Jāatjauno valsts civildienesta likums jaunā redakcijā, kas noteiks prasības pret ierēdņiem, ierēdņu atlases kartību, ierobežojumus viņu darbībai, pienākumus un sociālās garantijas. 

1.4 Jāizveido Satversmes tiesa. Tas novērstu spēkā esošo likumu pretrunas ar LR Satversmi. 

1.5. Jāatjauno valsts kontroles likums. Šis likums ļaus pastiprināt valsts īpašumu kontroli un valsts budžeta izdevumu daļas taupīgu izlietošanu. 

1.6 Jāpieņem atbilstošs likums par prokuratūru. Šāds likums pastiprinās valsts interešu un likuma aizsardzību un ļaus efektīvāk cīnīties pret noziedzību, nepieļaujot nemotivētu prokurora iejaukšanos privātuzņēmēju darbā, izņemot likuma pārkāpuma gadījumā. 

1.7. Jāpieņem administratīvā procesa likums. Šādā likumā būtu paredzēta kārtība, kādā katrs indivīds var pārsūdzēt tiesā valsts un pašvaldības iestāžu un amatpersonu lēmumus.

2. Cilvēka un pilsoņa konstitucionālo tiesību nostiprināšana 

2.1. Jāpieņem pilsonības likums. Pilsonības likuma pamatuzdevums ir garantēt latviešu tautai drošību un neierobežotas attīstības spējas. 

2.2. Pēc tam, kad būs pieņemts Pilsonības likums, Saeimai kritiski jāpārskata 1991. gada 10. decembra LR Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Tiesiskajā aspektā šim likumam vajadzētu kļūt par LR 1922. gada Satversmes otro daļu, kas aizstātu 1922. gadā nepieņemtos Satversmes "pamatnoteikumus par pilsoņu tiesībām un pienākumiem"

2.3 Jāpieņem likums par pašvaldībām. 

2.4. Likums par pašvaldību vēlēšanām, kurām būtu jānotiek ne vēlāk kā 1994. gada martā. Tam: jāpamatojas uz pašvaldību reformu likumu un jābūt organiski saistītam ar likumu par 5. Saeimas vēlēšanām. 

2.5. Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas pamatvil cienos varētu balstīties uz Latvijas Satversmes sapulces 1922. gada 20. jūnijā pieņemto tāda paša nosaukuma likumu. 

