Atbildīgs darba posms laukos ir sēja. Mūsu ciema izpildu komitejas lauksaimniecības komisija ik gadu pievērš lielu uzmanību sējas laikam un tā sagatavošanai. Vislielāko vērību veltījām pareizai grafika ievērošanai un sagatavošanas darbu kvalitātei. Tā tas bija arī šogad. Ziemāju sējas sagatavošanas posmā raudzījāmies, lai izsētu labas kvalitātes sēklu labi sagatavotā augsnē. Pārbaudījām arī, kā ieziemoti kartupeļi, kā sagatavoti sēklas bumbuļi pavasarim. Ziemas periodā komisijas deputāti palīdzēja kolhozā organizēt organiskā mēslojuma izvešanu. Šī darba rezultātā uz šinī pavasarī apsējamiem laukiem izveda pāri par 14 tūkstoš tonnām mēslojuma. Viens no priekšnoteikumiem labi organizētai pavasara sējai ir tehnikas priekšzīmīga sagatavošana. Deputāti Maiga Trēde un Voldemārs Kokorēvičs sistemātiski sekoja remontdarbiem, palīdzēja novērst trūkumus.
Šogad labi norisa krūmu izciršana, ko vadīja lauksaimniecības komisijas deputāti. Pārgaujā un Zeduļu pļavās vien no krūmiem atbrīvoja vairāk nekā 10 hektāru lielu platību. Lauksaimniecības komisijas uzmanības centrā ir arī lopkopība. Deputāti vasaras periodā regulāri pārbauda, kā fermās izmanto ganības, kā tās kopj. Izslaukumu kāpināšanā liela nozīme ir pareizai lopu dzirdināšanai, apgādei ar minerālvielām un papildu barību. Šie jautājumi bija ikviena deputāta darbības degpunktā, un tas sekmēja labus rezultātus gan lopkopībā, gan laukkopībā. Sekmīgi, atskaitot dārzeņu pārdošanu, realizēta valsts iepirkuma plāna izpilde gan sabiedriskajā, gan individuālajā sektorā. Katrs deputāts, būdams aģitators, aprunājās ar saviem vēlētājiem, izskaidroja, kāda nozīme šī pasākuma pirmstermiņa veikšanai. Kolhozā «Ādaži» bija vairāki arteļa Statūtu pārkāpumi. Piemēram, «Niksdēlos» nekolhoznieki izmantoja kolektīvās saimniecības ganības. Bija nepareiza uzskaite piemājas zemju platību piešķiršanā. Deputāti palīdzēja to novērst. Lauksaimniecības komisijas darbā aktīvistu skaitā atzīmējami deputāti Voldemārs Kokorēvičs, Silvija Sproģe, Aleksandrs Stasēvičs un citi. Šinī pavasara sējas kampaņā Ādažu ciema izpildu komitejas lauksaimniecības pastāvīgā komisija kā galvenos uzdevumus izvirzīja sējas darbu kvalitāti, pareizu izsējas normu ievērošanu un labu augsnes sagatavošanu. Ikviens mūsu komisijas loceklis cīnās par augstāku lauksaimniecības kultūru katrā ražošanas iecirknī. Kad ar katru dienu straujākos tempos izvērsās pavasara sēja, lauksaimniecības komisijas deputāti ne vien organizēja šo darbu, bet paši aktīvi piedalījās, rīkojot talkas. Piemēram, talcinieki vairākas dienas strādāja agrīno kultūru sējā. Te palīdzēja ciema izpildu komitejas, slimnīcas, tuvējo skolu un citu iestāžu un organizāciju darbinieki. Šādas talkas paredzēts organizēt arī siena sagatavošanā un citos neatliekamos lauku darbos vasaras un rudens periodos. Esam apņēmības pilni ar savu darbu vairot mūsu Dzimtenes bagātību klēti, godam realizēt partijas izvirzītos uzdevumus lauksaimniecības tālākajā kāpināšanā.
