* Darba Uzvara ( Jelgava ) / 13.11.1968
------------- * * * -------------
 |
Strādā: «Gauja» Mazajā Baltezerā arī tagad var redzēt interesantu agregātu - upju kuģniecības smilšu karjeru «Gauja». Šis zemes sūcējs stundā pārsūknē 180 kubikmetru smilts. Tās vispirms nonāk filtrācijas iekārtā un no turienes aizceļo uz dažādiem objektiem. Karjera ļaudis darbu nepārtrauc pat salā.
P. Puriņš
RAJONA RITMI
1971.12.30 Darba Balss (Rīgas rajons)
P. Puriņš
RAJONA RITMI
1971.12.30 Darba Balss (Rīgas rajons)
------------- * * * -------------
Pa upēm, jūru un ezeriem
Ar katru nākamo marta dienu saule kāpj augstāk debesīs, un ikviens jūt - klāt pavasaris. Tā tuvums steidzina daudzus darbus gan laukos, gan pilsētās, arī Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Upju kuģniecībā. Kā katru gadu darba būs daudz. Nelielie motorkugīši ar liellaivām pārvadās apmēram divarpus miljonus tonnu dažādu kravu, galvenokārt būvmateriālu izejvielas un pašus būvmateriālus. Liela slodze šogad būs jāiztur Daugavas - Gaujas kanālu sistēmai. Būvgranti tagad smeļ Gaujā un pa transporta cauruli varenā plūsmā dzen uz Mazā Baltezera krastu. Tur, kādreizējā baļķu pludināšanas kanāla galā, ir izveidota liellaivu piekraušanas vieta. No šejienes vērtīgais būvmateriāls sāk savu tālāko ceļu un, izvests cauri ezeriem un kanāliem, nokļūst Rīgas jaunceltnēs. Pērn upju
flotes kuģi ar liellaivām atgādāja Rīgā pirmās 200000 tonnas Gaujas straumes mazgātās grants. Celtnieki šī būvmateriāla īpašības novērtējuši pozitīvi. Šogad Upju kuģniecības kravas pārvadājumu flote Rīgai piegādās 300 000 tonnu Gaujas grants. Kuģniecības flote vasarā strādā arī Ventā, kas daudzu kilometru garumā ir kuģojama upe. Velkoņi un stūmēji strādā Daugavā un Lielupē. Tātad upju flote, kuras nozīmi transporta darbā dažs labs «kosmisko ātrumu» cienītājs gan vairs negrib lāgā atzīt, arī šai sezonā ražīgi strādās. Pašlaik beidzas flotes sagatavošana jaunajam darba cēlienam, kas šogad, paredzams, sāksies agrāk. Sekmīgi veicas arī upju tramvaju sagatavošana jaunajai sezonai. Lietišķā nozīmē tie gan nespēj sacensties ar citiem ātrākiem transporta līdzekļiem, bet atpūtas izbraucienos nav aizstājami. Šim nolūkam ļaudis tos arī izmanto, īpaši sestdienās un svētdienās, kad nekur nav jāsteidzas, tāpat rāmos darbdienu vakaros. Vasaras atvaļinājumu laikā braukt gribētāju ir tik daudz, ka pasažieru kuģīšu pat nepietiek. Tāpēc upju flotes šī daļa tiek papildināta, vispirms ar tādu transporta līdzekli kā «Zarja» tipa kursējošo kuģi, kurš var uzņemt līdz 80 pasažieru. Tā ātrums ir apmēram 40 kilometri stundā. Upju kuģniecības pasažieru flotē ir vēl daži jaunumi. Piemēram, ir iegādāti divi tādi jauni kuģi, kas var droši iet jūrā. Šogad pirmo reizi tie dosies atpūtas braucienos gar jūras krastu. Uz katra no šiem kuģiem ir vietas 200 pasažieriem. Viņu rīcībā būs deju laukums un bārs. Pagājušajā sezonā Rīgas jūras līcī starp Rīgu un Pērnavu sāka kursēt zemūdens spārnu kuģis «Meteors». Uz tā ir vietas 125 pasažieriem, un, lidodams pa viļņiem, tas traucas uz priekšu ar 70 kllometru ātrumu stundā. «Meteors» paspējis gūt tik lielu popularitāti, ka pirms jaunās navigācijas sezonas sākuma ir izpārdoti visi braucieni. Kuģniecības rīcībā šai sezonā būs vēl viens tāds kuģis, bet tas būs reisu kuģis un brauks pēc saraksta. Pērnavieši apgalvo, ka viņiem braukt uz Rīgu ar «Meteoru» esot izdevīgāk un ērtāk neka ar autobusu.