3. Saimnieciskās attīstības priekšnoteikumu radīšana Ekonomistu, finansistu un juristu domāšanas sintezē, ietērpjot ekonomiskās likumsakarības juridiskā formā ir tā svira, ar kuras palīdzību tautas turības ēkai parlaments ieliek pamatakmeņus. Daži no pamatakmeņiem jau ielikti: likumi par uzņēmējsabiedrībām, civillikuma atjaunošana, likumi par tiesu, advokatūru un notariāta darbu. Pamatu pamats ir īpašums. īpašuma tiesības ir gan deklarētas, bet neskaidras, un neviens īpašnieks vēl nejūtas kā īpašnieks un patiesībā nemaz ari nav īsts īpašnieks. Tādēļ jāizveido visas struktūras (zemesgrāmatu nodaļas, valsts zemes dienests u.c.). Te nevajag jaunus likumus, bet aktīvu rīcību uz esošo likumu bāzes. Jāattīsta hipotēku ban ka un citu banku darbība ar hipotēkām. Jāizdara grozījumi likumā, kas ļauj zemi mantot, pirkt, pārdot, iznomāt un kas ļauj arī ārzemniekiem kļūt par ražošanas līdzekļu un ari zemes ( noteiktu kvotu ietvaros) īpašnieku. Ļoti aktuāla ir jauna civilprocesa nepieciešamība un tiesu varas nostiprināšana. Īpašumu attiecību jomā ir svarīga privatizācija, jo pēc iespējas ātrāk jārada ieinteresēti īpašnieki — gan valsts, gan privāto īpašumu apsaimniekotāji. Vēl nepieciešami likumi par investīciju fondiem (pensiju un sertifikātu fondiem), par Latvijas attīstības aģentūru, ieguldījumu apdrošināšanu, brīvajām ekonomiskajām zonām. Latvijā jau 1922. un 1923. gadā tika pieņemti likumi par brīvteritorijām un brīvostām. Jāsakārto likumi, kas regulē ar lauksaimniecību saistītos jautājumus — par lauksaimniecības pašpārvaldi, zemnieka statusu, nozīmīgs ir likums par teritoriālo plānošanu jeb zonēšanu. Naudas un fiskālās politikas realizācija prasa, lai pieņemtu likumus par kredītiem un norēķiniem: par valūtu un dārgmetāliem. Te galvenais jautājums par atbilstību starptautiskā finanču un vērtspapīru tirgus prasībām, Eiropas Kopienas prasībām. Tām atbilstu ari banku dibināšanas statūtkapitāla palielināšana vismaz līdz 100 miljoniem LVR. Atjaunotais 1937. gada Vekseļu un čeku likums diemžēl vēl īsti nedarbojas, likuma teksti ir smagnēji, grūti pielietojami, bet kopējais jumta likums par vērtspapīriem nozudis AP dzīlēs tā zemās kvalitātes dēļ. Arējās tirdzniecības tiesiskai nodrošināšanai pilnībā jāpārstrādā muitas kodeks un jāpilnveido antimonopola likumdošana. Baltijas Juridiskais birojs (BJB) un tā nacionālās nodaļas šī gada maijā vienojās par darbu turpināšanu: 

1) līdzīga vai Baltijas valstīm kopīga tirdzniecības kodeksa izstrādāšanu; 

2) transporta likumdošanu (autopārvadājumu un dzelzceļa jomā); 

3) hipotēkas un hipotekārie kredīti; 

4) apdrošināšana; 