Velta Biķerntece, lauksaimniecības komisijas sekretāre
* Darba Balss / 22.05.1966💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
līdzjūtības no laikraksta "Darba Balss"
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
LAI PIENS KĻŪTU LĒTĀKS
(Vārds kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājam J. Kukelim)
Mūsu piepilsētas kolhozā lauksaimniecībā izmantojami 3200 ha zemes; pusi no šīs platības aizņem tīrumi. Galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. Pašreiz mums ir 1300 liellopu, tai skaitā 512 govis. Šogad esam apnēmušies pārdot valstij 1235 tonnas piena, tas ir, 400 centneru no katriem 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
 |
| Kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukelis dedzīgi aģitē mūsu «Lēdmanes» priekšsēdētāju V. Malšānu par intensīvas dārzeņkopības attīstīšanu. |
 |
Automātiskās mēslu transporta līnijas pēdējais etaps: estakādes vagonete izgāž saturu krātuvē |
A. Kauls, kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs
* Darba Balss (Rīgas rajons) / 17.05.1977
💐💐💐
 |
| Pirmrindnieku galerija kolhozā "Ādaži" |
kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs A. Kauls.
* Darba Balss (Rīgas rajons) / 23.03.1978
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
💐💐💐
1965.09.12 Darba Balss (Rīgas rajons)
PIGORS, Ž.
💐💐💐
| Dažadas iekšzemes ziņas. |
1934.12.10 Zemkopis |
💐💐💐
| Piemērotu lopu skaitu |
1938.11.04 Sētā un Druvā Agr. V. Tomsons, LLK Ādažu rajona agronoms |
💐💐💐
|
💐💐💐
 |
| Bet šeit barību padod uz kūtīm. |
 |
| Šajos alumīnija torņos tiek glabāta spēkbarība |
Ir labi priekšnosacījumi
1984.09.27 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.
1984.09.27 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.
💐💐💐
Uzmanību! Radīts jauns kombains!
Nesen kolhoza «Ādaži» mehāniskajā darbnīcā pabeidza jauna universāla lopbarības sagatavošanas kombaina būvi. Saimniecības racionalizatori putnkopis S. Daģis, valdes priekšsēdētājs J. Kukelis un atslēdznieks H. Reinbergs radījuši labu mašīnu, kas atvieglos darbu putnkopjiem un cūkkopjiem. Universālam lopbarības sagatavošanas kombainam uzmontēti 4 agregāti: siena eksele, gaļas un kaulu maļamā mašīna, sakņu smalcinātājs un slīpripa. Bez tam jaunajam kombainam var pievienot arī ūdenssūkni.
Uzmanību! Radīts jauns kombains!
1962.11.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
1962.11.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
💐💐💐
💐💐💐
|
💐💐💐
Neviena vārpa nedrīkst palikt laukā
Pilsētu strādnieki un jaunatne dodas laukos