 |
| Pasažieru kuģis «Meteors» (pa kreisi) un «Raķetes» ir gatavi braucieniem. |
Pa upēm, jūru un ezeriem
1974.03.19 Rīgas Balss
Jaunzems, V.
Jaunzems, V.
------------- * * * -------------
Kopsolī ar dabu — saimnieciski izdevīgi
Pirms desmit gadiem Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas ģeologi konstatēja, ka Daugavas lejastecē jāierobežo un drīz vispār jāpārtrauc smilšu ieguve. Sakarā ar spēkstaciju izbūvēm upes lejasdaļā nepapildinās smilšu sanesumi. Būvmateriālu ražotāji sāka izjust, augstas kvalitātes būvmateriālu trūkumu. Arī Rīgas pilsētas tīrīšanas trestam ziemas mēnešos vajadzēja aizvien vairāk smilšu ielu kaisīšanai. Lai pievestu un uzglabātu vienai ziemai nepieciešamo daudzumu, ko ik gadu izkaisa Rīgas ielās nepieciešami simts četrasu dzelzceļa vagoni. Tad smiltīm un sālim būtu vienāda cena, ielu kaisīšana sadārdzinātos un tautas saimniecība ciestu zaudējumus. Bet celtniekiem betona, smilškaļķu konstrukciju gatavošanai vajag trīs reizes vairāk sasmalcināta irdena drupu nogulumu iežu. Bez tiem savā darbā nevar iztikt mūrnieki, apmetēji, tramvaju ceļu atjaunotāji un ielu segumu labotāji. Ģeologi ieteica izmantot riņķojuma ciklu dabā. Tad nebūtu iztukšoti karjeri, kurus nevar izmantot pēc ieguves pārtraukšanas. Vispiemērotākā izrādījās Gaujas lejtece. Tur atrodas lielākie republikas smilšu krājumi, kas nepārtraukti atjaunojas. Taču, lai sanesumus izmantotu lejpus Carnikavas, ko upe veido savā 460 km garajā tecējumā īsā laikā būtu jāattīsta republikas jūras transports smilšu ieguvei un pārvadāšanai. Tas nebija izdevīgi. Tālab nolēma smiltis kopā ar ūdeni pa cauruļvadu pārsūknēt uz Mazo Baltezeru, tur izbūvēt piestātni liellaivām un uzstādīt šķirotāju, iekraušanas mehānismus, pievadīt nepieciešamo elektroenerģiju. Ik gadu divos palu mēnešos Gaujas gultnei atņemtais smilšu daudzums atjaunojas, tādēļ, lai gan upes daļa no Murjāņu tilta līdz Carnikavai atrodas valsts dabas aizsardzības objektu sarakstā, tika nolemts izmantot sanešus pie Ādažiem un izveidot karjeru «Gauja». Šodien smiltis iegūst upē ar zemessūcēja palīdzību, tad pārsūknē pa cauruļvadu uz Mazā Baltezera ziemeļu stūri, attīra no piemaisījumiem, sašķiro pēc patērētājiem nepieciešamā graudiņu lieluma un uzkrāj iekraušanas mehānismu tuvumā. Pēc iekraušanas liellaivā smiltis pa 26 km garo ūdensceļu: Lielais Baltezers-Jugla-Ķīšezers-Mīlgrāvja atteka- Daugava nokļūst Rīgā. Piestātne nav nekāda roku darba, ja neskaita dažādo mehānismu apkalpošanu. Ja šos pārvadājumus veiktu autotransports, tam regulāri tiktu izmantots vidēja lieluma autokombināts. Šķirošanas un iekraušanas mehānismus piestātnē vada tikai daži cilvēki. Te ir daudz eksperimentālu ierīču, kuras projektē Maskavas Hidromehanizācijas institūts un ko te pirmoreiz pārbauda praksē. Anatolijs Korzuns kura pārziņā ir ieguves organizēšana un produkcijas