5) muita. Uzņēmējdarbības likumi harmonizējami ar Eiropas Kopienas direktīvām. Likumdošanas, izpildu un tiesu varas sakārtošanā galvenā prioritāte ir konstitucionālajai uzraudzībai. Tāpēc nekavējoties jāorganizē Konstitucionālās un administratīvās tiesas kontrole, jo strīdu starp konstitūcionālajām varas institūcijām (Prezidentu, Saeimu, Ministru kabinetu, Tiesu un Valsts kontroli) var izšķirt tikai Konstitucionālā tiesa. Konstitucionālās sūdzības Konstitucionālai tiesai jāizskata uz jebkura indivīda iesnieguma pamata, lemjot par to, vai konkrēta gadījumā cilvēka un pilsoņa tiesības ir pārkāptas. Egils Levits (sūtnis Vācijā) savā referātā sniedza izstrādātus priekšlikumus par likumiem, kas vēl joprojām ir spēkā no okupācijas perioda. Tie visi jāizziņo par spēkā neesošiem, atceltiem ar 1993. gada 31. decembri, izņemot tos, bez kuriem nevar iztikt un kuri tiek fiksēti speciālā sarakstā. Tie drīkst palikt spēkā līdz 1995. gada 31. decembrim, bet ne ilgāk. Valdība to daļēji jau izdarījusi, bet daudz kas vēl darāms. Jānosaka un precīzi jāievēro tiesisko normu secība: Satversmes, konstitucionālie, ministriju, vienkāršie likumi, valdības izdotās tiesiskas normas, pašvaldību izdotās tiesiskās normas. Vienlaikus visiem jāzin un jāsaprot, ka jebkura darbība ir atļauta, ja to neaizliedz Satversme, konstitucionālais likums vai vienkārši likums. Tiesiskā norma ir spēkā tikai tad, ja tā nav pretrunā ar augstāk stāvošu normu,  tikai tad, ja Saeimā būs atbildīgs politiskais spēks, kas saskaņā ar šo stratēģiju vienlaikus realizēs kā ekonomisko, tā tiesisko reformu programmu. Gārša, Austrālijas pārstāvis, sūdzējās, ka Austrālijas juristiem nav izveidojušas kopējas saites ar Latvijas juristiem. Latvijas Universitātes prof. J. Vēbers savā runā galveno uzmanību pievērsa Rietumos izdoto juridisko mācības grāmatu trūkumam Latvijā. I.Bišers pievērsās jautājumam par nacionālu drošību kā iekšienē, tā no ārienes. Vajadzīgi likumi par sabiedriskām un politiskām organizācijām. S.Terihova, Tieslietu ministrijas Tiesiskās informācijas centra direktore, izteica priekšlikumu izveidot kodifikācijas nodaļu ministru kabineta sastāvā, kāda bija līdz 1940. gadam, kas nodarbotos tieši ar likumdošanas aktu apkopošanu un sistematizāciju un kas būtu pakļauta augstākai valsts pārvaldes institūcijai. Pašlaik, vēl projekta līmeni, tiek risināts jautājums par Latvijas-ASV kopuzņēmuma "Latvija-Inter-Law Institute" dibināšanu, kurā Latvijas pusi pārstāvētu Tieslietu ministrija un tās Tiesiskās informācijas centrs. Šā institūta galvenais uzdevums būtu Latvijas likumdošanas aktu tulkošana angļu valodā un arī to izplatīšana. Savus priekšlikumus, ieteikumus vēl izteica V. Elksne: nodrošināt likumprojektu izstrādāšanas koordināciju atbilstoši vienotai tiesību sistēmai, struktūrai un likumdošanas attīstības programmai, nodrošināt šo likumprojektu saskaņošanu ar ANO un Eiropas Kopienas dokumentiem, deklarācijām, paktiem, konvencijām, starptautiskiem nolīgumiem, kā arī ar citu Baltijas valstu likumdošanu. J. Kaksītis (tieslietu ministra pirmais vietnieks) ieteica paātrināt tempu likumprojektu tiesiskās ekspertīzes dienesta apstiprināšanai un tiesu reformu īstenošanai. Diemžēl, tiesu reforma vēl nav pa īstam uzsākta, jo  nav nedz materiāli techniskās bāzes, nedz finanšu resursu apgabaltiesu veidošanai. Neviena no tām ēkām, kurās pirms kara atradās apgabaltiesas, nav atdota atpakaļ. Šodienas likumdošana, techniskais nodrošinājums, neapmierina nevienu. Neviens oficiālais preses izdevums savlaicīgi nenovada līdz sabiedrībai pat jau pieņemtos likumus. Arī Tieslietu ministrija likumu oficiālos tekstus nereti saņem ar nokavēšanos, reizēm pat pēc tam, kad tie jau stājušies spēkā. K. Torgāns iepazīstināja ar Senatora Augusta Lēbera fondu un tā mērķtiecīgi— Augusts Lēbers bija Latvijas Senāta (Augstākas tiesas) senators 20 gadus no Senāta dibināšanas 1918. gadā līdz aiziešanai pensijā, Latvijas Universitātes Ekonomiski-juridiskās fakultātes pirmais dekāns, profesors Dr. iur. honoris causa, viens no 1937. gada Latvijas Civillikuma līdzautoriem, ievērojams civilo, tirdzniecības vekseļu, čeku un jūras tiesību speciālists, aptuveni 75 rakstu autors. Senatora A. Lēbera (1865-1948) fonds (Fonds) ir naudas un citu materiālu kopums. Fonda līdzekļi ir nošķirta Lat vijas Juristu biedrības pārziņā esoša manta, par tās glabāšanu lemj Fonda valde. Fonda mērķis ir veicināt un attīstīt Baltijas valstu un Latvijas spēka ir vēlāk pieņemtā norma. Pēc iespējas ātrāk jāpieņem likums par administratīvo procesu. Pirmai daļai jāregulē process, kurai iestādei jautājums piekritīgs, kuri ierēdņi nedrīkst piedalīties lēmuma sagatavošana, kas nepieciešams, lai administratīvais akts vispār stātos spēkā. Administratīvā procesa otrai daļai jāregulē kārtība, kāda katrs indivīds var administratīvo aktu pārsūdzēt tiesā. Administratīva procesa trešā daļa regulēs indivīda tiesības uz zaudējuma atlīdzību, ko viņam ir nodarījusi valsts vai pašpārvaldes iestāde. Nozīmīgs nosacījums ekonomijas attīstībai, īpaši ārvalstu ieguldījumu jomā, ir fiziski drošas vides veidošana, ar to saprotot iedarbīgu cīņu pret noziedzību, jo sevišķi pret reketu un organizētu noziedzību un ar to saistītiem noziegumiem. Jāņem vērā ari līdzšinējā Augstākās Padomes un valdības pieredze, kura uzskatāmi demonstrē, ka likumu veidošana un jau pieņemto likumu darbība nav efektīga. Tie ir būtiski un nozīmīgi priekšnoteikumi saimniecības uzplaukumam, kas varēs īstenoties valsts tiesību zinātni un zinātnisko atziņu ieviešanu praksē, veidojot taisnīgu un tiesisku Latvijas valsti. Fonds sniedz financiālu atbalstu perspektīvu tiesību zinātņu pētījumu veikšanai, prēmē zinātniskus sacerējumus un likumprojekta autorus civiltiesību, tirdzniecības, vekseļu, čeku tiesību, jūras un citu tiesību nozaru jomā, atbalsta ar stipendijām un vienreizējiem naudas pabalstiem jauno juristu iekļaušanos zinātniskajā un paidagoģiskajā darbā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pirmo iemaksu Fondā saskaņā ar personīgo vēlēšanos veica senātora A. Lēbera dēls, profesors Dītrihs Andrejs Lēbers, 5000 Vācijas marku (DM) apmērā. Fonda naudas un citu materiālo vērtību kopums veidojas no ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem likumīgiem ienākumiem. Par Fonda līdzekļu veidošanu un izlietojumu lemj Fonda valde, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no: Augstākās tiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Tiesnešu biedrības. Fonds ik gadus piešķir vienu senātora A. Lēbera prēmiju. Šī prēmija nevar būt mazāka par 3000 DM (Vācijas markām), bet nevar būt lielāka par 30% no Fonda naudas līdzekļiem. Fonda juridiskā adrese: Miesnieku ielā 11, Rīga, Latvija LV-100. Pēc oficiālās daļas kongresa dalībniekus Ādažu pagasta vecākais (jauns, enerģisks cilvēks) iepazīstināja ar Ādažu pagastu un tā apkārtni. Bijām Ādažu poligonā, kur krievu armija 23 tūkstošu hektāru platībā ierīkojusi 7 poligonus apmācībām un uzbūvējusi dzīvojamās mājas armijas virsnieku ģimenēm. Poligoni aizņem platību Ādažu, Saulkrastu un Sējas pagastos. Uz šodienu no 23 tūkstošiem hektāru zemes atdoti 9 tūkstoši hektāru apmērā apmācību laukumi jeb divi poligoni, bet dzīvojamās mājas vēl aizņemtas ar virsnieku ģimenēm. Trešajā kongresa programmas daļā "Lielajā juristu vasaras ballē" Ādažu kultūras nama darbinieki iepriecināja kongresa dalībniekus ar kora dziesmām Ādažu kora izpildījumā pie labi klātiem gardumu galdiem, kam sekoja balle līdz pirmajiem gaiļiem. 

MIRDZA BINDEMANE

* Laiks / 21.07.1993

Pasaules latviešu juristu 2. kongresa dalībnieki Ādažu poligonā 

==