Kopš 2 nedēļām Lāčplēša ielas 60. namā dūc kā bišu stropā. Ik dienas šeit gan kājām, gan braukšus ierodas zemnieki no visiem Latvijas novadiem, lai meklētu sev palīgus nepieciešamo un jau pa daļai aizkavēto lauku darbu veikšanai. Un palīgu arī netrūkst. Gaitenī, blakus bijušam fabrikas strādniekam, kura darba vietu nopostījis atkāpjoties boļševiku laupītāju bars, līgst par puspuisi pamatskolēns, par gani — ierēdne, kura laukos dodas pirmo reizi, un par puisi — par matu no nāves izglābies kāds tagad sadegušās iekšrīgas bijušais tirgotājs. Darba pārvaldes darbinieki ātri izpilda un apstiprina zemkopju un gājēju vienošanās līgumus. Nupat kārta pienākusi līguma apstiprināšanai Ādažu pagasta Vimbu māju saimniekam Robertam Ozoliņam. «Paldies Dievam, » Ozoliņš, sviedrus slaucīdams, nosaka, jo arī vēsajā mūra namā iespiežas vasaras tveice, «nu bez bēdām tikšu galā ar visiem darbiem, » un sniedz pēc līguma parakstīšanas roku brašam puisim, bijušam gumijas rūpnīcas «Kvadrāts» noliktavas strādniekam Lavrentijam Ivanovam. «Ko nu par to, saimniek,» kautrīgi nosaka Ivanovs. «Par mani jums nebūs jāgaužas. Strādāšu visiem spēkiem no saules līdz saulei.» «Tik traki jau nu nevajadzēs rauties, » aiziedams kopā ar Ivanovu Ozoliņš puisi mierina. «Man jau mājā vēl divi palīgi — 16 un 18 gadu veci dēli, ar kuriem kopā strādāju visu šo laiku, bet nespējam tomēr visus darbus veikt, kas kara dēļ satecējuši visi reizē.» Kādā citā darba pārvaldes istabā pulcējas jaunatne, kas sekojot aicinājumam
Darba pārvaldes darbinieks Blaumanis apstiprina Ādažu pag. lauksaimnieka R. Ozoliņa un bij. «Kvadrāta» fabrikas noliktavas strādnieka Ivanova vienošanas līgumu. — Pa labi: Viļa Olava komercskolas un Draudziņas ģimnāzijas audzēknēm Strautiņai , Vītiņai, Ansonei un 22. pamatskolas absolventam Vankēvicam darba pārvaldes darbiniece France paziņo jauno darba vietu.
cenšas būt pirmā, lai palīdzētu novākt ražu tēvzemes laukos. «Jūs esat iedalīti grupā, kas dosies uz Jelgavu, » paziņo darba pārvaldes ierēdne 2 zēniem, kas šopavasar beiguši 22. pamatskolu. 17 gadus vecais skolas absolvents Ernests Celms gājis ganos un vēlāk strādājis par puspuisi jau 5 vasaras no vietas. «Es mīlu laukus,» stāsta dzirkstošām acīm jauneklis, «jo nekur citur neesmu sastapis tik laipnus ļaudis, tik tīkamu darbu un guvis tik veselīgu atpūtu, kas liek aizmirst nevien visus kara grūtumus, bet dod iespēju atgūt arī spēkus nākamai ziemai.» Celma klases biedrs 15 g. v. Arnolds Vankevics darba pārveidē ieradies viens no pirmajiem un abi draugi šinīs dienās dosies uz Jelgavu, lai Zemgales laukos strādātu divus mēnešus par puspuišiem. «Vai nebūs par smagu?» jautāju atvadoties abiem brašiem zēniem. «O, nē,» skan droša atbilde. «Citiem gadiem uz rudens pusi jau maišeļus nesām. » Par meitām laukos strādāt vēlas arī Viļa Olava komercskolas 3. klases audzēknes 16 g. vecā Vera Vītiņa, 18. g. v. Biruta Strautiņa un Draudziņas ģimnāzijas audzēkne 15. g. v. Velta Ansone. «Nevērtējat nu mūs un mūsu darbu pēc mūsu sīkajām rokām,» ievērojušas manu skatu meičas jautri atjoko. «Es, piemēram,» stāsta Vītiņa, «katru vasaru strādāju laukos un mēslus ārdot nokausēju nevienu vien «zvērinātu» laucinieci. Lauku darbs nav svešs arī Strautiņai un Ansonei, un šovasar viņas solās strādāt ar vēl lielāku sparu, jo apzinās postu, kas sagaida viņas un ikvienu citu, kad siens sapūst pļavā, kad vārpām izbirst graudi uz lauka un nezāles pāraug dārzājus. Uz ielas pie nama ieejas sapulcējušies darba meklētāji apstājuši saimniekus un pirms līgumu slēgšanas vēlas dzirdēt, cik saimniekiem lieli lauki, cik liels ganāmpulks. Kad viss iztaujāts un panākta vienošanās arī atalgojuma ziņā, līguma slēdzēji dodas namā, lai izpildītu formalitātes. Ar bij. restorāna apkalpotāju 18 g. v. Ainu Saulīti patlaban visos darba jautājumos vienojies zemnieks Fricis Bērziņš no Siguldas. «Netīk darbs alkohola un tabakas dūmu dvingā,» stāsta Aina Saulīte, «un tāpēc izšķīros doties atpakaļ darbā laukos, Jo arī pati esmu dzimusi lauciniece — sunākstiete.» Fricis Bērziņš nelīgst meiču sev, bet gan kaimiņienei Emīlijai Miķelsonei Siguldas Apiņos un tāpēc bažījas, kad tik Saulīte neaizmirst adresi, no kurienes abiem jādodas uz jauno darba vietu. Saulītes atklātais skats un solījums noteiktā vietā laikus ierasties, izgaisina visas zemes rūķa rūpes. Pēc asiņainā boļševiku valdīšanas gada latviešu ļaudis, šķiet, kļuvuši savstarpēji sirsnīgāki, un tie asumi, kas agrāk izpaudās laucinieku un pilsētnieku vidū, nu zuduši. Ikviens apzinās pašreizējo svarīgo un neatliekamo pienākumu doties laukos, lai neviena vārpa, neviena cukurbiete nepaliktu uz lauka. Pēdējais- laiks padomāt par šo jautājumu arī tiem pilsētu iedzīvotājiem, kuriem patlaban nav noteiktas nodarbošanās un nekavējoties sekot jaunatnei un tiem pilsētu strādniekiem, kas ikdienas pulcējas Lāčplēša ielā 60.
* Tēvija / 31.07.1941
«Ādaži» Kolhoza «Ādaži» 1. nodaļa uzsākta pavasara zemes strādāšana. Pirmie tīrumā ar saviem agregātiem izgāja traktoristi Jāzeps Leončiks un Gunārs Ieviņš. Viņi kultivējot iestrādā arī šķidro slāpekļa mēslojumu.
| «Ādaži» |
1977.04.09 Darba Balss (Rīgas rajons) |
sēja kolhoza «Ādaži» 2. kompleksajā brigādē. Strādā mehanizatprs Luka Baranovs un lauku brigādes kolhoznieks Alberts Puriņš. Saimniecībā apsēti 39 hektaru graudaugu un iestādīti 5 hektāri kartupeļu, kā arī 2 hektāri dārzeņu.
* Darba Balss / 08.04.1975
💐💐💐
Iniciatīva un apķērība
Ražas novākšana Rīgas rajona kolhozā Ādaži ir pašā karstumā. Iekūlums pārsniedz iecerēto. Brigādē 32 hektāru platībā ievākts caurmērā pāri par 40 centneriem «Mironovas-808» kviešu no hektāra, bet šķirne «Priekuļu-481» devusi ap 30 centneriem no hektāra. Patreiz vidējā raža kolhozā ir 23 centneri no hektāra, t.i. par 1.6 centneriem vairāk neka pērn. Graudu no astoņiem kombainiem ieplūst tik daudz, ka vajadzēja uz ātru roku domāt par papildu noliktavām un kaltēm. Pirmajā kompleksajā brigādē trijās dienās ierīkoja 450 kvadrātmetrus lielu betonētu laukumu. To pārklāja ar polietilēna plēvi. Smago darbu mehanizācijas brigāde samontēja un nodeva ekspluatācija kaltēšanas agregātus ar caurlaides spēju 50 tonnu graudu diennaktī. Turklāt vēl kolhoza mehanizatori uzstādīja divus ventilatorus labības aktīvai žāvēšanai.
 |
| Graudu žāvēšana kolhozā "Ādaži" |
|
💐💐💐
* Darba Balss / 31.08.1971
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru