Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Juglas kauja <>

Vēstures spogulī.

30. Jūnijā 1569. g. — Noslēgta poļu-leišu ūnija (Ļubļinas ūnija), ar ko Lietava apvienojās ar Poliju; apvienotā valstī ietilpa arī Vidzeme un Kurzeme. Uz apvienošanos poļus un lietaviešus spieda galvenā kārtā Maskavijas spēku pieaugums. 30. jūnijā 1888. g. — Trešie vispārējie dziesmu svētki Rīgā.

30. jūnijā 1919. g. — Juglas kauju posmā šodien igauņu 3. divizijas vadība bija nolēmusi iesākt enerģisku uzbrukumu visā frontē, lai jo ātrāk salauztu ienaidnieka pretestību un atbrīvotu divizijas spēkus, kas bija vajadzīgi Narvas un Pliskavas rajonos pret lieliniekiem. Uzbrukums sākās ap pusdienas laiku. Jau naktī uz 30. jūniju igauņu 9. pulka I un II bataljoni bija nepamanīti pārcēlušies pāri Gaujai Carnikavas tuvumā. Ienaidnieks gan vēlāk ar pievesto rezervju palīdzību 9. pulka rotas, atskaitot 5. rotu, piespieda atiet atpakaļ uz Gaujas labo krastu. Igauņu 6. pulka bataljons šodien pēc niknas kaujas pārgāja Gaujas- Baltezera kanāli un ieņēma Remberģu muižu un Prikuļu mājas, šosejas rajonā ienaidnieks pats pārgāja uzbrukumā. Cīņa te turpinājās 3 stundas, bet igauņi visus uzbrukumus atsita. Igauņu 6. pulka bataljona mēģinājumi forsēt M. Juglu pie Skrāģu krogus un Cekuliņiem neizdevās, kaut gan tos pabalstīja arī Cēsu pulka 1. un 3 . rotas, kas spiedās no Mašēniem uz dienvidiem. Ienaidniekam še bija liels artilērijas pārspēks. Igauņu 3. pulks šodien uzbrukumu iesāka jau plkst. 3 un līdz vakaram izvirzījās līdz Pelšiem un Blankām. Cēsu pulka III bataljona frontē uzbrukums noteiktā laikā nevarēja iesākties, jo nebija paspējušas pievirzīties attiecīgās igauņu daļas, un diena pagāja bez sevišķām pārmainām.

1938.06.30 Latvijas Kareivis

Juglas kaujas

1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās.

M. P e n i ķ i s.

Juglas kaujas 23. jūnijā - igauņu-latviešu daļas jau gāja uz priekšu bez sadursmēm, izņemot pašu labo spārnu, kur 9. pulks novakarā iesāka kauju pie Englārtes. Tanī pašā laikā 6. pulks un 9. pulka 5. un 6. rotas atradās gājienā no Lielstraupes uz Englārti, bet abi bruņotie auto jau plkst. 14,30 sasniedza Inciemu. 2. Cēsu pulks ar savām baterijām palika Cēsis un tuvākā apkārtnē, bet pulka I b-ns — Drabešu muižā. Igauņu l. pulka II b-ns bija novietojies starp Cēsīm un Kārļu muižu, Putras mājas rajonā. Kuperjanova un Kaleva-Maleva b-ni, kā arī 3. pulka III bns apstājās Araišu mācītāja un Drabešu muižas, 3. pulka I b-ns — pie šosejas uz dienvidiem no Veselauskas, bet tā paša pulka II b-ns pulcējās Raunas muižā. Bruņotie vilcieni palika pa daļai Cēsīs un daļai Araišu stacijā, jo landesvēristi atejot saspridzināja Amatas tiltu, kura izlabošana prasīja ilgāku laiku. Igauņu 2. kavalerijas pulks (16 virsn., 227 zobeni, 299 durkļi, 12 ložm. un 7 patšautenes) arī šodien vēl nepaspēja pievienoties 3. pulkam un tā priekšējās daļas sasniedza tikai Dzērbeni.

24. jūnija pēcpusdienā p. Rēks saņēma virspavēlnieka tādu direktīvu: «to vilcienu tuvākais uzdevums ir atsviest ienaidnieku aiz līnijas: Gaujas grīva — Sigulda — Nītaure un ja vēl pietiek spēka, tad uzbrukumu turpināt, lai landesvēru izdzītu arī no Rīgas pāri Daugavai. » šodien Gaujas labā krastā jau plkst. 10 igauņu 6. pulka I un II b-ni ieņēma Jauno muižu, bet pret vakaru tur ieradās arī pulka pārējie bataljoni; 19. pulka I b-ns novietojās Murjāņos, bet tā paša pulka II b-ns — Englārtē.

Kuperjanova un Kaleva-Maleva bataljoni, kā arī 2. Cēsu pulka I b-ns, virzīdamies šodien gar dzelzceļu un pa šoseju caur Līgatni, vakarā sasniedza Siguldu, kur notika neliela apšaudīšanās ar landesvēra arjergardu, kas atgāja Inčukalna virzienā, šinī sadursmē mūsu 1. rota it kā saņēmusi 2 ložmetējus.

1) No ģenerāļa M.Peniķa drīzumā iznākošās grāmatas «Latvijas armijas sākums un cīņas līdz 1919. g. jūlijam». Juglas kaujas vēl nekur līdz šim mūsu militārajā literatūrā nav apskatītas, kāpēc griežam uz tām sevišķu mūsu lasītāju vērību.

2)Inciems atrodas pie lielceļa 12 km uz dienvidiem no Lielstraupes. No pulkveža Heinces grupas 1. pulka II b-ns apstājās Ieriķos, bet 3. pulks — Kosas muižas rajonā; 2. kav. pulks jau viss sapulcējās Dzērbenē. Cēsu pulks ar savām abām baterijām vēl palika Cēsīs, bet vakarā saņēma pavēli, ka nākošā dienā, ne vēlāk par plkst. 14, tam ierasties Līgatnē.

3)Kosas muiža atrodas 12 km uz austrumiem no Nītaures.

Arī ienaidnieks šodien sāka pārgrupēties, lai ar samērā nelieliem spēkiem ieņemtu Inčukalna nocietinātās pozīcijas, bet tālāk līdz Ogrei tikai novērotu un apsargātu lielākos ceļus; tāpat ar nelielām nodaļām apsargāt Gaujas pārejas no Remberģu muižas līdz Carnikavai, bet pārējos spēkus sapulcēt rezervē rajonā uz dienvidiem no Vangažu muižas, starp Gauju un Ropažu staciju. Kā tas redzams no 24. jūnija Dzelzdivizijas pavēles, tad frontes iecirkni, Gaujas kreisā krastā no Inčukalna līdz Abrantu mājām, Dzelzdivizijas bataljonus vajadzēja nomainīt tādā kārtībā: 1. pulka III b-nu un 3. pulka I b-nu nomainīt Bādenes trieciena bataljonam vēl 24. jūnija pēcpusdienā, bet 2. pulka II bnu (Balla) nomainīt Pētersdorfa nodaļai 25. jūnijā līdz plkst, astoņiem. Pēc nomaiņas landesvēra spēkiem, kopā ar minētām divām valsts vācu nodaļām aizstāvēt frontes iecirkni no Cerību mājām (Glāzšķūnis) pa lielā purva austrumu malu līdz upītei, kas tek austrumos no Inčukalna stacijas; pēc tam pa upītes kreiso krastu līdz Gaujai un tad pa tās kreiso krastu līdz Abrantu mājām, bet tālāk frontes iecirkni līdz Gaujas lielam līkumam pie Remberģu muižas tikai apsargāt. No landesvēra iecirkņa pa labi Dzelzdivizijai apsargāt joslu no Daugavas līdz Krievupei, pie kam 1. pulka II b-nam apsargāt joslas labo pusi, bet 1. pulka I b-nam — kreiso pusi. Robežu līnija starp minētiem bataljoniem bija lielceļš, kas ved no Smīzenkroga caur Zaķu mž. uz Suntažiem. Tamdēļ 25. jūnija priekšpusdienā 1. pulka I b-nam, kopā ar 1. bateriju un 2. eskadronu, iziet uz Ropažu muižu un uzņemties savas joslas apsargāšanu, sevišķi piegriežot vērību ceļam, kās ved no Zaķu muižas uz Suntažiem un no Bīderiem caur Plānupi uz Mālpili. Kleista grupai dot minētam bataljonam arī radiostaciju. 1. pulka II b-ns ar 1 bateriju jau atradās savas joslas tuvumā, jo visai divīzijai aizejot savā laikā uz Inčukalna rajonu, tas palika Ogrē. Dzelzdivizijas pārējiem spēkiem 25. jūnijā sapulcēties: a) Poensgena vadībā līdz plkst, astoņiem 3. pulka I un II bataljonam, 3. eskadronam un III art. nodaļai (bez 8. baterijas) Gaujas kreisā krastā rajonā no Vangažiem līdz Garkalnei;

b) majora Kleista vadībā līdz plkst, deviņiem sapulcēties 1. pulka III b-nam, 2. pulka II un III b-nam, Jēģeru b-nam, 1. un 3. pionieru rotai, kā arī 6. baterijai rajonā no Vesterota un Žagaru mājām līdz Ropažu stacijai un Alderu muižai (Hollershof).

Majoram Kleistam līdz plkst, septiņiem 25. jūnijā turpināt vadīt Dzelzdivizijas un landesvēra spēkus iecirknī no Inčukalna līdz Ilķenu muižas pārceltuvei. Dzelzdivizijas štābs, sākot ar 24. jūnija vakaru, atradās jau Rīgā.

25. jūnijā igauņu 9. pulks jau pilnīgi iztīrīja Gaujas labo krastu no ienaidnieka nelielām nodaļām un dabūja uzdevumu apsargāt Gaujas labo krastu no Murjāņiem līdz jūrai. Vēl naktī uz 25. jūniju 6. pulks pārgāja Gauju pie Krimuldas un tad caur Siguldu, kopā ar Kuperjanova b-nu, iesāka uzbrukuma nocietinātām vēl pasaules kara laikā Inčukalna pozīcijām šosejas rajonā pie Klāsmeru mājām (Zastava) un tālāk uz dienvidiem līdz Inčukalna stacijai.

1)Cerību mājas (Glāzšķūnis) atrodas 5,5 km uz dienvidaustrumiem no Inčukalna stacijas.

2) Klāsmeru mājas (Zastava) atrodas pie šosejas 2 km uz austrumiem no Inčukalna muižas.

Te norisinājās sīva cīņa. Vecie ierakumi šinī vietā gāja pa dziļas gravas malu, apaugušu ar krūmiem, bet dažās vietās ar biezām, sīkām priedītēm, kuras pilnīgi aizsedza ierakumus no pretinieka skata. Ienaidnieks pielaida igauņu uzbrūkošās vienības ļoti tuvu un tad apšaudīja ar stipru uguni. Amatas saspridzinātā tilta dēļ igauņu bruņotie vilcieni nevarēja savējiem palīdzēt, bet igauņu artilērijas uguns nebija visai spēcīga, tamdēļ arī šodien te neizdevās salauzt ienaidnieka pretošanos un igauņi kādu gabalu atgāja, ciešot prāvus zaudējumus, Vakarā pienāca palīgā Kaleva-Maleva b-ns un 1. pulka 7. rota. Cēsu pulks un 1. Valmieras baterija šodien plkst. 7 rītā izgāja no Cēsīm caur Kārļu muižu uz Līgatni, kur ieradās pēcpusdienā, Pulka I b-ns, lai nodrošinātu igauņu 3. divīzijas uzbrūkošo daļu kreiso flangu, no Siguldas izgāja rītā pa Allažu ceļu un apstājās ar galveniem spēkiem Mācītāja muižā kā arī Jaunklincās, bet 3. rotu izvirzīja tālāk līdz Pulleniem (Pullandorf). Ienaidnieka atrašanās vietu noskaidrošanai rotas izlūki vēl šodien aizgāja līdz Plānupes muižai, kur tiem notika sadursme ar ienaidnieka posteni, kam atņēma 1 ložmetēju. Pēcpusdienā pa ceļu no Inčukalna Pulleniem tuvojās landesvēra lielāka patruļa, bet 3. rota ar šauteņu uguni to aizdzina. Landesvēra oberštāba 25. jūnija operatīvā paziņojumā ir teikts, ka viņa karaspēks pārgrupējas un ienaidnieks tikai lēni seko. Te nebija izteikta visa patiesība pilnos apmēros, jo lai gan landesvēra vienības šodien igauņu uzbrukumus atsita, tad tomēr, laikam, nācās izlietot visas rezerves un, zināms, arī savu iespaidu atstāja Cēsu pulka I b-na parādīšanās Allažu un Plānupes rajonā, kas jau apdraudēja landesvēra labo flangu. Tamdēļ vēl 25. jūnija pēcpusdienā bija nolemts atiet uz izdevīgākām īsākām pozīcijām, kas dotu iespēju ieņemt ar pietiekoši stipriem spēkiem priekšējo līniju un izdalīt arī stipras rezerves. Arī ģen. fon der Golcs savā grāmatā raksta, ka landesvēram kopā ar Petersdorfa nodaļu vajadzējis ieņemt Inčukalna pozīcijas ar fronti pret Cēsīm, bet Dzelzsdivizijai segt kreiso flangu, novietojoties gar Gauju. Tas tomēr neesot izdevies, pateicoties kara spēka garastāvoklim un dažu priekšnieku mazdūšībai. Majors Fletchers licis priekšā atiet uz Juglas pozīcijām, kuras patiesībā pastāvējušas tikai uz papīra un par kuras stāvokli nezinājusi augstākā vadība. Liels zaudējums bijis arī maj. Bēkelmaņa ievainošana, kuram grūti bijis atrast vietnieku.

Kā redzams no 25. jūnija Dzelzdivizijas pavēles, tad vēl naktī uz 26. jūniju landesvēra spēkiem vajadzēja atiet uz pozīcijām, kas sākās no Juglas ezera dienvidaustrumu gala un tad gāja caur Ropažu staciju un Veiduļu mājām līdz Gaujai. Tanī pašā laikā arī Dzelzdivizijas vienībām vajadzēja atstāt savu Gaujas iecirkni un līdz 26. jūnija vakaram ieņemt pozīcijas no Daugavas caur Kurtu muižu (pie Salaspils stacijas) un Amālijas muižu līdz Cekuliem.

* Latvijas Kareivis / 07.10.1932

Juglas kaujas

,- 1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās. )

M. P e n i k i s.

1. pulka II bataljonam doties uz Kurtu muižas rajonu, bet tā paša pulka I bataljonam 26. jūnijā plkst. 5,30 iziet no Ropažu muižas caur Zaķu muižu un Šmīzenkrogu uz Cekulu rajonu, pie kam gājienā tam skaitīties, par landesvēra labo flankgardu. 2. pulka I bataljonam 26. jūnija pēcpusdienā iziet no Rīgas caur Brekšu muižu uz Lapainiem 2. pulka k.ra rīcībā. Sākot ar plkst. 5,30 26. jūnijā Dzelzdivizijas daļas, izņemot tās, kuras vēl atradīsies landesvēra gājiena kolonnās, nevar lietot šosejas gabalu no Ropažu stacijas līdz Baložu muižai (Bonaventūra). Artilērijas nodaļām pievienoties kājnieku pulkiem tādā kārtībā: 1. baterijai palikt pie 1. pulka I bataljona; no landesvēra gājiena kolonnas 2., 4. un 9. baterijām doties caur Juglas šaurumu, — pirmai uz Cekuliem 1. pulka I b-na rīcībā, otrai caur Baložu muižu uz Berģa muižu 2. pulka rīcībā un trešai caur Juglas šaurumu uz Šmīzenkroga 3. pulka rīcībā; 3. baterijai palikt pie 1. pulka II bataljona; 5. baterijai kopā ar 2. pulka I bataljonu doties uz Berģu muižu, 6. baterijai palikt pie otrā pulka, bet 7. baterijai caur Juglas šaurumu un Biķerniekiem uz Šmīzenkrogu pie 3. pulka. No jātnieku pulka 1. eskadronam palikt pie 1. pulka I bataljona, 2. eskadronam doties no Šmīzenkroga uz Berģu muižu pie 2. pulka, 3. eskadronam palikt divīzijas rīcībā un 4. eskadronam — no Remberģu muižas uz Šmīzenkrogu. No smagās artilērijas I b-na 1. baterijai pagaidām palikt vēl pie landesvēra.

Norādīto frontes līniju vajadzēja noturēt pretinieka uzbrukuma gadījumā. Starp 1. un 3. pulku robeža bija līnija no Rumpmuižas caur Stopiņiem līdz Lielkangariem, bet starp 2. un .1. pulku robežu līnija gāja no Jaunkupricas caur Saveļiem uz Bajārkrogu (pie Riekstiņiem). Izlūkošanu vest līdz līnijai Ogre-Lielkangari Ropaži. Divizijas štābs Rīgā Todlebena (Kalpaka) bulvārī Nr. (4. 25. jūnijā plkst. 16,20 arī ritmeisters fon Jēna atdeva savu pavēli: 1) Ienaidnieks uzbruka frontes iecirknim no Zastavas (Klāsmeri) līdz Inčukalna stacijai kā no austrumiem, tā arī no dienvidaustrumiem. Mūsu pirmā līnija- līdz šim vēl turas. 2) Pulkam novietošanās vietās būt gājiena gatavībā, 3) Rādena bataljonam nekavējoties izsūtīt 1 rotu uz Vangažu (Stoķu) pieturas punktu un nodrošināt ceļu, kas ved uz dienvidaustrumiem.» Naktī uz 26. jūniju, īsi pēc pusnakts, plkst. 0,20 Jēna atdeva savai grupai jaunu pavēli, kurā jau gāja runa par atiešanu uz jaunām pozicijām, kas sākās pie Juglas ezera dienvidaustrumu gala un tad gāja gar Venču krogu uz Žagariem līdz Gaujai. Tagad Jēnas grupai vajadzēja apsargāt iecirkni no ceļa, kas ved no Kraukļiem uz Rotkaļiem, līdz šosejai, pie kam pa labi atradās Malmēdes grupa, bet pa kreisi Pētersdorfa nodaļa. Jēnas grupas labā spārnā, no Mašīnkroga pa labi, vajadzēja novietoties Fitinghofa (agrākā Kleista) rotai, bet pa kreisi līdz šosejai — Rādena bataljonam. Zīverta (baterija pie ceļa no Mašīnkroga uz Ģintera mājām. Atiešanu sākt 26. jūnijā plkst. 1,30 un katrai vienībai iet patstāvīgi uz savu iecirkni. Veikmaņa eskadronam ieņemt ceļa dakšu uz rietumiem no Bāliņiem un tur gaidīt rīkojumu. Pulka štābs Ģinteros. Priekšgrupām palikt savās vietās līdz plkst. 5,30. Pāriešana uz jaunām pozicijām notika saskaņā ar atdotām pavēlēm, jo pretinieka tuvumā vēl nebija.

26. jūnijā igauņu 6. pulks, kā arī Kuperjanova un Kaleva-Maleva bataljoni turpināja uzbrukumu Inčukalna pozicijām un šodien jau ar labākām sekmēm, jo 6. pulka 8. rotai palaimējās pāriet dziļo gravu un ielauzties ienaidnieka ierakumos. Tā kā arī 9. pulka 8. rotai vēl naktī bija laimējies pāriet Gauju pie Murjāņiem un tagad tā uzbruka gar Gauju austrumu virzienā, tad viņa sāka apdraudēt no aizmugures tās landesvēra vienības, kas cīnījās ar fronti uz austrumiem. Tagad, apdraudēti no frontes un no aizmugures, Dzelzdivizija un landesvēra nelielie arjengardi vēl priekšpusdienā sāka steigā atiet Ropažu stacijas virzienā. Igauņu bataljoni enerģiski vajāja ienaidnieku un jau plkst. 11 ieņēma Vangažu (Stoķu) pieturas punktu un pēcpusdienā salauza arī ienaidnieka pretošanos starp Vangažu pieturas punktu un Ropažu staciju. 2. Cēsu pulks vēl 25. jūnijā plkst. 21,30 saņēma 3. divizijas štāba priekšnieka p. I. Rēka paziņojumu, ka divizijas k-ris pavēl pulkam iziet 26. jūnijā plkst. 3,15, kopā ar 1. Valmieras bateriju, caur Siguldu uz Allažiem un tad tālāk caur Plānupi, Bīderiem un Bunčiem uz Rīgas-Pleskavas šoseju. 2. Cēsu bateriju atdot bruņoto vilcienu diviziona komandiera rīcībā. Arī 2. Cēsu pulkam (pagaidām pāriet bruņ. diviziona k-ra kāpt. Partsa rīcībā, šodien Cēsu pulks plkst. 4 izgāja no Līgatnes un plkst. 10 jau bija Siguldā, kur saņēma atkal jaunu rīkojumu, ka pulkam nekavējoties iziet uz Allažiem, lai nodrošinātu igauņu uzbrūkošo daļu kreiso flanku. Plkst. 11 Cēsu pulks izgāja no Siguldas tādā sastāvā: I b-nā 260, II b-nā 260, III b-nā 320, ložm. rotā 70, sakaru k-dā 100, izlūku k-dā 40 un komandanta k-dā 40 karavīri, kas kopā pulka ierindu vienībās deva 1190 karavīrus. Cēsu pulks, savienojies ar savu I b-nu, tagad ieņēma rajonu no Mācītāja muižas līdz Bullēniem un Jaunklincām. Tomēr pulks vēl nepaspēja kārtīgi novietoties ieņemtā rajonā, kad no kāpt. Partsa saņēma atkal jaunu rīkojumu, kas bija rakstīts Vangažu pieturas vietā plkst. 15,35, ka pulkam nekavējoties iziet uz Ropažiem, jo ienaidnieks atkāpjoties uz visas līnijas, šodien arī 2. Cēsu baterija izgāja no Cēsīm un sasniedza Līgatni, bet igauņi paspēja izlabot Gaujas tiltu pie Murjāņiem. Landesvēra oberštāba šīs dienas operatīvā paziņojumā bija teikts, ka karaspēks novietojas tā saucamās Juglas pozīcijās, kuras sākās pie Mazās Juglas un tad tālāk gāja gar Krievupes lejas galu uz Gaujas lejasgalu. Par notikumiem un spēku pārgrupēšanās sīkumiem landesvēra un Dzelzdivizija 26. jūnijā mēs redzam no Dzelzdivizijas 2. pulka un Jenas grupas pavēlēm.

Dzelzdivizijas 2. pulks 26. jūnijā plkst. 14-tos atdeva savu pavēli, kurā vispirms paziņoja, ka par ienaidnieka atrašanās vietu vēl nav nekādas ziņas. Pulkam, kopā ar 4. un 6. bateriju un 2. eskadronu, aizstāvēt iecirkni no Vilciņiem ieskaitot līdz ādu ģērētavai (Šeluchina). Pa kreisi atradīsies landesvērs, bet pa labi 3. kājn. pulks. Pulka kreiso apakšiecirkni, no Vilciņiem līdz Lielās Juglas lielā likuma dienvidus gala, ieņemt III bataljonam (bez 1 rotas), bet labo iecirkni, no L. Juglas līkuma līdz ādu ģērētavai (ieskaitot), — - II bataljonam. Pozicijas nocietināt nopietnai aizstāvēšanai un sevišķi labi izbūvēt ložm. ligzdas. Rezervē I b-ns (pēc ierašanās) un III b-na 1 rota Bergu muižas rajonā; tur arī 2. eskadrons. Pulka štāba ložmetējniekiem Bergu muižu pārtaisīt par atbalsta punktu. 4. un 6. baterijai ieņemt pozīcijas, no kurām varētu apšaudīt visu iecirkni un arī flankēt landesvēra pozīcijas. Pulka komandpunkts Berģu muižā. Sevišķi piegriezt vērību ierakumu ierīkošanai, jo Gaujas kreisā krasta tetdepons gājis zudumā galvenā kārtā tamdēļ, ka lielākā daļa no karavīriem vēl nebija izrakuši pat srēlnieku bedres un tamdēļ arī bija atklāti ienaidnieka uguns iedarbībai. Pulka nākošā pavēlē (26. jūn. plkst. 22) tika paziņots, ka Lībermaņa b-ns (2. pulka I b-ns) un III b-na ložm. rota ieradīsies rīt priekšpusdienā un tosies pulka rezervē aiz iecirkņa kreisā spārna.

L, Juglas lielais līkums sakās pie Sunīšu mājām un beidzās iepretim Stārastiem.

Tuvizlūkošanai izsūtīt tikai nelielas patruļas. Gadījumā, ja pulka frontes priekšā jeb rajonā tālāk uz ziemeļiem līdz šosejai sāktos stiprs kaujas troksnis, tad 2. eskadronam pastāvīgi tūliņ iziet uz Lapainiem, kur gaidīt turpmākos rīkojumus. Balla b-na ložm. rotas lielāko daļu vajagot atlaist, jo tie esot uzteikuši dienestu, bet to šinī grūtā laikā varot nosaukt par nodevību. Arī majors Jena 26. jūnijā plkst. 20,20 atdeva jaunu pavēli par savu spēku pārgrupēšanu. Tanī vispirms paziņoja, ka landesvērs ieņems pamatpozicijas (Dauerstellung) uz līnijas Juglas ezers, Mazais Baltezers un Gauja. Jenas grupai ieņemt iecirkni no Gaujas līkuma, kas uz rietumiem no Žagariem, līdz jūrai. Tamdēļ leitn. fon Rādenam ar savu bataljonu un Veikmaņa eskadronu ieņemt iecirkni no Gaujas līkuma līdz Lipstiem ieskaitot, pie kam Veikmaņa eskadronam apsargāt gabalu no Ieļiem (Egle) ieskaitot līdz Lipstiem ieskaitot, novietojoties Ādažu muižā. Grupas kreisā spārna pozīcijas aizstāvēt ritmeisteram fon Fitinghofam (Vietinghoff) ar savu rotu un Rošera rotu, pie kam pēdējai apsargāt Gaujas kreiso krastu no Lipstiem ieskaitot līdz pārceltuvei, kas uz ziemeļiem no Tītkaņiem novietojoties Landavos un Saulēs. Fitinghofa rotai apsargāt Carnikavas rajonu. Apsargājot savus iecirkņus, rotas turēt kopā, izvirzot līdz Gaujai novērošanai tikai patruļas. Zīverta baterijai nostāties Landavu-Saules rajonā, lai varētu apšaudīt lielceļu, kas ved uz Ainažiem, un arī Gaujas tiltu.

Leves baterijai ieņemt pozicijas uz dienvidaustrumiem no Rikuļiem, lai varētu apšaudīt pieejas sava iecirkņa labā spārna priekšā un arī Alderu muižas rajonā. Fon «Tein» baterijai ierasties pie grupas štāba Attaru muižā, kur saņems rīkojumu. Vienībām iziet uz savām vietām patstāvīgi (artilērijai plkst. 21,30, bet kājniekiem 22-vos). Rādena bataljonam un Fitinghofa rotai atstāt tagadējās pozīcijās pa 1 virsniekam un 10 kareivjiem ar 1 ložmetēju, kurus rīt priekšpusdienā nomainīs Pētersdorfa nodaļa un Trieciena pulks.

Kā redzams no pavēles, tad 2. pulka I bns kopā ar III b-na ložm. rotu atradās vēl landesvēra sastāvā jeb savas divizijas arjergardā.

Lipstu mājas atrodas 1 3/4 km uz ziemeļaustrumiem no Ādažu muižas, Gaujas labā krastā.

Uz vācu (kartēm «Ieļi» vietā ir «Egle».

Rošera rota līdz šim atradās Talsos. Tur laikam vēl palika Hana kav. nodaļa.

Tītkaņi atrodas 3 km uz ziemeļiem no Ādažu muižas.

Landavi atrodas 2,5 km uz ziemeļiem no Ādaža muižas pie ceļu dakšas un 1 km uz rietumiem no Gaujas tilta.

Saules mājas atrodas 1 3/4 km uz ziemeļrietumiem no Ādažu muižas.

* Latvijas Kareivis / 08.10.1932

Juglas kaujas

,- 1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās. )

M. P e n i k i s.

27. jūnijā igauņu vienības šosejas rajonā turpināja ienaidnieka vajāšanu un jau plkst. 3 rītā ieņēma Ropažu staciju. Pēc tam 6. pulka II b-ns kā ari Kuperjanova un Kaleva-Maleva bataljoni turpināja virzīties uz priekšu. Pēc igauņu ziņām, tad ienaidnieks mēģinājis vairākkārtīgi pāriet pretuzbrukumā, bet katrreiz to atsituši. Kā mēs jau zinām no ienaidnieka operatīvām pavē lēm, tad viņa galvenie spēki sāka atiet jau naktī un tamdēļ pret igauņu uzbrūkošām daļām laikam darbojās vienīgi ienaidnieka arjergardi, kuri mēģināja novilcināt sava pretinieka uzbrukuma gājienu, lai tādā kārtā dotu iespēju galveniem spēkiem pārgrupēties un ieņemt norādītās pozīcijas. Pēcpusdienā landesvēra un arī Dzelzdivīzijas kreisais spārns, zem igauņu pulku un Cēsu pulka I b-na spiediena, atgāja aiz Gaujas lejasgala, kā arī aiz Gaujas-Baltezera kanāla un bez tam ieņēma kā Baltezera šaurumu, tā arī Bukultu un Baložu muižu (Bonaventūra) tuvāko rajonu. Dzelzdivīzijas pozīcijas tagad sākās no Juglas ezera dienvidaustrumu gala un tad gāja pa Mazās Juglas kreiso krastu līdz Cekuliem, no kurienes 1. pulka pozīcijas pagriezās caur Amālijas muižu uz Kurtu muižu (pie Salaspils stacijas). Vakarā igauņu-latviešu daļas tā novietojās: 9. pulka I b-ns Gaujas labā krastā Štāles muižas rajonā, bet II b-ns — Inčukalnā; 6. pulka II b-ns ieņēma Gaujas-Baltezera kanāla austrumu krastu Alderu muižas rajonā; Kuperjanova b-ns atradās iepretim Baltezera šaurumam un tālāk uz dienvidiem, bet Kaleva-Maleva b-ns iepretim Bukultu un Baložu muižām. Igauņu 6. pulks (bez II b-na) ieņēma Mazās Juglas labo krastu no Stārastiem līdz Stopiņiem, pie kam pa labi no Šmizenkroga I b-ns, bet iepretim Stopiņiem III b-ns. No Cēsu pulka I b-ns un 2 lielgabali ieņēma Berga muižas rajonu, II b-ns, kopā ar izlūku komandām un 2 lielgabaliem, ieņēma Silakrogu un Mazās Juglas labo krastu pa kreisi no Šmīzenkroga, bet III b-ns un pulka štābs atradās Zaķu muižā un krogā. Igauņu 2. jātnieku pulks apstājās Rikterē un Suntažos, un izlūkoja Kurtu muižas, kā arī Rembates virzienos. Igauņu 3. kājnieku pulks ieradās Mālpilī, bet 1. pulka II b-ns novietojās divīzijas rezervē Siguldā. Bruņo tie vilcieni turpināja savu stāvēšanu Āraišu stacijā, jo Amatas tilts vēl nebija galīgi izlabots. Apskatīsim tagad sīkāk mūsu vienību šīs dienas darbību. Rīta agrumā Cēsu pulks izgāja divās kolonnās: I b-ns ar 2 lielgabaliem virzījās no Pulieniem uz Plānupi, bet pulka pārējie spēki arī uz Plānupi virzījās pa ceļu caur Allažiem. Jau ap plkst. 3 Plānupi sasniedza I b-ns un tālāk viņš virzījās pulka avangardā. Par ienaidnieku nekādas ziņas nebija. Vienīgi ar rīta gaismu parādījās viņa lidmašīnas, kas kavēja mūsu kustību, jo vajadzēja pielāgoties apvidum, lai slēptu savus spēkus un to virzienus. Arī par igauņu spēku atrašanās vietām un par viņu darbību Cēsu pulka vadībai nebija ziņu. Ienaidnieka pretdarbību, galvenā kārtā, varēja gaidīt no Juglas ezera spraugas, tamdēļ, lai nodrošinātos no tās puses, tad I b-ns dabūja uzdevumu no Čapām ņemt virzienu caur Mašīnkrogu un Ģintcriem uz šoseju, kur darboties pēc apstākļiem. Pēc b-na aiziešanas drīz vien no Berģu muižas puses bija dzirdama artilērijas un šauteņu uguns. Tur iesāka cīņu igauņu 6. pulka bataljoni, kuri virzījās uz Šmizenkroga un Cekulu rajonu. Cēsu pulka galvenie spēki turpināja gājienu uz Ropažu staciju, kur ieradās ap pusdienas laiku galīgi noguruši. Te stacijā jau priekšā atradās p. I. Rēka telegramma, ka pulkam kopā ar vieglo bateriju vajaga izvērsties pa abām pusēm ceļam, kas ved no Zaķu muižas (Waldenrode) caur Sarkanmuižu uz Rīgu. Lai ienaidnieks nepaspētu saspridzināt Daugavas tiltus, tad darboties enerģiski un ātri. Pa labi no 2. Cēsu pulka darbošoties Kaleva-Maleva bataljons, bet pa kreisi — 2. jātnieku pulka eskadrons. Patiesībā pa kreisi šodien darbojās igauņu 6. pulks, bet Cēsu pulks to nezināja. Tā kā karavīri bija stipri noguruši, tad Cēsu pulka k-ris lūdza atļauju dot pulkam dažu stundu atpūtu jeb vismaz dot iespēju paēdināt ļaudis. Tomēr, ņemot vērā vispārējo stāvokli, tad p. I. Rēks piekrita tikai nelielai atpūtai un pēc tam pulkam nācās iet atpakaļ uz Bāliņiem, bet no turienes tālāk uz Zaķu muižu, kur ieradās jau tumsā. Tagad pulka avangardā atradās 7. rota un izlūku komandas. Tā kā pulka vadībai nebija nekādas ziņas par ienaidnieku, tad no Zaķu muižas uz priekšu izsūtīja II bataljonu, kopā ar 1/2 bateriju un izlūku k-dām, lai tas virzās caur Šmīzenkrogu Rīgas virzienā. Bataljona avangards (7. rota un izlūku k-das) paspēja aizvirzīties tikai līdz M. Juglai, jo pie Kulpjiem jau satika igauņu 6. pulka daļas, kas mūsējos informēja par tuvākā ienaidnieka atrašanās vietu. Mūsu 7. rota ieņēma kaujas iecirkni M,Juglas labā krastā pa kreisi no Šmizenkroga, bet izlūku komandas nakti mēģināja pāriet M. Juglu pie Šmizenkroga un Stārastiem. Tas tomēr nelaimējās un tāpēc kājn. izl. k-da atgāja pie II b-na, kas kopā ar 2 lielgabaliem bija apstājies pie Silakroga igauņu 6. pulka rezervē. Cēsu pulka štābs un III b-ns palika Zaķu muižā un krogā. Pulka I b-na k-ris jau plkst. desmitos ziņoja pulka k-rim, ka, virzoties ar bataljonu caur Mašīnkrogu un Ģinteriem, saticis 1 1/2 km no šosejas Kaleva-Maleva b-na 1. rotu, kura lūgusi palīdzību. Pēdējā Salaspūšļu mājas tuvumā satikusi nopietnu pretošanos, pie kam ienaidniekam bijuši arī 2 lielgabali, un tāpēc rota bijusi spiesta atiet. Tagad ar kopotiem spēkiem Kaleva-Maleva b-ns un mūsu I b-ns uzbruka ienaidnieku frontei no Salaspūšļiem līdz Eilenburgai un atspieda to līdz Bukultu un Baložu muižām, kur tas apaugušās smilšu kāpās ieņēma stipras pozīcijas. Lai atvieglotu Kaleva-Maleva b-na uzbrukumu Juglas šaurumam, tad mūsu I b-na k-ris, atstājis 4. rotu kāpās pa kreisi no Baložu muižas, lai tā te pagarinātu Kaleva-Maleva b-na fronti, ar pārējām 3 rotām pēcpusdienā mēģināja apiet Juglas ezeru no dienvidaustrumiem, ņemot virzienu vispirms uz Bergu muižu, ko plkst. 16,30 viegli ieņēma. Jādomā, ka Dzelzdivīzijas 2. pulka galvenie spēki jau bija atgājusi uz M. Juglas kreiso krastu, apdraudēti frontāli no igauņu 6. pulka un kreisā flankā no mūsu I bataljona. Novakarē I b-na k-ris atsūtīja ziņojumu no Berģu muižas, kurā paziņoja, ka pašā muižā atrodas 1. un 2. rota, bet 3. rota izvirzīta uz Mašēnu mājām, no kurienes var pārvaldīt ar šauteņu uguni.

* Latvijas Kareivis / 09.10.1932

Naktī 7. rota un jātnieku izlūku komanda uzņēma sakarus ar ienaidnieku aiz Smizenkroga. Visumā nakts tomēr pagāja mierīgi. Arī mūsu 2. Cēsu baterija šodien agri rītā izbrauca no Līgatnes un plkst. 5 jau nostājās pozīcijās 3 km uz rietumiem no Siguldas. Tā kā tuvumā ienaidnieka vairs nebija, tad plkst. 11 saņēma pavēli braukt pa šoseju tālāk uz priekšu. Izbraucot caur Inčukalnu, saņēma atkal pavēli apstāties, jo uz rietumiem no Ropažu stacijas esot manīts ienaidnieks. Pret vakaru mūsu baterija, kā arī igauņu artilērija uz labu laimi apšaudīja šoseju un dzelzceļu Rīgas virzienā, jo priekšā bija dzirdama dzīva ložmetēju un šauteņu uguns, kas apklusa tikai tumsai iestājoties. Jau vēlu vakarā no ienaidnieka puses parādījās automobilis ar Amerikas Savienoto valstu karogu. Automobilī atradās ienaidnieka pilnvarotie, kas ieradās vest pamiera sarunas ar igauņu vadību. Tomēr šoreiz vēl līdz pamieram netika.

Landesvēra Oberštāba paziņojumā par šīs dienas notikumiem ir teikts, ka landesvēra daļas ieņēmušas pozīcijas pie Juglas ezera un Lielā-Baltezera. Ka pašlaik notiekot igauņu stipri uzbrukumi un ka ievadītās pamiera sarunas palikušas bez rezultātiem. Kā mēs redzējām no Jenas grupas operatīvās pavēles, tad Trieciena pulka eskadroniem vajadzēja ieņemt pozīcijas pie Baložu un Bukultu muižas, Pētersdorfa nodaļai kopā ar Kainaša nodaļu Baltezeru šaurumā un aiz Gaujas-Baltezera kanāla, bet tālāk gar Gauju novietoties Jenas grupai. Malmēdes grupu, kā stipri cietušu 22. jūnija kaujā, novietoja rezervē pie Bukultu muižas. Bādenes trieciena bataljons, kā arī Mēdema un Micbaela nodaļas laikam tika atvestas rezervē uz Rīgu, kur pēc Trieciena pulka aiziešanas uz Bukultu-Baložu mž. pozicijām, palika vienīgi jaunsaformētais fonVildemaņa b-ns, kas nebija pietiekoši stiprs spēks priekš Rīgas drošības, ņemot vērā, ka arī vācu sardžu vienības no Rīgas bija aizgājušas uz Mangaļsalu un Mīlgrāvi. Dzelzdivizijas 2. pulka vadība 27. jūnija vakarā plkst. 20 atdeva pavēli, kurā bija teikts, ka landesvērs atgājis līdz Juglas šaurumam un pretinieks tam sekojis līdz Juglas ezeram. Tālāk pavēlē paziņoja, ka 2. pulks tagad ieņēmis pozīcijas M. Juglas kreisā krastā, piekam III b-ns aizstāv iecirkni no Juglas ezera līdz Seluchina ādu ģērētavai ieskaitot. Bataljona rīcībā arī 2. eskadrona ložmetēju vads. Pulka rezervē novietoties pilnā gatavībā: I b-nam pie Juglas muižas, II b-nam pie Sarkanmuižas un Ulbrokas, bet 2. eskadronam Biķerniekos. Otrai artilērijas nodaļai (4., 5. un 6. bater.) ieņemt pozīcijas pulka rajonā, novietojot vienu lielgabalu iepretim L. Juglas tiltam, lai atsistu varbūtēju bruņoto auto uzbrukumu. Gadījumā, ja ienaidnieks pārrautu III b-nu, tad I un II bataljoniem patstāvīgi do ties pretuzbrukumā, nodibinot iepriekš sakarus, lai izbēgtu savstarpēju apšaudīšanos. Naktī Uz 28. jūniju baterijām apšaudīt ar gāzu šāviņiem rajonu uz ziemeļiem un dienvidiem no Langstiņu ezera. Pulka komandpunkts pie Brekšu muižas. 28. Jūnijā igauņu 6. pulka II b-ns mēģināja pāriet kanālu pie Alderu muižas, bet Kainaša smago ložm. nodaļa ar Jenas grupas labā spārna (Lēves baterija un Rādena rota) piepalīdzību uzbrukumu atsita. Arī 6. pulka pārējo bataljonu mēģinājumi pāriet M. Juglu pie Skrāģu kroga nelaimējās. Starp M. Baltezeru un Juglas ezeru ienaidnieks, pabalstīts no savas artilērijas un mīnu metējiem, sāka uzbrukt Kuperjanova un Kaleva-Maleva bataljoniem, bet tā uzbrukumus igauņi atsita. Pēc igauņu ziņām, 2. jātnieku pulka eskadrons šodien sadūries ar ienaidnieku pie Amālijas muižas un to it kā ieņēmis. Jāapšauba, vai tas tā būs bijis? Jo pēc iepriekšējām Dzelzdivizijas pavēlēm, iecirknī no Cekuliem līdz Kurtu muižai, vajadzēja atrasties 1. pulka 3 bataljoniem, un no turienes nākošā dienā ienaidnieks, apmēram b-na stiprumā, pat samērā sekmīgi uzbruka 2. Cēsu pulka III b-na kreisam spārnam. Kā mēs turpmāk redzēsim, tad nākošās dienās arī igauņu 3. pulks te cieta neveiksmi savā uzbrukumā, šodien igauņu 3.pulks vēl palika Mālpilī, lai nokārtotu savu aizmuguri, šīs dienas vakarā kā 3. kājn., tā arī 2. jātnieku pulks saņēma pavēli nākošās dienās uzbrukt Kurtu muižas virzienā, lai tādā kārtā palīdzētu igauņu 6. pulkam, kā arī 2. Cēsu pulkam viņu cīņās pie Mazās Juglas. 28. jūnija rītā Zaķu muižā ieradās plkv.-ltn. Rēks un informēja 2. Cēsu pulka komandieri par saviem nolūkiem pāriet uzbrukumā ar igauņu 6. pulka daļām galvenā kārtā pie Šmīzenkroga un Cekuliem. Cēsu pulka II b-nam palikt rezervē Silakrogā, pievedot tur arī 2. Cēsu bateriju; I b-nam ieņemt izejas stāvokli uzbrukumam uz dienvidiem no Juglas ezera un novērot pašu ezeru; III b-nam pāriet M. Juglu Melnmuguru rajonā, lai nodrošinātu divīzijas kreiso flanku. Mūsu uzbrukumam attīstoties, III b-nam arī pāriet uzbrukumā pa M. Juglas kreiso krastu caur Glāzniekiem un Desas krogu. Vispārēju uzbrukumu nolika uz 30.junija pusdienas laiku, kam vajadzēja sekot pēc labas artilērijas sagatavošanas, jo ienaidnieks bija ieņēmis vecos kara laika ierakumus, kuru priekšā gandrīz visur vēl atradās drāšu žogi. Spēku pārgrupēšanās sākās jau 28. jūnijā. Valmieras baterijas visi lielgabali šodien bija sakopoti pozīcijās pie Silakroga un apšaudīja ienaidnieka pozīcijas M. Juglas kreisā krastā. Naktī uz 29. jūniju baterijas 2 lielgabali aizbrauca pie III b-na. Cēsu baterija pēcpusdienā ieņēma pozīcijas šosejas tuvumā pie Vimbu mājām, kas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Juglas tiltiem, un apšaudīja minētos tiltus. Cēsu pulka III b-ns (306 durkļi, 4 raitnieki un 6 patšautenes) vēl priekšpusdienā izgāja no Zaķu kroga sava uzdevuma izpildīšanai. Jau plkst. 15,20 b-na k-ris ziņoja, ka 9. rota pārgājusi M. Juglu un tagad ejot garām Luizenšteinei 1 ), bet b-na pārējās rotas sekojot aiz 9. rotas. Ar ienaidnieku vēl neesot satikušies, bet pēc iedzīvotāju nostāstiem, tas atrodoties Cekulos.

*) Luizeņšteines pusmuiža uz Latvijas kartēm nav atrodama, bet uz vācu kartēm atrodas pie M. Juglas uz dienvidaustrumiem no Melnmucuriem, netālu no Skripstu mājām.

Vakarā III b-na k-ris jau ziņoja, ka mūsu priekšējās daļas nākušas saskāros ar ienaidnieku uz līnijas mežiņš, kas rietumos no Būņām, tālāk ģipša fabrika pie Zeltiņiem un Salaspils stacija, pie kam ienaidnieka VI baterija atrodoties pie Desu kroga, bet smagā baterija Stopiņos. Mūsu III b-na rotas apstājušās Glāzniekos un pie Augstkalnu mājām, kā arī meža rietumu nomaļā, kas uz ziemeļiem no Pelšiem. Bataljona k-ris lūdza atsūtīt viņa rīcībā kaut 2 lielgabalus un tādus naktī arī aizsūtīja. Jātnieku izlūku k-da pēcpusdienā mēģināja pāriet M. Juglu pie Cekuliem, bet tas neizdevās un tamdēļ nakti tā arī aizgāja pie III b-na. Landesvēra Oberštāba pavēlē šodien bija teikts, ka naktī igauņi uzbrukuši Trieciena pulka pozīcijām pie Juglas šauruma, bet to bez izņēmuma atsituši. Jāapšauba, vai te bija igauņu nopietns uzbrukums? Jo vispārējs uzbrukums bija nolikts uz 30. jūniju. Uz Dzelzdivizijas 2. pulka k-ra pieprasījuma par apvidus pārejamību, viņa III b-na k-ris atsūtīja ziņojumu, ka b-na iecirkņa labā spārna priekšā, pa labi no ķieģeļu cepļa, apvidus ir pārejams atsevišķiem cilvēkiem un patruļām katrā laikā, bet kreisā spārna priekšā, ārpus žagaru ceļa, kas ved uz Bergu muižu, slapjā laikā tas nav iespējams, bet sausā laikā apgrūtinoši. Bataljona spēki esot sadalīti tā: 2. rota ar 1 vieglo ložmetēju atbalsta punktā, kas uz rietumiem no Seluchina ādu ģērētavas; 1. rota pa kreisi līdz ķieģeļu ceplim izskaitot un ieņemot 3 atbalstu punktus; 3. rota ar 2 viegl. ložm. pozīcijās no ķieģeļu cepļa līdz ceļam, kas ved no Bergu muižas uz Brekšu muižu. Uz ziemeļiem no minētā ceļa — 2. eskadrona ložm. vads ar 2 ložmetējiem. Bataljona visi spēki pirmā līnijā un savas rezerves bataljonam neesot, pie kam vienību stiprums ir tāds:

1. rotā 49 durkļi un 1 granātmetējs, 2. rotā 16 durkļi un 2 vieglie ložm., 3. rotā 48 durkļi un 3 vieglie ložmet., mīnumet. nodaļā 18 durkļi (bez mīnumetējiem), bet smago ložmetēju b-nā neesot).

*) Nav zināms, kur palika III bataljona ložm. rota, kas iepriekšējā dienā atradās pulka I b-na rīcībā.

* Latvijas Kareivis / 11.10.1932

1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās.
M. P e n i ķ i s.

29. jūnijā naktī ienaidnieks pa divām reizēm uzbruka Kaleva-Maleva bataljonam un arī mūsu I b-na labam spārnam, bet ar uguni to piespieda atiet savās pozīcijās. Uz Baložu muižas rajonu tagad aizgāja palīgā Kaleva-Maleva b-na kreisam spārnam mūsu I b-na 2. rota. Šodien igauņu 1. pulka II b-ns nomainīja Kaleva-Maleva un Kuperjanova bataljonus, kuri, sākot no Cēsīm, visu laiku atradās priekšējā līnijā un tagad tos atveda rezervē, šodien beidzot izlaboja Amatas tiltu un tagad aizbrauca Rīgas virzienā arī igauņu 4 bruņotie vilcieni. Mūsu 2. Cēsu baterija pēcpusdienā veda traucējošu uguni pa Juglas tiltiem, bet vakarā apšaudīja Carnikavu un Ādažu muižas rajonu, jo bija noklausītas ienaidnieka sarunas pa telefonu, ka no minētiem rajoniem 30. jūnijā tas uzbrukšot Ropažu stacijas virzienā. Cēsu pulka komandieris saņēma paziņojumu no kapteiņa Pūriņa, no Mārcienas stacijas, ka pulka pastiprināšanai no Vecpiebalgas ir izsūtīta IV atsevišķā bataljona 1 rota ar ložmetējiem kapt. Ceplīša vadībā, bet Cēsu atsevišķo bataljonu no Cesvaines neesot iespējams sūtīt, jo priekš tam būtu vajadzīgas vismaz 3 dienas un arī maizes neesot ko dot līdz uz ceļa. Cēsu pulka III b-na rajonā priekšpusdienā notika intensīva izlūkošana un b-na komandieris ziņoja, ka no M. Juglas līdz ģipša fabrikai pie Zeltiņiem ienaidnieka poziciju priekšā visur ir drāšu žogi, bet tālāk līdz Kurtu muižai tādi ir ar pārtraukumiem. Mūsu III bataljona vienības tagad bija ieņēmušas pozīcijas tādā kārtībā: bataljona labā spārnā 9. rota ieņēma uzkalniņus drusku uz rietumiem no Glāziniekiem, centrā 10. rota ieņēma garu kāpu pie Augstkalnu mājām, bet kreisā spārnā 12. rota ieņēma mežmalu, kas atrodas dažos simts soļos uz austrumiem no Reipiņiem un Blankām; bataljona rezerve (11. rota) un štābs atradās sīkās priedītēs dažus simts soļus uz rietumiem no Priekškāju mājām; artilērijas vads ieņēma pozīcijas pie Pīļu kroga, bet jātnieku izlūku komanda bija novietojusies Jakstos. No bataljona pa labi mežmalā, uz dienvidaustrumiem no Cekuliem, atradās igauņu 6. pulka III b-na kreisais spārns (11. rota), bet no mūsu bataljona pa kreisi līdz Daugavai nevienas daļas nebija. Tā kā b-na kreisais flanks bija pilnīgi atklāts, tad vēl priekšpusdienā uz turieni izsūtīja jātnieku izlūku k-das priekšnieku virsleitnantu Ozoliņu ar 9 jātniekiem. Minētā patruļa caur Peļšiem aizjāja līdz Skabrenes mājām un, nekur ienaidnieka nesatikusi, pēc 3—4 stundām tā atgriezās atpakaļ.Pēcpusdienā izjāja otra patruļa no 8 jātniekiem leitn. Staprana vadībā. Viņai bija uzdots noskaidrot virzienu caur Peļšiem uz Salaspils staciju. Pēc kādām divām stundām lielā steigā atjāja viens no patruļas jātniekiem un paziņoja b-na vadībai, ka aiz Peļšiem patruļa nokļuvusi ienaidnieka slazdos, pie kam daļa no patruļas kritusi, bet daļa izklīduši. Stāvokļa noskaidrošanai, tagad uz Peļšiem aizjāja virsltn. Ozoliņš ar dažiem jātniekiem. Neilgi pēc patruļas aizjāšanas, 12. rotas aizmugurē piepeši bija dzirdama spēcīga ložmetēju un šauteņu uguns. Tas likās esam mežā, kur no Pīļu kroga — Blankas ceļa nogriežas otrs ceļš uz Gausiņiem. Bija jau novakars. Virsleitnants Kažmers, redzēdams, ka ienaidnieks apiet III b-na kreiso spārnu un mēģina nokļūt bataljona aizmugurē, uz savu iniciatīvu pacēla 11. (rezerves) rotu, izvērta to biezā strēlnieku ķēdē un tad devās šāvienu virzienā pāri purvam, kas bija apaudzis ar sīkām priedītēm. Viņa nolūks bija atsviest uzbrūkošo ienaidnieku jeb vismaz to uz laiku aizturēt, lai dotu iespēju pārējām rotām atiet uz Pīļu kroga rajonu. Reta uguns tagad bija dzirdama arī Augstkalnu virzienā, kam drīz vien pievienojās arī mīnumetēju un ložmetēju uguns. Tātad bija skaidrs, ka b-nam uzbrūk arī frontāli. Mūsu artilērijas vads no Pīļu kroga sāka apšaudīt Augstkalnu mājas un Blankas-Reipiņu rajonu, lai tādā kārtā palīdzētu 10. un 12. rotai. Pa to laiku 11. rota, pārgājusi purvu, iegāja paretā mežā un, tuvojoties tā dienvidus nomalei, kur nogriežas ceļš uz Gausiņiem, sadūrās ar ienaidnieku, kas pēc 12. rotas kreisā spārna satriekšanas bija ienācis meža dienvidus nomaļā atsevišķos pūļos. Mūsu 11. rota izmantoja labvēlīgo stāvokli un atklāja stipru uguni par ienaidnieka bariem. Pirmā laikā ienaidnieks apjuka, bet tad drīz vien tas nogūlās un atklāja arī uz mūsu rotu stipru uguni. Spēcīgā apšaudīšanās turpinājās 15—20 minūtes, bet tad mūsu rotas uguns palika retāka. Izrādījās, ka rotas spārni, kuri atradās tālāk no rotas komandiera iespaida un apdraudēti ar apņemšanu, bija sākuši atiet. Tamdēļ bija spiests atiet arī ievainotais rotas k-ris ar atlikušiem karavīriem. Izejot no meža, rotas k-ris ieraudzīja savas rotas lielāko daļu, kas virsnieka (leitn. Leimaņa) vadībā lēni un kārtībā atgāja pa purvu uz Priekškājas mājām, kuras tuvumā ieņēma vecos krievu ierakumus. Drīz vien te pienāca arī b-na pārējās rotas un pagarināja 11. rotas fronti pa labi un pa kreisi. Mūsu artilērijas vads no Pīļu kroga aizbrauca uz Jakstiem, no kurienes turpināja apšaudīt no ienaidnieka ieņemto rajonu, izšaujot pavisam ap 150 šāviņu. Ienaidnieks nevajāja mūsu atejošās rotas. Izsūtītās uz priekšu patruļas ziņoja, ka ienaidnieks atgājis Zeltiņu ģipša fabrikas virzienā. Tamdēļ mūsu rotas vēl tanī pašā vakarā ieņēma atkal savas agrākās pozīcijas, šīs dienas kaujā III b-ns zaudēja 15 kritušus un 7 ievainotus, pie kam galvenā kārta cieta 12. rota. bija krituši gūstā. Mūsu 12. rotas ievainotos, kuri palika uz kaujas lauka, ienaidnieks mežonīgā naidā apšāva. Par notikušo kauju III b-na rajonā Cēsu pulka k-ris saņēma ziņojumu plkst. 20:30 un tūliņ nosūtīja palīgā 6. rotu, bet vēlāk vēl 5. un 8. rotu. Tanī pašā vakarā no pulka štāba paziņoja III b-na vadībai, ka igauņu 3. kājnieku un 2. kav. pulks esot sasnieguši jau Tīnūžu muižu (Lindenberg) un nākošā dienā izvārtīšoties pa kreisi no mūsu III b-na un vedīšot uzbrukumu ģipša fabrikas, kā ari Salaspils stacijas virzienos. Minētais paziņojums stipri pacēla bataljona nošļukušo garastāvokli. Mums nav pietiekoši pareizas ziņas, cik lieli ienaidnieka spēki šodien uzbruka III bataljonam? Pēc cīņu dalībnieku novērtējuma, tad ienaidnieka apejošā kolonna bijusi apmēram 1 bataljona stiprumā. Tas tā arī varēja būt, jo rajonā no Daugavas līdz Cekuliem atradās Dzelzdivizijas 1. pulka 3 bataljoni ar 3 vieglām baterijām un 1 eskadronu. Nezinot, kas atrodas mūsu bataljona aizmugurē, sava labā flanka nodrošinašanai, ienaidnieks varēja atstāt 1 bataljonu ar 1 bateriju un 1 eskadronu, bet kreisā flanka nodrošināšanai bija pilnīgi pietiekoši atstāt 1—2 rotas pie Cekuliem, kur tuvumā atradās 3. pulka labais spārns. No atlikušiem spēkiem 1. pulks ar 2 rotām, kuras varēja pabalstīt 2 vieglās un laikam arī kāda smagā baterija, varēja vest frontāli demonstratīvu uzbrukumu, bet vesels b-ns tādā gadījumā varēja uzbrukt apņemoši mūsu b-na kreisam spārnam. Tā kā ienaidniekam, bez kājnieku pārspēka, bija sevišķi liels pārspēks arī artilērijā, tad nav liels brīnums, ka tas pēc karstas cīņas piespieda atiet mūsu rotas līdz Priekškāju mājām. Ienaidnieka uzbrukumu atviegloja mūsu b-na vadības nepareizā rīcība attiecībā uz savas rezerves novietošanu. Tā kā b-na labais flanks pieslējās pie M. Juglas, tad tas bija zināmā mērā nodrošināts, bet b-na kreisais flanks bija pilnīgi atklāts un tāpēc arī bataljona rezervi vajadzēja turēt pakāpē aiz kreisā spārna, bet ne aiz labā spārna, kā tas patiesībā bija. Vēlāk noskaidrojās, ka leitn. Staprans ar vienu kareivi krituši gūstā, bet pārējie izglābušies. Par lielu brīnumu 11. rota bija zaudējusi ievainotu vienīgi savu rotas k-ri. No b-na bez tam bija krituši gūstā 1 virsnieks un daži kareivji, bet pirmā laikā skaitījās arī vēl 37 pazuduši, no kuriem vēlāk lielākā daļa gan atgriezās.

* Latvijas Kareivis / 12.10.1932

M. P e n i ķ i s.

Juglas kaujas 1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās

* Latvijas Kareivis / 13.10.1932

1. jūlijā igauņu-latviešu uzbrukums sākās nosacītā laikā. Igauņu 9. pulkam bija pavēlēts forsēt atkal Gauju, lai palīdzētu tikt uz priekšu 6. pulka II b-nam. No plkst. 7 līdz 9 igauņu flote apšaudīja Carnikavu un Ādažu muižu. Pēc tam 9. pulks diezgan viegli forsēja Gauju un strauji devās uz priekšu, jo no viņa pa kreisi arī enerģiski uzbruka 6. pulka II b-ns, kam piepalīdzēja Kuperjanova b-ns un daļa no bruņoto vilcienu desantiem. Sākumā ienaidnieka artilērija un ložmetēji attīstīja spēcīgu uguni, bet pēc kādas pusstundas viņa artilērija apklusa un tad tikai turpinājās ložmetēju uguns. Landesvēra arjergardu pretešķību salauza, saņemot vienu lielgabalu un veselu pārtikas transportu. Vakarā 9.pulks jau sasniedza Kalngalciemu un Jatmciemu, bet 6. pulka II b-ns, kopā ar Kuperjanova bataljonu, apstājās pie Sužu muižas un Vadžiem. Vidzemes šosejas rajonā jau no paša rīta bija novērota ienaidnieka pusē dzīva kustība, bet ap plkst. 11 bija redzami arī vezumi, kuri brauca uz Rīgu. Tamdēļ plkst. 13 sākās igauņu 1. pulka II b-na uzbrukums kopā ar bruņoto vilcienu desantiem, piepalīdzot bruņoto vilcienu artilērijai, kā arī igauņu baterijām un mūsu 2. Cēsu baterijai. Pa kreisi no igauņiem, no Vēveriem, uzbruka mūsu 2. un 4. rota Baložu muižai.
Uzbrukumam šosejas rajonā šodien bija labas sekmes un landesvēra daļas atkāpās Rīgas virzienā. Vienīgi pie Baložu muižas ienaidnieks vēl turpināja pretošanos, bet drīz vien arī to salauza. Tagad landesvēra vienības novietojās ezeru šaurumā aiz Lielās Juglas un uzspridzināja dzelzceļa tiltu, bet šosejas koka tiltu nepaspēja uzspridzināt, jo mūsu 4. rota to visu laiku stipri apšaudīja. Landesvēra Oberštābs savā 1. jūlija paziņojumā raksta, ka zem ienaidnieka pārspēka uzbrukumiem landesvēra daļas atejot uz jaunām pozīcijām, kuras atrodas uz Ķīšezera līnijas un pašlaik notiekot spēku pārgrupēšana. Mūsu rīcībā atrodas landesvēra Oberštāba pavēle bez datuma, bet pēc satura var spriest, ka tā ir rakstīta 30. jūnija vakarā, jeb 1. jūlija agrā rītā. Saskaņā ar minēto pavēli, tad 1. jūlijā jaunās pozīcijas sadalījās tādos iecirkņos un tos vajadzēja aizstāvēt sekošiem spēkiem:
a) Juglas iecirknis no Biķerniekiem un Brekšu muižas, kur sākās Dzelzdivizijas iecirknis, līdz Ķīšezera dienvidus krastam. Viņa spēki: Trieciena pulks (Stosstruppe) , Folka eskadrons un 4 baterijas (Lēves, Grimma un divas Veikmaņa).
b) Mežaparka (Kaiservvald) iecirknis tālāk pa kreisi līdz Mīlgrāvja kanāla ietekai Daugavā. Viņa spēki: Jenas pulks, Engelharta esk. un Veikmaņa kavalerijas nodaļa. Bateriju novietot Mīlgrāvja kanāla aizstāvēšanai. Iecirknī atrodošās sardžu vienības nomainīt saziņā ar kapteini (Hauptmann) fon Mēdemu.
c) Mangaļu salas iecirknis vēl tālāk pa kreisi gar Daugavu un Veco Daugavu līdz jūrai. Viņa spēki: Malmēdes pulka daļas, kurām tur nomainīt valstsvācu sardžu vienības. Uz Bolderāju nekavējoties aizsūtīt Malmēdes pulka rekrūšu depo, kam apsargāt Daugavas kreiso krastu no Cementfabrikas līdz jūrai. Malmēdes štābu novietot Daugavgrīvā.
d) Landesvēra rezervē: Kainaša nodaļa VillaNovas rajonā, Petersdorfa nodaļa Džūtes fabrikā un Michaela nodaļa — Čiekurkalna muižā. Ņemot vērā minēto pavēli, tad 1. jūlijā igauņu uzbrūkošām daļām laikam nācās cīnīties tikai ar landesvēra arjergardiem, no kuriem sevišķi cieta pie Attaru pusmuižas Rošera un Fitinghofa (Kleista) rota. Pēdējā tur zaudēja arī 2 kritušus.
Ne tik laimīgi 1. jūlijā norisinājās mūsu uzbrukums rajonā uz dienvidaustrumiem no Juglas ezera. Cēsu pulka 1. un 3. rotas mēģinājums pāriet L. Juglas ieleju uz dienvidiem no Mašēniem sabruka ienaidnieka stiprā artilērijas ugunī. Tāpat nelaimējās arī igauņu 6. pulka I b-na mēģinājums forsēt M. Juglas tiltu pie Skrāģu kroga, lai gan to pabalstīja baterijas un arī mūsu 7. rota. Bataljons ar prāviem zaudējumiem bija spiests atiet savās pozīcijās. Uzbrukuma galvenais neveiksmes iemesls bija ienaidnieka gāzu šāviņi, kuri sacēla apjukumu igauņu un mūsu I b-na karavīros, jo tiem pretgāzu maskas nebija. Laikā nepienāca palīgā arī Kaleva-Maleva bataljons no Ropažu stacijas rajona. Igauņu 6. pulka III b-ns pie Cekuliem gan pārgāja M. Juglu, bet uz priekšu netika, jo tālāk uz dienvidiem Cēsu pulka III bataljona pirmais uzbrukums nelaimējās. Pēc tam iesākās abpusēja apšaudīšanās, kas redzamus rezultātus nedeva. Pēcpusdienā mūsu III b-ns pa otru reizi pārgāja uzbrukumā, bet atkal bez panākumiem. Plkst. 15:43 igauņu 3. divizijas štāba priekšnieks plkv.-ltn. Rēks pavēlēja Cēsu pulka k-rim par katru cenu ieņemt Būņas, jo citādi netiekot uz priekšu arī igauņu 6. pulka kreisais spārns. Tagad bataljona k-ris uzdeva uzbrukumu atkārtot 11. un 12. rotai, kuras jau bija divas reizes cietušas neveiksmi. Kreisā spārnā 12. rota nemaz nepavirzījās uz priekšu. Labā spārnā 11. rota gan lēni virzījās uz JaunBūņām, bet zem ienaidnieka spiediena sāka atkal iet atpakaļ un pat atstāja VecBūņas, atejot kādus 500 m vēl tālāk uz austrumiem. Tagad ieradās bataljona k-ris ar 10. rota un atkārtotā uzbrukumā plkst. 19 VecBūņas atkal ieņēma, zaudējot 4 ievainotus. Leikas tomēr palika ienaidnieka rokās, lai gan igauņu 3. pulks tās jau bija apņēmis no dienvidiem, ieņemot Blankas un vedot kauju pie ģipša fabrikas. Mūsu artilērija jau apšaudīja ari ceļu, kas ved no Desas kroga uz Kurtu muižu. Igauņu 3. pulka frontē ienaidnieks pirmais iesāka uzbrukumu plkst. 5, bet to atsita. Savukārt igauņu 3. pulka uzbrukums Kurtu muižai arī nelaimējās, jo tur ienaidnieks atradās nocietinātās pozīcijās.
Lai nākošā dienā igauņu 6. pulkam būtu iespējams forsēt M. Juglu pie Skrāģu kroga, tad vēl naktī 2. Cēsu baterijai vajadzēja pārbraukt no Vidzemes šosejas rajona uz Silakrogu, kur ieņemt tādas pozīcijas, lai varētu apšaudīt arī ģipša fabriku pie Zeltiņiem. Naktī uz Silakrogu vajadzēja pārbraukt arī mūsu artilērijas vadam no III b-na rajona. Šodien novakarā Zaķu muižā ieradās no Vecpiebalgas 1 rota un 2. jūlija rītā tā aizgāja III b-na rīcībā. 2. jūlijā igauņu-latviešu uzbrukums turpinājās. Labā spārnā igauņu 9. pulks pavirzījās stipri pa labi, lai iztīrītu no ienaidnieka rajonu starp Mangaļsalu un Mīlgrāvi. Igauņu flote ar savu artilērijas uguni apklusināja ienaidnieka krasta bateriju Mangaļsalā un piespieda ienaidnieku atstāt arī Vecāķus, no kurienes tas ar ložmetēju uguni apšaudīja 9. pulka labo flanku. Lielgabalu laiva «Lembit» iebrauca pat Daugavas grīvā un piespieda krastā atrodošos bateriju apklust. No «Lembit» izsūtītie izlūki saņēma dažus ienaidnieka upju tvaikoņus, kurus to karavīri bija atstājuši. Igauņu 9. pulks šodien ieņēma Mangaļsalu, kā arī Vecmīlgrāvi un saņēma uzdevumu nodrošināt aizmuguri tām igauņu karaspēka daļām, kuras cīnījās starp Ķīšezeru un Baltezeru. Novakarā igauņu flote bombardēja arī Bolderāju, kur atradās ienaidnieka baterija un pēc tam saņemtie kuģīši ar igauņu komandām iebrauca Daugavā. Minēto kuģīšu artilērijas uguns aizsardzībā igauņu izlūka nodaļas ielauzās Bolderājā, kur norisinājās nikna cīņa. Tomēr pārspēks ņēma virsroku un igauņu izlūki bija spiesti atgriezties uz kuģiem, šodien ienaidnieka aeroplāni vairākkārtīgi uzbruka ar bumbām igauņu flotei, bet ne visai sekmīgi. Vidzemes šosejas rajonā ienaidnieka artilērija priekšpusdienā ar spēcīgu uguni apšaudīja igauņu karaspēka vienības un bruņotos vilcienus, pielietojot lielos apmēros arī gāzu šāviņus. Pret vakaru igauņu 1. pulka II b-ns nomainīja mūsu I b-na rotas, kuras aizgāja uz Zaķu muižu un tur palika pulka rezervē, šosejas rajonā tagad pozīcijas ieņēma Kuperjanova b-ns un bruņoto vilcienu desanti.

Juglas kaujās kritušo kapenes

Šodien agri rītā mūsu VI atsevišķais b-ns no Vecmīlgrāvja pievienojās igauņu 9. pulkam un vakarā aizgāja caur Ropažu staciju uz Zaķu muižu Cēsu pulka komandiera rīcībā. Igauņu 6. pulka un Kaleva-Maleva b.na iecirkņos šodien visu dienu norisinājās izlūku nodaļu darbība un apšaudīšanās. Ienaidnieka smagā artilērija sevišķi nikni apšaudīja 2. Cēsu bateriju pie Silakroga. Tāpēc tā bija spiesta pārbraukt uz jaunām pozīcijām tālāk uz dienvidiem. Cēsu pulka III b-na rajonā uz 2 km garām pozicijām tagad bija sapulcēti tādi spēki: III b.na 4 rotās 237 durkļi un 6 patšautenes, II b-na 3 rotās 208 durkļi un 4 patšautenes, IV ats. b, 1 rotā 125 durkļi un 4 patšautenes. Kopā 570 durkļi un 14 patšautenes. 7. rota vēl atradās pie Šinīzenkroga igauņu 6. pulka rīcībā. IV atsevišķā bataljona rota no Zaķu muižas izgāja 2. jūlijā plkst. 8:30 un tamdēļ III b-na rajonā tā varēja ierasties tikai ap pusdienas laiku.

* Latvijas Kareivis / 14.10.1932

M. P e n i ķ i s.

Juglas kaujas 1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās.