nosūtīšana, saka: «Ceļazīmi dzīvei šeit iegūst tikai tas, kas sevi attaisno ikdienas darbā. Daudz eksperimentālie mehānismi nav īsti piemēroti, tos mēs nomainām vai pilnveidojam. Šajā darbā neaizstājams ir vecākais meistars Georgijs Tarutins. Viņš vienmēr ir klāt ar savu padomu vai iniciatīvu un ātri novērš kļūmes, ja tādas gadās elektrotehniskajā saimniecībā. Produktīvā darba dēļ viņa ģīmetne jau, divus gadus grezno mūsu labāko darbinieku Goda plāksni. No viņa ne soli neatpaliek, vērtējot sociālistiskās sacensības rezultātus, vecākais mašīnists brigadieris Arnis Binovskis. Pēdējos mēnešos izpildes ieguves plāns ir izpildīts ar uzviju. Uz šiem vīriem var paļauties, tie nepieviļ, piebilst direktors Jurijs Baltiņkovs. Kopš atklāšanas esam apstrādājuši un nosūtījuši nedaudz yirs 700 tūkstoš kubikmetra smilšu. Ieguvi palielināt tuvākajā laikā netaisāmies, jo patērētāju pasūtījumus apmierinām. Ūdens, ko lieto smilšu transportēšanai pa cauruļvadu, tiek nostādināts speciālās uzbūvēs, no turienes ieplūst ezerā. Bet smiltis, ko pilsētās izmanto ielu kaisīšanai pēdējos gados pa kanalizācijas sistēmu atkal nonāk Daugavas, Gaujas vai Lielupes grīvā, kur laiku pa laikam speciāli pielāgots peldošs smēlējs iekrauj liellaivā atkārtotai izmantošanai. Tā cilvēks pielāgojas dabai un tās procesiem, lai iegūtu sabiedrība.
N. Juhta
* Darba Balss / 04.09.1975
------------- * * * -------------
AR LABA SAIMNIEKA VĒRIENU
60 lielajam oktobrim - mūsu veltes
Pirms apmēram desmit gadiem ģeologi konstatēja: Daugavas lejtecē turpmāk stingri jāierobežo un pēc Rīgas HES uzcelšanas vispār jāpārtrauc smilšu ieguve no upes gultnes, jo sakarā ar spēkstaciju būvi smilšu sanesumi upes grīvā ostas un pilsētās tiltu rajonā aptrūka. Republikas Autotransporta un šoseju ministrijas uzņēmumi, tāpat arī celtnieki un būvmateriālu ražotāji uzreiz izjuta cementam un kaļķim nepieciešamās augstās kvalitātes saistvielas — skalotas upju grants trūkumu. Arī Rīgas pilsētā ziemas mēnešos vajadzēja aizvien vairāk smilšu apledojušo ielu kaisīšanai. Bez smalkās upju grants nevar iztikt tramvaju sliežu atjaunotāji un asfalta seguma labotāji. Tādēļ sākās meklējumi. Ģeologi ieteica izmantot riņķojuma ciklu dabā. Tad nepaliktu iztukšoti karjeri, kurus pēc ieguves pārtraukšanas maz izmanto. Nevajadzētu tērēt līdzekļus, lai atjaunotu iztukšotās vielas ar augsnes kārtu, lai apmežotu tās vai citādi atdotu atpakaļ dabai.. Vispiemērotākā rādījās Gaujas lejtece piejūras līdzenumā. Tur atrodas lielākie republikas smilšu krājumi, kas upes gultnē nepārtraukti atjaunojas. Taču, lai izmantotu sanesumus lejpus Carnikavas, kurus upe veido savā gandrīz pustūkstoš kilometru garajā tecējumā, īsā laikā vajadzētu attīstīt republikas jūras transportu smilšu ieguvei un pārvadāšanai. Tas nebija izdevīgi. Tālab upju kuģniecībā, republikas Autotransporta un šoseju ministrijas