Plkst. 3:30 sākās uzbrukums, bet igauņu 3. pulka labais spārns tanī laikā uzbruka ģipša fabrikai pie Zeltiņiem. Mūsu pirmā līnijā atradās 5. un 6. rota, bet otrā līnijā 11. un 12. rota. Pēc ilgas cīņas beidzot ap plkst. 5 izdevās ienaidnieku izdzīt no Jaunbūņām un pēc neilga laika arī no Leikām. Tomēr mūsu tālākais uzbrukums apstājās, jo pa kreisi pie ģipša fabrikas igauņi cieta neveiksmi un atgāja savās izejas pozīcijās. Visu dienu tagad turpinājās stipra apšaudīšanās. Mūsu zaudējumi bija 5 krituši un 15 ievainoti. Igauņu 3. pulks vēl naktī uz 2. jūliju pēc niknas kaujas izsita ienaidnieku no Kurtu un Salaspils muižām un ieņēma tur atrodošās nocietinātās pozicijas. 2. jūlija rītā ienaidnieks pārgāja pretuzbrukumā un ar stipru ložmetēju uguni piespieda 3. pulka kreiso spārnu atiet. Tā kā pulkam rezerves vairs nebija, tad tas bija spiests atstāt ieņemtās ienaidnieka pozicijas un atiet savās izejas pozicijas, zaudējot 127 karavīrus, t. i. ap 10% no pulka sastāva. Interesanti apskatīt vācu 2. brigādes 2. jūlija pavēli, kura skan tā: «1) Pie Salaspils ienaidnieks pienācis tuvu Dzelzdivizijas labam spārnam un pretinieka baterija šauj no Kaparāmura rajona. 2) No mūsu rajona piepalīdzēt Dzelzdivizijas labam spārnam ar uguni. To var darīt tamdēļ, ka igauņi 30. jūnijā apšaudīja mūsu posteņus pie Daugavas. Tāpēc Kircha grupai pastiprināt savu kreiso spārnu ar Kikhofa b-na 1 rotu, Valdmaņa bateriju un ložmetēju nodaļu. No Jorka grupas atdot Kircha grupai vēl 2. jūlijā Vedeļa bateriju, kurai 4. jūlijā novietoties Baldonē. Tās vietā Jorkam izvirzīt no rezerves Gerdsa vai Bismarka bateriju.» No minētās pavēles ir redzams, ka Vācu 2. brigāde mēģināja atvieglot Dzelzdivizijas stāvokli, apšaudot igauņu 3. pulka kreiso spārnu no Daugavas kreisā krasta. Ģen. fon der Golcs savā grāmatā «Meine Sendung in Finnland und im Baltikum» beidzamo dienu cīņas apraksta tā: «Tanī laikā, kad landesvērs novietojās stiprās pozicijas aiz Gaujas un ezeriem, Dzelzdiviziju sapulcēja labā spārnā, lai no šejienes dotu triecienu pretinieka flankā un apdraudētu Rīgas-Inčukalna ceļu. Bet arī igauņi mēģināja apņemt ar savu kreiso spārnu, tamdēļ te abi pretinieki stāvēja viens otram pretim apm. frontāli. Lai gan te norisinājās vairākas sekmīgas sadursmes, tad tomēr Dzelzdivizijas uzbrukumus drīz vajadzēja pārtraukt, jo frontālie uzbrukumi nesolīja lielus panākumus un arī igauņu flote sāka apšaudīt Daugavas lejasgalu un tiltus. Tā tad pievedceļi jau bija apdraudēti un tāpēc naktī uz 3. jūliju visi Latvijas (domāti Niedras valdības. M. P.) spēki atgāja caur Rīgu uz Daugavas rietumu krastu.» Minētā atiešana notika uz ģen. Golca pavēli, kas atkal uzņēmās vadību par Dzelzdiviziju un Iandesvēra spēkiem. 2. jūlijā arī Dzelzdivizijas pavēlē tika dots paskaidrojums par iemesliem, kas spieduši diviziju šodien atstāt Rīgu: l) Landesvēra vājums ar katru dienu palielinājās un tāpēc frontes drošība pamazinājās; 2) nodomāto uzbrukumu nācās atlikt iesākušos pamiera sarunu dēļ, jo pa to laiku bija aizliegts uzbrukt; 3) politiskais stāvoklis ir pilnīgi mainījies, jo ar Niedras kabineta atkāpšanos, tagad nav valdības, ar ko noslēgt līguma pagarināšanu par divīzijas atstāšanu Latvijas valdības dienestā. Līguma termiņš izbeidzās 1. jūlijā un tāpēc Dzelzdivizija tagad atkal ir Vācijas karaspēka daļa, kamdēļ tai vajadzīgs nekavējoties atstāt Daugavas ziemeļu krastu, kur aizliegts būt Vācijas spēkiem.» 3. jūlijā igauņu flote ar savu artilērijas uguni apklusināja ienaidnieka baterijas pie Bolderājas. 9. pulka II b-ns sāka jau gatavoties pārcelšanai pāri Daugavai, lai ieņemtu Bolderāju un aizsprostotu ienaidniekam atiešanas ceļu no Daugavgrīvas. Tomēr minēto nodomu vairs neiedevās izvest dzīvē, jo uz Sabiedroto spiedienu pamiers bija jau parakstīts un plkst. 12 vajadzēja pārtraukt kara darbību. Cēsu pulka III b-na frontē nakts pagāja mierīgi, bet 3. jūlija rītā bija manāma rosīga kustība ienaidnieka tuvākā aizmugurē. Tagad III un II b-ni sāka iet uz priekšu un, ienaidnieka pretešķību nesatikuši, tie aizvirzījās līdz Sarkanmuižai, kur izlika priekšā apsardzību. Niedras kabinets jau izjuka 27. jūnijā. 8:30 Cēsu pulka vadība saņēma ģen. Poddera telefonogrammu, kurā paziņoja par pamiera noslēgšanu un ka tas stājas spēkā 3. jūlijā plkst. 12, pie kam igauņu karaspēks paliek tagadējās pozīcijās. Cēsu pulka k-ris to paziņoja visām savām vienībām un pavēlēja tālāk uz priekšu neiet. Pulka štābs un I b-ns pārgāja uz Cekuliem, bet 7. rota pievienojās savam bataljonam, šovakar Cēsu pulka rīcībā Zaķu muižā ieradās arī VI atsevišķais bataljons kapteiņa Tille vadībā. Pamiera noslēgšana. Vēl 30. jūnijā Liepājā salasījās uz apspriedi Sabiedroto misiju priekšstāvji, angļu ģen. Berta (Burt) vadībā, lai apspriestu soļus, kādi būtu sperami asiņainās cīņas izbeigšanai pie Rīgas. Angļu un amerikāņu misiju priekšstāvji gribēja sūtīt ģen. fon der Golcam ultimātumu, lai tas ar saviem spēkiem atstāj Rīgu un atiet uz vecām vācu Olaines pozīcijām. Tomēr maz cerības bija, ka Golcs paklausīs. Lai to piespiestu paklausīt, tad bija vajadzīgs spēks, un pašlaik tāds spēks bija igauņu-latviešu pulki, kuri jau bija pienākuši pie Juglas pozīcijām. Tomēr bija nopietni jāpadomā, kas notiks tanī gadījumā, ja Golcs atstās Rīgu zem igauņu-ziemeļ latviešu karaspēka spiediena un pilsētu ieņems igauņi? Vai tad kaujās nogurušie un no uzvaras sajūsminātie karavīri nepielaidīs patvarības pret iedzīvotājiem, kas vēlāk varētu izsaukt šķelšanos starp Igauniju un Latviju? Nebija arī nekādas garantijas, ka pēc Rīgas okupēšanas igauņi to tik drīz atstātu un nevēlētos izmantot savu uzvaru augļus. Tamdēļ franču pulkv.-Itn. Diparkē lika priekšā panākt pamiera noslēgšanu ar noteikumu, ka igauņi paliek ieņemtās pozicijās pie Juglas, vācu karaspēks atietu uz vecām vācu Olaines pozīcijām, bet Rīgu ieņemtu pulkveža Baloža un firsta Līvena daļas, jo tās nav piedalījušās cīņās pret igauņiem. Priekšlikumam piekrita arī pārējie apspriedes dalībnieki. Sarunu vešanu starp karojošām pusēm uzņēmās franču misijas priekšnieks plkv.-ltn. Diparkē (Du Parquet). Angļu un amerikāņu misiju priekšstāvji pilnvaroja viņu runāt arī to vārdā. 1. jūlijā plkst. 13:30 plkv.-ltn. Diparkē iebrauca ar auto Rīgā un tūliņ devās uz ģen. Golca štābu. Caur savu štāba priekšnieku ģen. Golcs paziņoja, ka viņš ir ar mieru vest sarunas uz tādiem noteikumiem: Latvijas (Niedras valdības. M. P.) daļas paliek savās tagadējās pozicijās no Gaujas grīvas gar Baltezeru līdz Salaspils muižai. Igauņu daļas jāatved uz līniju Skultes baznīca (St. Mathai) -lnčukalns-Jumpravmuiža (pie Daugavas starp Lielvārdi un Jaunjelgavu), šie noteikumi nebija pieņemami, kādēļ plkv.-ltn. Diparkē tos noraidīja. Sarunas turpinājās un pēc lielas tirgošanās vienojās uz sekošiem punktiem: Vācijas daļas nekavējoties un pilnīgi evakuē Daugavas labo krastu. Rīgas ziemeļfronti ieņem plkv. Baloža un firsta Līvena daļas, kā arī landesvērs, iztīrot to no Vācijas pavalstniekiem. Golca kara materiālu ievākšanu no Rīgas jānobeidz divu nedēļu laikā no pamiera parakstīšanas. Igauņu daļas nedrīkst virzīties uz priekšu no pašreiz ieņemtās līnijas. Līdz pamiera noslēgšanai, kā arī pēc tam nekavējoties jāpārtrauc apšaudīšanās un virzīšanās uz priekšu (Waffenruhe). Uz šo noteikumu pamata ģen. Golcs pilnvaroja plkv.-ltn. Diparkē vest sarunas ar igauņiem. 1. jūlijā ap plkst. 16 plkv.-ltn. Diparkē pārgāja Juglas tiltu un divu vācu kareivju pavadībā devās pie igauņiem, kur pirmā līnijā viņus ne visai laipni uzņēma. Plkv.-ltn. Diparkē aizbrauca uz Siguldu pie igauņu 3. divizijas komandiera ģen. Poddera. Pēdējais deklarēja instrukciju, ko tas bija saņēmis no virspavēlnieka ģen. Laidonera un no kuras viņam bija aizliegts novirzīties. Tās saturs bija sekošs: «Igauņi neslēgs nekādu līgumu ne ar ģen. Golcu, ne ar landesvēru, bet vienīgi ar ministru prezidentu Ulmani, vai viņa pilnvarotu prieksstāvi. Vāciešiem un landesvēram jāatiet uz dienvidiem no vecām krievu 1916. gada pozīcijām: Kaugurciems - Sloka - Daibe - Lieliecava. Evakuācijai jānotiek 24 stundu laikā pēc pamiera līguma parakstīšanas. Vācieši var atstāt Rīgā saimniecības nodaļu kara materiālu aizvešanai. Viņas darbībai jāizbeidzas divas nedēļas pēc līguma noslēgšanas. Rīgu ieņem plkv. Baloža un Ziemeļlatvijas karaspēka daļas, kā arī firsta Līvena nodaļa un viens igauņu bataljons. Pārējās igauņu daļas paliek savās ieņemtās vietās kaujas gatavībā varbūtējam gadījumam, kad vācieši no jauna mēģinātu okupēt Rīga. Igauņu b-ns atstās Rīgu, kad Ulmaņa valdība būs deklarējusi, ka viņa ir spējīga uzturēt kārtību Rīgā bez minētās karaspēka daļas palīdzības. Latviju igauņi atstās tad, kad Ulmaņa valdība paziņos, ka viņa ir spējīga uzturēt kārtību Vidzemē un visā Latvijā bez igauņu piepalīdzības, šis noteikums neattiecas uz tām igauņu daļām, kuras atradīsies pie Cēsīm kā rezerve priekš lielinieku frontes, šīs rezerves atgriezīsies uz Igauniju, kad Ulmaņa valdība būs paziņojusi, ka viņa ir spējīga turēt lielinieku fronti saviem spēkiem un bez Baltijas vāciešu palīdzības no Seideneces (tuvu pie Liepnas. M. P.) līdz Jēkabpilij...»

* Latvijas Kareivis / 15.10.1932

M. P e n i ķ i s.

Juglas kaujas 1919. g. jūnija pēdējās un jūlija pirmās dienās (Noslēgums.)

Plkv.-Itn. Diparkē aizrādīja, ka Sabiedrotie tādiem noteikumiem nepiekrīt un neļaus igauņu daļām ieiet Rīgā un ka par šo sarunu gaitu tiks ziņots ģen. Gofam (Gough), Sabiedroto misiju priekšniekam. Ar to pirmās sarunas izbeidzās un plkv.-ltn. Diparkē 2. jūlija rītā atgriezās Rīgā un par sarunu gaitu paziņoja ģen. Gofam, kas atradās pašlaik Tallinā. Ģen. Gofs, iepazinies ar plkv. ltn. Diparkē panākumiem, lika priekšā izbraukt igauņu pilnvarotiem uz Strazdu muižu pie Juglas ezera, lai tie tur vestu sarunas ar vācu pilnvarotiem Sabiedroto misiju priekšnieku vadībā. Sarunas sākās 2. jūlijā-plkst. 21. Sarunas bija garas un vienošanos nevarēja panākt abu naidīgo pušu nesamierinātības dēļ. Kādas divas reizes viņas tika pārtrauktas: vispirms no vāciešiem un pēc tam no igauņiem. Beidzot, plkst. 3:30 3. jūlijā tika parakstīts sekošs līgums: 1) 3. jūlijā plkst. 12 jāpārtrauc kaujas darbība uz sauszemes, jūras un gaisā. 2) Vācu karaspēkam jāatstāj Latvija visdrīzākā laikā, sakarā ar līguma noteikumiem. Vācu karaspēks pārtrauc kara darbību Latvijas robežās, izņemot, protams, kaujas darbību pret pad. Krievijas spēkiem. 3) Visi vācu virsnieki un karaspēka daļas atstāj Rīgu un viņas apkārtni, pie kam izvākšanās jānobeidz 5. jūlijā līdz plkst. 18, izņemot atsevišķus štāba virsniekus, kuri varēs uzraudzīt kara piederumu izvākšanu. 4) Viens no Sabiedroto virsniekiem Rīgā uzraudzīs šo vācu krājumu izvešanu. 5) Landesvēram tūliņ jāatstāj Rīgā, kā arī tās apkārtne un jāaiziet aiz Daugavas, šī izvākšanās jāizdara līdz 5. jūlijam plkst. 18. Turpmākais landesvēra liktenis tiks noteikts, saskaņā ar šī līguma § 9. 6) Igauņu karaspēks paliek vietās, kuras viņš ieņēmis 3. jūlijā plkst. 3. 7) Brīva satiksme pa zemes ceļiem, dzelzceļu un telegrāfu starp Rīgu un Liepāju nedrīkst tikt traucēta no vāciešiem. 8) Sabiedroto misijas pagaidām uzņemas Rīgas pārvaldību un darbojas kopīgi ar latviešu valdību. Tā beidzot izbeidzās niknās cīņas starp igauņu ziemeļlatviešu spēkiem ar landesvēru un Dzelzdiviziju. 2. Cēsu pulka daļas 4. jūlijā palika uz vietas, atpūtās un saveda sevi kārtībā. 5. jūlijā pulks pārgāja uz Strazdu muižu, kur ieradās plkst. 15, un te palika pa nakti, izliekot no I b-na apsardzību visapkārt. Plan-Dubrovska eskadrons, kas līdz šim atradās brigādes vadības rīcībā, šodien jau aizjāja uz Rīgu, lai sameklētu telpas Cēsu pulkam, kam vajadzēja ienākt Rīgā nākošā dienā. 6. jūlija pēcpusdienā 2. Cēsu pulks, kopā ar VI atsevišķo bataljonu un 2 baterijām, ienāca Rīgā. Pie Gaisa tilta to sagaidīja goda sardze no plkv. Baloža brigādes un ļaužu masas pulku jūsmīgi apsveica.

* Latvijas Kareivis / 16.10.1932

💢💢💢💢💢