uzņēmumā, domājot par tālāko, nolēma: smiltis pa metāla cauruļvadu ir izdevīgi pārsūknēt uz Mazo Baltezeru, tur uzbūvēt piestātni liellaivām, uzstādīt šķirotāju un iekraušanas mehānismus. Ik gadu divos pavasara mēnešos Gaujas gultnē ņemtais smilšu daudzums tur atjaunojas, tādēļ nolēma izmantot sanesumus pie Ādažiem un veidot Gaujas karjeru. Tagad te strādā zemessūcējs. Tā guvumu pa cauruļvadu aizgādā uz Mazā Baltezera zieme]u stūri. Te graudiņus attīra no piemaisījumiem un šķiro. Pēc sabēršanas liellaivā sākas kuģošana pa 26 km garo ūdens ceļu: Lielais Baltezers, Jugla, Ķīšezers, Mīlgrāvja atteka, Daugava. Daļa tālāk nokļūst Rīgā. Ķīpsalas pārkraušanas bāzē, bet daļa pa Buļļupi ceļo tālāk uz Jūrmalu un pat Jelgavu. Uz uzņēmumiem vedumu nogādā pašizkrāvēji. Tiem tālos braucienus krietni saīsinājušas stūmējkuģīšu «Engure», «Ķemeri» un «Čapajevs» apkalpes. Iekraušanas laukumā konveijeru mašīnists Sergejs Singells prot precīzi sadalīt uzmanību visiem viņa pārraudzībā esošajiem mehānismiem un sadarbībā ar operatoru Aleksandru Smislovu rūpējas par šķirošanas un iekraušanas mašīnām. Te daudz eksperimentālu ierīču, kuras projektētas Maskavas Hidromehanizācijas institūtā un ko te daudzus gadus pirmoreiz pārbaudīja praktiskā darbā. Jurijs Teļisejevs, kura pārziņā ir ieguves organizēšana un gatavās produkcijas nosūtīšana, saka: — Strādāt nav viegli. Mehānismiem vairs neražo rezerves daļas, esošās ir jau divreiz restaurētas, bet, ja vajadzēs, restaurēsim trešoreiz. Jo plānu gribam izpildīt. Daža laba tehnika krautuvē un šķirošanā nav īsti piemērota, to mēs darba gaitā pilnīgojam. Šeit neaizstājams ir elektriķis Roberts Mudrjakovs. Viņš, cilvēks ar iniciatīvu, vienmēr ir klāt ar savu padomu un ātri novērš kļūmes, ja kādas gadās elektrotehniskajā saimniecībā, ja vajadzīgs, var atvietot jebkuru strādnieku. Pēdējos mēnešos plāns, lai cik grūti tas nākas, aizvien ir izpildīts. Un Jurijs Jeļisejevs spriež: — Līdz Lielā Oktobra 60. gadadienai sagādāsim arī gadam plānotos 200 tūkstošus kubikmetru skaloto smilšu. Kopš karjera atklāšanas te iegūti, apstrādāti un nosūtīti tērētājiem nedaudz virs miljona kubikmetru šī dabas materiāla. Nākamajā gadā gatavojamies ieguvi vēl palielināt, jo pieprasījums ir audzis. — Tas būs mūsu ieguldījums svētku fondā. — pievienojas maiņas meistars Sergejs Kapustins, kurš audzina jaunu kolektīvu, lai gan sen jau pienākuši pelnītas atpūtas gadi. Ūdeni, kas nes smiltis pa cauruļvadu, nostādina speciālās izbūvēs. No turienes tas ieplūst Mazajā Baltezerā. Smiltis, ko pilsētas ūdenstilpju tuvumā lieto ielu kaisīšanai, pa kanalizācijas sistēmu atkal nonāk atpakaļ Daugavas, Gaujas vai Lielupes grīvā, kur laiku pa laikam pielāgots peldošs smēlējs tās iekrauj liellaivās izmantošanai no jauna.
|
------------- * * * -------------
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru